BIZNESS

Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas tirgus dalībniekiem, kuri aktīvi piedalās iepirkumu procedūrās, īpaši, apvienojoties pilnsabiedrībā un vienojoties par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos. Vadlīniju mērķis ir izglītot tirgus dalībniekus par apstākļiem, kas ir jāņem vērā, izvērtējot kopīga piedāvājuma iesniegšanu iepirkumā un kādi ir nosacījumi, lai kopīga piedāvājuma iesniegšana iepirkumā nepārkāptu Konkurences likumu. Kopīgu piedāvājumu iesniegšana veicina uzņēmēju dalību iepirkumos, kuros tie citādāk nespētu kvalificēties. Apstākļos, kad tirgus dalībnieki nav spējīgi iepirkumā piedalīties individuāli, to sadarbība, iesniedzot kopīgu piedāvājumu, nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka konkrētā iepirkuma ietvaros, tie nav uzskatāmi par konkurentiem. Turpretī personu apvienības starp uzņēmumiem, kuri spēj iepirkuma līgumsaistības ekonomiski, finansiāli un tehniski izpildīt patstāvīgi, var pārkāpt Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu. Ieva Šmite, KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore: “Vērtējot aizliegtu vienošanos pārkāpumu izpētes lietas pēdējo piecu gadu periodā, ir novērojama tendence, ka tirgus dalībnieki nereti kopīgu dalību iepirkumos izmanto nevis objektīvu iemeslu dēļ,...

Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati. 2023. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 ha lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās). 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkst. samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 0,2 tūkst. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk...

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība 14. maijā apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 1,5 miljonus eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām. Pārvirzītā papildu finansējuma izmantošana dos iespēju sabiedrībai “Altum” turpināt aizdevumu izsniegšanu apgrozāmajiem līdzekļiem ar iespējamo zemāko procentu likmi. Programmā noteiktā kredītprocentu likme ir no 3,5%, bet tā var tikt paaugstināta, ņemot vērā katra klienta risku, esošo situāciju saimniecībā un izmantoto de minimis apjomu. Šai programmai papildu administratīvo izmaksu pārcenojumu nepiemēro. Grozījumi paredz arī sabiedrības “Altum” valsts aizdevumu kredītlīnijas palielināšanu par 6,49 miljoniem eiro, tādejādi kopējais programmas finansējums būs 42,09 miljoni eiro. Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē””

Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. 2023. gada jūnijā valdība apstiprināja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, kas paredz risinājumus remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmāk, veicinot uzņēmējdarbību reģionos. Ar remigrāciju saistīti pētījumi1 rāda, ka tieši nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē emigrantu lēmumu atgriezties dzimtenē. VARAM atvēlējusi 1,2 miljonus eiro lielu atbalstu tautiešiem, kuri jau ir atgriezušies Latvijā un vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai vietējiem darba devējiem, kuri ir gatavi veidot jaunas darbavietas remigrantiem. Finansējums paredzēts trīs gadu periodam, katru gadu šim mērķim atvēlot 400 000 eiro, kas iedalīts katram no pieciem Latvijas reģioniem. Pērn plānošanas reģioni pēc VARAM izstrādātajiem kritērijiem veica pašvaldību atlasi uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanai, lielākajā...

Lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) klimata pārmaiņu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas banku asociācijas un kredītiestādes piedāvā izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulatoru, kas ir izstrādāts sadarbībā ar Deloitte. Jaunizveidotais rīks ļauj izvērtēt uzņēmuma darbības ietekmi uz 1. tvēruma un 2. tvēruma emisijām, ieskaitot uzņēmuma elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa rezultātā radīto SEG emisijas apjomu. “Emisiju apjoma aprēķini ir viens no pirmajiem soļiem uzņēmuma darbības radītās vides ietekmes mērīšanai. Izstrādātais rīks būs īpaši noderīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem un citām organizācijām, kas vēlas izmērīt reālus SEG emisiju datus, bet nezina, ar ko sākt. Lielie uzņēmumi veic SEG emisiju aprēķinus, piesaistot ārējos ekspertus vai algojot darbiniekus šādu aprēķinu veikšanai, kas ir pārāk dārgs risinājums mazajiem uzņēmumiem. Tieši šī iemesla dēļ mēs arī realizējām projektu vienkārša, bezmaksas rīka izstrādei, kas palīdzēs uzņēmumiem izvērtēt to radīto SEG emisiju apjomu”, skaidro Irina Kuzmina, Finanšu nozares asociācijas Ilgtspējīgas finansēšanas darba grupas vadītāja. Kalkulatora darbības pamatā ir...

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir praktiski apstājies, un gada inflācija aprīlī veidojusi 1,1%, tikai nedaudz paaugstinoties no iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju. Zemo inflācijas līmeni nosaka galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 6,1%, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. Sekojot pasaules tendencēm, stabilizējušās arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, kas gada laikā palielinājušās vairs tikai par 0,6%, un būtiska ietekme uz inflāciju vairs nav arī degvielas cenu svārstībām, kur autodegvielas cenas aprīlī bijušas par 4,5% lielākas nekā pirms gada. Ja preču cenām ar 0,4% kopējo kritumu bijusi pazeminoša ietekme uz inflācijas līmeni, pakalpojumu cenu pieaugums ir...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas (LR) valsts robežai. 2024. gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas – Lietuvas robežšķērsošanas vietā “Grenctāle”, tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā. Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: “Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu”. O. Bogdanova arī uzsver, ka: “Skaidras naudas izcelsmes, kustības un izmantošanas dinamikas izvērtējumam ir pievērsta īpaša uzmanība gan izmantojot šobrīd mūsu valsts un citu valstu rīcībā esošos datus, gan...

Tieslietu ministrija sagatavojusi un starpinstitucionālajai saskaņošanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Tas paredzē kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Izmaiņas Komerclikumā nepieciešamas, lai sniegtu valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Komerclikums pašreiz neparedz regulējumu kārtībai, kādā valdes locekļi varētu izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais. Atkarībā no tā, kā regulētas attiecības starp valdes locekli un sabiedrību – ar darba līgumu, pilnvarojuma līgumu vai citādi, – praksē pastāv dažādi risinājumi tam, kā organizēt valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu laikā, kad tas vēlas izmantot grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 8. maija pieņem pieteikumus inovāciju vaučeru atbalsta programmā, kas sadarbībā ar pētniecības organizācijām ļaus izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas, sniedzot atbalstu līdz pat 25 000 eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei. “Pētniecība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, vienlaikus veicinot inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un sekmējot komersantu un pētniecības organizāciju sadarbību. Turpinot atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, aicinām mikro, mazos un vidējos Latvijas uzņēmējus pieteikties inovāciju vaučeru atbalsta programmai un saņemt līdzfinansējumu līdz pat 100% apmērā savas inovatīvās idejas attīstīšanai. Kopējais pieejamais finansējums ir vairāk nekā 5,4 miljoni eiro,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Lai uzzinātu vairāk par inovāciju vaučeru atbalsta programmu jaunu produktu izstrādei, LIAA aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties tiešsaistes semināram, kas notiks 20. maijā plkst. 9.00 Pieteikšanās semināram būs līdz 17. maijam plkst. 15.00 šeit. Inovāciju vaučeru programmas ietvaros ir paredzēti trīs inovāciju vaučeru atbalsta...

Valdība 30. aprīlī izskatīja likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums”, ar kuru Latvijas Banka tiks nozīmēta par kompetento uzraudzības iestādi, kas izsniegs darbības atļaujas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem pakalpojumu sniegšanai kriptoaktīvu jomā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Kriptoaktīvu tirgus dalībnieku lokā iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan esošie finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tāpat likumprojekts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” ir attiecināms arī uz esošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri savu darbību ir sākuši pirms 2024. gada 30. decembra un kurus pašlaik uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Šādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas līdz 2025. gada 30. jūnijam vai līdz brīdim, kad Latvijas Banka būs izskatījusi tās pieteikumu un pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Likumprojekta izstrāde...

Lai mazinātu atkritumus un aktivizētu remonta nozari, jaunie noteikumi nostiprina tiesības uz preču remontu, nodrošinot iespēju preces remontēt vieglāk un izdevīgāk. Eiropas Parlaments 23. aprīlī pieņēma direktīvu par patērētāju tiesībām uz preču remontu. Noteikumos ir skaidri norādīts, kādi pienākumi jāpilda ražotājiem saistībā ar preču remontu. Jaunie noteikumi mudina patērētājus ar remonta palīdzību pagarināt preces kalpošanas laiku. Ražotāja pienākums nodrošināt remontu Kā to paredz jaunie noteikumi, ražotājiem ir laikus jāpiedāvā patērētājiem izdevīgi remonta pakalpojumi un jāsniedz viņiem informācija par tiesībām uz preču remontu. Garantijas laikā remontētām precēm obligātais garantijas laiks tiks pagarināts uz vēl vienu gadu. Tas būs iedarbīgāks stimuls patērētājiem dot priekšroku remontam, nevis pirkt citu preci. Arī pēc obligātā garantijas laika beigām ražotājam tomēr ir pienākums remontēt ikdienā plaši izmantojamu sadzīves tehniku, kuras remonts saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tehniski iespējams. Tas attiecas, piemēram, uz veļasmašīnām, putekļu sūcējiem un pat viedtālruņiem. Laika gaitā preču kategoriju sarakstu var papildināt. Patērētāji var...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunu “pienācīgas rūpības” direktīvu, par kuru jau ir panākta vienošanās ar Eiropas Savienības (ES) Padomi. Šajā direktīvā par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to uzņēmumiem un to piegādes, ražošanas un izplatīšanas ķēdē esošajiem partneriem ir noteikts pienākums izbeigt vai mazināt to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Šāda ietekme var būt paverdzināšana, bērnu darbs, darbinieku ekspluatācija, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās vai dabas mantojuma iznīcināšana. Uz risku balstīta pieeja un pārejas plāns Noteikumi attieksies uz ES uzņēmumiem un mātesuzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums visā pasaulē ir vismaz 450 miljoni eiro, kā arī uz franšīzēm ar kopīgu korporatīvo identitāti, ja to apgrozījums būs vismaz 80 miljoni eiro. Tie attieksies arī uz ārpussavienības uzņēmumiem, mātesuzņēmumiem un franšīzēm, kuru apgrozījums ES sasniegs minētās summas. Lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu, šiem uzņēmumiem pienācīga rūpība būs jāievēro to darbības procesā, jāizdara attiecīgas investīcijas, jāpieprasa līgumiskas garantijas no partneriem,...

Valdības sēdē 23. aprīlī atbalstīti Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas ļauj akciju sabiedrībām, pirmreizēji iesniedzot Uzņēmumu reģistrā (UR) akcionāru reģistru, tajos norādīt daļēju informāciju par to akcionāriem. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu UR, kas notiek saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktu. Ilgtermiņā akciju sabiedrībai būs iespēju robežās jāsniedz pilnīgas ziņas par akcionāriem, kā arī jāsakārto akciju īpašuma tiesības gadījumos, ja par akcionāru nav nekādu ziņu. Tādējādi grozījumi nodrošinās komercdarbībai draudzīgu, caurskatāmu un stabilu tiesisko vidi. Tieslietu ministrija virza šīs izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jo praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst akcionāra adreses, nav pieejams akcionāra personas kods u.c. Šāda situācija var izveidoties no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ. Ar jauno regulējumu plānots noteikt, ka, iesniedzot sākotnējo informāciju par akcionāriem, tajā varēs iztrūkt atsevišķas ziņas. Ziņu trūkums netraucēs akciju sabiedrībai...

Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, lai vienkāršotu un paātrinātu privātmāju kadastrālo uzmērīšanu un datu reģistrāciju Kadastrā. Grozījumi noteikumos paredz trīs būtiskas izmaiņas: privātmājas reģistrācijai informāciju Valsts zemes dienests (VZD) iegūs no būvniecības informācijas sistēmas (BIS); privātmājas reģistrācijas procesā nebūs nepieciešama ēkas apsekošana apvidū; VZD darbinieki veiks datu pārnesi no BIS uz Kadastru. Atslogojot privātmāju īpašniekus no būvju kadastrālās uzmērīšanas ar apsekošanu apvidū, klientiem būtiski tiks samazinātas pakalpojumu izmaksas. Izmaksu samazinājums ir atkarīgs no mājas platības, piemēram, 200 m2mājai pakalpojuma izmaksas var samazināties par 490 eiro. Būtiski samazināsies arī pakalpojuma izpildes termiņš – tiks ietaupītas 5 darba dienas privātmāju kadastrālās uzmērīšanas procesā. Tieslietu ministrija turpinās strādāt pie procesu uzlabojumiem, lai panāktu vēl īsāku būvju kadastrālās uzmērīšanas izpildes laiku. Grozījumi ir pirmais solis rīcības plāna īstenošanā par administratīvā sloga mazināšanu nekustamā īpašuma attīstīšanas nozarē. Izmantojot jau pieejamos datus no BIS, tiks efektivizēts...

Kopš Covid-19 pandēmijas laika lielu popularitāti un uzplaukumu ir piedzīvojuši tiešsaistes (online) kursi, kurus piedāvā tā dēvētie kouči jeb personības izaugsmes treneri (angliski - life coaches). Life coaching kursu būtība pati par sevi tās saknē nav slikta. Mūsdienās kouči piedāvā dažāda veida life coaching kursus, kuri, kā paši kouči reklamē, palīdz rast iespējas savu mērķu sasniegšanai un pārvarēt grūtības gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Kouči palīdz noteikt ambīcijas un sapņus, kā arī atklāt iekšējos resursus un prasmes to piepildīšanai. Šie izaugsmes treneri motivē savus klientus, palīdz izprast savu iekšējo stāvokli un noteikt, ko viņi savā dzīvē vēlas sasniegt. Vairums kursu skar tādas tēmas kā stratēģiska ilgtermiņa dzīves plānošana, laika menedžments, karjeras izaugsme, ieradumu pārvarēšana, savstarpējo attiecību uzlabošana, gribasspēka un motivācijas attīstīšana. Var pieņemt, ka šādi kursi var patiešām palīdzēt cilvēkiem, kuri savā dzīves skrējienā ir pazaudējuši spēku, motivāciju vai iedvesmu, nespēj vairs tiekties uz saviem mērķiem vai tādus ir pazaudējuši, kā arī...