BIZNESS

Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka katrai organizācijai, kura darbojas vai sniedz pakalpojumus Latvijā, ir jāizvērtē, vai uz to attiecas Nacionālās kiberdrošības likuma (turpmāk - NKD likums) prasības. Likums ir spēkā no 2024. gada 1. septembrī un tā mērķis ir stiprināt kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest pārskatītās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS2) prasības vienādi augsta kiberdrošības līmeņa panākšanai visā Eiropas Savienībā. Lai saprastu, vai organizācija ir likuma subjekts – svarīgo pakalpojumu sniedzējs, būtisko pakalpojumu sniedzējs vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs – ir jāņem vērā organizācijas juridiskais statuss, reģistrācijas vieta, lielums, kā arī darbības jomas un sniegto pakalpojumu nozīmīgums (atbilstoši NKD likuma 20., 21. un 22. panta pirmajai daļai). Lai uzzinātu, vai NKD likums attiecas uz organizāciju un uzzinātu, pie kuras uzraudzības iestādes jāvēršas, ieteicams izpildīt interaktīvu TESTU. Organizācijām, kuras NKD likuma izpratnē ir uzskatāmas par būtisko pakalpojumu sniedzējiem un svarīgo...

Eiropas Centrālā banka (ECB) izplatīja paziņojumu, kurā informē, ka Latvijas Banka un Portugāles centrālā banka (Banco de Portugal) nodrošinās saņēmēja vārda/nosaukuma atbilstības pārbaudi norādītajam saņēmēja konta numuram (IBAN). Latvijas Banka, sākot ar 2025. gada oktobri, nodrošinās ieinteresētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem arī no citām Eiropas valstīm pieeju savam Zibpārbaudes (Instant Verifiction Service, IVS) servisam, norāda Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. IVS ļaus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, organizācijām – piedāvāt pakalpojumu, kas dod iespēju pārliecināties par maksājuma saņēmēja vārda un uzvārda, nosaukuma vai atsevišķos gadījumos identifikatora atbilstību IBAN konta numuram, pirms dot rīkojumu par maksājumu izpildi. Tas ir papildu drošības elements, lai mazinātu krāpšanās un cilvēcīgu kļūdu riskus maksājumu veikšanā. Sākot ar 2025. gada oktobri, šāda pakalpojuma piedāvāšana pirms katra SEPA maksājuma autorizēšanas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs obligāta Zibmaksājumu regulas noteikta prasība, savukārt to klientiem pēc pārbaudes rezultāta saņemšanas saglabājas brīva izvēle veikt vai neveikt maksājumu. Latvijas Banka ir...

Publicēti Ekonomikas ministrijas sagatavotie un valdības sēdē apstiprinātie Ministru kabineta (MK) 2025. gada 4. marta noteikumi Nr. 129 "Noteikumi par komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem sociālajiem uzņēmumiem un atbalsta piešķiršanas kārtību". Noteikumi stājas spēkā 6. martā. Kā norādīts jauno noteikumu projekta anotācijā, iepriekšējie MK 2018. gada 3. aprīlī pieņemtie noteikumi Nr. 197 paredzēja atbalsta sniegšanu sociālajiem uzņēmumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, kas ar 2023. gada 31. decembrī izbeidza savu darbību, taču atbalstu varēja piešķirt pārejas periodā, proti, līdz 2024. gada 30. jūnijam. Komisijas regula Nr. 1407/2013 tika aizstāta ar 2024. gada 1. janvāra Komisijas Regulu Nr. 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu Sociālā uzņēmuma likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā atbalsta piešķiršanu sociālajiem uzņēmumiem atbilstoši spēkā esošiem de minimis nosacījumiem, bija nepieciešams pārizdot MK noteikumus. Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3. panta...

Valdība 4. martā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā””, kas paredz finansējumu arī lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un selekcijai, šim mērķim 2025. gadā novirzot 34 miljonus eiro no valsts budžeta. Ar šo finansējumu 2025. gadā daļēji dzēsīs kredītprocentus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un atbilstošiem kooperatīviem, kā arī finansēs lauksaimniecībā izmantojamos zinātnes pētījumus un selekcijas materiāla izstrādi. Kredītprocentus no valsts budžeta daļēji dzēsīs primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu ražotājiem un pārstrādātājiem. Šim mērķim plānots iztērēt 21 miljonu eiro. Deviņu miljonu eiro atbalsts plānots lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. Savukārt selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, novirzīs četrus miljonus eiro.

Plānots noteikt ārvalstīs iegādātas automašīnas pārdošanas jeb atsavināšanas lieguma periodu arī automobiļiem vecumā līdz desmit gadiem. To paredz ceturtdien, 20.februārī, Saeimā konceptuāli atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Patlaban, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Latvijā, 15 dienu atsavināšanas aizliegums juridiskām personām un 30 dienu fiziskām personām noteikts automašīnām, kuras nav vecākas par pieciem gadiem. Atsavināšanas liegums attiecas uz M1, arī M1G, un N1, tostarp N1G kategorijas transportlīdzekļiem. Dažādi nodokļu nomaksas riski konstatējami arī par pieciem gadiem vecākiem automobiļiem ar augstu vērtību, minēts anotācijā. Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka pieaug tendence ievest sešus līdz septiņus gadus vecas automašīnas, par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Izmaiņas nepieciešamas, lai atturētu personas iesaistīties fiktīvos darījumos, tostarp novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanos ar PVN un darījumus ar neskaidras izcelsmes naudu. Laiks, kad automašīnu liegts atsavināt, nepieciešams, lai Valsts ieņēmumu dienests spētu pārbaudīt, piemēram, ar transportlīdzekļa vai naudas...

Finanšu ministrija (FM) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vienojušās par izmaiņām plānotajos grozījumos Publisko iepirkumu likumā. Izmaiņas attiecas uz izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija noteikšanu. Kā norāda FN, vienošanās panākta pēc argumentētām diskusijām, kuru laikā tika apspriesti LBAS izteiktie iebildumi par likumprojektā paredzēto normas svītrošanu, kas līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā dod priekšroku uzņēmumiem, kuri ir darba devēju organizāciju biedri un kuriem ir noslēgts koplīgums ar arodbiedrībām. FM sagatavotie grozījumi paredz šādas izmaiņas, ņemot vērā Eiropas Komisijas norādi un to, ka Direktīvas pieļauj izmantot tikai tādus kritērijus, kas tieši attiecas uz iepirkuma priekšmetu un līguma izpildi. LBAS savukārt vērš uzmanību, ka koplīgums vienmēr ir saistīts ar iepirkuma priekšmetu, ņemot vērā to, ka iepirkuma priekšmetu realizē uzņēmuma darbinieki, savukārt koplīgums uzlabo darbaspēka un darba apstākļu kvalitāti. LBAS pauda bažas, ka likuma normas svītrošana varētu vājināt atsauci un izpratni par koplīgumu kā īpašu sociālo kritēriju. Tikšanās rezultātā panākts kompromiss, kas FM piedāvāto grozījumu redakciju papildina ar...

Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas finanšu krāpšanas riska uzraudzībai, pārvaldībai un ierobežošanai”, kuru mērķis ir stiprināt finanšu nozares spēju efektīvi identificēt un mazināt finanšu krāpniecības riskus. Vadlīnijas vērstas uz vienotu, uz riskiem balstītu pieeju, kas ieviešama kredītiestādēs, maksājumu iestādēs un elektroniskās naudas iestādēs un minēto iestāžu filiālēs Latvijā. Tās sniedz rekomendācijas par krāpšanas riska iekšējās pārvaldības prasībām, sūdzību efektīvu izskatīšanu, maksājuma rīkojumu noraidīšanu un apturēšanu, maksājumu autorizācijas un rupjas neuzmanības izvērtēšanu, kā arī par prasībām attiecībā uz informācijas pieejamību un apmaiņu. Tā, piemēram, vadlīnijās norādīts, ka gadījumā, ja finanšu iestāde pirms darījuma veikšanas konstatē, ka maksājumam vai zibmaksājumam ir augsts risks, tā atsaka pieņemt izpildei šādu maksājumu un paziņo par to klientam, tostarp norāda vispārīgu atteikuma iemeslu. Savukārt, ja pēc maksājuma izpildes rodas pamatotas aizdomas par finanšu krāpšanas gadījumu, iestāde sazinās ar klientu, lai saņemtu klienta piekrišanu informēt maksājuma saņēmēju iestādi par iespējamo krāpšanas gadījumu un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. Drošs komunikācijas kanāls ir Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Īpaši pēdējo nedēļu laikā VID vēršas iedzīvotāji un uzņēmumi, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus, tāpēc VID aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem! VID informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks Žanis Vuguls atzīst: “Liela daļa no ziņojumiem, ko saņemam, liecina par to, ka sabiedrība ir aktīva, atpazīst šos krāpniecības mēģinājumus un zina, ka ar saviem datiem dalīties nedrīkst. Tomēr nākas secināt, ka arī krāpnieki nesnauž un izgudro aizvien jaunus veidus, kā pārliecināt ziņas saņēmēju un likt rīkoties. VID sistēmas un datu...

Lai izskaustu nepamatotus marķējumus uz precēm un produktiem saistībā ar to dabiskumu, vides draudzīgumu un ilgtspēju, Saeima ceturtdien, 6. februārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Šo izmaiņu mērķis ir palielināt patērētāju informētību, kā arī ierobežot negodīgu komercpraksi tā sauktās zaļmaldināšanas jautājumos, norāda grozījumu autori Ekonomikas ministrijā. Šādas norādes uz precēm un produktiem arī turpmāk uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, reaģējot uz cilvēku sūdzībām vai veicot tirgus uzraudzību, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda ministrijas pārstāvji. Grozījumi tostarp paredz, ka turpmāk par negodīgu komercpraksi uzskatīs arī tādu informāciju uz preces vai produkta par vidi, kas nebūs pamatota ar izmērāmiem rādītājiem. Tāpat nedrīkstēs reklamēt nebūtiskus ieguvumus, kas nekādā veidā nebūs saistīti ar kādu no preces, pakalpojuma vai komercprakses īstenotāja iezīmēm. Uzņēmējs vai ražotājs arī nedrīkstēs izvietot nepatiesu informāciju par preces ilgizturību vai attiecībā uz tās intensitāti. Piemēram, veļas žāvētājam norādot, ka atbilstoši lietošanas...

Konkurences padome (KP) informē, ka tā pēdējo divu gadu laikā ir saņēmusi mazāk nekā desmit iesniegumus no pārtikas vai lauksaimniecības preču piegādātājiem, kuros tiek lūgts KP skaidrojums par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanu. Tāpat arī KP nav saņemts neviens ziņojums no piegādātājiem vai nozares asociācijām, kas liecinātu par pircēju negodīgu tirdzniecības praksi. KP aicina piegādātājus aktīvi iesaistīties un ziņot par pārkāpumiem pārtikas piegādes ķēdē, veicinot godīgu konkurences vidi. NTPAL mērķis ir aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī aizliegt nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. NTPAL ir spēcīgs instruments, kas varētu mainīt tirgus vidi, ja vien piegādātāji izmantotu savas tiesības un aktīvi ziņotu par negodīgu tirdzniecības praksi likuma uzraugošajai institūcijai – Konkurences padomei. Atkarība no konkrēta pircēja var radīt piegādātājam bažas, ka jebkāda veida konflikta risināšana var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, nelabvēlīgu...

Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu izbeigt lietas izpēti par iespējamu aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas nozarē, konkurējošiem tirgus dalībniekiem dibinot kopīgu uzņēmumu un piedaloties iepirkumos personu apvienībā. Izpētes lietas ietvaros KP ieguva pārliecinošas norādes, ka uzņēmumi nav rīkojušies prettiesiski un lēma par lietas izbeigšanu, nekonstatējot Konkurences likuma pārkāpumu. 2024. gada februārī KP ierosināja izpētes lietu pēc iestādē saņemta publiskā pasūtītāja iesnieguma par aizdomām par pretendentu aizliegtu vienošanos. Pasūtītājs norādīja uz bažām par tirgus dalībnieku SIA “ALleks un V” (turpmāk - AV) un SIA Concord Service Group (turpmāk - CSG) veidotu personu apvienību “Aleks un V Concord Service Group CNC”, kopā piedaloties iepirkumā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ar kopīgi veidotu uzņēmumu SIA “CNC”. KP norāda, ka AV un CSG ir uzskatāmi par konkurentiem un pirms kopīgi veidota uzņēmuma izveides bija spējīgi iepirkumos pretendēt individuāli. Lietas izpētes ietvaros KP īstenoja procesuālās darbības tirgus dalībnieku juridiskajās un faktiskajās adresēs, iegūstot gan...

2024. gadā stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja visai maz, jo 2023. gada decembrī tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot kompensēt 30 % no kredīta kopējiem procentu maksājumiem. Lai nezaudētu šo kompensāciju, vairākumam kredītņēmēju nebija izdevīgi pārkreditēt līdz 2023. gada 31. oktobrim saņemtos hipotekāros kredītus. 2025. gada janvārī tiks izmaksāta pēdējā kompensācija. Līdz ar to hipotekārā kredīta ņēmēji varēs apsvērt kredīta nosacījumu uzlabošanu, izvērtējot nosacījumus savā un konkurējošās komercbankās vai citās finanšu iestādēs, kas izsniedz hipotekāros kredītus. Grozījumu mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanu un samazināt izmaksas, tādējādi veicinot konkurenci starp kredīta devējiem. Lai to nodrošinātu, veikti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā, grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījumi Notariāta likumā un attiecīgi grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" un grozījumi MK noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību...

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā. Pašnovērtējuma anketās uzsvars likts uz efektīvu resursu izmantošanu un labās prakses stiprināšanu, kas ilgtermiņā sekmēs kopējo iestādes sniegumu. Pamatojoties uz anketu rezultātiem, iestāde varēs precīzāk noteikt savus iepirkumu mērķus un rezultatīvos rādītājus, kā arī attīstīt konkrētus pilnveides pasākumus. “Ne vienmēr ir nepieciešama ārēja kontrole vai audits, lai konstatētu trūkumus un uzlabotu procesus. Bieži vien pietiek ar sistemātisku un paškritisku skatījumu uz iestādes iekšējiem mehānismiem, lai savlaicīgi novērtētu un novērstu vājās vietas. Pašnovērtējuma anketu mērķis ir veicināt iestāžu spēju pašām identificēt savas darbības stiprās un vājās puses, tādējādi sniedzot iespēju mērķtiecīgi uzlabot procesus un pārvaldību,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Anketas izveidotas, izmantojot Valsts kontroles lietderības revīzijā “Iekšlietu...

Valdība 21. janvārī izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kas vēlas reģistrēt komercķīlu. Pašreizējais regulējums nosaka, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumam jābūt pievienotam ne tikai komercķīlas līgumam, bet arī dokumentam, no kura izriet nodrošinātais prasījums, piemēram, aizdevuma vai kredītlīgumam. Taču šie līgumi nereti ir ļoti apjomīgi un bieži satur informāciju, kas nav būtiska trešajām pusēm vai Uzņēmumu reģistram, piemēram, komisijas maksas, izsniegšanas kārtību un citus tehniskus noteikumus. Turklāt, ja līgums sagatavots svešvalodā, tā tulkošana un pievienošana rada papildu izmaksas un laika patēriņu. Grozījumi paredz, ka turpmāk komercķīlas līguma reģistrācijai nebūs nepieciešams pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgumā ir ietverti būtiskie noteikumi par prasījumu un tā spēkā esību. Starp būtiskajiem noteikumiem minamas līguma puses, nodrošinājuma summa, ieķīlātās mantas apraksts un trešajām personām svarīga informācija. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem pietiks ar vienu līgumu, ja tajā ir skaidri un nepārprotami norādīta informācija...

Darba meklēšana ir aktuāls process daļai Latvijas iedzīvotāju, un reizēm steigas vai neuzmanības dēļ var piemirst par savu datu drošību, jo uzmanība galvenokārt tiek veltīta darba atrašanai. Tādējādi pastāv iespēja zaudēt kontroli pār saviem datiem, nezinot, ko saņēmējs ar tiem var izdarīt tālāk, tāpat var rasties emocionāli, materiāli zaudējumi vai kaitējums reputācijai, brīdina Datu Valsts inspekcija (DVI). Par datu aizsardzību ir atbildīga organizācija, kurā iesniegti dati, tomēr vēlams arī pašam parūpēties, lai potenciālā darba devēja rokās nenonāktu tie personas dati, kuri tam nav nepieciešami.* Pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas vai līguma parakstīšanas darba meklētājam DVI iesaka** ievērot trīs galvenos nosacījumus, lai nodrošinātu savu personas datu aizsardzību! Drīkst jautāt, kāpēc dati jāsniedz Reizēm, meklējot darbu, var rasties jautājumi par to, kāpēc šim uzņēmumam nepieciešami tieši tādi personas dati. Var šķist, ka tie ir pārāk privāti un neattiecas uz darba pienākumiem. Ja ir bažas, ka potenciālais darba devējs prasa vairāk informācijas, nekā nepieciešams, lai...