BIZNESS

Par formāliem pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās vairs nesodīs tik bargi, paredz Saeimas ceturtdien, 14.februārī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Atbalstītie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas paredzēts robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem. „Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet dažādu apstākļu dēļ, piemēram, no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” skaidro par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs biedre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka likuma piemērotājiem ir jāvērtē katra situācija un sods jāpiemēro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Savukārt...

Lai efektīvāk apkarotu uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, Saeima ceturtdien, 14.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas ļaus kapitālsabiedrību iekšējos strīdus izskatīt īsākos termiņos, nosakot speciālo tiesvedības kārtību lietās par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Pašreizēja likumdošana pieļauj situāciju, kad cietusī persona par savu taisnību spiesta cīnīties vairākus gadus, bet komersanta manta pa to laiku tiek izsaimniekota un uzņēmums novests līdz maksātnespējai. Grozījumi paredz, ka šādu komercstrīdu lietas tiesai būs jāskata paātrinātā termiņā − pirmajā instancē viena mēneša laikā. Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem speciālajā kārtībā skatīs Jelgavas pilsētas tiesa. Vienas tiesas noteikšana komercstrīdu gadījumos veicinās vienotu tiesu praksi, norāda likumprojekta autori. Paredzēts, ka komercstrīdu lietas tiesa pirmajā instancē skatīs rakstveida procesā, un to izskatīs ne vēlāk kā mēneša laikā. Lietas skatīs tiesas sēdē, ja to lūdz kāda no pusēm vai to par nepieciešamu uzskata pati tiesa. Tādā gadījumā tiesas diena tiks...

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes 2013.-2020.gadam un tajās paredzēto uzdevumu un pasākumu īstenošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam. NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un dažādākam eksporta grozam. „Periodā līdz 2020.gadam NIP īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānojam vairāk nekā 540 miljonus latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. NIP ietvaros EM īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu, piemēram, darba spēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai. Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latuplānojam investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos. Nozīmīga loma būs arī citām ministrijām, kuru plānotie finansējumi NIP rīcības virzienu īstenošanai tiks precizēti tuvāko mēnešu...

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments janvāra nogalē apmierināja AS "PKL Flote" kasācijas sūdzību lietā par Konkurences padomes atteikumu ierosināt lietu pret Rīgas brīvostas pārvaldi par tās atteikumu PKL Flote sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā. PKL Flote sniedza velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā no 2003. gada līdz 2011. gadam, kad Rīgas brīvostas pārvalde atteicās pagarināt līgumu ar PKL Floteun tādā veidā nodrošināja monopolstāvokli velkoņu pakalpojumu jomā.Ņemot vērā, ka Konkurences padome Rīgas brīvostu bija jau trīs reizes sodījusi par tās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pret PKL Flote, bet tas Rīgas brīvostas pārvaldi nekādi neatturēja no jauniem pārkāpumiem, privātais velkoņu uzņēmums izlēma vērsties Konkurences padomē ar lūgumu ierosināt jaunu lietu pret Rīgas brīvostas pārvaldi. Tomēr Konkurences padome atteicās uzsākt lietas izmeklēšanu, norādot, ka Rīgas brīvostai ir rīcības brīvība izlemt, vai velkoņu pakalpojumus sniedz privāti uzņēmumi vai pati Rīgas brīvostas pārvalde monopola apstākļos. Ievērojot to, ka šādi secinājumi ir tiešā pretrunā Konkurences likumam un Eiropas Savienības...

Saskaņota normatīvās bāzes veidošana un Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešana, vienota un stabila nodokļu un rūpniecības politika un kopīgi infrastruktūras attīstības projekti Baltijas valstīs uzlabos uzņēmējdarbības vidi un veicinās ekonomisko izaugsmi. Par to piektdien, 8.februārī, diskutējot par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu ekonomikā, Baltijas Asamblejas (BA) Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sēdē bija vienisprātis BA delegāti un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji. "Baltijas valstis ir pārāk mazas, lai katra atsevišķi sacenstos par investīcijām un eksporta tirgiem. Globalizētā tirgus ekonomikā mums ir jāapvieno pūliņi cīņā par eksporta tirgiem, investīciju attīstības projektiem, piesakoties Eiropas Savienības finansētajiem projektiem, un jāuzlabo investīciju vide Baltijā, attīstot infrastruktūru un transportu," uzsvēra BA prezidents Raimonds Vējonis. Lai veicinātu Baltijas valstu uzņēmēju sadarbību, R.Vējonis aicināja biznesa nozares pārstāvjus veidot Baltijas trīspusējās ārējās ekonomiskās sadarbības politikas Koordinācijas padomi. Tāpat kopīgi jāveicina ārstniecības tūrisma attīstība Baltijas valstīs. R.Vējonis arī akcentēja, ka Baltijas Padomē jau runāts par Baltijas digitālā tirgus izveidi un ir jāmazina visi šķēršļi,...

Otrdien, 12. februārī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 Latvijas Darba devēju konfederācijas telpās tiks oficiāli atklāts 2013. gada Ilgtspējas indekss – iniciatīva, kas jau ceturto gadu Latvijas uzņēmumiem sniedz iespēju objektīvi novērtēt savu ilgtspējas līmeni atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem. Stabila, atbildīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ir ikvienas uz ilgtspējīgu attīstību vērstas valsts ekonomikas pamats. Šīs iniciatīvas autori un īstenotāji – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (KIAI) – sadarbībā ar dažādu ilgtspējas jomu ekspertiem informēs par Ilgtspējas indeksa lomu uzņēmējdarbības vides attīstībā un valsts ilgtspējas veicināšanā un 2013. gada Ilgtspējas indeksa norisi, tostarp – izmaiņām uzņēmumu vērtēšanas kārtībā. Pasākuma viesus uzrunās: Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs Ingus Alliks, LR Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dalība Ilgtspējas indeksā ļauj uzņēmumiem ne vien novērtēt savu uzņēmējdarbības vidi piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība, bet arī saņemt vērtīgus...

Lai piedāvātu aktuālās sezonālās vakances dažādās profesionālās darbības jomās, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šī gada martā uzsāks aktīvu sezonas vakanču gadatirgu pasākumu organizēšanu visā Latvijā. Šajos vakanču gadatirgos (izstādēs) NVA aicina pieteikties ikvienam darba devējam, kurš savam uzņēmumam vēlas atrast nepieciešamos darbiniekus - vai tas būtu sezonas darbs, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā, vai līguma darbs uz noteiktu laiku, vai arī ilgstošs un uzticams darbinieks. Tāpēc NVA aicina uzņēmējus jebkurā sava reģiona NVA filiālē pa tālruni, e-pastu vai personīgi pieteikt savu dalību vakanču gadatirgū ar brīvajām darba vietām. Darba devējiem tiks nodrošināta bezmaksas vieta un stends, lai vienas dienas laikā vienuviet satiktos darba devējs un potenciālais darbinieks. Darba devējam tas dos iespēju bez maksas prezentēt savu uzņēmumu, un kas svarīgi - darba meklētāju vidū atrast sev piemērotākos darbiniekus, kā arī uzzināt par NVA atbalsta pakalpojumiem darba devējiem. NVA vakanču gadatirgi būs bezmaksas pasākumi darba devējiem un darba meklētājiem. NVA Pakalpojumu departamenta Darba tirgus...

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenoto Apmācību pēc darba devēja pieprasījuma jau ir uzsākuši 18 bezdarbnieki, apgūstot pavāra, sociālās aprūpes darbinieka, autovadītāja, traktortehnikas vadītāja un kokkopja arborista profesijas pēc SIA „RIMI Latvia”, Maltas speciālās internātpamatskolas, SIA „Labie koki”, SIA „Unko R” un zemnieku saimniecības „Jasmīni" pieprasījuma. Uzņēmējiem tiek atgādināts, ka pēc darba devēja pieprasījuma NVA var sagatavot viņam vajadzīgo speciālistu, apmācot bezdarbniekus uzņēmumam nepieciešamā profesijā jebkurā licencētā izglītības programmā. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, aģentūra nepieciešamo apmācību programmu iepirks un uzņēmumam vajadzīgos speciālistus sagatavos. Apmācības laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 70 Ls mēnesī. Pēc apmācības pabeigšanas darba devējam jāpieņem bezdarbnieks darbā uz vismaz sešiem mēnešiem Uzņēmumiem nepieciešamo speciālistu apmācīšanu darba devēja izvēlētajā programmā NVA organizē un finansiāli nodrošina ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā 2” atbalstu. Lai organizētu bezdarbnieku apmācību, darba devējam NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums....

Eiropas Savienības mājā (ES mājā) 11.februārī no pulksten 11 līdz - 12 notiks bezmaksas seminārs "Kā attīstīt savu konkurētspēju?", kurā varēs iegūt informāciju par izglītības iespējām, resursiem, e-mācību vidi un neformālās izglītības atzīšanas procedūrām. Papildus tam interesenti tiek aicināti pieteikties arī individuālām konsultācijām, kuras notiks ES mājā no pulksten12 līdz 17! Seminārs notiek sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektu "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā", un tajā tiks skatīti jautājumi par konkurētspējas nozīmi un tās attīstīšanas iespējām, izmantojot dažādus izglītības piedāvājumus. Dalībniekiem būs iespēja gūt priekšstatu par NIID datu bāzes izmantošanu, e-mācību iespējām, neformālās izglītības resursiem un atzīšanas procedūrām. Semināru būs iespēja vērot arī tiešraidē www.esmaja.lv. Pēc semināra ikvienam interesentam būs iespēja saņemt individuālu konsultāciju, kādas ir optimālās mācību iespējas konkrētajā situācijā, lai attīstītu savu karjeru. Vienas konsultācijas aptuvenais garums ir 30 minūtes. Interesenti ir aicināti pieteikties iepriekš gan semināram, gan individuālajām konsultācijām, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai zvanot...

Mazajiem uzņēmumiem jādod iespēja saņemt aizdevumus pēc īpašiem noteikumiem. Tiem vajadzīgas arī īpaši pielāgotas riska kapitāla formas, skaidrāk regulēta sadarbība ar aizdevējiem un laicīgāki maksājumi no citiem uzņēmumiem, uzskata Eiropas Parlamenta deputāti pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kur aicina izstrādāt īpaši mazajiem uzņēmumiem paredzētus tiesību aktus. "Eiropā ir vairāk nekā 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu, un ikvienam no tiem ir savas vajadzības. Šajā milzu daudzveidībā vajadzīgi skaidri noteikumi par finansējuma saņemšanu un alternatīvas banku izsniegtiem aizdevumiem. Daudz varētu risināt ar novatoriskām riska kapitāla formām. Finanšu iestādēm un kreditoriem vajadzētu ieguldīt vairāk pūļu saziņā ar mazajiem uzņēmējiem un ievērot skaidrus noteikumus par galvojumiem, pirmstermiņa atmaksu un iespējamiem sodiem," uzsver par rezolūcijas sagatavošanu atbildīgais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Philippe De Backer (ALDE, BE). Valstu un Eiropas glābtās bankas varētu palīdzēt Maziem ģimenes uzņēmumi, augsto tehnoloģiju firmām un jaunizveidotiem uzņēmumi ir daudz grūtāk saņemt finansējumu nekā...

Ministru kabinets 5.februārī apstiprināja Latvijas Republikas un Moldovas Republikas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (turpmāk – SVK) Latvijas puses pārstāvjus, nosakot, ka no Latvijas puses SVK vadīs ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Šajās dienās Rīgā viesosies Moldovas Republikas amatpersonas, kā arī notiek Latvijas Republikas un Moldovas Republikas SVK otrā sēde, kuru no Moldovas puses vada ekonomikas ministra vietnieks Oktavians Kalmiks (Octavian Calmic). Šodien, 6. februārī, plānota D.Pavļuta un O.Kalmika divpusējā tikšanās, kā arī Latvijas – Moldovas SVK otrā sēde. Amatpersonu tikšanās laikā un sēdes ietvaros tiks pārrunāti abu valstu divpusējās sadarbības aktuālie jautājumi, kā arī turpmākās ekonomiskās sadarbības attīstības virzieni uzņēmējdarbības, lauksaimniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, būvniecības, transporta, veselības aprūpes, reģionālās attīstības, vides aizsardzības, tūrisma, izglītības un zinātnes, kā arī citās perspektīvās jomās. Tāpat 6.februārī Ekonomikas ministrijas telpās notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizēts Latvijas – Moldovas biznesa seminārs, kurā piedalīsies 20 Latvijas uzņēmēji, kas pārstāv ražošanas, enerģētikas,...

Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju ārējos tirgos, Latvijas rūpniecība 2012. gadā ir uzrādījusi spēcīgu izaugsmi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinoties par 6,2% un sasniedzot vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Galvenā izaugsmes nodrošinātāja pagājušajā gadā ir bijusi apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi ir palielinājušies par 9,3%, kamēr ieguves rūpniecībā sasniegts tikai 0,3% pieaugums, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bijis 2,8% kritums. Lielāko devumu rūpniecības pieaugumā arī devušas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – metālu ražošana, kur ražošanas apjomi 2012. gadā ir auguši par 33,6%, metālizstrādājumu ražošana – par 8,1%, un koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kur bijis 5,4% pieaugums. Pārtikas produktu ražošana 2012. gadā ir palielinājusies par 1,7%, un pieaugums pagājušajā gadā sasniegts visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Pateicoties straujajai un diversificētajai apstrādes rūpniecības attīstībai, kopējais rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gadā ir pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni. Rūpniecības izaugsme pagājušajā gadā Latvijā ir bijusi straujāka nekā kaimiņvalstīs –...

Ceturtdien, 31. janvārī, Jelgavā norisinājās izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevēja, sadarbībā ar AS SEB banka organizētais bezmaksas Lielseminārs “Kvalitatīva likumdošana – pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei”. Kupli apmeklētajā (ap 80 cilvēku) seminārā vienas no karstākajām diskusijām izvērtās par Valsts ieņēmumu dienesta jaunajām datu bāzēm, īpaši nodokļu parādnieku datu bāzi, ar ko klātesošos iepazīstināja auditorkompānijas KPMG Baltics vecākā nodokļu menedžere Gunta Kauliņa. Publika uzdeva jautājumus saistībā ar dažādiem pārpratumiem un problēmsituācijām, kas varētu rasties saistībā ar nodokļu parādnieku datu bāzi, uz kuriem atbildes sniedza gan Gunta Kauliņa, gan Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā.

Saeima ceturtdien, 31.janvārī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par piesārņojumu”. Grozījumi skar galvenokārt piesārņojumu veicēju uzraudzību un kontroli. Likuma grozījumi noteic stingrākas prasības piesārņojošo darbību atļaujām, kā arī atskaitēm par atļauju nosacījumu ievērošanu. Piemēram, ja tiek izmantotas bīstamas ķīmiskas vielas, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, piesārņojumu veicējam jāizstrādā ziņojums un tas kopā ar iesniegumu atļaujas saņemšanai jāiesniedz reģionālajā vides pārvaldē. Ja ziņojumā informācija par augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli norādīs uz piesārņojuma līmeni, kas ietekmē vidi vai cilvēka veselību, vides pārvalde piesārņojuma veicējam varēs noteikt pasākumus, lai nodrošinātu iekārtas teritorijas sakārtošanu. Likuma grozījumi paredz, ka vides pārvalde var apturēt iekārtas darbību, ja tiks pārkāpti izdotās atļaujas nosacījumi un radīts apdraudējums cilvēka veselībai un videi. Likumprojekts papildināts ar regulējumu, kas augstākās kategorijas piesārņojuma veicējiem nosaka konkrētus termiņus pazemes ūdeņu un augsnes monitoringa veikšanai. Likumprojekts paredz, ka, nosakot īpašas prasības piesārņojošām iekārtām, turpmāk jāņem vērā Eiropas Komisijas (EK) secinājumi par...

No 1.februāra Konkurences padomē (KP) darbu uzsāks jauna struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums – mērķtiecīga un koncentrēta cīņa pret karteļiem, gan atkājot un novēršot šādus pārkāpumus, gan informējot un izglītojot uzņēmumus un budžeta iestādes visā Latvijā. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: „Pasaulē un arī Latvijā karteļi jeb centieni gūt ienākumus negodprātīgi bija, ir un būs, turklāt uzņēmumu zināšanas, izdoma un arī tehniskās iespējas slēpt nodarīto arvien aug. Tāpēc konkurences uzraugiem arvien jāattīsta sava varēšana, jāspēj būt soli priekšā, lai pēc iespējas efektīvi atklātu un novērstu pārkāpumus un tā aizsargātu patērētāju intereses gūt labumu no godīgas uzņēmumu konkurences.” Jaunās vienības kodolu veidos pieredzējuši KP darbinieki. Tās vadītāja Marika Grunte, kura līdz šim ieņēma KP Juridiskā departamenta direktora vietnieces amatu, skaidro: „Jaunā struktūrvienība palīdzēs iestādes uzkrāto pieredzi un zināšanas ļoti koncentrēti izmantot tieši smagāko pārkāpumu novēršanai. Mūsu arsenālā būs gan līdz šim izkoptā spēja atklāt pārkāpumus pašu spēkiem, gan prevencijas komponente – darīsim visu, lai nodrošinātu...