BIZNESS

2012. gada 11 mēnešos pastāvīgā darbā kopumā iekārtojās gandrīz 75 tūkstoši (74 929) Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 21 192 ilgstošie bezdarbnieki, 13 277 jaunieši bezdarbnieki vecumā līdz 24 gadiem, 4 413 bezdarbnieki pirmspensijas vecumā, ziņo NVA. 2012.gada 11 mēnešos NVA filiāles veikušas vajadzīgo darbinieku atlasi 12 571 darba devējiem. Saskaņā ar NVA filiāļu starpniecību darba devēji visvairāk meklējuši mazumtirdzniecības veikala pārdevējus, palīgstrādniekus, pavārus, kūdras ieguves palīgstrādniekus, apkopējus, pārdevējus konsultantus, zivju apstrādātājus, apdares darbu strādniekus, kravas automobiļu vadītājus, šuvējus. Darba devēju pieteikto vakanču skaits 2012.gada 11 mēnešos pieaudzis par 11%, salīdzinot ar visu 2011. gadu, sasniedzot 38 903 vakances. Sadarbībā ar pašvaldībām 2012.gada janvārī tika uzsākta ESF projekta „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” īstenošana, lai bezdarbnieki varētu iegūt vai uzturēt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu sabiedrisko darbu vietās. Šajā pasākumā tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un bezdarbnieka statusā reģistrēti vismaz 6 mēnešus....

Ekonomikas ministrija informē, ka no 2013. gada 1.janvāra Eiropas Savienībā tiek atcelta iepriekšējās uzraudzības sistēma noteiktu dzelzs un tērauda ražojumu importam no trešajām valstīm, kas Latvijas metālapstrādes rūpniecības nozares uzņēmumiem samazinās administratīvo slogu, atvieglos muitas procedūras un padarīs elastīgāku piekļuvi trešo valstu izejvielām. Iepriekšējās uzraudzības sistēma noteiktu dzelzs un tērauda izstrādājumu importam no trešajām valstīm tika ieviesta 2002. gada janvārī, tā vairākkārtēji tikusi pagarināta un pēdējo reizi 2009. gada nogalē to pagarināja vēl uz 3 gadiem - līdz 2012. gada beigām. Kopš 2009. gada izmaiņas ir skārušas ekonomisko vidi - ES metālapstrādes industrijas ražošanas un eksporta apjomi ir pieauguši. Tāpat ir stabilizējušies ES metālrūpniecības nozares galvenie izejvielu importa avoti, gadu no gada ierindojot Krieviju, Ukrainu un Ķīnu starp galvenajām importa valstīm, kuru īpatsvars ES kopējā dzelzs un tērauda izstrādājumu importā sasniedz 60%. 2009. gada 26.februāra Padomes regula (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem paredz, ka importa uzraudzības mehānismu var piemērot ražojumiem,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aizejošo 2012.gadu vērtē kā biznesa atgūšanās gadu un 2013.gadā prognozē, ka lielākie akcenti tiks likti uz pārdomātu attīstību un investīcijām, lai uzlabotu uzņēmumu peļņas un kopējās ekonomikas izaugsmes rādītājus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Šogad par valdības labajiem darbiem var uzskatīt Nacionālā attīstības plāna darbu, kurā ņemti vērā Latvijas nacionālās reformu programma "ES2020" mērķi, tos papildinot ar konkrētiem uzdevumiem konkurētspējas paaugstināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai. Uzņēmēji par vienu no svarīgākajām valsts finansiālās stabilitātes stiprināšanas pozīcijām uzskata virzību uz eiro ieviešanu, veidojot valsts budžetu tā, lai tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji. Eiro ieviešana nodrošina dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā un ir būtiska valsts kredītreitingu paaugstināšanai, kas ļautu veiksmīgāk piesaistīt investorus Latvijas ekonomikai, kā arī palielinātu eksportu un kāpinātu ražošanu. Tāpat valsts budžeta pieņemšanas procesā redzam, ka ir uzsākta pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu, kas no uzņēmēju viedokļa sniedz skaidrāku skatījumu uz valsts izdevumu...

Satiksmes ministrija (SM) noslēgusi līgumu ar Pasaules Banku (PB), kas paredz sniegt neatkarīgu vērtējumu par Latvijas ostu konkurētspēju un to darbības rezultātiem, kā arī priekšlikumus konkurētspējas celšanai. Pētījuma ietvaros tiks apskatītas divas pamatsadaļas - ostu konkurētspēja un to pārvaldība. Tiks analizēta situācija Baltijas reģionā kravu tranzīta pārvadājumu jomā, ostu un tranzīta koridoru priekšrocības un trūkumi, iespējamās kravu plūsmu izmaiņas un faktori, kas to ietekmēs. Tāpat tiks sniegts pārskats par ostu darbības rezultatīviem rādītājiem, par to, kādus rādītājus piemēro citās pasaules ostās un vai arī Latvijā ostu darbības vērtējumā būtu jāievieš kādi jauni rādītāji. Plānots analizēt arī iemeslus, kādēļ pēdējā laikā ir būtiski mazinājušies loģistikas snieguma indeksa rādītāji Latvijai un citām Baltijas valstīm, tiks apskatīti esošie un iespējamie ostu biznesa atbalsta instrumenti, ostu investīciju programmas un izvirzāmās investīciju prioritātes. Liels uzsvars tiks likts uz to, ko ostas un tranzīta sektors kopumā dod Latvijas tautsaimniecībai un kā vēl vairāk celt tā apjomus un pievienoto...

Šodien valdības sēdē tiks skatīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stingrāk regulē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja (MUN) - darba devēja - rīcību gadījumos, kad tas var zaudēt MUN maksātāja statusu nākamajā taksācijas periodā. Grozījumi paredz, ka šādam darba devējam par nodokļu maksāšanas režīma maiņu būs rakstveidā jābrīdina darbinieku vismaz vienu mēnesi pirms taksācijas gada beigām. Tādējādi ar nākamo taksācijas gadu pirms darbiniekam noteiktā atalgojuma izmaksas no aprēķinātās algas tiks atskaitīti darbaspēka nodokļi, t.i., no darbinieka algotā darba ienākuma tiks ieturēts algas nodoklis likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā un veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā (taksācijas periodā, kurā darba devējs ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, darbiniekam aprēķināto algu izmaksā, neatvelkot no tās darbaspēka nodokļus). Ja darba devējs minētajā termiņā tomēr nebūs brīdinājis darbinieku, tad darba devējam no darbiniekam aprēķinātā algota darba ienākuma jāaprēķina algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā „Par iedzīvotāju...

Tuvāko gadu laikā sagaidāms ievērojams elektroenerģijas cenu kāpums, brīdina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais informatīvais ziņojums par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu. Ziņojuma nolūks ir informēt valdību un piedāvāt lēmuma projektu ātra risinājuma izstrādei, sadarbojoties vairāikām ministrijām. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka elektroenerģijas cenu pieaugums Latvijas gadījumā saistīts ar gaidāmo gāzes cenu kāpumu, tai skaitā arī valsts atbalsts daudziem “zaļās enerģijas” ražotājiem ir saistīts ar gāzes cenu - gāzes cenas pieauguma dēļ nākamā gada 1.aprīlī obligātā iepirkuma komponente palielināšoties līdz 1.93 santīmiem par katru kilovatstundu. EM esot gatava īstenot risinājumus, lai veidotu jaunu “zaļās enerģijas” atbalsta mehānismu, kā arī citus pasākumus. Ziņojumā norādīts, ka, pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai Latvijā, laika posmā līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%, t.sk. mājsaimniecībām par 53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem par 73%. Nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu (OIK) maksājumi. Pašlaik tos proporcionāli maksā gan...

Paužot atbalstu Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajam noteikumu projektam "Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies", kas paredz izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas tirgū, Konkurences padome (KP) norāda – ļaujot lielākajiem uzņēmumiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju neatkarīgi no pašvaldības izvēles, tirgū tiktu saglabāta konkurence, kas ilgtermiņā arī patērētājiem nodrošinātu izdevīgākas cenas un augstāku pakalpojumu kvalitāti. Šobrīd saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu pašvaldības izvēlas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš pašvaldības teritorijā sniedz pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Tādējādi uz pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja noslēgtā līguma darbības laiku tirgū faktiski nepastāv konkurence. Vienlaikus, tā kā likuma nepilnību dēļ pašvaldība var nerīkot konkursu, ja tai pilnībā vai daļēji pieder savs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, nereti vienlīdzīgas konkurences iespējas netiek nodrošinātas arī visas pašvaldības mērogā. Īstenojot VARAM izstrādātos grozījumus, kas paredz lielākiem uzņēmumiem (tiem, kas atbrīvoti no...

Kinoteātrī „Kino Citadele” 19.decembrī norisināsies konkursa „Eksporta un inovācijas balva 2012” svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā tiks godināti Latvijas veiksmīgākie uzņēmumi. Pasākumā piedalīsies arī konkursa patrons, Valsts prezidents Andris Bērziņš. Konkursu „Eksporta un inovācijas balva” astoto gadu pēc kārtas rīko Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tā mērķis ir godināt Latvijas eksportspējīgākos uzņēmumus, kas sniedz neatsveramu pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Šogad konkursā kopumā tika iesniegti 114 uzņēmumu pieteikumi, no kuriem kompetenta žūrijas komisija atlasīja un konkursa otrajā kārtā virzīja 27 komersantus. Balvas tiks dalītas sešās kategorijās – „Eksportspējīgākais komersants” lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, „Importa aizstājējprodukts”, „Inovatīvākais produkts”, „Rūpnieciskais dizains”. Titulu „Eksporta čempions” Latvijas lielākajam eksportētājam piešķir žūrijas komisija, pamatojoties uz eksporta datiem un ieguldījumu ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. „Pēc iepazīšanās ar „Eksporta un inovācijas balvas” pretendentiem ar prieku secināju, ka mūsu uzņēmēji globālās konkurences apstākļos ir izvēlējušies konkurēt nevis ar zemāko cenu, bet ar ļoti augstas pievienotās vērtības produktiem. Priecē arī...

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais Reemigracijas atbalsta pasakumu plana projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem, kas drīzumā tiks piedāvāti izskatīšanai valdībā, lai lemtu par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts: „Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns nav paredzēts tam, lai atrisinātu visas ekonomiskās un sociālās problēmas, kas pastāv mūsu valstī. Latvijas kopējai attīstībai tiek veidots Nacionālais attīstības plāns. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Mums ir jāstāsta par attīstību un darba iespējām Latvijā un jāpasniedz palīdzīga roka mūsu aizbraukušajiem tautiešiem jau tagad, jo pēc dažiem gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var būt arī par vēlu.” Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna priekšlikumu apspriešanā, kas notika no 31.oktobra līdz 19.novembrim portālā „Mūsuvalsts.lv”, tika saņemti vairāk nekā 60 priekšlikumi. Darba grupa...

ES izgudrotāji no 2014. gada janvāra beidzot varēs izmantot vienotu patentaizsardzības sistēmu. Pēc vairāk nekā 30 gadus ilgušām debatēm panākta vienošanās par sistēmu, kas samazinās patenta reģistrācijas izmaksas ES par 80%, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgāku pozīciju salīdzinājumā ar patentu reģistrāciju ASV un Japānā. Pēc Parlamenta prasības sistēma pielāgota mazo uzņēmumu vajadzībām, samazinot patenta reģistrācijas izmaksas. Parlaments otrdienas balsojumā apstiprināja ar Padomi panākto kompromisu. Otrdien, 11. decembrī, trīs atsevišķos balsojumos deputāti aptipināja tā dēvēto ES "patenta paketi" — tiesību aktu par vienoto patentaizsardzību, vienoto tulkošanas kārtību un vienoto patentu jurisdikciju. Lētāka un efektīvāka patentu aizsardzība Turpmāk indivīdu un uzņēmumu izgudrojumu aizsardzībai būs lētāka un efektīvāka nekā līdz šim. Jaunā sistēma nodrošina automātisku vienoto patentaizsardzību 25 dalībvalstīs (visās ES dalībvalstīs, izņemot Itāliju un Spāniju), samazinot izmaksas, kas jāsedz ES uzņēmumiem, un tādējādi palielinot to konkurēstspēju. Kad jaunā sistēma pilnībā darbosies, ES patents var izmaksās tikai €4725 (līdz šim izgudrotājiem bija jārēķinās ar vidēji €36 000,...

Otrdien, 11. decembrī, valdība pieņēmusi MK noteikumu projektu „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība” , kas regulē transportlīdzekļu abu nodokļu iekasēšanas, maksāšanas un atmaksāšanas kārtību. Noteikumi paredz, ka vieglo transportlīdzekļu nodokli jāmaksā, veicot transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrāciju, transportlīdzekļa turētāja reģistrāciju, ieskaitot turētāja maiņu un dzēšanu, kā arī transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites, izņemot norakstīšanu. Noteikumi arī nosaka, kādos gadījumos nodokli jāmaksā par tekošo kalendāro mēnesi, tāpat tie definē laika periodus, par kuriem nodoklis jāmaksā pirms transportlīdzekļa tehniskās apskates (ja tas nav bijis jau samaksāts). Jaunie noteikumi paredz arī veselu virkni ar atbrīvojumiem no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa. Tie nosaka, ka nodoklis nav jāmaksā par vieglo speciālo automobili, operatīvo transportlīdzekli un vieglo taksometru. Tāpat no nodokļa atbrīvoti ir tie transportlīdzekļi, kurus komersants izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām, kā arī iznomāšanai paredzētie auto (abos gadījumos tiem jābūt deklarētiem reģistrā par laiku, kad tie ir bijuši deklarēti). Tāpat uzņēmumu...

Vakar, 10. decembrī, Ekonomikas ministrijā notikušajā Tautsaimniecības padomes sēdē izvērtās plaša un asa diskusija par steidzami – 2013.gada 1.ceturksnī - veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, kas būtiski atvieglotu uzņēmējdarbības veikšanu Latvijā un samazinātu administratīvos šķēršļus – samazinātu izmaksas, procedūru skaitu un ilgumu. Tautsaimniecības padome aicinājusi Saeimu aktivizēt darbu un 3 mēnešu laikā pieņemt uzņēmējiem būtisko Būvniecības likumu, kā arī grozījumus Civilprocesa likumā par speciālās (paātrinātās) tiesvedības kārtības ieviešanu ar komercdarbību saistīto jautājumu izskatīšanai. Vienlaikus Tautsaimniecības padomes locekļi aicina valdību nekavējoties un prioritāri – 2013.gada 1.pusē - risināt šādus jautājumus: 1) trīs mēnešu laikā ieviest uzņēmumu elektronisko reģistrāciju; 2) pārskatīt nekustamā īpašuma darījuma nodevas apmēru, izvērtējot iespēju to samazināt; 3) uzlabot regulējumu šķīrējtiesu darbībai un tiesu efektivitātes panākšanai. „Iepazīstoties detalizētāk ar Pasaules Bankas sniegto Latvijas uzņēmējdarbības vides novērtējumu, kura rezultātā Latvija ierindota 25.vietā Doing Business pētījumā, jāsecina, ka gan valdības, gan Saeimas dienas kārtībā ilgstoši atrodas jautājumi, kas būtiski kaitējuši līdzšinējai uzņēmējdarbības veikšanai...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji - padomes loceklis Normunds Bergs un LTRK eksperte autortiesību jomā Ineta Krodere šodien, 11.decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atkārtoti pārstāvēs uzņēmēju viedokli - priekšlikumus likumprojektā "Grozījumi Autortiesību likumā", kas skar t.s. autortiesību nodevas piemērošanu datu nesējiem un publiskajam izpildījumam, kā arī šīs nodevas iekasētāju darbības pārraudzību. Š.g. 31.oktobra sēdē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma jautājuma izskatīšanu vēlreiz virzīt Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā, tikai pēc tam atkārtoti minētajā Saeimas komisijā. Uzņēmēji uzskata, ka precīzi definējams publiskā izpildījuma jēdziens, tajā ietverot arī atrunu par tieša vai netieša ekonomiska / komerciāla labuma gūšanu - tas novērsīs neskaidrības, kas saistītas ar atlīdzības par publisku izpildījumu piemērošanu, un veicinās sabiedrības, t.sk. uzņēmēju kā lielākās izmantojuma veicēju grupas sapratni par intelektuālā īpašuma ietekmi uz ekonomiku. Tāpat LTRK aicina atcelt autortiesību nodevas piemērošanu datu nesējiem - šāds solis novērsīs situāciju, ka atlīdzība ir jāmaksā arī juridiskām...

Latvijas uzņēmējiem turpmāk būs iespēja laikus plānot dalību augstu valsts amatpersonu ārvalstu vizīšu biznesa delegācijās, informē Ārlietu ministrija. Ņemot vērā, ka augstu Latvijas valsts amatpersonu vizītes ārvalstīs ar biznesa delegācijas līdzdalību sniedz iespēju Latvijas uzņēmējiem nodibināt augsta līmeņa kontaktus ar potenciālajiem biznesa partneriem ārvalstīs, Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomē iesaistītās institūcijas un organizācijas ir izveidojušas augstu valsts amatpersonu 2013.gada ārvalstu vizīšu kalendāru, kurās paredzēta uzņēmēju līdzdalība. Kalendāra pieejamība ļaus uzņēmējiem laikus plānot dalību biznesa delegācijās, turpretī vizīšu organizētājiem būs iespējams laikus noteikt uzņēmēju interesi. Lai pieteiktos dalībai kalendārā esošo vizīšu biznesa delegācijās, izteiktu priekšlikumus par vizīšu norises laikiem vai ierosinātu augstu valsts amatpersonu vizītes citās valstīs, uzņēmēji tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (kontaktpersona: Jūlija Ilovaiska, [email protected]), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (kontaktpersona: Sergejs Davidovs, [email protected]) vai Latvijas Darba devēju konfederācijā (kontaktpersona: Inese Stepiņa, [email protected]). Minēto vizīšu kalendārs atrodams Ārlietu ministrijas mājas lapā: http://www.mfa.gov.lv/amatpersonu_vizisu_kalendars_uznemejiem.pdf. Tuvākajā laikā tas būs pieejams arī citu...

Brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām paredzēti īpaši nodokļu režīmi līdz pat 2035. gada beigām - šādi grozījumi vairākos likumos (Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā, kā arī likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”) atbalstīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē otrdien, 4.decembrī. Tiesa gan, deputātu viedokļi par nepieciešamo termiņu atšķīrās - daži pauda, ka ekonomisko zonu darbību vajadzētu noteikt beztermiņa. Deputātiem diskutējot par šo ekonomisko zonu darbības termiņu, komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis pauda sašutumu, ka atbildīgā ministrija nepārzina kaimiņvalstīs esošo regulējumu. „Nav pieņemami, ka Satiksmes ministrija nezina, kāds ir brīvostu un speciālās ekonomiskās zonas regulējums mums tuvākajās valstīs, kas reģionā ir vistiešākie Latvijas konkurenti par investīciju piesaisti. Uzskatu, ka termiņš tiek noteikts bez pamatojuma, jo tam būtu jābūt racionāli pamatotam no investoru piesaistīšanas efektivitātes viedokļa,” uzsvēra V.Dombrovskis. Kā norādīja deputāts Ivars Zariņš (SC), darbības termiņš ir svarīgs, lai investori varētu rēķināties...