BIZNESS

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Projekts ceturtdien, 18.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Saskaņā ar Latvijas veļas ražotāju asociācijas, komersantu, Latvijas Jūras administrācijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas dažādās jomās, t.sk., Informācijas drošības vadītājs, Informācijas sistēmas drošības speciālists, Videoinženieris, Veļas šūšanas operators, Vājstrāvu sistēmu montieris. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu projekta pielikumā tabulas veidā. Vienlaikus Profesiju klasifikatoru paredzēts papildināt ar sešiem profesiju standartiem - Zobu higiēnists, Podologs, Pārtikas kvalitātes speciālists, Fizioterapeits, Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris, Kokvedēja automobiļa vadītājs. Visi profesiju standarti ir saskaņoti ar darba devējiem, darbinieku pārstāvjiem, izglītības iestādēm un valsts institūcijām. Tāpat plānots papildināt Profesiju klasifikatora kvalifikācijas pamatprasību...

Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi izmaiņas vairākos darba aizsardzības jomas normatīvajos dokumentos, kas nepieciešamas, lai samazinātu administratīvo slogu darba aizsardzībā. Izmaiņas ceturtdien, 18.oktobrī, izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. LM izstrādājusi grozījumu projektus šādos Ministru kabineta noteikumos: Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos, Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti, Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku. Lai samazinātu apmācībām nepieciešamo laiku, plānots noteikt, ka no 2013.gada 1.jūlija darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms būs 40 stundas. Šobrīd darba aizsardzības speciālistu minimālais apmācības apjoms ir 160 stundas. Papildus paredzēta specializēta apmācība 20 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par iespējām tos...

SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja liecina, ka uzņēmumi ar optimismu skatās nākotne - 89% aptaujāto prognozē biznesa apgrozījuma pieaugumu 2013.gadā, kā arī 37% plāno veikt inovācijas produktos vai pakalpojumos. Visoptimistiskāk biznesa attīstību redz tirdzniecības un lauksaimniecības jomā strādājošie uzņēmēji, kā arī rūpniecības un enerģētikas nozares pārstāvji. SEB bankas aptaujas dati liecina, ka 89% respondentu prognozē sava uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu nākamajā gadā. No tiem 37% prognozē pieticīgu apgrozījuma pieaugumu līdz 5% gadā, gandrīz katrs trešais respondents (28%) plāno pieaugumu 5 - 10% robežās, vairāk par 15% pieaugumu prognozē 15% aptaujāto, bet 9% respondentu kaļ plānus palielināt sava uzņēmuma gada apgrozījumu par vairāk kā 30%. 8% aptaujāto ir piesardzīgi, vērtējot nākamā gada biznesu, un prognozē apgrozījuma samazinājumu līdz 5%, savukārt tikai nepilni 3% respondentu prognozē apgrozījumu samazinājumu par vairāk kā 5% gadā. SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs: "Vairāk kā puse no uzņēmumiem, kas prognozē apgrozījuma pieaugumu, galvenokārt...

Kā informē Lursoft, patlaban Latvijā ir 19 575 uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā strādājuši ar apgrozījumu, kurš ir robežās no 70 000 Ls līdz 1,4 milj. Ls, līdz ar to atbilst mazā vai vidējā (MVU) uzņēmuma statusam. No tiem 12 911 jeb 65,96% reģistrēti Latvijas lielākajās pilsētās, savukārt vairāk nekā puse no visiem mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem reģistrēti Rīgā. Vidējais MVU vecums Latvijā ir 10 gadi. Aizvadītajā gadā vidējais Latvijas MVU apgrozījums bijis 312 959 Ls, savukārt vidējie zaudējumi pēc nodokļiem sastādījuši 9466 Ls. Salīdzinot Latvijas lielākajās pilsētās un novados reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājus aizvadītajā gadā, redzams, ka to vidējais apgrozījums ir līdzīgs, proti, novados reģistrētie mazie un vidējie uzņēmumi pērn apgrozījuši katrs vidēji 307 600 Ls, savukārt pilsētās reģistrētie - 315730 Ls. Būtiskas atšķirības veidojas, analizējot peļņas/zaudējumu rādītājus - ja novados reģistrēto uzņēmumu vidējā peļņa pagājušajā gadā bijusi līdzvērtīga 11590 Ls, tad pilsētās reģistrētie, neskatoties uz augstāko apgrozījumu, pērn strādājuši vidēji...

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā apkopoti un sagatavoti iesniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Tieslietu ministrijai priekšlikumi par trokšņojošo naktsklubu darbības ierobežošanu, kas tika izteikti iepriekšējā komitejas sēdē. Ministrijas tiks aicinātas sagatavot grozījumu projektus vairākos normatīvajos aktos: paplašināt pašvaldību kompetenci likumā "Par pašvaldībām" ar mērķi ieviest speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu naktsklubu, diskotēku, bāru darbībai un mūzikas atskaņošanai diennakts laikā no plkst.23.00 līdz plkst. 7.00; likumā "Par pašvaldībām" paredzēt, ka pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par uzņēmuma darbības pārtraukšanu par trokšņošanu ierobežojošo noteikumu pārkāpšanu. Šī lēmuma pārsūdzība neaptur tā darbību; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu papildināt ar jaunu soda veidu - "aizliegums noteiktu laiku veikt saimniecisko darbību vietā, kur konstatēts administratīvais pārkāpums", savukārt sankcijas papildināt ar vārdiem "un piemēro uz diviem gadiem aizliegumu veikt saimniecisko darbību vietā, kur konstatēts administratīvais pārkāpums". Rīgas domes saistošos noteikumus Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" plānots papildināt aizliegumu trokšņot, ja tas traucē apkārtējo...

18.-19. oktobrī Rīgā notiks IX ikgadējā Baltijas valstu konkurences konference, kas šogad veltīta konkurences politikas īstenošanas efektivitātes celšanai. Konferencē uzstāsies Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Somijas, Zviedrijas un Vācijas konkurences iestāžu speciālisti, savukārt pirmās dienas diskusijās piedalīties aicināti arī nozaru asociāciju, uzņēmēju un vadošo advokātu biroju pārstāvji. Konferenci ar uzrunu atklās Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Konferences pirmās dienas ietvaros plānotas divas diskusiju sesijas. Pirmo sesiju, kas veltīta konkurences politikas īstenošanas efektivizēšanai, vadīs Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis. Otrā diskusiju sesija tiks veltīta iecietības programmas lomai karteļu atklāšanā, un to vadīs zvērinātu advokātu biroja „Spīgulis, Kunainis & Azanda” advokāte Ieva Azanda. Konferences otrā diena tiks organizēta darba grupās, ļaujot iesaistīto konkurences uzraudzības iestāžu speciālistiem dalīties pieredzē, apzināt pastāvošos problēmjautājumus, kā arī meklēt risinājumus pieredzes apmaiņā un sadarbībā. Reģionālās Baltijas valstu konkurences konferences organizēšana reizi trijos gados tiek uzticēta katrai no trim Baltijas valstīm;...

Konkurences padome (KP) 28.septembrī pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt neproduktīvo mājdzīvnieku barības un zāļu vairumtirgotāju SIA „Pet Pro Service”. Uzņēmumam par minimālās tālākpārdošanas cenas fiksēšanu un tirgus sadali, kas ierobežo pircēju iespējas specializētajos zooveikalos un veterinārajās klīnikās konkrēto produkciju iegādāties par zemākām cenām, piemērots sods Ls 18 033 apmērā. Aizliegto vienošanos SIA „Pet Pro Service” īstenoja sešu gadu garumā, līgumos ar kopumā aptuveni 250 sadarbības partneriem nosakot minimālo cenu, par kādu tālāk zooveikalos un veterinārajās klīnikās, kā arī vairumtirdzniecībā drīkst tirgot SIA „Pet Pro Service” izplatīto neproduktīvo mājdzīvnieku barību un MERIAL veterinārās zāles. Tāpat uzņēmums noteica aizliegumu mazumtirgotājiem no SIA „Pet Pro Service” iegādāto produkciju tirgot vairumtirdzniecībā, bet vairumtirgotājiem liedza tirgot ārpus Latvijas MERIAL veterinārās zāles. Šāda rīcība ir smags konkurences tiesību pārkāpums, kas kavē uzņēmumu savstarpējo konkurenci un ierobežo patērētāju iespējas iegādāties konkrētās preces lētāk, jo tiek mākslīgi uzturēts zemākais cenu līmenis, liedzot iesaistītajiem uzņēmumiem konkurēt,...

Britu uzņēmējiem ir patiesa interese par biznesa iespējām Latvijā un viņi augsti vērtē mūsu valsts pieredzi ekonomiskās un finansiālās krīzes pārvarēšanā, taču valdības līmenī ir svarīgi nodrošināt Latvijas ekonomiskās attīstības stabilitāti, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem investīciju piesaistei. Šāda atziņa izskanēja 17.oktobrī Londonā Latvijas vēstniecības Lielbritānijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā biznesa forumā "Droša kuģošana vētrainajos Eiropas ekonomikas ūdeņos". Forums tika rīkots sadarbībā ar Baltic International Bank un Londonas finanšu centru - Londonas Sitijas Korporāciju (City of London Corporation). Kupli apmeklētajā pasākumā, ko atklāja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, britu uzņēmēji tika informēti par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm un iepazīstināti ar investīciju vidi Latvijā. Foruma pirmajā daļā runātāji sniedza dziļāku ieskatu Latvijas šābrīža ekonomiskajās un politiskajās norisēs, apliecinot Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi pēckrīzes periodā, kā arī radot pārliecību par mūsu valsts uzņemto pozitīvo attīstības virzienu. Pasākuma otrajā daļā debatēs runātāji raksturoja Latvijas finanšu vidi, investīciju vidi, kā arī dalījās...

Vakar, 17. oktobrī, publiskots investīciju baņķieru sabiedrības "Prudentia" un biržas "NASDAQ OMX Riga" veidotais ikgadējais saraksts ar Latvijas 101 vērtīgāko uzņēmumu 2012.gadā. Latvijas 101visvērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība šogad ir sasniegusi 8,5 miljardus latus, vērtīgākā Latvijas uzņēmuma statusu jau ceturto gadu saglabā "Latvenergo" (876 miljoni lati), informē "NASDAQ OMX Riga". Uzņēmumiem saraksta virsotnē ir ļoti stabilas pozīcijas, pirmajā desmitniekā šogad ir tikai divas izmaiņas, un desmit vērtīgāko Latvijas uzņēmumu biznesa vērtība - 3,99 miljardi lati, ir gandrīz tāda pati, kā pārējo sarakstā iekļauto 91 uzņēmumu kopējā vērtība. Vislielākā biznesa vērtība Latvijā ir šādiem uzņēmumiem: "Latvenergo" - 876,3 miljoni latu, "Swedbank" - 631,36 milj. Ls, "Latvijas valsts meži" - 490,96 milj. Ls, "Latvijas dzelzceļš" - 459,17 milj. Ls, "SEB banka" - 326,49 milj. Ls, "Latvijas gāze" - 287,65 milj. Ls, "Ventspils nafta" - 260,7 milj. Ls, "Latvijas Mobilais Telefons" - 253,2 milj. Ls, "Lattelecom" - 230,52 milj. Ls, "MAXIMA Latvija" - 174,07 milj. Ls....

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības otrdien, 9. oktobrī organizētajā ekspertu diskusijā „Nodokļu mazināšana darbaspēkam - ekonomiskā izrāviena instruments”, par kuru jau esam informējuši iepriekš portālā (skat. šeit un šeit) Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes prezidija locekle Lienīte Caune un LTRK Kompetenču padomes locekle Elīna Meiere izteica LTRK viedokli par to, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. L. Caune kā piemēru minēja kopējā darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu uzņēmējam līdz 25%, kas, pēc LTRK aprēķiniem, palielināšot uzņēmēju iemaksāto nodokļu summu par 11%. Video plz.lv Citu diskusiju dalībnieku viedokļus var skatīt: Jānis Grasis: "Nesaprotu, kur ir problēma ieviest progresīvo nodokli" Uldis Osis par numur viens problēmu Latvijas ekonomikā Pēteris Krīgers: Kāpēc valdība neuzveic ēnu ekonomiku? Egils Baldzēns par to, kā mazināt sociālo nevienlīdzību Raita Karnīte par darba ražīgumu un nodokļiem Līga Meņģelsone par nodokļu mazināšanu kā izeju no ēnu ekonomikas

Šī gada deviņos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 923 098 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele. 2012.gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus Ls 923 098 apmērā 162 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 878 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2012.gada deviņos mēnešos bija Ls 492. Atgādinām, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktie maksātnespējīgā darba devēja neapmaksātie darbinieku prasījumi un ar tiem saistītie nodokļu maksājumi. Par darbiniekiem tiek uzskatītas personas, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskas personas maksātnespējas process vai kredītiestādes maksātnespēja. Par darbiniekiem netiek uzskatītas pašnodarbinātās personas un sadarbības partneri. Darbinieku prasījumi tiek apmierināti par šādām izmaksām: darba samaksa atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu...

Eiropas Savienībā maksātnespējas dēļ ir zaudēti 450 000 darbvietu, un ikgadējais nesamaksāto parādu apjoms ir 23,6 miljardi eiro. Eiropā 57 % uzņēmumu jeb par 10 % vairāk nekā pagājušajā gadā apgalvo, ka maksājumu kavējumu dēļ tiem ir problēmas ar likviditāti. Ik dienu visā Eiropā bankrotē vairāki desmiti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), jo netiek apmaksāti to rēķini. Lai izbeigtu šo maksājumu kavējumu radīto postošo praksi Eiropā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni šodien Romā paziņoja, ka visās 27 ES dalībvalstīs un Horvātijā tiek sākta informatīva kampaņa, kuras mērķis ir paātrināt maksājumu kavējumu direktīvas pārņemšanu dalībvalstu tiesību aktos vēl pirms galīgā termiņa – 2013. gada 16. marta. ES instruments laikā nesamaksātu maksājumu novēršanai ir Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Minētajā kampaņā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai MVU zinātu par jaunajām tiesībām, ko tiem piešķir šī direktīva, un par to, kā tās īstenot. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par rūpniecību un...

Lai palīdzētu jaunajiem komersantiem veidot drošus darba apstākļus sev un darbiniekiem, Latvijas Darba devēju konfederācija ( LDDK) jau otro reizi ir atjaunojusi bezmaksas informatīvo materiālu „Darba aizsardzība uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem”. Materiāls tapis ar ESF līdzfinansētā projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” (projekts) atbalstu. Materiāls satur aktualizētu un papildinātu informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos darba tiesību un darba risku novēršanas jomās. Rokasgrāmata ietver plašu informāciju par darba aizsardzību, tās reglamentējošiem normatīvajiem aktiem 17 uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī par iespējamajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un novēršanu. Bezmaksas materiāls ir pieejams gan elektroniskā, gan drukātā formātā. Pēc iepriekšējo metienu izdošanas Latvijas Darba devēju konfederācija ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes no uzņēmējiem par materiāla kvalitāti, apliecinot, ka tas ir kļuvis par noderīgu palīgu un ceļvedi Latvijas darba devējiem veidojot sakārtotu darba aizsardzības sistēmu. SIA „Skandi Motors” personāla vadītāja Iveta Kalinka atzīmē: „Neskatoties uz to, ka materiāls galvenokārt domāts...

Ministru kabineta 9.oktobra sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā, padarot to skaidrāku un caurspīdīgāku, kā arī novēršot iepriekš konstatētos riskus. Pēc šo MK noteikumu grozījumu publicēšanas, kompetences centri varēs uzsākt arī jaunus pētījumus. Apstiprinātie grozījumi paredz noteikt jaunu pētījumu veidu – individuālie pētījumi, kurus varēs īstenot un kuru rezultāti piederēs kompetences centros esošajiem komersantiem. Tāpat MK noteikumos iestrādāti terminu skaidrojumi, prasības individuālā pētījuma īstenotājam un kārtība, kādā tiek īstenoti individuālie pētījumi. Attiecīgi veikti arī precizējumi visā MK noteikumu tekstā, lai nodalītu normas, kuras attiecas uz visa kompetences centra projekta īstenošanu; tām, kuras attiecas tikai uz nozares pētījumu īstenošanu; un normas, kuras attiecas tikai uz individuālo pētījumu īstenošanu. Apstiprinot grozījumus MK noteikumos, noteikts pārejas periods līdz 2012.gada 31.decembrim, kura laikā visi uzsāktie pētījumi ir jāsadala nozares pētījumos un individuālos pētījumos. Kā zināms, Kompetences centru atbalsta programmas īstenošana tika apturēta 2011.gada decembrī pēc tam,...

Vakar, 9. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2013.gadā”, kas nosaka, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2013. gadā paliek esošajā līmenī, proti, Ls 0.25 mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Noteikumu projekts nosaka, ka 2013.gadā, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu, 85 % no URVN ieņēmumiem tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā „Darbinieku prasījumu garantijas fonds”. Ņemot vērā, ka šobrīd vēl arvien aktīvi ir 2353 maksātnespējas procesi, par kuriem 2013.gadā būs nepieciešams segt maksātnespējas procesa izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem, atlikušie 15 % tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammā „Maksātnespējas procesa izmaksas”. Tāpat noteikumu projekts paredz, ja 2013.gadā URVN tiks iekasēta vairāk par plānoto, tā tiks ieskaitīta darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu garantiju fonda stabilizēšanu un atlikuma uzkrājuma...