BIZNESS

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” un saistītos grozījumus likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas „Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos” pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā. Direktīvas izstrādes pamatā ir Eiropas Komisijas pieņemtais Eiropas Savienības Vienotais tirgus rīcības plāns, kurš tika apspriests Amsterdamā Eiropas Padomē 1997. gada jūnijā, un saskaņā ar kuru cīņa ar kavētajiem maksājumiem tika noteikta par galveno prioritāti Vienotā tirgus mērķu sasniegšanai, kā arī Eiropas Komisijas 2009. gada sākotnējās ietekmes novērtējums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektam par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Līdz ar to Eiropas Komisija kavēto maksājumu novēršanu ir izvirzījusi kā prioritāru uzdevumu un dalībvalstīm ir pienākums nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt tās prasības un kritērijus, kuras Eiropas Komisija ir atzinusi par būtiskiem kavēto maksājumu ierobežošanā....

2012.gadā publicēto iepirkumu skaits ir samazinājies par 4%, salīdzinot ar 2011.gadu. Visvairāk tie tika izsludināti celtniecības, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, kā arī medicīnas nozarē. Tāpat bija novērojami vairāki neierasti un specifiski iepirkumi, informē Elīna Ciemiņa, SIA "Mercell Latvia" projektu vadītāja. Publisko iepirkumu likumā reglamentēto iepirkumu skaits ir samazinājies par 8,5%, kas ir vairāk kā 1500 konkursi gadā. Turpretī likumā nereglamentēto konkursu skaits 2012.gadā ir ievērojami pieaudzis - par 19%. Šie konkursi tiek izsludināti tikai pašvaldību, ministriju, valsts iestāžu un uzņēmumu mājaslapās. Visvairāk iepirkumusizsludināja 2.ceturksnī, bet vismazāk 3.ceturksnī. Svārstības publicēto iepirkumu skaitā gadā laikā nosaka ne tikai sezonalitāte, bet arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamība un izsludinātie projekti. Visaktīvāk iepirkumus izsludināja celtniecības nozarē (5371 konkurss), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu (1592), kā arī medicīnas nozarē (1281). Ja medicīnas nozarē iepirkumi tiek izsludināti salīdzinoši vienmērīgi visu gadu, tad celniecības darbiem, arhitektūras un inženiertehniskajiem pakalpojumiem ir sezonāls raksturs, kas atspoguļojas arī izsludināto konkursu skaitā. 2012.gada 2.ceturksnī...

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets skatīs Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” un saistīto grozījumu likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas „Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos” pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā. Direktīvā ir ietvertas konkrētas prasības saistībā ar kavētu maksājumu novēršanu, kuras dalībvalstīm līdz 2013.gada 15.martam nepieciešams pārņemt nacionālajā tiesību sistēmā. Ar direktīvas ieviešanu ir paredzēts novērst kavētu maksājumu iestāšanos darījumos par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu, jo šobrīd līgumos tiek paredzēti nepamatoti ilgi maksājumu termiņi. Līdz ar direktīvas pārņemšanu, Civillikumā tiks noteikti konkrēti maksājumu termiņi līgumos par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu. Tie tiks iedalīti atkarībā no līguma dalībniekiem, proti, attiecībā uz publisko tiesību subjektiem (valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības) minētais termiņš nedrīkstēs pārsniegt 30 dienas. Savukārt darījumos starp privāto...

Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators (VBII) informē, ka līdz 18.janvārim jaunu biznesa ideju autori tiek aicināti iesniegt savas biznesa idejas darbībai biznesa inkubatorā. Inkubatorā tiek aicināti komersanti, kuriem jau ir sava uzņēmējdarbības vēsture un kas vēlas attīstīt nesen uzsāktu vai jaunu biznesa ideju, kā arī individuālas personas, kurām biznesa ideja vēl ir tikai ieceres stadijā, bet kas ir gatavas dibināt savu uzņēmumu, lai uzsāktu uzņēmējdarbību. Iesniegtos pieteikumus un kandidātu prezentācijas 25.janvārī izskatīs Vērtēšanas komisija, kura lems par biznesa idejas uzņemšanu biznesa inkubatorā.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pirmdien, 14. janvārī, noslēgusi vienošanos ar Igaunijas Tirgotāju asociāciju (ITA). Abu valstu Tirgotāju asociācijas vienojās par sadarbību eiro ieviešanas laikā Latvijā. To pildot, tiks ņemts vērā godīgas eiro ieviešanas tirdzniecībā prakses kodekss, Eiropas Savienības vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un starptautiskās tirdzniecības pārstāvniecības "EuroCommerce" sociālās un korporatīvās atbildības principi, kā arī eiro ieviešanas pieredze Igaunijā. Sadarbības ietvaros paredzēts, ka igauņu kolēģi konsultēs LTA un tās tirgotājus eiro ieviešanas pieredzē. Jau trešdien, 16.janvārī, Pērnavā (Igaunija) norisināsies praktiskais seminārs. Tajā piedalīsies 37 pārstāvji no dažādiem Latvijas tirdzniecības uzņēmumiem. Latvijas tirgotāji iepazīsies gan ar nelielu veikalu, gan arī lielveikalu pieredzi. Tiks apmeklēti tādi Igaunijas tirgotāji kā "Selver", AS "Kaupol" veikals-noliktava, lielveikals "Oja Comarket" un būvmateriālu tirgotājs "Bauhof". Pēc tikšanās būs kopīgas pusdienas abu valstu tirgotājiem, kuru laikā arī ITA izpilddirektore Marika Merilai un LTA prezidents Henriks Danusēvičs svinīgi parakstīs vienošanos. Seminārs tiek rīkots ar Latvijas Bankas atbalstu. Nākošais solis ir Godīgas eiro ieviešanas tirdzniecībā...

Pēc tikšanās ar Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem ceturtdien, 10.janvārī, Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka eiro ieviešana no 2014.gada 1.janvāra būs praktisks ieguvums ikvienam uzņēmējam, jo būtiski samazināsies uzņēmumu valūtas konvertācijas izmaksas un tā būs pievilcīga vide investīciju piesaistīšanai. Tāpat LDDK padome un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka kļūšana par eirozonas valsti ir nākamais solis dziļākai integrācijai ES un sinerģijai ar tās dalības valstīm. Valsts prezidents un uzņēmēji apmainījās viedokļiem par to, ka eiro jau šobrīd dominē gan uzņēmumu starptautiskajos norēķinos, tai skaitā, ar valstīm, kuras nav un nepretendē pievienoties eiro zonai, kā arī samaksa par energopakalpojumiem Latvijā notiek eiro valūtā. LDDK vadība uzsvēra, ka arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eiro ieviešana būs pozitīvs ieguvums, jo samazināsies par valūtas konvertāciju maksājamās summas, kas šobrīd vidēja mēroga uzņēmējam sastāda no 20 līdz pat 30 tūkstošiem latu gadā. Šo summu daudz veiksmīgāk varētu investēt ražošanā. Sarunā tika skarts arī jautājums par Latvijas...

Latvijas Darba Devēju konfederācijas trešdien, 9. janvārī, rīkotajā diskusijā „Nodarbinātības vai bezdarba politika?” par valsts nodarbinātības politiku no valsts pārstāvju un uzņēmēju puses izskanēja dažādi bezdarba problēmas risināšanas varianti. Tika ieteikts gan motivēt bezdarbniekus aktīvākai darba meklēšanai, gan veidot pārdomātāku bezdarbnieku pārkvalifikācijas politiku, gan citi iespējamie risinājumi. Diskusijā piedalījās Līga Menģelsone, LDDK ģenerāldirektore, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Inese Kalvāne, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Arvils Ašaradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, Agita Kalniņa, SIA "Latvāņi" valdes locekle (Madona), Velta Lasmane, JUKP priekšsēdētāja, SIA "Akvaparks" izpilddirektore, p.p. (Jūrmala), Andis Araks, SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs (Talsi). Vairāk par diskusijas norisi lasiet šeit.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā "Nodarbinātības vai bezdarba politika?" trešdien, 9. janvārī, piedalījās pārstāvji no LDDK, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmēji no dažādiem Latvijas reģioniem (Madona, Jūrmala, Talsi), kas apmainījās ar viedokļiem par to, ko valsts līdz šim ir darījusi bezdarba problēmu risināšanai un kā darba devēji vērtē paveikto. LDDK norādīja, ka darba tirgū visos Latvijas reģionos arvien vairāk saasinās gan kvalificētu speciālistu trūkums, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs (mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas un farmācijas, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, IKT, transporta un loģistikas), gan zemas kvalifikācijas profesiju darbinieku trūkums. NVA programma "Apmācības pēc darba devēju pieprasījuma" kļūst arvien populārāka darba devēju vidū darbinieku trūkuma dēļ. Iepriekšējā gada laikā NVA ir centusies attīstīt savu pakalpojumu klāstu, kā arī tiek plānots 2013.gadā ieviest jaunas nodarbinātības atbalsta programmas, piemēram, darbinieku reģionālās mobilitātes atbalstam, tomēr joprojām pastāv izteikts ilgstošais bezdarbs reģistrēto bezdarbnieku vidū. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mēs sagaidām intensīvāku darbu no...

Latvijas Darba Devēju konfederācijas trešdien, 9. janvārī, rīkotajā diskusijā „Nodarbinātības vai bezdarba politika?” par valsts nodarbinātības politiku uzņēmēji izteicās par bezdarba cēloņiem, minot gan vispārējo nabadzības līmeni laukos, kas neļauj jauniešiem iegūt izglītību, gan pārāk zemās algas un augstās transporta izmaksas, kas nenodrošina bezdarbniekiem pietiekamu motivāciju strādāt attālināti no dzīvesvietas. Diskusijā piedalījās Līga Menģelsone, LDDK ģenerāldirektore, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Inese Kalvāne, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Arvils Ašaradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, Agita Kalniņa, SIA "Latvāņi" valdes locekle (Madona), Velta Lasmane, JUKP priekšsēdētāja, SIA "Akvaparks" izpilddirektore, p.p. (Jūrmala), Andis Araks, SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs (Talsi). Vairāk par diskusijas norisi lasiet šeit.

Lai arī aizvadītajā gadā reģistrēts ievērojams skaits jaunu uzņēmumu, tomēr 2011.gada rekordu nav izdevies pārspēt, liecina nformācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoft veiktā pētījuma rezultāti. Kopumā 2012.gadā Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 16 889 jauni subjekti, no kuriem 15 753 bijuši SIA, 760 - IK un 31 AS, kas ir tikpat daudz, kā 2011.gadā. Lursoft apkopotajos datos par aizvadītā gada uzņēmējdarbību Latvijā redzams, ka 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, par 9,87% palielinājies likvidēto subjektu skaits - pērn likvidēti 4 308 subjekti. Jau iepriekš minēts, ka straujo jaunreģistrēto komersantu skaita pieaugumu veicinājusi iespēja reģistrēt mazkapitāla SIA. Kā liecina Lursoft pētījuma dati, pērn Latvijā reģistrētas 10 939 mazkapitāla SIA, no kurām pusei reģistrētais pamatkapitāls ir vien 1 lats, savukārt 2 615 SIA pamatkapitāls ir robežās no 2 līdz 10 latiem. Salīdzinot ar 2011.gadu, redzamas ievērojamas izmaiņas jaunreģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla apjomā - 2011.gadā 1 lata pamatkapitāls bija 77% reģistrēto mazkapitāla SIA, savukārt 2 līdz 10 lati - 13%. Jāpiebilst,...

Ceturtdien, 3.janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts noteikumu projekts "Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšējas vienošanās par darījuma vai darījumu veida tirgus cenas (vērtības) noteikšanu noslēgšanas kārtība" , informē Finanšu ministrija. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noslēdz iepriekšēju vienošanos par darījuma vai darījumu veida tirgus cenas (vērtības) noteikšanu ar nodokļu maksātāju, kas veic vai uzsāk darījumu ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, kā arī maksu par iepriekšējas vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Noteikumu projektā paredzēts, ka nodokļu maksātājs, lai noslēgtu iepriekšējo vienošanos par darījuma vai darījumu veida tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, iesniedz iesniegumu VID. Ja VID, izskatot iesniegumu, pieņem lēmumu uzsākt iepriekšējās vienošanās par darījuma vai darījumu veida tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, notiek informācijas un argumentu apmaiņa ar nodokļu maksātāju par vienošanās nosacījumiem. Ja vienošanās tiek noslēgta un nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši minētās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, VID, atbilstoši likuma...

Konkurences padome (KP) 14.decembrī pieņēma lēmumu izbeigt lietu pret LPPKS „Trikāta KS" un PKS „Dzēse", jo uzņēmumu vienošanās par cenām atbilst Konkurences likumā noteiktajam izņēmumam no aizlieguma – ieguvumi ekonomiskajai attīstībai no šādas vienošanās pārsniedz tās radītos ierobežojumus konkurencei. Lietas ietvaros KP pārbaudīja, vai kooperatīvi, vienojoties par svaigpiena tirdzniecības cenu, nav pārkāpuši Konkurences likumu. Likums aizliedz savstarpēji konkurējošu uzņēmumu vienošanās par cenām, vienlaikus paredzot atsevišķus izņēmumus – no aizlieguma tiek atbrīvotas tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, bet nelikvidē konkurenci. Apkopojot informāciju par kooperatīvu darbību ilgākā laika periodā, KP secināja, ka minētā vienošanās bijusi nepieciešama un neizbēgama, lai īstenotu kopīgas piena pārstrādes rūpnīcas izveidi. Šobrīd īstenotais pārstrādes rūpnīcas projekts nodrošina patērētājiem izdevīgu konkurences saasināšanos un sortimenta paplašināšanos. Savukārt projekta realizācijā iesaistītajiem zemniekiem tas rada papildu noieta kanālu un ļauj palielināt neatkarību no piena pārstrādātājiem. Šie ieguvumi saskan arī ar Eiropas Savienībā īstenotajiem centieniem...

Konkurences padome (KP) 2012.gada nogalē pieņēma lēmumu piemērot AS „Drogas” naudas sodu Ls 18 967 apmērā par tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu. Uzspiežot netaisnīgus, nesamērīgus un nepamatotus sadarbības nosacījumus vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA „Euro Cosmetics”, AS „Drogas” veicināja tā maksātnespējas iestāšanos. Tāpat AS „Drogas” rīcība, pieprasot atlaides no saviem piegādātājiem, radīja patērētājiem nelabvēlīgo „ūdensgultas efektu”, kad vairumtirgotājs citiem mazumtirgotājiem spiests piedāvāt preces par augstāku cenu, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies no sadarbības ar AS „Drogas”. AS "Drogas" piemērots maksimālais likumā noteiktais naudas sods par šādu pārkāpumu – 0,05% no iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Nosakot sodu, vērā tika ņemts gan pārkāpuma smagums, ilgums un radītās sekas, gan AS "Drogas" rīcība, kavējot izmeklēšanu – uzņēmums slēpa pierādījumus, kā arī ilgstoši nesadarbojās ar KP. AS "Drogas" piemērots arī tiesiskais pienākums no līgumiem ar citiem piegādātājiem izslēgt netaisnīgos nosacījumus. Lietas izpētes gaitā KP AS "Drogas" darbībās konstatēja šādus Konkurences likuma pārkāpumus: AS "Drogas" nepamatoti atgrieza neiztirgotās preces piegādātājam,...

Valdība ceturtdien, 3. janvārī, skatīs grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredz ļoti apjomīgas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā. Grozījumi paredz izmaiņas, piemērojot atvieglotu nodokļa režīmu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. Turpmāk likumā vēlas noteikt, ka atviegloto UIN režīma taksācijas periodu izvērtēs biedrība „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”. Tāpat likumā tiktu noteikts, ka no izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, uzņēmumu ienākuma nodokli maksā atbilstīgo sabiedrību biedri. Vienlaikus, lai novērstu situāciju, kad "nenozīmīga" summa, kura izmantota reprezentācijas pasākumiem, tiek sadalīta sabiedrību biedriem, likumā attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem tiek noteikts kritērijs, kuru pārsniedzot minētie izdevumi ir attiecināmi uz biedru gūto ienākumu. Šis kritērijs ir 500 lati kooperatīvajai sabiedrībai, kuras taksācijas perioda neto apgrozījuma nepārsniedz 500 000 latus un 1% no apgrozījuma sabiedrībai, kuras taksācijas perioda neto apgrozījums pārsniedz 500 000 latus. Likumprojektā arī paredzēts, ka peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos iekļautās nokavējuma naudas un soda naudas summas, kuras tiek dzēstas saskaņā ar...

Ceturtdien, 3.janvārī, valdības sēdē izskatīs ekspertu izstrādātos priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), lai būtiski uzlabotu publisko iepirkumu sistēmu. Grozījumi paredz nodrošināt efektīvāku un caurspīdīgāku iepirkumu procesu, kā arī novērst liekus birokrātiskus šķēršļus. Tiesa gan, nākotnē tiek plānota pat jauna Publisko iepirkumu likuma izstrāde. Kā nepieciešamākie risinājumi pašreizējā publisko iepirkumu praksē tiek minēta procedūru vienkāršošana un atklātība, birokrātijas mazināšana, t.sk. elektronisko iespēju ieviešana, PIL piemērošanas izņēmumu gadījumi, konkursu dialogu attiecināšana arī ārpus publiskās privātās partnerības projektiem, kā arī rīcība gadījumos, kad tikai viens kandidāts atbilst iepirkumu dokumentu prasībām. „Darba grupa patlaban turpina apzināt iepirkumu sistēmas problēmas un plāno valdībai iesniegt apzināto problēmu un to risinājumu piedāvājumu, kuru plānots īstenot ilgākā laika posmā – izstrādājot jaunu likumu,” informē Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks un darba grupas vadītājs Ivars Mēkons. Minēto darba grupu veido eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas...