BIZNESS

Sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Republikas Ministru kabinets - ceturtdien Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sanāksmes laikā vienojās par Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gadam apguvi. Tas notiks saskaņā ar 2013.gadā 4.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināto "Koncepciju par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanu 2014.-2020.gadā Latvijā". Pērn darba devēji saņēmuši dažādu institūciju komentārus, kuros izskanējušas šaubas par Koncepcijas izstrādes un ieviešanas gaitu, līdz ar to radies jautājums, vai valdība var apliecināt, ka ES Fondu 2014. – 2020. ieviešanas gaitai nepieciešamas dokumentācijas izstrāde notiek efektīvi, ir skaidri laika grafiki un apguve netiks kavēta. Sniedzot atbildi uz darba devēju jautājumu, Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra: "Mēs nevaram atļauties kārtējo reizi ieviest izmaiņas Koncepcijā, aizkavējot ES Fondu 2014.-2020.apguvi. Pērn apstiprinātā Koncepcija par ES Fondu 2014.-2020.gadam ieviešanu tika izstrādāta ar sociālo un sadarbības...

Eiropas Komisija ir uzsākusi publiskās konsultācijas nolūkā apzināt sabiedrības, t.sk. mazo un vidējo uzņēmumu, intereses attiecībā uz šķēršļu novēršanu videi draudzīgu preču un pakalpojumu starptautiskajā tirdzniecībā. Konsultācijas ir saistītas ar vairāku Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstu centieniem panākt vienošanos par importa tarifu samazināšanu tādām precēm, kuru ražošana un starptautiskā tirdzniecība veicina zaļās ekonomikas izaugsmi, dabas aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Perspektīvā plānots, ka iniciatīvas ietvaros varētu tikt risināti arī t.s. netarifu pasākumi, pievēršoties standartu un tehnisko prasību harmonizācijai, kā arī risināt jautājumus par videi draudzīgu pakalpojumu tirdzniecības attīstību. Pie videi draudzīgām precēm var minēt produktus vai to komponentes, ko izmanto ūdens piesārņojuma mazināšanā, atkritumu apsaimniekošanā, energoefektivitātes veicināšanā, atjaunojamo energoresursu ieguvē u.tml. Savukārt, pie vides pakalpojumiem šajā kontekstā pieskaitāmi atkritumu apsaimniekošanas, būvniecības, vides konsultāciju, ūdens attīrīšanas, dabas aizsardzības u.c. pakalpojumi. Eiropas Komisijas konsultācijas noritēs līdz 2014.gada 31.jūlijam, un tajās ir iespēja piedalīties, tiešsaistē apmeklējot Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta mājaslapu – http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=Greengoods.

Ārstniecības likuma grozījumos, ko otrdien, 10.jūnijā, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja parlamenta Sociālo un darba lietu komisija, paredzēts precizēt vairākas definīcijas, tostarp nosakot, ka ārstniecības iestādes statusu var iegūt arī saimnieciskās darbības veicēji, piemēram, funkcionālie speciālisti, ārsta palīgi un vecmātes. Ārstniecības likuma grozījumi paredz arī paplašināt sertificējamo ārstniecības personu loku. Sertifikātu darbam savā profesijā turpmāk varēs nokārtot arī skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un podologi, tādējādi iegūstot iespēju atvērt privātprakses un strādāt savā profesijā patstāvīgi. Kosmetologu un pēdu aprūpes speciālistu sertifikāciju un resertifikāciju veiks Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Ārstniecības personu reģistrā patlaban ir reģistrēti 176 skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un 102 podologi, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija. Likumā tiks definēta arī telemedicīna, kā arī atbilstoši tehnoloģiskajam progresam precizēts medicīnisko ierīču jēdziens. Tajā tiks ietvertas arī kombinētas medicīnas ierīces, kas vienlaikus satur arī zāles, piemēram, implantus ar antibakteriālu zāļu pārklājumu. Ar likuma grozījumiem plānots nodrošināt arī medicīniskās dokumentācijas ierakstu juridisko spēku elektroniskā vidē, ja...

No 2007. - 2013. gada ES fondu plānošanas perioda finanšu līdzekļiem reģionālie biznesa inkubatori, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA)un inkubatoriem, tiek finansēti līdz 2014. gada beigām. Ņemot vērā, ka programmā ir vēl pieejams finansējums un biznesa inkubatori ir pauduši vēlmi veikt jaunus pētījumus savu nozaru komersantu konkurētspējas celšanai, Ekonomikas ministrija strādā pie atkārtota iepirkuma izsludināšanas, lai no atlikušā 2007. - 2013. gada plānošanas perioda finansējuma finansētu reģionālos biznesa inkubatorus līdz 2015. gada beigām. To paredz 12. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais noteikumu projekts "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt finansējuma pieejamību komercdarbības attīstībai komersantiem dažādās attīstības stadijās un veicināt jaunu komersantu veidošanos" aktivitāti "Reģionālie biznesa inkubatori"" . Lai 2015. gada beigās nebūtu pārrāvums reģionālo biznesa inkubatoru atbalstā, ministrija vienlaikus uzsākusi darbu pie 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātes "Reģionālie biznesa inkubatori" sagatavošanas. Plānots ka arī nākošajā periodā atbalstu...

Lai vairāk nekā 217 miljonus darba ņēmēju Eiropas Savienībā labāk aizsargātu no nelaimes gadījumiem darbavietā un ar darbu saistītām slimībām, Eiropas Komisija otrdien, 10. jūnijā, nākusi klajā ar jaunu "Pamatstratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā no 2014. līdz 2020. gadam", kas norāda galvenās problēmas un stratēģiskos mērķus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī iesaka svarīgākos pasākumus un instrumentus šo problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Jaunās pamatstratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka ES saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” turpinās uzņemties vadošo lomu augstu standartu veicināšanā attiecībā uz darba apstākļiem gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā. Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors: “Mēs no jauna apliecinām Komisijas apņemšanos pastāvīgi uzlabot iedzīvotāju darba apstākļus Eiropas Savienībā. Cilvēkiem ir tiesības strādāt, neapdraudot savu veselību vai drošību darba vietā. Tomēr Eiropas Savienībā ik gadu vairāk nekā trīs miljoni darba ņēmēju cieš smagos nelaimes gadījumos darbā, no kuriem 4000 gadījumu ir letāli. Ar darbu...

Otrdien, 10.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīti priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms 3.lasījuma. Tautsaimniecības komisijas sēdē Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš paziņoja, ka atsevišķi tiks izdalīti tie bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzītie priekšlikumi, kas paredz konceptuālas izmaiņas Maksātnespējas likumā. "Tā ir loģiska un Satversmei atbilstoša likumu pieņemšanas kārtība - konceptuāli grozījumi tiek skatīti trijos lasījumos. Tas paredzēts tādēļ, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanu un diskusiju, jo tikai tas ļauj sasniegt izpildāmu, kvalitatīvu un tiesisku rezultātu, kā arī nerada nepieciešamību pēc neilga laika likumu mainīt atkal", uzsver pašreizējā tieslietu ministre Baiba Broka, noraidot publiski izskanējušos pieņēmumus, ka, "norokot" bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumus, Tieslietu ministrija vēlas saglabāt esošo kārtību attiecībā uz komersantu maksātnespēju. Tieslietu ministre Baiba Broka kategoriski norobežojas no šādām spekulācijām un atkārtoti uzsver - maksātnespējas regulējums jāsakārto vēl šīs Saeimas darbības laikā. Viens no galvenajiem iemesliem šādai likumprojekta sadalīšanai ir daudzu iesaistīto...

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada 1.ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,3 miljardi euro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 0,6%. IKP apjoma izmaiņas, 2012.gada 1.ceturksnis - 2014.gada 1.ceturksnis (salīdzināmajās cenās, %) Salīdzināmajās cenās 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 1.ceturksni, par 1,2% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5% (21,1% no kopējās apstrādes rūpniecības), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 7,6% (23,4% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās dzērienu ražošana par 4,9% (1,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) un apģērbu ražošana - par 15,4% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare. Būvniecība pieaugusi par 24,6%. Par 44,3% palielinājās dzīvojamo māju būvniecība (16,9% no kopējās būvniecības), maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā - par 11,8% (7,7% no kopējās būvniecības),...

Pirmdienas, 9. jūnija, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.898 "Noteikumi par apmācību nodrošināšanu saimnieciskās darbības uzsācējiem un personām, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību"", kas paredz uzņēmējiem iespēju apmeklēt apmācības uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijas Attīstības finanšu institūcijā „Altum” līdz 2015. gada 30. septembrim. Programmas ietvaros „Altum” nodrošina teorētiskās un praktiskās apmācības par saimnieciskās darbības pamatiem un biznesa plāna sagatavošanu sava biznesa plāna īstenošanai personām, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības uzsācējiem. Interesentiem par jaunu apmācību grupu komplektēšanu lūdz interesēties Latvijas Attīstības finanšu institūcijā „Altum”. Apmācību programmas finansējums ar 2014. gada 1. janvāri ir 94 978 euro; finanšu līdzekļi rasti no 2004.-2006.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda programmas „Apmācības un konsultācijas komercdarbības un pašnodarbinātības uzsācējiem” atmaksu valsts budžeta daļas.

Pirmdien, 9. jūnijā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumi "Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām", kas paredz ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētām interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām. “Latvijā šobrīd ir brīvi pieejama iespēja interaktīvi spēlēt Latvijā nelicencētas azartspēles, kas ir acīmredzama ēnu ekonomikas sastāvdaļa. Jaunā kārtība samazinās cilvēku skaitu, kuri varētu kļūt atkarīgi no Latvijā nelicencētām azartspēlēm. Tāpat palielināsies Latvijā licencēto un uzraudzīto azartspēļu organizāciju skaits,” norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. Noteikumi paredz kārtību, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta augstākā līmeņa domēna „.lv” reģistra turētājam un elektronisko sakaru komersantam lēmumu par to, ka ierobežojama piekļuve Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu organizētāja interneta mājaslapai. Augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra turētāji un elektronisko sakaru komersanti nodrošinās Latvijā...

Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrija veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā, tai skaitā plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir 463 miljoni eiro, paziņojis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Turpmākajos septiņos gados plānotais ES fondu investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajās jomās – 463,15 miljoni eiro, t.sk. 193,5 miljoni eiro inovācijas attīstībai un 237,1 miljons eiro mazo un vidējo komersantu attīstībai un tālākai izaugsmei un 32,55 energoefektivitātes paaugstināšanai industriālajos objektos. Ja Eiropas Komisijā tiks savlaicīgi apstiprināti Latvijas nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti, reģionālo biznesa inkubatoru atbalsta programmā Ekonomikas ministrija plāno paātrināti uzsākt inkubatoru operatoru atlasi. Lai sekmētu inovācijas attīstību Latvijā, kopējās investīcijas Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros plānotas 193,5 miljonu eiro apmērā. Ekonomikas ministrija arī šajā plānošanas periodā plāno turpināt kompetences centru un inovācijas vaučeru atbalsta programmas, lai veicinātu jaunu produktu attīstību un ieviešanu ražošanā, kā arī nodarbināto apmācību. Inovācijas motivācijas programma veicinās...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sagatavojusi Latvijas darba tirgus īstermiņa prognozi 2014.gada 2.pusgadam. Prognoze izstrādāta, analizējot un apkopojot 2 556 darba devēju un 11 nozaru asociāciju aptaujas rezultātus. Izvērtējot darba devēju plānus jaunu darbavietu izveidošanai tuvāko sešu mēnešu laikā, tika secināts, ka lielākā daļa jauno darbavietu tiks izveidotas speciālistiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, ka arī kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem. Lielākā daļa jauno darbavietu visās profesiju pamatgrupās tiks veidotas Rīgā. Kopumā šī gada 2.pusgadā plānots izveidot 5895 jaunas darbavietas, tai skaitā, Rīgā – 3124, Pierīgā - 746, Vidzemē - 401, Kurzemē - 634, Zemgalē - 529, Latgalē - 461. Tāpat noskaidrotas šī gada 2.pusgada darba devēju vispieprasītākās profesijas, to vidū ir programmētāji, informācijas tehnoloģiju speciālisti, režisori un producenti, iesaiņotāji, komercpakalpojumu speciālisti, inženieri, būvniecības vadītāji, viesmīļi, lauksaimniecības un rūpniecības mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki, veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi, pirmsskolas un pamatizglītības pedagogi, ģeologi un ģeofiziķi, dārznieki, dārza kultūru un stādu audzētāji, būvnieki, preču pārvadājumu aģenti,...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Saskaņā ar VSIA „Latvijas Radio”, piena pārstrādes ražošanas uzņēmumu, Centrālās statistikas pārvaldes un citu darba devēju priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas dažādās jomās, t.sk., televīzijas /radio programmas direktors, televīzijas /radio raidījuma producents, ilgtspējīgas būvniecības inženieris, betonēšanas tehniķis, teksta ievadītājs, slieku audzētājs u.c. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu projekta pielikumā tabulas veidā. Profesiju klasifikatora 1.pielikums izteikts jaunā redakcijā. Tajā iekļauti numerāciju punkti un apakšpunkti, kā arī pilnveidots klasifikācijas apraksts. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 23 profesiju standartu projektiem, piemēram, Būvniecības tāmju inženieris, Betonētājs, u.c. Tie saskaņoti ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi.

Ministru kabinetā (MK) 3.jūnijā izskatīts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavotais likumprojekts "Statistikas likums", kurš pēc apstiprināšanas Saeimā stāsies 1997. gadā pieņemtā Valsts statistikas likuma vietā. CSP priekšniece Aija Žīgure: "Jaunais likums stiprinās CSP kā vadošās statistikas iestādes lomu un palielinās administratīvo datu avotu izmantošanu statistikas iegūšanā. Mūsu statistikas sistēma šobrīd ir decentralizēta, jo datu vākšanā, apstrādē un analīzē ir iesaistīta virkne valsts iestāžu. Jaunais likums pārvaldei nosaka daudz lielāku lomu nacionālās statistikas sistēmas ietvaros." Likuma mērķis ir noteikt institucionālo un organizatorisko ietvaru oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas izveidošanai, darbībai un attīstībai. Statistikas nodrošināšanas sistēmas vadošā iestāde ir CSP. Tas nozīmē gan metodoloģisku CSP palīdzību citām statistikas iestādēm, gan arī saistīts ar CSP kā Eiropas Komisijas kontaktpunktu Latvijā Eiropas statistikas jautājumos. Likumā noteikta statistikas nodrošināšanas sistēmas uzbūve, statistikas iestāžu tiesības un pienākumi, kā arī to savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām valsts institūcijām oficiālās statistikas nodrošināšanā. Likumā atrunātas privātpersonu un valsts institūciju tiesības un...

Ceturtdien, 5.jūnijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) noritēja forums, kurā eksperti apsprieda Eiropas Komisijas līdzfinansētā "Pilotprojekta sociālo uzņēmumu identificēšanai un to ekonomiskās ietekmes izvērtēšanai Latvijā" rezultātus un tālākās rekomendācijas politikas veidotājiem sociālās uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai Latvijā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata: "Katrā pašvaldībā ir ne mazums sociāla rakstura problēmu, kuras iespējams risināt ne vien ierastajā veidā - piešķirot pabalstus - bet arī daudz ilgtspējīgāk un valsts attīstībai draudzīgāk - veicinot sociālo uzņēmumu izveidi un darbību. Sociālie uzņēmēji virkni sociālo problēmu no pašvaldību pleciem var noņemt, emu pārliecināts!" "Tomēr, lai Latvijā attīstītu sociālo uzņēmējdarbību, ir virkne uzdevumu, kas īstenojami politikas veidotājiem. LTRK izstrādājusi rekomendācijas," informē J.Endziņš. REKOMENDĀCIJAS: Atzīt un stiprināt sociālos uzņēmumos kā īpašu grupu, jo šis ir efektīvs risinājums ieilgušo sociālo problēmu risināšanai. Nepieciešams veicināt sabiedrības kopējo izpratni par sociālo uzņēmējdarbību. Parādot tās pievienoto vērtību sociālo problēmu risināšanā un pozitīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā;Sociālās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā nozīmīga loma ir...

Otrdien, 3.jūnijā, publicētajā ES Komisijas rekomendāciju projektā, kas galīgi jāapstiprina ES Padomei, Latvija aicināta stiprināt Konkurences padomes institucionālo un finansiālo neatkarību, lai iestāde varētu efektīvāk vērsties pret publisku un privātu personu radītiem konkurences ierobežojumiem. Šobrīd KP darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un, lai arī lēmumus izpētes lietās iestāde pieņem neatkarīgi, tomēr tās darbības un budžeta plānošana ir tieši atkarīga no Ekonomikas ministrijas, turklāt KP locekļus amatā apstiprina Ministru kabinets. Tāpēc, lai norobežotu konkurences tiesību piemērošanu no politiskās ietekmes, KP nepieciešams nodrošināt neatkarīgas iestādes statusu, līdzīgi kā tas ir noteikts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citām iestādēm, kam neatkarība uzskatāma par būtisku priekšnoteikumu efektīvai darbībai. Pēc pārrunām, kuru ietvaros Latvijas uzņēmēju nevalstiskās organizācijas un advokāti, kas strādā ar konkurences tiesību lietām, pauduši atbalstu KP neatkarības nodrošināšanai, KP jau ir uzsākusi darbu pie priekšlikumu izstrādes Konkurences likuma grozījumiem, paredzot nostiprināt iestādes funkcionālo un institucionālo neatkarību. Tā kā konkurenci tirgū var...