BIZNESS

Lai gan globālā līmenī 2023. gads privātā un riska kapitāla jomā ir bijis sarežģīts, Baltijas fondu pārvaldnieki kopā piesaistījuši vairāk nekā 540 miljonus eiro. Baltijas fondu investīcijas Latvijas uzņēmumos sasniegušas visu laiku augstāko rādītāju – 65 miljonus eiro, kā arī veikts lielākais darījumu skaits – 93, secināts pētījumā par Baltijas riska kapitāla tirgu - "Baltic Private Equity and Venture Capital Market Overview 2023 ", ko veikusi KPMG Baltics (Igaunijas) Darījumu konsultāciju komanda kopā ar Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijām. Pētījumā aplūkots kopējais piesaistītais kapitāls, ieguldījumi un atbrīvošanās darījumi. 2023. gadā kopējais piesaistītais kapitāls pārsniedza 3,4 miljardus eiro, un Baltijas fondos joprojām ir aptuveni 1,6 miljardi eiro neieguldīta kapitāla. 2023. gadā tika veikti 297 darījumi, ieguldot kopā 239 miljonus eiro. Ievērojama daļa ieguldījumu tika veikta vietējos uzņēmumos, taču Baltijas riska kapitāla fondi paplašina arī savu ģeogrāfisko darbības jomu. Visvairāk investīciju nonāca uzņēmējdarbības un rūpniecības preču sektorā (36%), kam sekoja enerģētikas un vides...

Ministru kabineta š.g. 13. augusta sēdē valdība atbalstījusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas ļaus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) paātrinātā kārtībā izskatīt jaunuzņēmumu pieteikumus un piešķirt valsts atbalstu. Kā zināms, atbilstoši Jaunuzņēmumu atbalsta likumam jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai (apmērs divu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā) ar papildus iespēju saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumu (līdz 100%), kā arī augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos tiks turpināts atbalsts jaunuzņēmumiem fiksēta maksājuma veikšanai saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Savienības de minimis atbalsta regulējuma nosacījumiem, t.sk. palielināta de minimis atbalsta kopsumma līdz 300 000 EUR (līdz šim tā bija 200 000 EUR). Vienlaikus līdz ar grozījumiem precizētas citas ar atbalsta administrēšanu saistītās normas. Vienlaikus jaunuzņēmumiem joprojām ir pieejams arī atbalsts augsti kvalificētu...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un vēlāk arī pārsūdzēja tiesā. Pieteicējas prasījums tiesā bija par lēmuma pārtraukt konkursu atzīšanu par prettiesisku. Vērtējot jautājumu tiesvedības laikā, vai pieteicējas pieteikums ir pieņemams, Senāts norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir noteikti šā likuma piemērošanas izņēmumi, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īstenota preču vai pakalpojumu iegāde...

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro. Tāpat arī šajā regulā1 Latvijai noteiktā piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā uzņēmumiem piešķiramā atbalsta kopsumma jebkuram trīs gadu periodam ir palielināta no 20 224 450 eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā līdz 28 840 000 eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 28 840 000 eiro. De minimis atbalsta uzskaites laika posmu turpmāk paredzēts uzskaitīt no datuma, kurā plānots piešķirt atbalstu, par jebkuru trīs secīgu gadu laikā piešķirto atbalstu, nevis – kā līdz šim – kalendārā gada ietvaros. De minimis atbalsts nozīmē, ka valsts šobrīd drīkst atbalstīt vienu vienotu uzņēmumu...

Ministru kabinets (MK) 2024. gada 9. jūlijā grozīja MK 2023. gada 10. janvāra noteikumus Nr. 10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi", kas nosaka programmas “Atbalsts procesu digitalizācijā” īstenošanas nosacījumus. Grozījumi ir spēkā no 11. jūlija. Pieņemtie grozījumi palielina komersantu loku, kas var pieteikt projektus, tie varēs būt lielāki un tos varēs īstenot paralēli, turklāt samazināts administratīvais slogs. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šīs programmas īstenošanas ietvaros sadarbojas ar EDIC (Eiropas Digitālās inovācijas centru), kuru attīsta Latvijas IT klasteris, un Latvijas Digitālo akseleratoru (prototipēšanas gadījumā). Nozīmīgākie grozījumi Līdz 9 999 EUR palielināts Mazā granta lielums (iepriekš 5000 EUR); uz Mazo grantu (tagad 9 999 EUR) var pretendēt komersanti (MKV un lielie uzņēmēji), t.sk. ārvalstu filiāles, kooperatīvās sabiedrības,...

Darbību ir uzsākusi sociālās uzņēmējdarbības grantu programma, un ir iespējams pieteikties grantu atbalstam. Programmu īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Granti paredzēti sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa projektu īstenošanai, darbības sākšanai vai paplašināšanai. Uzņēmumam, lai pretendentu uz atbalstu granta veidā, jābūt reģistrētam sociālo uzņēmumu reģistrā. Uzzināt, kā var pieteikties sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, kā arī, kādi dokumenti iesniedzami, var šeit. Fiziska persona var pretendēt uz grantu, ja ir uzvarējusi Labklājības ministrijas rīkotā uzsācēju Biznesa ideju konkursā. Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa jaunais ideju konkurss notiks 2024. gada 2. pusgadā. Sīkāka informācija tiks publicēta pirms konkursa. Granti no 10 000 līdz 200 000 EUR investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk. darba atlīdzības izmaksām) būs pieejami atbilstoši biznesa plānam un granta nosacījumiem. Projekta īstenošanas laiks ir līdz diviem gadiem. Grantu var saņemt vairāk nekā vienu reizi, ja: atbalstītais projekts ir sekmīgi realizēts, ir izpildīti visi iepriekšējā granta līguma nosacījumi un ir...

Saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā Latvijā reģistrēto vētru un augstā nokrišņu līmeņa izraisītajiem nekustamā īpašuma un tiem piegulošo teritoriju bojājumiem, tai skaitā applūdušajām teritorijām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) jautājumu un neskaidrību gadījumā ir gatavs sniegt informāciju un atbalstu. PTAC ir informējis arī Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, norādot, ka nav pieļaujams, ka tiek atteikta atlīdzības izmaksa gadījumos, kad noteikti riski un to interpretācija ir nepietiekami izskaidroti. Ja ir applūdusi patērētāja īpašumā esošā teritorija, kuras apdrošināšanas līgumā ir ietverts plūdu vai nokrišņu izraisītas applūšanas risks, patērētājus aicina rīkoties, sekojot šādiem norādījumiem: pārliecināties, vai apdrošināšanas līgums ietver plūdu, applūšanas risku segumu; vērsties pie apdrošinātāja rakstveidā, iesniedzot visus prasītos pierādījumus; atteikuma gadījumā, nepiekrītot apdrošinātāja viedoklim, vērsties Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, kas ir patērētāju ārpustiesas strīdu risinātājs apdrošināšanas jomā; ja patērētājam rodas aizdomas par netaisnīgiem līguma noteikumiem vai to piemērošanu vērsties ar iesniegumu PTAC. Neskaidrību un jautājumu gadījumā zvanīt uz PTAC konsultāciju tālruni 65452554...

Līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”. EPS ir jānorāda lauks un tā numurs, postījumu skartā platība konkrētajā laukā hektāros, informācija par to, vai lauks ir apdrošināts. EPS būs iespēja norādīt arī cita veida informāciju par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c. Informācijai ir jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātēm, tos var iesniegt LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā. Ja ir jautājumi, informāciju var noskaidrot, zvanot LAD klientu apkalpošanas speciālistiem pa tālruni 67095000 (darba dienās no plkst.8.00 līdz 20.00). Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts meža dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.)...

Datu valsts inspekcija skaidro galvenās lietas, kam pārzinim jāpievērš uzmanība, lai ievērotu Vispārīgās Datu aizsardzības regulas prasības personas datu apstrādes gaitā. Zemāk analizētas pārziņu izplatītākās kļūdas, tostarp kļūdas, par kurām piemēroti sodi. Netiek piemērots atbilstošs tiesiskais pamats Pārzinim ir jābūt pārliecinātam par precīzu nolūka noteikšanu un tiesiskā pamata piemērošanu katrai atsevišķai datu apstrādei. Tie kalpo kā pamats, lai datu apstrāde būtu likumīga. Ja tiesiskā pamata nav vai tas izvēlēts neatbilstoši, tad apstrāde uzskatāma par nelikumīgu. Nav pienācīgi informēti datu subjekti Datu apstrāde ir jāveic, informējot par to datu subjektus vismaz atbilstoši Datu regulā noteiktajam. Tas nozīmē - sniegt informāciju gan iekšēji (organizācijas darbiniekiem), gan arī ārēji, piemēram, informējot savus potenciālos klientus tīmekļa vietnē. Visbiežāk tas tiek paveikts, izmantojot privātuma politiku (ārējai saziņai) un iekšējos datu apstrādes noteikumus (iekšējai saziņai). Datu subjektu informēšana notiek, izvēloties tiem piemērotāko saziņas kanālu, un šajā dokumentā tiek sniegta vispārīga informācija par visām datu apstrādēm. Informācija par konkrētas...

Konkurences padome (KP), ņemot vērā saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, pēc pašas iniciatīvas no 2023. gada pavasarim līdz 2024. gada pavasarim īstenoja apjomīgu pētījumu, kurā analizēja pārtikas produktu cenu mainību un pārnesi no ražotāja uz pārstrādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, kā arī vērtēja, vai piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbība atbilst normatīvam regulējumam. Lai uzlabotu situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā, KP sagatavoja un 10. jūlijā iesniedza Ekonomikas ministrijai (EM) priekšlikumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) grozījumiem. Konkurences padome padziļinātajā tirgus uzraudzībā secināja, ka daļa mazumtirdzniecības veikalu atsevišķai Latvijā ražotai produkcijai olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu grupā piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotai produkcijai. Aptuveni 30 procenti mazumtirgotāju piemērojuši lielāku uzcenojumu Latvijas ražotāju produkcijai, salīdzinot ar importēto. Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā Ņemot vērā tirgus uzraudzībā konstatēto, Ministru kabinets š.g. 9. aprīlī noteica KP uzdevumu “sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piedāvā iespēju Latvijas komersantiem sadarbībā ar pētniecības organizācijām izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas kā arī ieviest dažādas inovācijas. Ar programmas “Inovāciju vaučers” atbalstu uzņēmēji jau līdz šim izstrādājuši jaunus pārtikas produktus, kuri tiek testēti ar mākslīgo kuņģi, mobilo ierīci smaržu ierakstīšanai, transportlīdzekļu pārvietošanās monitoringa sistēmu un daudzus citus produktus vai pakalpojumus. “Lai celtu ekonomikas konkurētspēju, nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Inovāciju vaučeru programma nodrošina iespēju piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu dažādām ar inovāciju attīstību un pētniecību saistītām aktivitātēm. Inovāciju vaučeru atbalsts ir nodrošinājis uzņēmējiem iespēju izmantot pētniecisko organizāciju zinātnisko kapacitāti jaunu produktu izstrādei. Iepriekšējā plānošanas periodā ar šīs programmas atbalstu tika īstenoti 323 projekti par 4,85 miljoniem eiro,” stāsta LIAA direktors Raivis Bremšmits. Vaučeru atbalsts paredzēts sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem. Vaučers ir kā garantijas vēstule pakalpojuma sniedzējam par konkrētā produkta izstrādes daļas apmaksu un daudzas pētniecības organizācijas ir atvērtas sadarbībai...

Līdz šī gada 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, un pretendenti, kas darbojas zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē var Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai. Atbalstu var saņemt pretendenti par laikposmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam faktiski samaksātajiem īstermiņa aizdevuma vai ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem. Primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem 2024. gadam piešķirts 21 572 500 eiro finansējums, atbilstīgām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – 800 000 eiro, bet pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi – 975 000 eiro. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Iesniegums jāizpilda LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Vienlaikus, lai atvieglotu dokumentācijas procesu, sākot ar 2024. gadu, ALTUM klientiem nav jāpieprasa...

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings (Fitch) 12. jūlijā apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni. Tomēr Latvijas mazā ekonomika, IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi. Nosakot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, Fitch norāda, ka novērtējuma pamatā ir Latvijas mazās un atvērtās ekonomikas relatīvā izturība pret ārējo faktoru nesen izraisītiem satricinājumiem (Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā). Enerģijas resursu nepietiekamības riska un cenu strauja kāpuma faktoru negatīva ietekme bija tomēr mazāka, nekā Fitch sākotnēji prognozēja. Aģentūra atzīmē, ka Latvija ir likvidējusi vēsturisko atkarību...

Rīgas dome 28. jūnijā ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus Nr. RD-24-286-sn "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība", kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu. Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu ’’Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība’’ redakcija (spēku zaudēja 2024. gada 1. jūlijā), papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus. Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš. Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības...

Lai maksimāli efektīvi ieviestu Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju noteiktās sankcijas un mazinātu iespējas tās apiet, Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm reģionā iestājās par Krievijas un Baltkrievijas sankciju salāgošanu. A. Lukašenko režīms Baltkrievijā jau vairākus gadus vairo nestabilitāti visā reģionā, īstenojot hibrīdaktivitātes uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, veicot citu valstu lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kā arī atbalstot Krievijas agresijas karu Ukrainā. Tāpat Baltkrievijā veikti masveida brutāli cilvēktiesību pārkāpumi, notiek režīma represijas pret politiskajiem oponentiem un pilsonisko sabiedrību, un Baltkrievijas cietumos ir ap 1400 politieslodzīto. Baltkrievija līdz šim tika plaši izmantota, lai apietu pret Krieviju noteiktās ES sankcijas, palīdzot Krievijai caur Baltkrieviju turpināt sankcionēto preču ievešanu. Apejot ES sankcijas, caur Baltkrieviju vieglās automašīnas no ES tika ievestas Krievijā, un izvestas no Krievijas uz Eiropu. Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī, lai novērstu iespējas apiet sankcijas, Latvija un citas ES...