BIZNESS

Pēc tikšanās ar Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem ceturtdien, 10.janvārī, Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka eiro ieviešana no 2014.gada 1.janvāra būs praktisks ieguvums ikvienam uzņēmējam, jo būtiski samazināsies uzņēmumu valūtas konvertācijas izmaksas un tā būs pievilcīga vide investīciju piesaistīšanai. Tāpat LDDK padome un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka kļūšana par eirozonas valsti ir nākamais solis dziļākai integrācijai ES un sinerģijai ar tās dalības valstīm. Valsts prezidents un uzņēmēji apmainījās viedokļiem par to, ka eiro jau šobrīd dominē gan uzņēmumu starptautiskajos norēķinos, tai skaitā, ar valstīm, kuras nav un nepretendē pievienoties eiro zonai, kā arī samaksa par energopakalpojumiem Latvijā notiek eiro valūtā. LDDK vadība uzsvēra, ka arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eiro ieviešana būs pozitīvs ieguvums, jo samazināsies par valūtas konvertāciju maksājamās summas, kas šobrīd vidēja mēroga uzņēmējam sastāda no 20 līdz pat 30 tūkstošiem latu gadā. Šo summu daudz veiksmīgāk varētu investēt ražošanā. Sarunā tika skarts arī jautājums par Latvijas...

Latvijas Darba Devēju konfederācijas trešdien, 9. janvārī, rīkotajā diskusijā „Nodarbinātības vai bezdarba politika?” par valsts nodarbinātības politiku no valsts pārstāvju un uzņēmēju puses izskanēja dažādi bezdarba problēmas risināšanas varianti. Tika ieteikts gan motivēt bezdarbniekus aktīvākai darba meklēšanai, gan veidot pārdomātāku bezdarbnieku pārkvalifikācijas politiku, gan citi iespējamie risinājumi. Diskusijā piedalījās Līga Menģelsone, LDDK ģenerāldirektore, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Inese Kalvāne, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Arvils Ašaradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, Agita Kalniņa, SIA "Latvāņi" valdes locekle (Madona), Velta Lasmane, JUKP priekšsēdētāja, SIA "Akvaparks" izpilddirektore, p.p. (Jūrmala), Andis Araks, SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs (Talsi). Vairāk par diskusijas norisi lasiet šeit.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā "Nodarbinātības vai bezdarba politika?" trešdien, 9. janvārī, piedalījās pārstāvji no LDDK, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmēji no dažādiem Latvijas reģioniem (Madona, Jūrmala, Talsi), kas apmainījās ar viedokļiem par to, ko valsts līdz šim ir darījusi bezdarba problēmu risināšanai un kā darba devēji vērtē paveikto. LDDK norādīja, ka darba tirgū visos Latvijas reģionos arvien vairāk saasinās gan kvalificētu speciālistu trūkums, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs (mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas un farmācijas, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, IKT, transporta un loģistikas), gan zemas kvalifikācijas profesiju darbinieku trūkums. NVA programma "Apmācības pēc darba devēju pieprasījuma" kļūst arvien populārāka darba devēju vidū darbinieku trūkuma dēļ. Iepriekšējā gada laikā NVA ir centusies attīstīt savu pakalpojumu klāstu, kā arī tiek plānots 2013.gadā ieviest jaunas nodarbinātības atbalsta programmas, piemēram, darbinieku reģionālās mobilitātes atbalstam, tomēr joprojām pastāv izteikts ilgstošais bezdarbs reģistrēto bezdarbnieku vidū. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mēs sagaidām intensīvāku darbu no...

Latvijas Darba Devēju konfederācijas trešdien, 9. janvārī, rīkotajā diskusijā „Nodarbinātības vai bezdarba politika?” par valsts nodarbinātības politiku uzņēmēji izteicās par bezdarba cēloņiem, minot gan vispārējo nabadzības līmeni laukos, kas neļauj jauniešiem iegūt izglītību, gan pārāk zemās algas un augstās transporta izmaksas, kas nenodrošina bezdarbniekiem pietiekamu motivāciju strādāt attālināti no dzīvesvietas. Diskusijā piedalījās Līga Menģelsone, LDDK ģenerāldirektore, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Inese Kalvāne, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Arvils Ašaradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, Agita Kalniņa, SIA "Latvāņi" valdes locekle (Madona), Velta Lasmane, JUKP priekšsēdētāja, SIA "Akvaparks" izpilddirektore, p.p. (Jūrmala), Andis Araks, SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs (Talsi). Vairāk par diskusijas norisi lasiet šeit.

Lai arī aizvadītajā gadā reģistrēts ievērojams skaits jaunu uzņēmumu, tomēr 2011.gada rekordu nav izdevies pārspēt, liecina nformācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoft veiktā pētījuma rezultāti. Kopumā 2012.gadā Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 16 889 jauni subjekti, no kuriem 15 753 bijuši SIA, 760 - IK un 31 AS, kas ir tikpat daudz, kā 2011.gadā. Lursoft apkopotajos datos par aizvadītā gada uzņēmējdarbību Latvijā redzams, ka 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, par 9,87% palielinājies likvidēto subjektu skaits - pērn likvidēti 4 308 subjekti. Jau iepriekš minēts, ka straujo jaunreģistrēto komersantu skaita pieaugumu veicinājusi iespēja reģistrēt mazkapitāla SIA. Kā liecina Lursoft pētījuma dati, pērn Latvijā reģistrētas 10 939 mazkapitāla SIA, no kurām pusei reģistrētais pamatkapitāls ir vien 1 lats, savukārt 2 615 SIA pamatkapitāls ir robežās no 2 līdz 10 latiem. Salīdzinot ar 2011.gadu, redzamas ievērojamas izmaiņas jaunreģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla apjomā - 2011.gadā 1 lata pamatkapitāls bija 77% reģistrēto mazkapitāla SIA, savukārt 2 līdz 10 lati - 13%. Jāpiebilst,...

Ceturtdien, 3.janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts noteikumu projekts "Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšējas vienošanās par darījuma vai darījumu veida tirgus cenas (vērtības) noteikšanu noslēgšanas kārtība" , informē Finanšu ministrija. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noslēdz iepriekšēju vienošanos par darījuma vai darījumu veida tirgus cenas (vērtības) noteikšanu ar nodokļu maksātāju, kas veic vai uzsāk darījumu ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, kā arī maksu par iepriekšējas vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Noteikumu projektā paredzēts, ka nodokļu maksātājs, lai noslēgtu iepriekšējo vienošanos par darījuma vai darījumu veida tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, iesniedz iesniegumu VID. Ja VID, izskatot iesniegumu, pieņem lēmumu uzsākt iepriekšējās vienošanās par darījuma vai darījumu veida tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, notiek informācijas un argumentu apmaiņa ar nodokļu maksātāju par vienošanās nosacījumiem. Ja vienošanās tiek noslēgta un nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši minētās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, VID, atbilstoši likuma...

Konkurences padome (KP) 14.decembrī pieņēma lēmumu izbeigt lietu pret LPPKS „Trikāta KS" un PKS „Dzēse", jo uzņēmumu vienošanās par cenām atbilst Konkurences likumā noteiktajam izņēmumam no aizlieguma – ieguvumi ekonomiskajai attīstībai no šādas vienošanās pārsniedz tās radītos ierobežojumus konkurencei. Lietas ietvaros KP pārbaudīja, vai kooperatīvi, vienojoties par svaigpiena tirdzniecības cenu, nav pārkāpuši Konkurences likumu. Likums aizliedz savstarpēji konkurējošu uzņēmumu vienošanās par cenām, vienlaikus paredzot atsevišķus izņēmumus – no aizlieguma tiek atbrīvotas tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, bet nelikvidē konkurenci. Apkopojot informāciju par kooperatīvu darbību ilgākā laika periodā, KP secināja, ka minētā vienošanās bijusi nepieciešama un neizbēgama, lai īstenotu kopīgas piena pārstrādes rūpnīcas izveidi. Šobrīd īstenotais pārstrādes rūpnīcas projekts nodrošina patērētājiem izdevīgu konkurences saasināšanos un sortimenta paplašināšanos. Savukārt projekta realizācijā iesaistītajiem zemniekiem tas rada papildu noieta kanālu un ļauj palielināt neatkarību no piena pārstrādātājiem. Šie ieguvumi saskan arī ar Eiropas Savienībā īstenotajiem centieniem...

Konkurences padome (KP) 2012.gada nogalē pieņēma lēmumu piemērot AS „Drogas” naudas sodu Ls 18 967 apmērā par tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu. Uzspiežot netaisnīgus, nesamērīgus un nepamatotus sadarbības nosacījumus vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA „Euro Cosmetics”, AS „Drogas” veicināja tā maksātnespējas iestāšanos. Tāpat AS „Drogas” rīcība, pieprasot atlaides no saviem piegādātājiem, radīja patērētājiem nelabvēlīgo „ūdensgultas efektu”, kad vairumtirgotājs citiem mazumtirgotājiem spiests piedāvāt preces par augstāku cenu, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies no sadarbības ar AS „Drogas”. AS "Drogas" piemērots maksimālais likumā noteiktais naudas sods par šādu pārkāpumu – 0,05% no iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Nosakot sodu, vērā tika ņemts gan pārkāpuma smagums, ilgums un radītās sekas, gan AS "Drogas" rīcība, kavējot izmeklēšanu – uzņēmums slēpa pierādījumus, kā arī ilgstoši nesadarbojās ar KP. AS "Drogas" piemērots arī tiesiskais pienākums no līgumiem ar citiem piegādātājiem izslēgt netaisnīgos nosacījumus. Lietas izpētes gaitā KP AS "Drogas" darbībās konstatēja šādus Konkurences likuma pārkāpumus: AS "Drogas" nepamatoti atgrieza neiztirgotās preces piegādātājam,...

Valdība ceturtdien, 3. janvārī, skatīs grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredz ļoti apjomīgas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā. Grozījumi paredz izmaiņas, piemērojot atvieglotu nodokļa režīmu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. Turpmāk likumā vēlas noteikt, ka atviegloto UIN režīma taksācijas periodu izvērtēs biedrība „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”. Tāpat likumā tiktu noteikts, ka no izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, uzņēmumu ienākuma nodokli maksā atbilstīgo sabiedrību biedri. Vienlaikus, lai novērstu situāciju, kad "nenozīmīga" summa, kura izmantota reprezentācijas pasākumiem, tiek sadalīta sabiedrību biedriem, likumā attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem tiek noteikts kritērijs, kuru pārsniedzot minētie izdevumi ir attiecināmi uz biedru gūto ienākumu. Šis kritērijs ir 500 lati kooperatīvajai sabiedrībai, kuras taksācijas perioda neto apgrozījuma nepārsniedz 500 000 latus un 1% no apgrozījuma sabiedrībai, kuras taksācijas perioda neto apgrozījums pārsniedz 500 000 latus. Likumprojektā arī paredzēts, ka peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos iekļautās nokavējuma naudas un soda naudas summas, kuras tiek dzēstas saskaņā ar...

Ceturtdien, 3.janvārī, valdības sēdē izskatīs ekspertu izstrādātos priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), lai būtiski uzlabotu publisko iepirkumu sistēmu. Grozījumi paredz nodrošināt efektīvāku un caurspīdīgāku iepirkumu procesu, kā arī novērst liekus birokrātiskus šķēršļus. Tiesa gan, nākotnē tiek plānota pat jauna Publisko iepirkumu likuma izstrāde. Kā nepieciešamākie risinājumi pašreizējā publisko iepirkumu praksē tiek minēta procedūru vienkāršošana un atklātība, birokrātijas mazināšana, t.sk. elektronisko iespēju ieviešana, PIL piemērošanas izņēmumu gadījumi, konkursu dialogu attiecināšana arī ārpus publiskās privātās partnerības projektiem, kā arī rīcība gadījumos, kad tikai viens kandidāts atbilst iepirkumu dokumentu prasībām. „Darba grupa patlaban turpina apzināt iepirkumu sistēmas problēmas un plāno valdībai iesniegt apzināto problēmu un to risinājumu piedāvājumu, kuru plānots īstenot ilgākā laika posmā – izstrādājot jaunu likumu,” informē Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks un darba grupas vadītājs Ivars Mēkons. Minēto darba grupu veido eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas...

2012. gada 11 mēnešos pastāvīgā darbā kopumā iekārtojās gandrīz 75 tūkstoši (74 929) Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 21 192 ilgstošie bezdarbnieki, 13 277 jaunieši bezdarbnieki vecumā līdz 24 gadiem, 4 413 bezdarbnieki pirmspensijas vecumā, ziņo NVA. 2012.gada 11 mēnešos NVA filiāles veikušas vajadzīgo darbinieku atlasi 12 571 darba devējiem. Saskaņā ar NVA filiāļu starpniecību darba devēji visvairāk meklējuši mazumtirdzniecības veikala pārdevējus, palīgstrādniekus, pavārus, kūdras ieguves palīgstrādniekus, apkopējus, pārdevējus konsultantus, zivju apstrādātājus, apdares darbu strādniekus, kravas automobiļu vadītājus, šuvējus. Darba devēju pieteikto vakanču skaits 2012.gada 11 mēnešos pieaudzis par 11%, salīdzinot ar visu 2011. gadu, sasniedzot 38 903 vakances. Sadarbībā ar pašvaldībām 2012.gada janvārī tika uzsākta ESF projekta „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” īstenošana, lai bezdarbnieki varētu iegūt vai uzturēt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu sabiedrisko darbu vietās. Šajā pasākumā tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un bezdarbnieka statusā reģistrēti vismaz 6 mēnešus....

Ekonomikas ministrija informē, ka no 2013. gada 1.janvāra Eiropas Savienībā tiek atcelta iepriekšējās uzraudzības sistēma noteiktu dzelzs un tērauda ražojumu importam no trešajām valstīm, kas Latvijas metālapstrādes rūpniecības nozares uzņēmumiem samazinās administratīvo slogu, atvieglos muitas procedūras un padarīs elastīgāku piekļuvi trešo valstu izejvielām. Iepriekšējās uzraudzības sistēma noteiktu dzelzs un tērauda izstrādājumu importam no trešajām valstīm tika ieviesta 2002. gada janvārī, tā vairākkārtēji tikusi pagarināta un pēdējo reizi 2009. gada nogalē to pagarināja vēl uz 3 gadiem - līdz 2012. gada beigām. Kopš 2009. gada izmaiņas ir skārušas ekonomisko vidi - ES metālapstrādes industrijas ražošanas un eksporta apjomi ir pieauguši. Tāpat ir stabilizējušies ES metālrūpniecības nozares galvenie izejvielu importa avoti, gadu no gada ierindojot Krieviju, Ukrainu un Ķīnu starp galvenajām importa valstīm, kuru īpatsvars ES kopējā dzelzs un tērauda izstrādājumu importā sasniedz 60%. 2009. gada 26.februāra Padomes regula (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem paredz, ka importa uzraudzības mehānismu var piemērot ražojumiem,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aizejošo 2012.gadu vērtē kā biznesa atgūšanās gadu un 2013.gadā prognozē, ka lielākie akcenti tiks likti uz pārdomātu attīstību un investīcijām, lai uzlabotu uzņēmumu peļņas un kopējās ekonomikas izaugsmes rādītājus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Šogad par valdības labajiem darbiem var uzskatīt Nacionālā attīstības plāna darbu, kurā ņemti vērā Latvijas nacionālās reformu programma "ES2020" mērķi, tos papildinot ar konkrētiem uzdevumiem konkurētspējas paaugstināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai. Uzņēmēji par vienu no svarīgākajām valsts finansiālās stabilitātes stiprināšanas pozīcijām uzskata virzību uz eiro ieviešanu, veidojot valsts budžetu tā, lai tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji. Eiro ieviešana nodrošina dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā un ir būtiska valsts kredītreitingu paaugstināšanai, kas ļautu veiksmīgāk piesaistīt investorus Latvijas ekonomikai, kā arī palielinātu eksportu un kāpinātu ražošanu. Tāpat valsts budžeta pieņemšanas procesā redzam, ka ir uzsākta pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu, kas no uzņēmēju viedokļa sniedz skaidrāku skatījumu uz valsts izdevumu...

Satiksmes ministrija (SM) noslēgusi līgumu ar Pasaules Banku (PB), kas paredz sniegt neatkarīgu vērtējumu par Latvijas ostu konkurētspēju un to darbības rezultātiem, kā arī priekšlikumus konkurētspējas celšanai. Pētījuma ietvaros tiks apskatītas divas pamatsadaļas - ostu konkurētspēja un to pārvaldība. Tiks analizēta situācija Baltijas reģionā kravu tranzīta pārvadājumu jomā, ostu un tranzīta koridoru priekšrocības un trūkumi, iespējamās kravu plūsmu izmaiņas un faktori, kas to ietekmēs. Tāpat tiks sniegts pārskats par ostu darbības rezultatīviem rādītājiem, par to, kādus rādītājus piemēro citās pasaules ostās un vai arī Latvijā ostu darbības vērtējumā būtu jāievieš kādi jauni rādītāji. Plānots analizēt arī iemeslus, kādēļ pēdējā laikā ir būtiski mazinājušies loģistikas snieguma indeksa rādītāji Latvijai un citām Baltijas valstīm, tiks apskatīti esošie un iespējamie ostu biznesa atbalsta instrumenti, ostu investīciju programmas un izvirzāmās investīciju prioritātes. Liels uzsvars tiks likts uz to, ko ostas un tranzīta sektors kopumā dod Latvijas tautsaimniecībai un kā vēl vairāk celt tā apjomus un pievienoto...

Šodien valdības sēdē tiks skatīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stingrāk regulē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja (MUN) - darba devēja - rīcību gadījumos, kad tas var zaudēt MUN maksātāja statusu nākamajā taksācijas periodā. Grozījumi paredz, ka šādam darba devējam par nodokļu maksāšanas režīma maiņu būs rakstveidā jābrīdina darbinieku vismaz vienu mēnesi pirms taksācijas gada beigām. Tādējādi ar nākamo taksācijas gadu pirms darbiniekam noteiktā atalgojuma izmaksas no aprēķinātās algas tiks atskaitīti darbaspēka nodokļi, t.i., no darbinieka algotā darba ienākuma tiks ieturēts algas nodoklis likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā un veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā (taksācijas periodā, kurā darba devējs ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, darbiniekam aprēķināto algu izmaksā, neatvelkot no tās darbaspēka nodokļus). Ja darba devējs minētajā termiņā tomēr nebūs brīdinājis darbinieku, tad darba devējam no darbiniekam aprēķinātā algota darba ienākuma jāaprēķina algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā „Par iedzīvotāju...