BIZNESS

Ministru kabinets 16. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumuMinistru kabineta 2018. gada 22. maija noteikumos Nr. 295 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai", pazeminot sabiedrības Altum izmaksu piecenojumu un tādējādi arī samazinot izmaksas zemes iegādei lauksaimniekiem. Turpmāk Altum aizdevumu administrēšanas un riska izmaksu piecenojums zemes iegādei lauksaimniekiem būs samazināts no 2,2 % līdz 1,9 %. Papildus noteikts, ka aizdevumam, par kuru pieteikums sabiedrībā Altum iesniegts laikā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 16. jūlijam, administrēšanas un riska izmaksu piecenojums joprojām būs 2,2 %. Tāpat aizdevumam, par kuru saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumiem Nr. 381 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai” (noteikumi zaudējuši spēku) pieteikums sabiedrībā Altum iesniegts līdz 2016. gada 30. jūnijam, saglabāsies 2,5% administrēšanas un riska izmaksu piecenojums. Tātad jau izsniegtajiem aizdevumiem administrēšanas un riska izmaksu piecenojums saglabāsies attiecīgajā brīdī spēkā esošajos noteikumos...

Datu apstrādātājs ir vēl viena loma datu apstrādes procesā - tas ir sadarbības partneris datu pārzinim. Datu Valsts inspekcija skaidro, kas būtu jāņem vērā pārzinim, izvēloties sev šādu “palīgu”. Apstrādātājs ir pārziņa (organizācijas, uzņēmuma) norīkota persona, kas nav darbinieks, vai uzņēmums, kas pārziņa uzdevumā veic datu apstrādi, pamatojoties uz pārziņa noteiktajiem datu apstrādes mērķiem. Lai organizāciju varētu uzskatīt par apstrādātāju, tai jāatbilst diviem pamatnosacījumiem — tai jābūt atsevišķai un neatkarīgai organizācijai un jāapstrādā personas dati pārziņa uzdevumā. Organizācijas darbinieks nav uzskatāms par apstrādātāju, kamēr tam ir darba tiesiskās attiecības ar organizāciju. Respektīvi - konkrētās organizācijas darbinieks nevar būt apstrādātājs. Pārzinis parasti norīko apstrādātāju, kad saprot, ka organizācijā ir jāveic ar datu apstrādi saistīti uzdevumi, bet tai trūkst nepieciešamo zināšanu, resursu vai arī kādu citu iemeslu dēļ uzdevumus nevar izpildīt. Tādējādi organizācija izvēlas apstrādātāju, kura rīcībā savukārt ir šie trūkstošie resursi. Piemērs. Uzņēmums noslēdz līgumu ar ārpakalpojumu grāmatvedības speciālistu darbam...

Kopš jūlija visām valsts amatpersonām jāņem vērā vairākas izmaiņas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā,” ar ko tostarp paplašināts radinieku tvērums, to attiecinot arī uz personu, ar kuru valsts amatpersonai noslēgta partnerība. Tāpat ieviesti papildu ierobežojumi attiecībā uz komercsabiedrībām, kurās valsts amatpersonas ir patiesā labuma guvēji. Likumdevējs ir noteicis, ka valsts amatpersonas turpmāk nedrīkst realizēt savas pilnvaras, piemēram, izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzību vai pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar personu, ar kuru noslēgta partnerība. Tāpat izmaiņas paredz tā saucamo atdzišanas periodu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas skar valsts amatpersonas bijušo laulāto un partneri. Tas nozīmē, ka valsts amatpersonām ir aizliegts pieņemt lēmumus vai veikt kādas citas darbības pret laulāto vai partneri ne tikai kopdzīves laikā, bet arī divus gadus pēc tiesisko attiecību izbeigšanās. Regulējumā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajās valsts amatpersonu deklarācijās turpmāk jānorāda informācija arī par savu reģistrēto partneri. Vienlaikus izmaiņas interešu konflikta novēršanas regulējumā paredz, ka valsts...

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Struktūrvienības reģistrācija Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID...

Otrdien, 25. jūnijā, valdība akceptēja divus sagatavotos likumprojektus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu sniegšanas iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt šādu pakalpojumu cenas. Grozījumi paredz veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu jeb zibmaksājumu attīstību. Latvijā, citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, varēs kļūt par maksājumu sistēmas tiešām dalībniecēm. Tas vēl vairāk veicinās konkurenci un nodrošinās vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Iestādei, kas vēlēsies kļūt par maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību papildus uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos. Likumprojekts par grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”. Likumprojekti vēl jāizskata Saeiemā.

Valdībā 25. jūnijā apstiprināts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātais Transporta enerģijas likuma projekts. Transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares “zaļināšanu”. Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā. Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus. Piemēram, esošajā degvielas uzpildes staciju piedāvāt biometāna uzpildes punktus, uzstādīt elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem/atlikumiem. Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs zaļināt pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030. gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa zaļināšanu degvielas piegādātāji uzsāk 2026. gadā – samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%. Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu...

Jaunākie publicētie SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma dati par ēnu ekonomiku Latvijā rāda, ka ir vērojama ēnu ekonomikas mazināšanās (pērn par vairāk nekā 1%, pirmoreiz Latvijai izdevies apsteigt Lietuvu. Papildus arī divi neatkarīgi, reprezentatīvi pētījumi (LSM/ Norstat, aprīlis 2024, un Kantar, maijs 2024) uzrāda pozitīvas tendences ēnu ekonomikas ierobežošanā Latvijā. Nedaudz mazinājies arī ēnu ekonomikas indekss pēc F. Šneidera metodikas, kā arī aplokšņu algu apjoms. Savukārt, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus, ir redzams uzlabojums pievienotās vērtības nodokļa (PVN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas plaisās, informē Finanšu ministrija. “Par 4,4% palielinājies nodokļu maksātāju skaits, pieaudzis arī PVN maksātāju un legāli pašnodarbināto skaits. Samazinājušās skaidras naudas iemaksas un izmaksas no bankomātiem, uzņēmēju veiktie darījumi kļūst caurskatāmāki. Tas pierāda, ka VID transformēšana no represīvas iestādes uz partneriestādi, kas primāri palīdz uzņēmējam atgriezties legālā tirgū, strādā, un ir jāturpina kvalitatīvi sāktās ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iniciatīvas ēnu ekonomikas apmēra...

Datu apstrādi veic arī parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, izveidojot parādvēstures datubāzes. Šādas datubāzes satur informāciju par parādniekiem un viņu parādiem, kurus kreditora vārdā atgūst parādu piedziņas uzņēmumi. Tās tiek uzturētas tostarp arī ar mērķi informēt trešās personas, lai tās varētu novērtēt, vai cilvēks var izpildīt maksājumu saistības, informē Datu Valsts inspekcija. Kādi ir nosacījumi datu iekļaušanai parādvēstures datubāzēs? Tiesības izveidot un uzturēt šādas datubāzes ir noteiktas likumā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, vispirms par to informējot parādnieku, ir tiesīgs iekļaut datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: parādnieks nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru; parādnieks ir šādus iebildumus izteicis, bet tiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi; parādnieks ir izteicis iebildumus, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību un tā apmēru un izsniedzis to apliecinošu dokumentu kopijas. Papildus, lai...

Lai Latvijā, nosakot regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai, veicinātu šīs jomas attīstību, Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kā arī saistītus grozījumus vēl septiņos likumos. Saeima regulējumu noteikusi, pārņemot Eiropas Savienības prasības. Likums attiecas uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. Kā kompetentā uzraudzības iestāde kriptoaktīvu jomā noteikta Latvijas Banka. Jaunais likums noteic bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību. Tāpat Latvijas Bankai noteiktas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā. Jaunais likums noteic arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp reģistrēties Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. maijā ir pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas - 5. jūnijā. Tie paredz, ka arī likvidējamo kredītiestāžu hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā. Kompensācijas tiks finansētas no kredītiestādēm ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas. Ar grozījumiem papildināts hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas (turpmāk – nodeva) maksātāju loks, nosakot, ka pienākums maksāt nodevu ir arī bankām, kurām ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija). Līdz grozījumiem likumā kredītiestādēm un kapitālsabiedrībām, kurām anulēta patērētāju kreditēšanas licence, nebija detalizēti atrunāta nodevas maksāšanas kārtība. Tādējādi minēto kredītiestāžu un kapitālsabiedrību klientiem, turpinot atmaksāt kredītus un kredīta procentus ar paaugstinātu EURIBOR procentu likmi banku administratoriem, nebija tiesību saņemt hipotekārā kredīta procentu kompensāciju. Grozījumi novērš nevienlīdzīgu attieksmi pret maksātnespējīgo un likvidējamo kredītiestāžu klientiem, kā arī veicina tiesiskuma un taisnīguma principu ievērošanu, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības visiem hipotekāro kredītu ņēmējiem neatkarīgi...

Patērētāju (nebanku) kredītdevēji 2023. gadā turpināja palielināt no jauna izsniegto kredītu apjomus. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 744,25 miljonu EUR apmērā, kas par 75,10 tūkstošiem darījumu jeb 7,96% un par 79,69 miljoniem EUR jeb 11,99% vairāk nekā 2022. gadā. Šī summa - 744,25 miljoni EUR - ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā. 2023. gada 2. pusgadā stabilizējies to komersantu skaits, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. 2023. gada 31. decembrī Latvijā spēkā bija 37 licences, bet tāpat kā iepriekšējā pusgadā jaunus aizdevumus patērētājiem 2023. gada 2. pusgadā izsniedza 35 pakalpojumu sniedzēji, t. sk.: 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 sabiedrības izsniedza līzinga un citus...

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi otro projektu iesniegumu atlases kārtu Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā – tam pieejami 3 037 500 eiro. Ekonomikas ministrijas izstrādātās AF programmas mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana komersantu digitālajai transformācijai, lai attīstītu jaunus vai uzlabotu esošos produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, tai skaitā digitalizācijas, automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles risinājumu ieviešanai ražošanas un pakalpojumu attīstības procesos, kā arī personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanas atbalstam, piesaistot privāto līdzfinansējumu inovāciju ieviešanā. Pieejamais AF finansējums ir 3 057 500 eiro, kas vienlaikus ir arī maksimālais pieļaujamais atbalsta finansējums vienam projektam. Plānots, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam programmas abās kārtās kopumā tiks apstiprināti 43 pētniecības projekti. CFLA projektu iesniegumus pieņem līdz 5. augustam. Projektu atlases dokumentācija pieejama cfla.gov.lv: 2.2.1.3.i. Finansējumam var pieteikties Komercreģistrā vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas juridiskas personas, kas sastāv no vismaz vienas nozares asociācijas vai vismaz pieciem...

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 6. jūnijā nolēmusi pazemināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem pēc tam, kad procentu likmes netika mainītas deviņus mēnešus (par 0,25%). Kopš Padomes 2023. gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentu punktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Vienlaikus, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos panākto progresu, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums, un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi, uzskata ECB. Jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses attiecībā uz kopējo inflāciju un pamatinflāciju 2024. un 2025. gadam koriģētas un paaugstinātas salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2,5%, 2025. gadā – 2,2% un 2026. gadā – 1,9%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024. gadā vidēji būs...

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprināja grozījumus “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas veicinās vienotiem standartiem atbilstošas, pārbaudītas un vispusīgas informācijas publiskošanu par kapitālsabiedrību ieguldījumiem vides, sociālo un labas pārvaldības mērķu sasniegšanā, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par kapitālsabiedrību darbību attiecīgajās jomās. Šo izmaiņu mērķis ir noteikt to publisko personu kapitālsabiedrību loku, uz ko būs attiecināmas jaunā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktās ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības, un noteikt, kā uzņēmumi pāries no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem. Sniegtā ilgtspējas informācija būs pieejama sabiedrībai caurskatāmā, sistematizētā un salīdzināmā formā. Īstenojot 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Šis likums nosaka, vispārsaistošas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības. Saistītie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosaukto subjektu loku paplašināt, attiecinot...