BIZNESS

Patērētāju (nebanku) kredītdevēji 2023. gadā turpināja palielināt no jauna izsniegto kredītu apjomus. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 744,25 miljonu EUR apmērā, kas par 75,10 tūkstošiem darījumu jeb 7,96% un par 79,69 miljoniem EUR jeb 11,99% vairāk nekā 2022. gadā. Šī summa - 744,25 miljoni EUR - ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā. 2023. gada 2. pusgadā stabilizējies to komersantu skaits, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. 2023. gada 31. decembrī Latvijā spēkā bija 37 licences, bet tāpat kā iepriekšējā pusgadā jaunus aizdevumus patērētājiem 2023. gada 2. pusgadā izsniedza 35 pakalpojumu sniedzēji, t. sk.: 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 sabiedrības izsniedza līzinga un citus...

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi otro projektu iesniegumu atlases kārtu Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā – tam pieejami 3 037 500 eiro. Ekonomikas ministrijas izstrādātās AF programmas mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana komersantu digitālajai transformācijai, lai attīstītu jaunus vai uzlabotu esošos produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, tai skaitā digitalizācijas, automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles risinājumu ieviešanai ražošanas un pakalpojumu attīstības procesos, kā arī personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanas atbalstam, piesaistot privāto līdzfinansējumu inovāciju ieviešanā. Pieejamais AF finansējums ir 3 057 500 eiro, kas vienlaikus ir arī maksimālais pieļaujamais atbalsta finansējums vienam projektam. Plānots, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam programmas abās kārtās kopumā tiks apstiprināti 43 pētniecības projekti. CFLA projektu iesniegumus pieņem līdz 5. augustam. Projektu atlases dokumentācija pieejama cfla.gov.lv: 2.2.1.3.i. Finansējumam var pieteikties Komercreģistrā vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas juridiskas personas, kas sastāv no vismaz vienas nozares asociācijas vai vismaz pieciem...

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 6. jūnijā nolēmusi pazemināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem pēc tam, kad procentu likmes netika mainītas deviņus mēnešus (par 0,25%). Kopš Padomes 2023. gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentu punktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Vienlaikus, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos panākto progresu, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums, un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi, uzskata ECB. Jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses attiecībā uz kopējo inflāciju un pamatinflāciju 2024. un 2025. gadam koriģētas un paaugstinātas salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2,5%, 2025. gadā – 2,2% un 2026. gadā – 1,9%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024. gadā vidēji būs...

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprināja grozījumus “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas veicinās vienotiem standartiem atbilstošas, pārbaudītas un vispusīgas informācijas publiskošanu par kapitālsabiedrību ieguldījumiem vides, sociālo un labas pārvaldības mērķu sasniegšanā, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par kapitālsabiedrību darbību attiecīgajās jomās. Šo izmaiņu mērķis ir noteikt to publisko personu kapitālsabiedrību loku, uz ko būs attiecināmas jaunā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktās ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības, un noteikt, kā uzņēmumi pāries no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem. Sniegtā ilgtspējas informācija būs pieejama sabiedrībai caurskatāmā, sistematizētā un salīdzināmā formā. Īstenojot 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Šis likums nosaka, vispārsaistošas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības. Saistītie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosaukto subjektu loku paplašināt, attiecinot...

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā. Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās – ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū.” Situācijas izvērtējumu veic pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā...

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tā varēs Uzņēmumu reģistrā iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, noteic ceturtdien, 30.maijā, Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Komerclikumā. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un Uzņēmumu reģistrs atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda, ka ir konstatētas situācijas, kad no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ tai nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst adrese vai nav pieejams akcionāra...

Saistošā izziņa ir nozīmīgs instruments starptautiskajā tirdzniecībā, jo tā veicina vienveidīgu muitas nosacījumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot uzņēmējiem lielāku tiesisko paļāvību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Pašlaik atbilstoši Savienības Muitas kodeksā¹ noteiktajam uzņēmēji Eiropas Savienībā var izmantot iespēju saņemt muitas dienestu sagatavotu saistošo izziņu par tarifu (SIT) un saistošo izziņu par izcelsmi (SII). Arī Latvijas uzņēmēji šo iespēju izmanto; piemēram, 2023. gadā VID Muitas pārvalde izsniedza 59 SIT, bet iepriekšējos piecos gados kopā izsniegtas 254 SIT. Lai palielinātu pārredzamību, juridisko noteiktību, atbilstību un vienotu pieeju muitas vērtības noteikšanas jomā, labvēlīgi ietekmējot uzņēmējus, muitas dienestus un Savienības finanšu intereses, nākotnē ir plānots nodrošināt iespēju preču importētājiem saņemt arī saistošo izziņu par muitas vērtību (SIV) (angļu valodā – Binding Valuation Information). To paredz Eiropas Savienības tiesību akti – Eiropas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1072² un Īstenošanas regula (ES) 2024/1071³ –, kas tiks piemēroti no 2027. gada 1. decembra. Minēto regulu mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju, t.sk....

Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas 2024. gadā, līdzīgi kā 2023. gadā, tiek prognozētas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Pēc investīciju pārskatīšanas un pārdalēm turpmākajos gados investīciju temps sagaidāms vēl intensīvāks: 2025. gadā – indikatīvi vairāk nekā 1,6 miljardi eiro; 2026. gadā – 1,3 miljardi eiro. Šo prognožu izpilde lielā mērā būs atkarīga no nozaru ministriju kapacitātes izstrādāt ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju regulējumu. Par to liecina 28. maija Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais pusgada ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu. ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīciju ieviešanā patlaban apstiprināti investīciju MK noteikumi par gandrīz 40% pieejamā ES fondu finansējuma jeb 1,62 miljardiem eiro. Aktīvā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir apstiprināti projektu atlašu kritēriji par 68% finansējuma. Kopumā šobrīd izsludinātas vai jau noslēgušās projektu atlases par 1,1 miljardu eiro. Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 382 miljonu eiro apmērā un...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz padomus, kas saistīti ar tūrismu un ceļošanu – kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēju izvēli, ceļojumu apdrošināšanu, līgumu un pirmslīgumu informāciju, aviopasažieru tiesībām un auto nomu. Pirmais, ar ko saskaras ikviens ceļot gribētājs, ir informācija par iecerēto tūrisma braucienu. Lai plānotais ceļojums noritētu atbilstoši vēlmēm, rūpīgi jāiepazīstas ar informāciju par konkrēto pakalpojumu sniedzēju, jānoskaidro, vai tam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) un vai tūrisma operatoram ir spēkā esošs nodrošinājums (klientu iemaksātās naudas garantija), kā arī ceļotāja paša organizēta braucienu gadījumā - avio, auto, dzelzceļa pārvadājumu un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un to, kas tieši ietilpst interesējošā piedāvājumā, lai izvairītos no negaidītiem pārpratumiem. Līgums ir visapjomīgākais, detalizētākais un precīzākais dokuments, kas satur informāciju par izvēlēto tūrisma, izmitināšanas vai transporta pakalpojumu. PTAC vērš uzmanību, ka līguma noslēgšana un tā esamība ir būtiska gan līguma saistību izpildē, gan kā pierādījums strīdu gadījumos. Līguma forma var būt...

Valdība 21. maijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Turpmāk personai apstrīdēšanas iesniegums par pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu būs jāiesniedz par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai viena mēneša laikā pēc tam, kad būs stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums. Likuprojektu vēl skatīs Saeimā. Tādejādi saīsinot iepriekš noteikto divu mēnešu termiņu, tiks mazināts administratīvais slogs nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kā arī saīsināts kopējais lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās. Tas ļaus izvairīties no tīšas plānojumu dokumentu saskaņošanas procesa paildzināšanas. Izmaiņas radīs tiesiskus apstākļus attīstības projektu ātrākai virzībai un būvniecības ieceru īstenošanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību un radot pievilcīgāku vidi investīciju piesaistei. Priekšlikumu par apstrīdēšanas termiņa pārskatīšanas nepieciešamību iniciēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Priekšlikums i konceptuāli atbalstīts ar Ministru prezidentes rezolūciju izveidotajā Valsts kancelejas darba grupā administratīvā sloga mazināšanai...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) no 27. līdz 31. maijam savos sociālo mediju kontos un arī tīmekļvietnē sniegs padomus, kas saistīti ar tūrismu un ceļošanu - kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēju izvēli, ceļojumu apdrošināšanu, līgumu un pirmslīgumu informāciju, aviopasažieru tiesībām un auto nomu. Pēdējo gadu laikā ir mainījušies ceļotāju paradumi – ceļojumu iespējas arvien vairāk tiek meklētas internetā un pakalpojumi iegādāti digitālajā vidē. Pieaudzis arī PTAC saņemtās informācijas skaits par nelicencētiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas liecina par tūrisma nozarē esošo problemātiku saistībā ar nelicencētu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem. Secināms, ka patērētājiem interesē lētāka ceļojumu cena, tādēļ tie, iespējams, nepārliecinās, vai tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) un ir reģistrēts tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē. Jāpiemin arī tas, ka patērētāji bieži vien neapzinās riskus, kas var rasties, ceļojot ar nelicencētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju. Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem ceļojuma laikā un zinātu, kam pievērst uzmanību, pirms ceļojumu iegādes PTAC aicina:...

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tai būs iespēja Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, paredz 23. maijā Saeimā konceptuāli – pirmajā lasījumā – atbalstītais par steidzamu atzītais likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā". Saima noraidīja iepriekš Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojekta variantu, tā vietā atbalstot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30. jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un UR atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda,...

Lai Latvijā noteiktu kriptoaktīvu tirgus darbību, Saeima 23. maijā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto un par steidzami atzīto Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu un ar to saistīto likumprojektu paketi (Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījumi Kredītiestāžu likumā, Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā). Plānots, ka jaunais likums un to pavadošie likumi stāsies spēkā šī gada 30. jūnijā. Likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, norāda likumaprojekta autori. Kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā plānots noteikt Latvijas Banku. Likuma projekts paredz bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma...

Tā kā ne vienmēr komerciāli paziņojumi, kurus saņemam savā e-pastā vai tālrunī, satur personas datus, svarīgi prast nošķirt, vai komerciālā paziņojuma nosūtīšana ir saistīta ar personas datu apstrādi, skaidro Datu Valsts inspekcija. Komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts pakalpojumu reklamēšanai vai arī kāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību u.c. Ar komerciālo paziņojumu nosūtīšanu saistītie aizliegumi un nosacījumi, kādos gadījumos atļauta to sūtīšana, ir noteikti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. pantā. Komerciālu paziņojumu sūtīšanas nosacījumu ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Datu Valsts inspekcija (Inspekcija), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. Paziņojums, kad netiek veikta datu apstrāde Ja cilvēks saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāts vārdā un uzvārdā vai identificēts pēc kāda cita identifikatora (paziņojums adresātu sasniedzis, uzņēmumam sastādot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: Cien. Klient!), personas datu apstrāde netiek veikta, līdz ar to nav piemērojama...