BIZNESS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) piedāvā uzņēmējiem doties tirdzniecības misijās uz Centrāleiropu ar ES līdzfinansējumu 26. – 30. novembrī. LTRK uzsver, ka tās ir iespējas apgūt jaunus eksporta tirgus ar gandrīz 50 miljoniem iedzīvotāju un atrast sadarbības partnerus Polijā un Čehijā. Lai pieteiktos, jāaizpilda anketa tiešsaistē, līdz 1.oktobrim: ej.uz/biznesavizite Dalības maksa: 1900 Ls + PVN (par vienu valsti) 2012. gadā pieejams ES līdzfinansējums 50% apmērā eksporta veicināšanas pasākumiem, tai skaitā tirdziecības misijām. Dalības maksa ar ES līdzfinansējumu 950 Ls + PVN, papildus tiek segti 50% no ceļa un praktiskajiem izdevumiem. Informācija par līdzfinansējuma saņemšanu: http://www.liaa.lv/lv/es-fondi/pienem/arejo-tirgu-apgusana-arejais-marketings-6-un-turpmakas-kartas Vairāk informācijas šeit .

Vakar un šodien ikvienam interesentam ir iespēja tiešraidē internetā sekot līdzi Komerclikuma 10. gadadienai veltītai starptautiskai konferencei, kuru rīko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU). Konferences mērķis ir analizēt nozares aktualitātes, kā arī apzināt komerctiesību jomas galvenās problēmas un iespējamos risinājumus, tādēļ tā veidota kā diskusija ar dažādu jomu pārstāvjiem, kuru darbs ikdienā saistīts ar komerctiesību jautājumiem. Konferencē uzstājas komerctiesību praktiķi, LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pārstāvji, tiesneši, kā arī Komerclikuma izstrādātāji un ieviesēji. Šodien konferencē vairāk tiks diskutēts par tādiem praktiskiem jautājumiem kā: Valdes locekļa atbildības aktuālie jautājumi Valdes locekļu atbildība par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu Sabiedrības atbildības norobežošana- vai dalībnieks nekad nav un nebūs atbildīgs par sabiedrības saistībām? Maksātnespējas tiesību attīstības ietekme uz komercvidi Latvijā Komercstrīdu risināšana Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma Mediācijas izmantošana komercstrīdu risināšanā Prasības nodrošinājums komersantu, komercsabiedrību dalībnieku strīdos Jaunākā administratīvās tiesas prakse attiecībā uz Uzņēmumu...

Lai novērstu fiktīvo uzņēmumu reģistrāciju, tiesībsargājošajām iestādēm ir efektīvāk jācīnās ar dokumentu viltotājiem un šīs personas jāsauc pie kriminālatbildības. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 19.septembrī, diskutēja par konkrētiem priekšlikumiem, lai novērstu komercsabiedrības reģistrāciju fiktīvā adresē. Viens no risinājumiem, lai nepieļautu uzņēmumu reģistrāciju fiktīvās adresēs, būtu pienākums iesniegt notariāli apliecinātu telpu īpašnieka atļauju, norādīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, aicinot šo priekšlikumu vērtēt Saeimas komisijās. Tāpat no šī gada 26.jūlija ir spēkā jauns saimnieciskās darbības apturēšanas regulējums, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod iespēju ne tikai no PVN reģistra izslēgt negodīgus uzņēmējus, bet arī apturēt to saimniecisko darbību. Prasot aktīvāku rīcību cīņā ar fiktīvajiem uzņēmumiem, Aizsardzības komisija nākamā gada sākumā skatīs tiesībsargājošo iestāžu darbības rezultātus šajā jomā, uzsvēra A.Latkovskis. Komerclikums paredz, ka, reģistrējot komercsabiedrību svešā adresē, Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz ēkas vai dzīvokļa īpašnieka piekrišana, uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un...

Vakar, 18. septembrī, valdības sēdē tika skatīts Informatīvais ziņojums par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas paveikto ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības apkarošanā un priekšlikumi darbības efektivizēšanai. Ziņojuma vienā no sadaļām atklājās interesanti un tostarp pārdomas rosinoši fakti par valstī esošo situāciju darba samaksas jomā - lai arī Latvijā dārgu auto netrūkst un brīvdienās tirdzniecības centru autostāvvietās brīvu vietu atrast grūti, trešdaļai darba ņēmēju alga nav lielāka par minimālo, tāpat kā vairāk nekā pusei komersantu - darba devēju alga ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu, kas nozīmē, ka viņi strādā nepilnu darbadienu. Finanšu ministriju tas vedina domāt, ka patiesie ienākumu apmēri tiek slēpti un attiecīgi netiek nomaksāti valstij nodokļi, tāpēc steidzami jālemj, kā panākt nodokļu nomaksu. Informatīvajā ziņojumā norādīts uz patiesās darba samaksas slēpšanas faktu, taču nav analizēts, kādu iemeslu dēļ uzņēmēji masveidā neuzrāda patieso atalgojumu un cenšas izvairīties no nodokļu...

Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultāte (ViA IF) jaunajā studiju gadā nāk klajā ar iniciatīvu akadēmiskās un biznesa vides sadarbības veicināšanai. Uzņēmumiem, kuru darbību varētu uzlabot dažādi informācijas tehnoloģiju risinājumi, bet pašiem trūkst finansiālu un intelektuālu resursu to īstenošanai, tagad ir iespēja tos pasūtīt ViA IF studentiem un mācībspēkiem. Sadarbība ir iecerēta tādējādi, ka uzņēmumu pārstāvji par savām vajadzībām informē ViA IF, kas tās iekļauj studiju procesā, un pēc tam piedāvā uzņēmumiem praktiskus IT risinājumus, kurus izstrādā studenti pieredzējušu mācībspēku vadībā. Šī iniciatīva ir iecerēta kā abpusēji izdevīgs sadarbības modelis, kas augstskolai dod iespēju studiju saturu tuvināt reālās biznesa vides prasībām, bet reģiona uzņēmējiem – ar minimāliem ieguldījumiem palielināt savu konkurētspēju. Uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot šo piedāvājumu, Vidzemes augstskola lūdz sazināties ar profesori Sarmu Cakulu, ViA IF dekāni (e-pasts: [email protected], t. 28301333).

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti 20. un 21. septembrī organizē starptautisku konferenci "Komerclikumam – 10 gadi". Tieslietu ministra biroja vadītāja Mg.iur. Ina Kļaviņa atskatās uz Komerclikuma rašanās iemesliem un informē par gaidāmo konferenci. Foto: Atis Ieviņš Varētu jautāt, kāpēc radās ideja par Komerclikumu, ja līdz tam atsevišķi bija likums „Par akciju sabiedrībām”, likums „Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” u.c. Taču tas radīja situāciju, kurā katram uzņēmumam bija savi noteikumi, kas sabiedrībā radīja apjukumu, jo nebija skaidrs, ko labāk dibināt un kādas ir atšķirības. Komerclikuma rašanās bija pašas sabiedrības definēta vajadzība. Ja, piemēram, kādam komersantam neveicās darbība un tas bija jālikvidē, tad komersantam nebija skaidrs, kā to izdarīt, savukārt kreditori nevarēja saprast, kurā brīdī izvirzīt savas prasības. Pieņemot Komerclikumu, kur ir gan kopējie noteikumi, gan arī norādītas konkrētas atšķirības uzņēmējdarbības formās, šie noteikumi tika skaidrāk definēti. Komerclikuma stāšanās spēkā pirmajos gados liela nozīme bija arī pavadošajam – Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam....

Lai mazinātu kontrabandu un nelegālo tirdzniecību, iespējams, būs nepieciešami arī vairāki normatīvo aktu grozījumi – to paredz Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par tiesību aizsardzības iestāžu veiktajiem uzdevumiem un darba rezultātiem nelegālās akcīzes preču aprites apkarošanā", kas tiks skatīts valdības sēdē otrdien, 18. septembrī. Finanšu un Iekšlietu ministrijām padotās tiesību aizsardzības iestādes ziņojumā informē par paveikto „melnā tirgus” apkarošanā vairākos darbības virzienos – sadarbības pilnveidošanā un informācijas apmaiņā ar citām iesaistītajām institūcijām, kā arī legālās uzņēmējdarbības pārstāvjiem, resursu optimizācijā un kapacitātes paaugstināšanā, normatīvo aktu izmaiņu apzināšanā un sabiedrības informēšanā. Normatīvo aktu vājās vietas – akcīzes preču uzskaite un sodi par telpu izmantošanu nelegālā alkohola uzglabāšanai Tiesību aizsardzības iestādēm pagaidām izdevies atrast divus iespējamos „Ahilleja papēžus” pašreizējā likumdošanā, kas varētu veicināt likumpārkāpumu izdarīšanu nelegālo preču tirgū. Viens no tiem ir akcīzes preču uzskaites normatīvais regulējums, bet otrs - sankcijas un atbildība par telpu izmantošanu alkoholisko dzērienu nelikumīgai ražošanai, uzglabāšanai vai realizācijai. Pašlaik tiekot...

Otrdien, 18. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN), ar ko paredzēts ieviest nodokļu pretizvairīšanās normu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini (uzrādīti pirkuma čeki vai atgriezta atlikusī naudas summa) 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Pielīdzinot minētos avansus algota darba ienākumam, par tiem būs jāaprēķina IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no algota darba gūta ienākuma, aprēķinos pieņemot, ka skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa summa, par kuru nav veikti norēķini, ir personas neto alga. Likumprojektā paredzēto nepiemēros gadījumā, ja kopējo izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniegs valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru. Piemēram, avansu norēķinu personai 2013.gada 2.janvārī ir izsniegts...

Konkurences padome (KP) 24.augustā pieņēma lēmumu izbeigt lietu par iespējamiem pārkāpumiem Peugeot automašīnu pilnvaroto izplatītāju un remontdarbnīcu darbībās, jo lietas ietvaros netika gūti pierādījumi par aizliegtu vienošanos attiecībā uz automašīnu garantijas noteikumiem. Vienlaikus KP arī secināja, ka patērētāju zināšanas par iespēju veikt remontu un tehniskās apkopes neautorizētā remontdarbnīcā, nezaudējot ražotāja garantiju, ir nepietiekamas. KP veiktā Peugeot automašīnu īpašnieku aptauja apliecina, ka tie automašīnu īpašnieki, kuri ir iegādājušies salīdzinoši lielu skaitu jaunu Peugeot transportlīdzekļu, izprot savas tiesības izmantot arī neatkarīgos servisus, tomēr tādi, kas iegādājušies pa vienai automašīnai, nereti savas tiesības neapzinās. Attiecīgi KP skaidro - ražotājs nav tiesīgs atteikt garantijas remontu, ja remontu un tehniskās apkopes, ko garantija nesedz, auto īpašnieki ir veikuši pie neatkarīgiem auto remonta un tehniskās apkopes veicējiem, un ja remontam ir izmantotas līdzvērtīgas kvalitātes rezerves daļas, kas nav ražotāja oriģinālās rezerves daļas. Ražotāja garantija pēc remonta neatkarīgā servisā var tikt atteikta tikai tad, ja konkrētais defekts ir radies...

Saeima vakar, 13. septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Civilprocesa likumā, kas paredz jaunus risinājumus cīņai ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu. Viens no izplatītākajiem reiderisma veidiem ir izmaiņu veikšana kapitālsabiedrību pārvaldēs, jo īpaši SIA valžu sastāvā vai AS valžu un padomju sastāvos. Lai to ierobežotu, Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civillikumā paredz noteikt īpašu tiesvedības kārtību (paredzot pirmās instances un kasācijas instances modeli) lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Svarīgākos iekšējos strīdus varēs izskatīt samērā īsos termiņos, un tie visi tiks skatīti vienā - Jūrmalas pilsētas tiesā. Vienas tiesas noteikšana veicina vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, skaidro Tieslietu ministrija (TM). Lietu varēs ierosināt un izskatīt attiecībā uz lēmumiem par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās, par izmaiņām pamatkapitāla apmērā, par grozījumu izdarīšanu statūtos, par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Tiesai...

Arī otrajā pieteikšanās termiņā neviens investors nav pieteicies izsolei, kurā bija paredzēts privatizēt valsts īpašumā esošo mērniecības uzņēmumu SIA "Latvijasmernieks.lv". Privatizācijas aģentūra nolēmusi mainīt uzņēmuma pārdošanas noteikumus un noteikt jaunu pieteikšanās termiņu nākamajai izsolei. Pagaidām vēl jaunie pārdošanas noteikumi nav izstrādāti, par tiem lems PA valde. Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka uzņēmuma 100% jeb 571 900 pamatkapitāla daļas tiek piedāvāts iegādāties mutiskā izsolē ar augšupejošu soli vienā paketē. Izsoles sākumcena bija noteikta 263 000 latu ar izsoles soli 5000 latu, samaksu veicot 100% latos. Otrreizējā pieteikšanās izsolei bija noteikta līdz vakardienas, 12.septembra, plkst.15, savukārt pati izsole bija paredzēta šā gada 28.septembrī. Par iespējām iegādāties uzņēmumu tika informētas ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas mērniecības nozares organizācijas. Īpašā prezentācijā iespējamie interesenti tika aicināti iepazīties ar uzņēmuma darbību un pārdošanas procedūru. Jūlija beigās noslēdzās pieteikšanās pirmajā izsolē iegādāties valsts mērniecības uzņēmumu "Latvijasmernieks.lv", tomēr noteiktajā termiņā neviens investors neizteica interesi to iegādāties. "Latvijasmernieks.lv" ir...

Jau otro gadu pēc kārtas par uzņēmuma vadītāju ar vislabāko reputāciju iedzīvotāji atzinuši maizes ceptuves "Lāči" īpašnieku un vadītāju Normundu Skauģi, liecina biznesa žurnālā "Lietišķā Diena" publiskotais pētījums, kas tapis sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru "Nords Porter Novelli" un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Otrajā vietā, arī tāpat kā pērn, ierindojies AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs, trešo vietu topā ieņem "Lido" vadītājs Gunārs Ķirsons, kurš pērn neiekļuva topa desmitniekā. Savukārt ceturto vietu ieņem SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde. Pirmo topa piecinieku noslēdz "Stendera" vadītājs Jānis Bērziņš. Kā atzinību "Lāču" vadītājs no "Nords Porter Novelli" un laikraksta "Dienas Bizness" saņēma simbolisku piemiņas balvu - apzeltītu diriģenta zizli, lai arī turpmāk uzņēmuma labais vārds skanētu tikpat plaši. Taujāts par savas kā vadītāja veiksmes recepti, Skauģis sacīja, ka uzņēmuma panākumi ir visas komandas darba nopelns. Vienlaikus viņš arī atzīst, ka vadītāja loma uzņēmuma publiskajā tēlā ir ļoti nozīmīga, jo iedzīvotāji vēlas zināt,...

Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumos būs skaidri jādefinē informācijas apjoms, kas uzņēmumam ir jānorāda komersanta plānotās darbības aprakstā un komersanta plānotā tehniskā nodrošinājuma aprakstā, iesniedzot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegumu licences saņemšanai vai licences nosacījumu grozīšanai, paredz otrdien, 11. septembrī, valdībā atbalstītie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumos. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka komersantam, iesniedzot SPRK iesniegumu licences saņemšanai vai licences nosacījumu grozīšanai, ir jāpievieno komersanta plānotās darbības apraksts un komersanta plānotā tehniskā nodrošinājuma apraksts, bet nav definēts minētajos dokumentos norādāmās informācijas apjoms. Līdz ar to pastāv iespēja dažādi interpretēt iesniedzamā dokumenta saturu. Ņemot vērā minēto, lai izslēgtu dažādas interpretācijas iespējas, kā arī komersantam samazinātu administratīvo slogu, bija nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus noteikumos, skaidri definējot komersantam norādāmās informācijas apjomu. Turpmāk iesniegumam par sabiedriskā pakalpojuma licences saņemšanu vai licences nosacījumu grozīšanu būs jāpievieno vispārīgās ziņas (komersanta reģistrācijas datums un numurs, darbības veidi, iepriekšējā gada darbības finanšu rādītāji, izņemot jaunizveidotiem komersantiem, kas nav...

Šī gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar Business Software Alliance (BSA) un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību "Datorprogrammu autortiesību apvienība" ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Pārbaužu rezultātā ierosināti 43 kriminālprocesi pret tā sauktajiem "gala lietotājiem" - uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbībā izmanto prettiesiski lejupielādētas no interneta vai nelikumīgi iegādātas "melnajā tirgū" datorprogrammas. Šādās situācijās atbilstoši likumam lietas tiek ierosinātas pret uzņēmumu vai organizāciju vadītajiem. Datorprogrammu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā. 19 no uzsāktajiem kriminālprocesiem ir izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk kā 33 000 latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās. Ingŗīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā, norāda, ka, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. "Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl ir daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu...

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes 10. septembrī publicētajiem datiem, Latvijas preču eksporta apjomi 2012. gada jūlijā, salīdzinot ar 2011.gada jūliju ir pieauguši par 16,5% (faktiskajās cenās). Arī salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi ir vērojams pieaugums - par 2,5 procentiem. Pieaug arī Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi - apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem 2012. gada jūlijā pieaudzis par 3.3%. Eksporta kāpumā mēneša laikā lielāko ieguldījumu ir devis minerālo produktu pieaugums, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas eksporta kāpums. 2012.gada septiņos mēnešos kopumā, salīdzinot ar 2011.gada janvāri-jūliju, eksporta apjomi ir pieauguši par 11,2%. Šajā periodā lielākais ieguldījums eksporta apjomu izmaiņās bija lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves produkcijai. Kopumā šīs preču grupas nodrošinājušas ap 70% no visa eksporta pieauguma šī gada septiņos mēnešos. Lēnāk nekā eksports, arī importa apjomu tempi jūlijā ir auguši (mēneša laikā – pieaugums par 1,2%). Preču imports 2012. gada septiņos mēnešos pieauga par 14,3% (faktiskajās...