BIZNESS

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis uztura bagātinātāju uzraudzības projektu un konstatējis, ka reklāmas materiālos tiek sniegti maldinoši un patiesībai neatbilstoši apgalvojumi par produkta pārsteidzošo un neticamo iedarbību, - uztura bagātinātājiem tiek piedēvētas ārstnieciskas īpašības, tiek sniegti apgalvojumi par ātru novājēšanu un citiem pārsteidzošiem rezultātiem. Tā kā patērētāji bieži izvēlas šos produktus iegadāties redzēto reklāmu iespaidā, PTAC izstrādājis Vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai, piedāvājot uztura bagātinātājus. Pēdējos gados notiek pastāvīga uztura bagātinātāju tirgus paplašināšanās, palielinās to lietošanas popularitāte, pieaug arī iespēja uztura bagātinātāju nepamatotai vai nepareizai lietošanai. PTAC no 2013.gada 2.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim īstenoja uzraudzības projektu “Komercprakse, piedāvājot uztura bagātinātājus”. Projekta gaitā PTAC secināja, ka galvenokārt pārkāpumi ir saistīti ar patērētājiem sniegto informāciju par uztura bagātinātāju raksturojumu un to īpašībām. Piemēram, reklāmās tiek noklusēta vai netiek sniegta skaidra informācija par to, ka piedāvātais produkts ir uztura bagātinātājs. Tāpat bīstamību rada arī produkti, kas patērētājiem tiek reklamēti kā uztura bagātinātāji, bet nav iekļauti...

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Konkurences padome (KP) konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem. 2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgi no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot mātes sabiedrību pieteikumu par nepamatotu solidārās atbildības noteikšanu, šo pieteikumu apmierināja un KP lēmumu atcēla daļā. Spriedumā norādīts, ka Konkurences likums neparedz solidāru atbildību par konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumam,...

Prezentējot OECD veiktā pētījuma “Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā” rezultātus, OECD eksperti uzsvēra, ka Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropā, kas radījusi pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. OECD atzinīgi novērtēja Latvijā pastāvīgi veiktās reformas komercdarbības vides uzlabošanā, īpaši uzsverot Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna īstenošanu un valsts uzraudzības iestāžu darbībā ieviesto klientu apkalpošanas principu “Konsultē vispirms”. Vienlaikus OECD iesaka turpmāk stiprināt tiesiskumu, līdz ar to veicinot iekļaujošu izaugsmi un nodrošinot vēl pievilcīgāku komercdarbības klimatu. Pētījumā uzsvērts, ka Latvija, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, visvairāk ņēmusi vērā OECD Ziņojumā par izaugsmi (Gowing for Growth) identificētās strukturālo reformu prioritātes. Tāpat pētījumā sniegtas rekomendācijas turpmākajiem uzlabojumiem. Pētījumā OECD norāda, ka Latvijā šobrīd prioritāri risināmi jautājumi ir: ieviest mūsdienīgu pieeju komerctiesībām; pārskatīt komercdarbībai izvirzītās formālās prasības, piemērojot tās šodienas tehnoloģiju laikmeta tendencēm; uzlabot reformu tempu un likumu pieejamību; īstenot papildu administratīvā sloga mazināšanas stratēģijas; stiprināt pārvaldības nozīmi komercdarbībai draudzīgās institūcijās. OECD pētījums “Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā”...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā. Paredzēts, ka likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai joprojām būs tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Likumprojekts paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Grozījumi paredz, ka kreditors vai parādnieka pārstāvis ir tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā. Ar...

Neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, tostarp informācijas nodrošināšanu maksātnespējas procesa administratoriem par biežāk pieļautajiem pārkāpumiem un trūkumiem administratoru darbā - tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija (MNA) pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu. 2018.gadā līdz 21.maijam veikto 30 maksātnespējas procesu pārbaužu rezultāti apliecina, ka 86 % gadījumu MNA konstatēja trūkumus un pārkāpumus administratoru rīcībā - MNA sagatavotie ziņojumi par pārbaudēm un to projekti ir negatīvu atzinumu vai ar iebildumiem. MNA direktore Inese Šteina akcentē, ka pārbaudes ir nozīmīgs uzraudzības līdzeklis, jo, tikai veicot klātienes pārbaudes, ir iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama savlaicīgai pārkāpuma konstatēšanai un tā novēršanai. Tāpēc 2018. gadā plānots būtiski palielināt MNA veikto pārbaužu skaitu. 2018.gadā veikto pārbaužu rezultātā konstatēti dažādi trūkumi administratoru darbā un neatbilstība normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai. Būtiskākie no tiem: maksātnespējas procesa administrēšanai tiek pieaicināti dažādi speciālisti, kuru atlīdzība segta no parādnieka naudas līdzekļiem, taču tas nav apstiprināts kreditoru sapulcē; savlaicīgi nav uzsākta...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi grozījumu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā (turpmāk - metodika), kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Metodikas grozījums paredz maksu par uzstādīto elektrisko jaudu (jaudas maksājums) izlīdzināt 3,5 gadu periodam, līdzšinējo divu gadu vietā. Tas nozīmē, ka kopējā OIK maksājuma fiksētā daļa jeb jaudas komponente visiem elektroenerģijas galalietotājiem neatkarīgi no pieslēguma veida tiks samazināta par 28%, bet kopējais OIK maksājums rēķinos varētu samazināsies par 12%. Atbilstoši metodikas grozījumam obligātā iepirkuma komponente (mainīgā komponente, kas atkarīga no elektroenerģijas patēriņa) paliek nemainīga 0,01463 EUR/kWh - koģenerācijai 0,00434 EUR/kWh un atjaunojamajiem energoresursiem 0,01029 EUR/kWh. Saskaņā ar izmaiņām metodikā AS “Enerģijas publiskajam tirgotājs” iesniedz Regulatoram apstiprināšanai jaudas komponenšu aprēķinu un pēc aprēķina pārbaudes, Regulators apstiprina jaunās jaudas komponentes, kuras tiks piemērotas no 2018. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim. Grozījumu metodikā Regulators izstrādāja saskaņā ar Ministru kabineta Rīkojumu , kas nosaka...

Ekonomikas ministrijas speciālisti ir izstrādājuši Latvijas makroekonomisko apskatu, kurā tiek vērtēta situācija ekonomikā, kā arī sniegts ieskats tālākajā ekonomikas attīstībā. Latvijā ir atsākusies stabila ekonomiskā izaugsme, kuras tempi pārsniedz Eiropas Savienības vidējos rādītājus. No 2011. līdz 2017.gadam IKP vidēji pieauga par 3,5% ik gadu. 2017.gadā IKP pārsniedza pirms krīzes 2007.gada līmeni par 0,8%. 2017.gadā izaugsmes temps paātrinājās, IKP palielinājās par 4,5%, kas ir straujākais pieaugums pēdējo 6 gadu laikā. Izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu apgūšana, nodarbinātības un darba samaksas pieaugums. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni, turklāt pozitīvās tendences eksportā veicina arī apstrādes rūpniecības un citu eksporta orientēto nozaru – lauksaimniecības, mežsaimniecības un transporta attīstību. Tāpat strauja izaugsme 2017. gadā bija vērojama arī investīcijās. Statistikas dati liecina, ka arī 2018.gada sākumā strauja izaugsme turpinās un EM eksperti prognozē, ka 2018. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 4,2%. Šo tendenci apliecina arī IKP 2018. gada 1.ceturkšņa...

Saeima ceturtdien, 10.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja ierosinājumu par nepamatoti dārgu publisko iepirkumu noraidīšanu. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka pasūtītājs noraida piedāvājumu konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam, ja tā cena pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas. Šādās situācijās iepirkums tiks atcelts un būs jārīko jauns iepirkums, pārrēķinot paredzamo iepirkuma līgumcenu, paredz likumprojekts. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, atzīmējot, ka darbs pie likumprojekta pilnveidošanas turpināsies, skatot priekšlikumus starp lasījumiem. Patlaban izsludinātā publiskā iepirkumā pretendenti var iesniegt piedāvājumus, kuri nereti ir nepamatoti dārgi, un pasūtītājs par uzvarētāju iepirkumā var atzīt to pretendentu, kura piedāvājums ir bijis vairākkārt dārgāks, nekā sākotnējā iepirkuma līgumā noteiktā līgumcena, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka iespēju iepirkuma līgumu noslēgt par...

Saeima 3.maijā galīgajā lasījumā pieņēma Apdrošināšanas līguma likumu. Tas pilnveidos un modernizēs līdzšinējo regulējumu apdrošināšanas jomā. Jauns likums nepieciešams, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp, no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu. Likumā noteikts, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs jāiepazīstina ar vispārīgu informāciju par piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. Apkopojošu informāciju varēs nesniegt, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdrošināšanas līgumam. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pēc apdrošinātāja pieprasījuma būs jāinformē ne tikai par apstākļiem riska varbūtējai iestāšanās novērtēšanai, bet arī par apdrošināšanas objektu, kas tad arī ļauj pakalpojuma sniedzējam izvērtēt šos apstākļus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamībai un iespējamā zaudējumu apjoma novērtēšanai. Savukārt apdrošinātājam persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, būs jāiepazīstina ar dokumentiem, kas pamato pieņemto lēmumu. Tas ļaus mazināt strīdus, kas...

Datu valsts inspekcija atgādina, ka, sākot ar 2018. gada 25. maiju, tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Lai veicinātu sabiedrības izpratni par Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām un piemērošanu fizisko personu datu apstrādē un aizsardzībā 29. panta darba grupa izstrādājusi vadlīnijas par atsevišķiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas jautājumiem. Vadlīnijas pieejamas - http://www.dvi.gov.lv/lv/datu-aizsardziba/starptautiska-sadarbiba/publikacijas/ Eiropas Komisija ir izstrādājusi interneta vietni, kas veltīta datu aizsardzības noteikumu reformai, lai iegūtu plašāku informāciju par to, kas ir jādara, lai šos noteikumus ievērotu. Informācija pieejama -https://ec.europa.eu/info/law/law-topic/data-protection/reform_lv Informatīvie materiāli par Vispārīgo datu aizsardzības regulu pieejami arī Datu valsts inspekcijas interneta vietnē -http://www.dvi.gov.lv/lv/par-regulu-un-datu-aizsardzibu/ 29. panta darba grupa, kura izveidota pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu...

Vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā 2017. gadā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā Latvijas algu un atlīdzību 2018.gada pētījuma rezultāti. CV-Online Latvia vadītājs Alvis Brodiņš konstatējis, ka Latvijas iedzīvotāji pelna vairāk nekā liecina oficiālā statistika, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā neto alga Latvijā pērn bija 676 eiro, kas ir par 24% mazāk nekā liecina pētījuma dati. Tas netiešā veidā norāda uz ēnu ekonomiku un aplokšņu algām. Tomēr starpība starp vidējo neto algu pērn oficiālās statistikas datos un pētījuma datos samazinājusies par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas liecina par ēnu ekonomikas samazinājumu. Pētījumā arī secināts, ka pastāv būtiska starpība vidējo neto darba algu Rīgā un reģionos. Ja Rīgā strādājošie pērn uz rokas vidēji saņēma 968 eiro, tad Zemgalē - 690 eiro, Vidzemē - 681 eiro, bet Kurzemē - 673 eiro un Latgalē - 593 eiro. Augstākās...

Eiropas Savienības Vienotā Datu aizsardzības regula, kura stājas spēkā 25. maijā, paredz, ka no personas, kuras dati tiek apstrādāti, datu apstrādātājam jāsaņem "brīvi sniegta" piekrišana. Ko īsti nozīmē "brīvi sniegta piekrišana"? Eiropas Komisija publicējusi regulas vadlīnijas, kurās iekļauts skaidrojums. "Brīvi sniegta piekrišana" nozīmē to, ka datu subjektam ir reāla izvēle un reāla kontrole pār to, vai sniegt savus datus apstrādei. Ja datu subjektam nav patiesas izvēles, ja tas jūtas spiests piekrist datu apstrādei vai nepiekrišanas gadījumā tam draud kādas negatīvas sekas, tad šāda piekrišana nav uzskatāma par derīgu. Tāpat, ja piekrišana ir ietverta kā neatņemama daļa no plašāka sadarbības nosacījumu saraksta ("terms and conditions"), arī tad tā nebūs brīvi sniegta piekrišana regulas izpratnē. Vispārinot - piekrišana netiek uzskatīta par brīvi sniegtu, ja datu subjekts nevar no tās atteikties vai to vēlāk pārtraukt bez kaitējuma sev. Plašāk runājot, jebkurš spiediens vai ietekme uz datu subjektu (kas var izpausties ļoti dažādos veidos), kas neļauj...

2018. gada 27. aprīlī stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) Īstenošanas regula, ar kuru nosaka iepriekšēju uzraudzību alumīnija izstrādājumu importam no trešajām valstīm. Regula paredz ieviest noteiktu alumīnija izstrādājumu importa reģistrāciju, ja tie ievesti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un importa neto apjoms pārsniedz 2500 kg. Uzraudzības sistēma ļaus iegūt informāciju par plānotajiem alumīnija produktu importa apjomiem no trešajām valstīm un savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām Eiropas Savienības alumīnija tirgū. Tādējādi, sākot ar 12. maiju, alumīnija produktu ievešanai no trešajām valstīm būs nepieciešams Ārlietu ministrijas izsniegts uzraudzības dokuments (licence). Uzraudzības dokumentu pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniegs Ārlietu ministrija 5 darba dienu laikā pēc korekta pieteikuma saņemšanas. Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļu pa tālruni: 670 15982 vai e-pastu: [email protected]. EK regulas pilns teksts pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R0640&qid=1524729869508&from=EN

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, otrreizējā caurlūkošanā lemjot par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, aizliegumu piedalīties publiskajos iepirkumos noteica zemu nodokļu vai beznodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus papildinot likumu ar ārzonas definīciju. Likums noteic, ka ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā. Saeimā šī gada 1.februārī pieņemtos likuma grozījumus otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents vēstulē parlamentam norādījis, ka iepriekš pieņemtās normas nav pienācīgi apspriestas, nav vērtēta to atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī nav vērtēta regulējuma pilnveidošana. Otrreizējā caurlūkošanā Saeimā pieņemtie grozījumi novērš Valsts prezidenta vēstulē parlamentam minētos trūkumus un būtiski pilnveido regulējumu, kas liedz ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Saeimā iepriekš pieņemtie Publisko iepirkumu likuma grozījumi noteica, ka...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas...