BIZNESS

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā. Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās – ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū.” Situācijas izvērtējumu veic pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā...

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tā varēs Uzņēmumu reģistrā iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, noteic ceturtdien, 30.maijā, Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Komerclikumā. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un Uzņēmumu reģistrs atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda, ka ir konstatētas situācijas, kad no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ tai nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst adrese vai nav pieejams akcionāra...

Saistošā izziņa ir nozīmīgs instruments starptautiskajā tirdzniecībā, jo tā veicina vienveidīgu muitas nosacījumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot uzņēmējiem lielāku tiesisko paļāvību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Pašlaik atbilstoši Savienības Muitas kodeksā¹ noteiktajam uzņēmēji Eiropas Savienībā var izmantot iespēju saņemt muitas dienestu sagatavotu saistošo izziņu par tarifu (SIT) un saistošo izziņu par izcelsmi (SII). Arī Latvijas uzņēmēji šo iespēju izmanto; piemēram, 2023. gadā VID Muitas pārvalde izsniedza 59 SIT, bet iepriekšējos piecos gados kopā izsniegtas 254 SIT. Lai palielinātu pārredzamību, juridisko noteiktību, atbilstību un vienotu pieeju muitas vērtības noteikšanas jomā, labvēlīgi ietekmējot uzņēmējus, muitas dienestus un Savienības finanšu intereses, nākotnē ir plānots nodrošināt iespēju preču importētājiem saņemt arī saistošo izziņu par muitas vērtību (SIV) (angļu valodā – Binding Valuation Information). To paredz Eiropas Savienības tiesību akti – Eiropas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1072² un Īstenošanas regula (ES) 2024/1071³ –, kas tiks piemēroti no 2027. gada 1. decembra. Minēto regulu mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju, t.sk....

Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas 2024. gadā, līdzīgi kā 2023. gadā, tiek prognozētas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Pēc investīciju pārskatīšanas un pārdalēm turpmākajos gados investīciju temps sagaidāms vēl intensīvāks: 2025. gadā – indikatīvi vairāk nekā 1,6 miljardi eiro; 2026. gadā – 1,3 miljardi eiro. Šo prognožu izpilde lielā mērā būs atkarīga no nozaru ministriju kapacitātes izstrādāt ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju regulējumu. Par to liecina 28. maija Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais pusgada ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu. ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīciju ieviešanā patlaban apstiprināti investīciju MK noteikumi par gandrīz 40% pieejamā ES fondu finansējuma jeb 1,62 miljardiem eiro. Aktīvā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir apstiprināti projektu atlašu kritēriji par 68% finansējuma. Kopumā šobrīd izsludinātas vai jau noslēgušās projektu atlases par 1,1 miljardu eiro. Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 382 miljonu eiro apmērā un...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz padomus, kas saistīti ar tūrismu un ceļošanu – kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēju izvēli, ceļojumu apdrošināšanu, līgumu un pirmslīgumu informāciju, aviopasažieru tiesībām un auto nomu. Pirmais, ar ko saskaras ikviens ceļot gribētājs, ir informācija par iecerēto tūrisma braucienu. Lai plānotais ceļojums noritētu atbilstoši vēlmēm, rūpīgi jāiepazīstas ar informāciju par konkrēto pakalpojumu sniedzēju, jānoskaidro, vai tam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) un vai tūrisma operatoram ir spēkā esošs nodrošinājums (klientu iemaksātās naudas garantija), kā arī ceļotāja paša organizēta braucienu gadījumā - avio, auto, dzelzceļa pārvadājumu un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un to, kas tieši ietilpst interesējošā piedāvājumā, lai izvairītos no negaidītiem pārpratumiem. Līgums ir visapjomīgākais, detalizētākais un precīzākais dokuments, kas satur informāciju par izvēlēto tūrisma, izmitināšanas vai transporta pakalpojumu. PTAC vērš uzmanību, ka līguma noslēgšana un tā esamība ir būtiska gan līguma saistību izpildē, gan kā pierādījums strīdu gadījumos. Līguma forma var būt...

Valdība 21. maijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Turpmāk personai apstrīdēšanas iesniegums par pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu būs jāiesniedz par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai viena mēneša laikā pēc tam, kad būs stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums. Likuprojektu vēl skatīs Saeimā. Tādejādi saīsinot iepriekš noteikto divu mēnešu termiņu, tiks mazināts administratīvais slogs nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kā arī saīsināts kopējais lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās. Tas ļaus izvairīties no tīšas plānojumu dokumentu saskaņošanas procesa paildzināšanas. Izmaiņas radīs tiesiskus apstākļus attīstības projektu ātrākai virzībai un būvniecības ieceru īstenošanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību un radot pievilcīgāku vidi investīciju piesaistei. Priekšlikumu par apstrīdēšanas termiņa pārskatīšanas nepieciešamību iniciēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Priekšlikums i konceptuāli atbalstīts ar Ministru prezidentes rezolūciju izveidotajā Valsts kancelejas darba grupā administratīvā sloga mazināšanai...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) no 27. līdz 31. maijam savos sociālo mediju kontos un arī tīmekļvietnē sniegs padomus, kas saistīti ar tūrismu un ceļošanu - kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēju izvēli, ceļojumu apdrošināšanu, līgumu un pirmslīgumu informāciju, aviopasažieru tiesībām un auto nomu. Pēdējo gadu laikā ir mainījušies ceļotāju paradumi – ceļojumu iespējas arvien vairāk tiek meklētas internetā un pakalpojumi iegādāti digitālajā vidē. Pieaudzis arī PTAC saņemtās informācijas skaits par nelicencētiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas liecina par tūrisma nozarē esošo problemātiku saistībā ar nelicencētu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem. Secināms, ka patērētājiem interesē lētāka ceļojumu cena, tādēļ tie, iespējams, nepārliecinās, vai tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) un ir reģistrēts tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē. Jāpiemin arī tas, ka patērētāji bieži vien neapzinās riskus, kas var rasties, ceļojot ar nelicencētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju. Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem ceļojuma laikā un zinātu, kam pievērst uzmanību, pirms ceļojumu iegādes PTAC aicina:...

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tai būs iespēja Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, paredz 23. maijā Saeimā konceptuāli – pirmajā lasījumā – atbalstītais par steidzamu atzītais likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā". Saima noraidīja iepriekš Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojekta variantu, tā vietā atbalstot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30. jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un UR atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda,...

Lai Latvijā noteiktu kriptoaktīvu tirgus darbību, Saeima 23. maijā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto un par steidzami atzīto Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu un ar to saistīto likumprojektu paketi (Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījumi Kredītiestāžu likumā, Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā). Plānots, ka jaunais likums un to pavadošie likumi stāsies spēkā šī gada 30. jūnijā. Likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, norāda likumaprojekta autori. Kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā plānots noteikt Latvijas Banku. Likuma projekts paredz bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma...

Tā kā ne vienmēr komerciāli paziņojumi, kurus saņemam savā e-pastā vai tālrunī, satur personas datus, svarīgi prast nošķirt, vai komerciālā paziņojuma nosūtīšana ir saistīta ar personas datu apstrādi, skaidro Datu Valsts inspekcija. Komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts pakalpojumu reklamēšanai vai arī kāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību u.c. Ar komerciālo paziņojumu nosūtīšanu saistītie aizliegumi un nosacījumi, kādos gadījumos atļauta to sūtīšana, ir noteikti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. pantā. Komerciālu paziņojumu sūtīšanas nosacījumu ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Datu Valsts inspekcija (Inspekcija), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. Paziņojums, kad netiek veikta datu apstrāde Ja cilvēks saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāts vārdā un uzvārdā vai identificēts pēc kāda cita identifikatora (paziņojums adresātu sasniedzis, uzņēmumam sastādot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: Cien. Klient!), personas datu apstrāde netiek veikta, līdz ar to nav piemērojama...

Konkurences padomes (KP) redzeslokā arvien biežāk nonāk jautājumi par biedrību pieņemtajiem lēmumiem vai iekšējiem normatīviem. Ņemot vērā, ka biedrību rīcības novērtējums var būt pakļauts konkurences tiesību regulējumam, KP aicina biedrības savlaicīgi pārliecināties, ka to lēmumi vai iekšējie normatīvi nav biedru savstarpējās konkurences kavējoši vai ierobežojoši. KP 2023. gadā uzsāka izvērtējumu par Latvijas Ārstu ētikas kodeksā iekļauto aizliegumu ārstiem pārvilināt pacientus no saviem kolēģiem. KP secināja, ka šāds aizliegums var ierobežot konkurenci ārstniecības speciālistu vidū un liegt privātpraksē praktizējošiem ārstiem un zobārstiem piedāvāt pacientiem kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus par labākām cenām. KP īstenoto pārrunu rezultātā Latvijas Ārstu biedrība koriģēja ētikas kodeksā iekļauto aizliegumu ar mērķi veicināt Latvijas Ārstu biedrības biedru savstarpējo konkurenci, vienlaikus nodrošinot pacientu drošību. Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: "“Brīvo profesiju pārstāvji, piemēram, ārsti, zvērināti advokāti un notāri un citi speciālisti piedāvā pakalpojumus, pretī par to saņemot atlīdzību, turklāt šo profesiju pārstāvji uzņemas arī finansiālos riskus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu...

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15. maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai. Lēmums stājās spēkā 16. maijā. "Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece. Latvijā pašlaik strādā 10 kredītiestādes un četras ārvalstu banku filiāles. AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji pakalpojumi būs pieejami privātpersonām. Latvijas Banka AS INDEXO Bankas licencēšanas procesā sniedza visu nepieciešamo konsultatīvo atbalstu, lai licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti būtu pilnīgi un...

Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas tirgus dalībniekiem, kuri aktīvi piedalās iepirkumu procedūrās, īpaši, apvienojoties pilnsabiedrībā un vienojoties par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos. Vadlīniju mērķis ir izglītot tirgus dalībniekus par apstākļiem, kas ir jāņem vērā, izvērtējot kopīga piedāvājuma iesniegšanu iepirkumā un kādi ir nosacījumi, lai kopīga piedāvājuma iesniegšana iepirkumā nepārkāptu Konkurences likumu. Kopīgu piedāvājumu iesniegšana veicina uzņēmēju dalību iepirkumos, kuros tie citādāk nespētu kvalificēties. Apstākļos, kad tirgus dalībnieki nav spējīgi iepirkumā piedalīties individuāli, to sadarbība, iesniedzot kopīgu piedāvājumu, nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka konkrētā iepirkuma ietvaros, tie nav uzskatāmi par konkurentiem. Turpretī personu apvienības starp uzņēmumiem, kuri spēj iepirkuma līgumsaistības ekonomiski, finansiāli un tehniski izpildīt patstāvīgi, var pārkāpt Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu. Ieva Šmite, KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore: “Vērtējot aizliegtu vienošanos pārkāpumu izpētes lietas pēdējo piecu gadu periodā, ir novērojama tendence, ka tirgus dalībnieki nereti kopīgu dalību iepirkumos izmanto nevis objektīvu iemeslu dēļ,...

Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati. 2023. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 ha lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās). 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkst. samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 0,2 tūkst. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk...

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība 14. maijā apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 1,5 miljonus eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām. Pārvirzītā papildu finansējuma izmantošana dos iespēju sabiedrībai “Altum” turpināt aizdevumu izsniegšanu apgrozāmajiem līdzekļiem ar iespējamo zemāko procentu likmi. Programmā noteiktā kredītprocentu likme ir no 3,5%, bet tā var tikt paaugstināta, ņemot vērā katra klienta risku, esošo situāciju saimniecībā un izmantoto de minimis apjomu. Šai programmai papildu administratīvo izmaksu pārcenojumu nepiemēro. Grozījumi paredz arī sabiedrības “Altum” valsts aizdevumu kredītlīnijas palielināšanu par 6,49 miljoniem eiro, tādejādi kopējais programmas finansējums būs 42,09 miljoni eiro. Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē””