BIZNESS

Ministru kabinets 16. aprīlī izskatīja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas izstrādātos grozījumus Kredītiestāžu likumā par minimālo prasību noteikšanu bankomātiem skaidras naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem Latvijā. Grozījumi paredz noteikt skaidras naudas izmaksas pakalpojumu un kritērijus kredītiestādēm, kas to nodrošinās, kā arī noteikt brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro, ja kredītiestāde neievēro minētās prasības. Saskaņā ar Eiropas drošu transakciju asociācijas (The European Association for Secure Transactions – EAST) publicētajiem datiem 2023. gada 30. jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija tikai 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Turklāt daļai tuvākais bankomāts atrodas grūti sasniedzamā attālumā. Lielākais attālums, kas iedzīvotājiem ir jāmēro līdz tuvākajam bankomātam, lai piekļūtu savai darba samaksai vai pensijai, vienā virzienā sasniedz pat 38 km. Likumprojektā paredzēts deleģējums Latvijas Bankai noteikt bankomātu tīkla prasību skaitliskās vērtības (piemēram, attālums kilometros, darba laiks u.c.), pieļaujamās atkāpes to izpildē, piemērošanas nosacījumus un kārtību, kādā Latvijas Banka pārbauda prasību...

Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 17. aprīlī trešajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz pārtikas tirdzniecības vietās norādīt pārtikas produktu ražošanas valsti. Saeimā 25.aprīlī likumprojekts pieņemts trešajā – galīgajā – lasījumā . Plānots, ka produkta ražošanas valsti varēs norādīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Ja pārtikas produkts būs ražots Krievijā vai Baltkrievijā, informācija būs norādāma tikai rakstveidā. Ministru kabinets noteiks kritērijus valsts, kurā ražots produkts, identificēšanai, prasības norāžu noformēšanai un izvietošanai. Tāpat paredzēts noteikt izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta. Iecerēts, ka jaunās prasības būs spēkā no 1. septembra. Par produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz 50 naudas soda vienībām (250 eiro), savukārt juridiskajai personai līdz 200 naudas soda vienībām (1000 eiro), paredz grozījumi. Iecerētie grozījumi ļaus vieglāk atšķirt vietējos ražojumus un ērti...

Konkurences padome (KP) 2023. gadā izvērtēja SIA “AC Kurzemes Vārds” (Kurzemes Vārds) sūdzību par Satiksmes ministrijas un Kultūras ministrijas darbībām, sniedzot valsts atbalstu VAS “Latvijas Pasts” zaudējumu segšanai par preses piegādāšanu, vienlaikus nenodrošinot valsts atbalstu zaudējumu segšanai privātajam komersantam, kurš arī nodrošina abonētās preses piegādes pakalpojumus. Izvērtējot iesniegumu, KP konstatēja normatīvā regulējuma nepilnības, aktīvi turpinot iesākto darbu pie vienlīdzīgas konkurences veidošanas preses piegādes pakalpojumu tirgū Latvijā. Izvērtējot iesniegumu, kurā Kurzemes Vārds norādīja, ka ministrijas ar savu darbību pārkāpj Konkurences likuma 14.1 panta pirmo daļu, kas nosaka, ka publiskas personas - valsts un pašvaldības, kā arī to kapitālsabiedrības - ar savu darbību nevar kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Tostarp Kurzemes Vārds lūdza KP rosināt pārkāpuma lietu pret Satiksmes ministriju un Kultūras ministriju. KP nekonstatēja pamatu lietas ierosināšanai par konkurences neitralitātes pārkāpumu, ņemot vērā, ka VAS “Latvijas Pasts” saskaņā ar normatīvo regulējumu par abonētās preses piegādi, tostarp pastāvošo kompensācijas atbalsta mehānismu, ir universālais pasta...

No 17. aprīļa līdz 22. maijam (ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17. jūnijam) lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumu saņemšanai, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ģeotelpisko iesniegumu jāaizpilda LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. LAD iesniegumus no mazajām saimniecībām pieņems arī pa tālruni mutvārdos. Prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai 2024. gadā nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi, kādi tie bija iepriekšējā sezonā. LAD direktors Ģirts Krūmiņš atzīst, ka šogad ir izdevies mazināt sarežģītos un birokrātiskos nosacījumus, vai un kādi dati un fotoattēli lauksaimniekam ir jāsūta. Šis ir otrais gads, kad platību maksājumus pieņemsim pēc prasībām, kas stājās spēkā iepriekšējā gadā, tas vieš cerības, ka tas būs vieglāks gan mums, gan lauksaimniekiem. LAD aicina visus lauksaimniekus vērtēt, kādiem atbalsta veidiem pieteikties un rūpīgi pārbaudīt vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir pieteikti visi atbalsta veidi. Sezonas laikā rūpīgi jāseko līdzi iesniedzamo dokumentu termiņiem, kā arī jāsniedz atbildes uz Lauku atbalsta dienesta...

Saeima 11. aprīlī pieņēma Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) virzītus grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts samazināt izmaksu slogu jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu izveidei, tādējādi sekmējot komercdarbības attīstību un inovācijas. Izmaiņas paredz ieviest pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma principu, kur pusi sedz lietotājs, bet otru pusi sistēmas operators, AS “Sadales tīkls” sistēmas lielas jaudas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem arī vidsprieguma (6–20 kilovoltu (kV) ) tīklā un 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar jaudu (ievadaizsardzības aparāta lielumu) virs 100 ampēriem (A). Līdz šim attiecīgais būvdarbu izmaksu sadalījuma princips tika piemērots tikai nelielas jaudas pieslēgumiem (līdz 100 A). Savukārt lielākas jaudas pieslēgumu gadījumā lietotājs priekšapmaksas veidā 100% sedza visas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, bet pieslēguma lietošanas laikā lietotājam tika piemērots atļautās slodzes efektīvas izmantošanas risinājums (samazināta pakalpojuma maksa), ļaujot piecu gadu periodā atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Tomēr gadījumā, ja lietotājs izvēlējās uzstādīt saules paneļus, tad tas zaudēja tiesības saņemt efektīvās slodzes mehānisma maksas...

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos, atzīst Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana. Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī, Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu...

Patērētāju strīdu risināšanas komisija (turpmāk – komisija) 2023. gadā izskatījusi 223 strīdus un pieņēmusi 154 lēmumus, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Patērētāja prasība tika apmierināta 124 gadījumos, bet 19 gadījumos tā tika noraidīta, savukārt 11 strīdi tika izbeigti pierādījumu trūkuma dēļ. Visvairāk komisija saņēma patērētāju iebildumus par preces atbilstību līguma noteikumiem (110) un par preču un pakalpojumu nepiegādi (57). Tāpat patērētāju jutušies neapmierināti par atteikuma tiesību ievērošanu (23), par tūrisma pakalpojumu noteikumiem (11), par pakalpojumu atbilstību līguma noteikumiem (9), par avioregulas un citiem aviopasažieru tiesību pārkāpumiem (5), par līguma noteikumiem (3), par citām pretenzijām (3) un par rēķiniem (2). Jānorāda, ka 30 strīdos komersanti un patērētāji vienojās par strīdu risinājumu pirms komisijas sēdes sasaukšanas. Savukārt, aprēķinot lēmumu izpildi, netiek ņemti vērā tie lēmumi, kuru izpilde nav iespējama, jo nav informācijas par izpildi, komersants ir likvidēts,...

Ministru kabineta sēdē š.g. 2. aprīlī valdība, izskatot Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, apstiprināja gandrīz 60 pasākumu rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Plāns veidots ar mērķi sabalansēt īpašnieka un sabiedrības tiesības, pārskatot un pilnveidojot procesu, taču nemazinot tiesību tvērumu un drošības prasības. Plānā ietverti kompleksi pasākumi, kas primāri vērsti uz vienota un konsekventa procesa ieviešanu, kurā katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums. Tāpat plāns ietver arī pasākumus vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas, zemes ierīcības, būvniecības procesa, kadastrālās uzmērīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un atmežošanas uzlabošanai. Lai radītu pievilcīgu investīciju vidi Latvijā, kā arī palielinātu Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, plānots pārskatīt nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu regulējumu, nodrošinot: loģisku un secīgu procesu, kur katrs nākamais posms izriet no iepriekšējā posma rezultātiem, to efektīvi papildina un detalizē; katra procesa posma praktiskā īstenošana ir jēgpilna un sasniedz normatīvā regulējuma mērķus; nekustamā īpašuma...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi aptauju par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) darbības novērtējumu praksē piegādātāju un iepircēju* attiecībās pirms un pēc NTPAL stāšanās spēkā. Apkopojot aptaujā gūtos datus, secināts, ka piegādātāji, baidoties no pret tiem vērstām pretdarbībām, noklusē par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu no iepircēju puses. Tāpat arī KP, lai veicinātu piegādātāju uzticamību, aktīvāk ir jāveicina KP kā NTPAL uzraugošās institūcijas atpazīstamība. KP īstenotajā aptaujā piedalījās 79 respondenti, no kuriem lielākā daļa (88,6%) pārstāv kādu konkrētu asociāciju vai biedrību, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas uzņēmumus vai kooperatīvus. Starp respondentiem vislielākais pārsvars ir piegādātāju, kuri pārstāv augļu, ogu un dārzeņu nozari. Otra visplašāk pārstāvētā nozare ir graudu produktu un trešā – piena produktu ražošanas nozare. Līdz ar to secināms, ka arī aptaujas rezultāti pārsvarā attiecināmi tieši uz šīm trīs nozarēm. Jānorāda, ka zem apzīmējuma “citi” lielākais respondentu skaits pārstāv biškopības nozari. Aptaujas dati norāda, ka turpmāk...

Ministru kabinets 2. aprīlī apstiprināja rīkojuma projektu par finansējuma novirzīšanu hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai. Atgādinām, ka 2023. gada 6. decembrī tika pieņemti Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tas tika nolemts, lai aizsargātu sabiedrības labklājību, ņemot vērā EURIBOR likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām. Procentu maksājumu kompensācija attiecas uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz pērnā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024. gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā. Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024. gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā. Atbilstoši likumā par valsts budžetu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka 2023. gadā saņēmis 277 patērētāju iesniegumus saistībā ar finanšu pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2022. gadu, patērētāju iesniegumu skaits palielinājies par 57 jeb 25,91% (šeit lasāma pilna PTAC atskaite par 2023. gadu). Būtiskākais un ievērojamākais patērētāju sūdzību skaita palielinājums vērojams par apdrošināšanas (+95,83%) un kreditēšanas (+59,18%) jomu. Par citiem finanšu pakalpojumiem sūdzības pieaugušas par (+)8,77%, un tikai par parādu atgūšanas jomu patērētāju iesniegumu un sūdzību skaits 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu saglabājies nemainīgs. Visvairāk - 89 iesniegumos - patērētāji norādījuši uz parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību, tomēr procentuāli vērojams iesniegumu skaita samazinājums salīdzinājumā ar 2022. gadu (-4,30%). Sūdzības pārsvarā bijušas par nesamērīgu līgumsodu, parāda pamatotību, normatīvajos aktos noteiktās informēšanas kārtības neievērošanu, agresīvu komercpraksi u.c. 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, būtiski ir palielinājies to patērētāju (nebanku) kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits, par kuriem PTAC saņēmis patērētāju iesniegumus. Ja 2022. gadā patērētāji savos iesniegumos bija sūdzējušies par...

Lai novērstu pasažieru apkrāpšanu gadījumos, kad negodprātīgi taksometru pakalpojumu sniedzēji pieprasa nesamērīgi augstu maksu, noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas. To paredz Saeimā 27. martā galīgajā lasījumā pieņemtie Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Brauciena priekšapmaksu varēs veikt tiešsaistē vai klātienē lidostā. Lai strādātu speciālajā zonā lidostā, pārvadātājam jānodrošina klientam iespēja taksometrā norēķināties ar iepriekš iegādātu brauciena “vaučeru”. Arī maksimālais tarifs attieksies uz ikvienu taksometru, kurš nodrošina pakalpojumu no lidostas. Tarifa griestus un darbības zonas, kā arī maksimālo papildmaksu par braucienu noteiks Ministru kabinets. Informāciju par licences kartītes izsniegšanu vai anulēšanu plānošanas reģions vai valstspilsētas pašvaldība publicēs Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumos. Ja pārvadātāja rīcībā vairāk nekā trīs mēnešus nebūs vieglā automobiļa, kuram izsniegta licence, to anulēs. Satiksmes ministrija norādījusi, ka likuma grozījumi paredz lidostai plašākas iespējas ikdienā kontrolēt taksometrus tās teritorijā. Piemēram, vai netiek pārkāpts aizliegums...

Atgādinām, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst. 03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 27. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra...

Saeima 21. martā uzklausīja tiesībsarga 2023. gada ziņojumu, kurā ietverta svarīgākā informācija par paveikto pilsonisko un politisko tiesību jomā, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību sfērā, bērnu tiesībās, Nacionālajā preventīvajā mehānismā, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā. Ziņojumā pieejama informācija arī par iestādes finanšu resursiem, iesniegumu un konsultāciju statistiku, pētījumiem, personālu, rekomendācijām un to izpildi, 2024. gada prioritātēm u.c. Ziņojumā iekļauta arī sadaļa "UZŅĒMĒJDARBĪBA UN CILVĒKTIESĪBAS", kurā norādīts, ka, "strādājot ar tēmām, kurās skartas cilvēktiesības, tiesībsarga redzeslokā aizvien biežāk nonāk aizskāruma gadījumi biznesa vidē. Lai arī tiesībsarga pienākumi tiešā veidā nav saistīti ar uzņēmējdarbības un cilvēktiesību mijiedarbības uzraudzīšanu, ir atsevišķas jomas, kuras tomēr ienākušas dienaskārtībā un kurās jau šobrīd tiesībsargs sniedzis savu vērtējumu, ieteikumus un atbalstu." Norādīts, ka jau 2011. gadā tika apstiprināti ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi), kas balstīti uz trim pīlāriem – aizsargāt, ievērot un atlīdzināt. ANO Pamatprincipi izklāsta, kādi ir valstu un uzņēmumu pienākumi...

Lai kādā profesijā un nozarē mēs strādātu, veicot savus darba pienākumus, mūsu rīcībā tiešā vai netiešā veidā nonāk citu personu - kolēģu, iedzīvotāju, klientu - dati. Lai arī šai informācijai varam piekļūt un to varam iegūt dažādos veidos, pirms tam būtu jāapdomā – vai tas, ko ar datiem plānojat darīt, būs likumīgi? Jaunākajā skaidrojumā Datu Valsts inspekcija iztirzā datu apstrādi, izmantojot informācijas sistēmas un datubāzes, kurās ir personu dati un kurām piekļuve tiek piešķirta darba tiesisko attiecību vai civildienesta ietvaros. Visbiežāk informācijas sistēmas un datubāzes (turpmāk - Sistēmas), kas satur personas datus un kurām ir piekļuve nodarbinātajiem, ir valsts nozīmes informācijas sistēmas, piemēram, Fizisko personu reģistrs, klientu datubāzes - komercdarbības ietvaros, tomēr jāpatur prātā arī organizācijas lietvedības sistēmas, kurās parasti tiek glabāti klientu iesniegumi u.c. saņemtie dokumenti. Parasti organizācija (vai arī citos gadījumos- normatīvie akti) nosaka, kuri darbinieki varēs piekļūt visai vai kādai konkrētai informācijai, kā arī nosaka...