BIZNESS

Ministru kabineta sēdē 13. jūnijā atbalstīts Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Izmaiņas paredz nodrošināt Latvijā pilnvērtīgu gan Eiropas Savienības sankciju ieviešanu, kas noteiktas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas. Izmaiņas paredz sankciju subjektu datu analīzi un to publisku pieejamību Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros, tadejādi tiks ieviests palīdzīgs instruments ikvienam ekonomiskās aprites dalībniekam, t.sk., arī valsts institūcijām, piemēram, veicot publiskos iepirkumus. Likumprojekts nosaka uzdevumu Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu, citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski ikvienam pieejamas informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām (finanšu un civiltiesiskajiem ierobežojumiem) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijām kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīto vai reģistrēto informāciju un citiem tam iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un nodrošinātu šo ziņu publisku pieejamību.

Pirmais no personas datu apstrādes principiem nosaka pienākumu personas datus apstrādāt likumīgi un godprātīgi. Apstrādes likumīgums un godprātība nodrošināma atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulā minētajam. Nereti saskaramies ar gadījumiem, kad personas datu apstrādes pārzinis nemaz neapzinās tiesisko pamatu datu apstrādei, jo nav aizdomājies, ka, piemēram, datu subjekta piekrišana nav vienīgais tiesiskais pamats personas datu apstrādei, brīdina Datu Valsts inspekcija (DVI). Datu regula paredz sešus tiesiskos pamatus - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Kādas sekas var rasties nepareiza apstrādes pamatojuma noteikšanas gadījumā, ja apstrādes tiesiskais pamats piekrišana? Ja Jūsu plānotā apstrāde pamatojas piekrišanas iegūšanā: Ir svarīgi, iegūstot piekrišanu, pārliecināties, vai tā atbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām piekrišanas pazīmēm . Sekas: Nepareizi piemērojot piekrišanu kā datu apstrādes tiesisko pamatu, Jums būs sarežģīti nodrošināt visus pienākumus attiecībā uz Jūsu klientu datu tālāku apstrādi. Nepareiza piekrišanas izmantojuma gadījumā rastos arī...

Jūnija sākumā publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par darbinieku “pārvilināšanu” starp konkurējošiem uzņēmumiem, publiski apspriežot jautājumu, vai šāda prakse ir godīga vai negodīga konkurence. Konkurences padome (KP) preventīvos nolūkos skaidro, pie kādiem faktiskajiem apstākļiem var rasties situācijas, attiecībā uz konkurējošu uzņēmumu saskaņoti izvirzītiem ierobežojumiem saviem darbiniekiem, kas var radīt aizliegtu vienošanos pārkāpumu risku, saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normām. Saskaņā ar Konkurences likuma (KL) 11. pantu, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. KL 11. pantā ir minēti aizliegtu vienošanos piemēri, tostarp ir aizliegtas vienošanās par tiešu vai netiešu cenu (tai skaitā vienošanās par darba algu) vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem un tirgus sadali...

Ceturtdien, 8. jūnijā, iedzīvotāju noguldījumu apjoms krājobligācijās ir sasniedzis 100,9 miljonus eiro. Savukārt no 9. jūnija iedzīvotāji varēs iegādāties krājobligācijas ar jauniem dzēšanas termiņiem - 3 un 7 gadi. Iedzīvotājiem aktīvi turpinot investēt krājobligācijās, kā arī pateicoties izdevīgām procentu likmēm, pieprasījums pēc valsts krājobligācijām ir rekordaugsts, ieguldījumu apjomam pēdējos mēnešos vidēji dienā sasniedzot 1,5 miljonus eiro, ziņo Valsts kase. Ieguldījums šajā valsts finanšu instrumentā esot gan drošs, gan finansiāli izdevīgs. Vispieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet populāras ir arī krājobligācijas ar dzēšanas termiņu 5 un 10 gadi, jo garāka termiņa krājobligācijas sniedz iespēju ilgtermiņā saņemt fiksētu ienākumu atbilstoši šī brīža izdevīgajām procentu likmēm. No 9. jūnija krājobligāciju esošais publiskais piedāvājums tiks papildināts ar iespēju veikt ieguldījumus arī krājobligācijās ar dzēšanas termiņiem 3 gadi un 7 gadi. Aktuālais krājobligāciju piedāvājums un to iegāde ir pieejama vietnē www.krajobligacijas.lv. Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Latvijas Republikas vārdā izlaiž Valsts kase. Valsts...

Šā gada 7. jūnijā spēkā stājas grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, līdz ar kuriem Saeima š.g. maija sākumā lēma pastiprināt prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību, sekmējot stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos nozarē. Līdz ar grozījumiem likumā noteikts papildu mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Likumā iekļauta norma, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks nav izpildījis kvalifikācijas celšanas prasības, tad nekustamā īpašuma darījumu starpniekam pēc izslēgšanas no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra būs iespēja tikt atjaunotam reģistrā, ja tiks izpildītas prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanas pasākumu. Papildus likums papildināts ar normu, kura uzliek pienākumu nekustamā īpašuma darījumu starpniekam veikt kvalifikācijas celšanas pasākumu, ja izslēgšana no nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra ir bijusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata, paredzot, ka kvalifikācijas pasākums ir jāveic,...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada maijā turpina pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas 2023. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā...

Ministru kabinets 1. jūnijā apstiprināja vairākus Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas paredz atbalstu lauksaimniekiem: “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””; “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”” . Lai sekmētu ieguldījumus putnkopības un cūkkopības saimniecībās, pielāgojoties paaugstinātām labturības prasībām, mazinātu putnu gripas un Āfrikas cūku mēra riskus, veiktu ieguldījumus biodrošībā, kā arī mazinātu SEG un amonjaka emisijas, putnkopības un cūkkopības saimniecībām tiek palielināts maksimālo attiecināmo izmaksu apjoms vienam atbalsta pretendentam līdz 4 miljoniem eiro. Turpmāk tiks atbalstīta tādu iekārtu iegāde, kurām ir augstākais energoefektivitātes marķējums vai kuru energoefektivitāti apliecinājis iekārtu ražotājs, un tas sekmēs energoefektivitātes paaugstināšanu lauku uzņēmumos. Precizēti arī atbalsta saņemšanas nosacījumi kooperatīvo sabiedrību apvienībām, aptverot arī otra...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2. jūnijā prezentēja Latvijas valsts tēla stratēģiju missionLatvia, kuras mērķis ir panākt vienotu Latvijas pozicionējumu un veidot pievilcīgu valsts tēlu, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. missionLatvia jeb Valsts ar misiju ir Latvijas starptautiskais pozicionējums, ar kuru tiks veidotas asociācijas globālā mērogā, kā par valsti, kas apzinās pārmaiņu nepieciešamību un rīkojas kopēja mērķa vārdā. missionLatvia stratēģija paredz arī vienotu pieeju, kā stāstīt par Latviju starptautiski, ar vienotu komunikācijas materiālu palīdzību. Tāpat valsts tēla stratēģiskais mērķis ir iestāties par dabas un ilgtspējas vērtībām, atbalsot un veicinot inovāciju attīstību Latvijas mērogā. “Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīt savu ekonomiku un kļūt stiprākai, pārtikušākai, drošākai. Tehnoloģijas attīstās un pārveido mūsu ikdienu. Atrašanās digitālajā vidē dažādām paaudzēm ļauj attīstīt karjeras iespējas, pilnveidot savas spējas un talantus, apgūt ko jaunu. Katram no mums ir unikālas prasmes un idejas, lai radītu inovācijas un jaunas darba vietas. Jo kopā mēs radām sabiedrību, kura ir pārtikusi un...

Lai cīnītos ar pārtikas preču augstajām cenām, publiskajā telpā virmo idejas par pārtikas preču uzcenojuma regulēšanu, kā arī atsevišķas pārtikas ražotāju asociācijas piedāvā dažādas idejas kā noregulēt esošo inflācijas vilni, t.sk. uzsverot Konkurences padomes (KP) atbildību cenu regulācijā. KP informē, ka tā nav cenu regulators, un tai nav pieejami tādi tiesiski rīki, lai iestāde varētu regulēt degvielas cenas vai enerģētikas cenas, tāpat iestāde nevar regulēt arī uzcenojumu pārtikas precēm. Katram ražojošam uzņēmumam ir sava komercdarbības stratēģija, cenu politika, atšķirīgas ražošanas jaudas, atšķirīgi produkcijas veidi, savi iekšējie resursi, tāpat arī tirgotājiem ir dažādi sadarbības partneri, atšķirīgas izmaksas, pārdošanas politika, resursu nodrošinājums. Līdz ar to arī katrs uzņēmums savstarpējās sāncensības apstākļos neatkarīgi izvērtē savu uzcenojumu precēm individuāli, vadoties pēc savas komercdarbības stratēģijas. Taču KP savas kompetences ietvaros uzrauga mazumtirgotājus, piegādātājus, lauksaimniecības preču ražotājus un to savstarpējās sadarbības atbilstību Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumam un citiem konkurences ierobežojumiem un iespējamiem pārkāpumiem.

Ministru kabinets 1. jūnija sēdē apstiprināja papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 milj.eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos. Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijas eksports 2023. gada pirmajā pusē turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps kļūst arvien vājāks. Pirmajā pusgadā eksporta vērtība palielinājās par 3% jeb par 46 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi, tādējādi sasniedzot 1570 miljonus eiro. Kopumā tā ir pozitīva ziņa, kas liecina par to, ka...

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas jau sākušas izjust globālās vides pasliktinājumu un pirmajā ceturksnī piedzīvojušas visai būtiskus ekonomikas kritumus, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 31. maijā publiskotie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir augusi par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem. Ekonomikas izaugsmi nodrošinājusi pakalpojumu nozaru tālāka atjaunošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un spēcīga privātā patēriņa saglabāšanās, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem apkures sezonā un valsts atbalsta pasākumiem, patērētāju konfidencei pēc krasā krituma pagājušā gada vidū arvien uzlabojoties. Būtiska loma bijusi arī investīciju un būvniecības nozares kāpumam, kas pēc pēdējo gadu pastāvīgā krituma šogad pirmajā ceturksnī beidzot atguvusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni uzrādot spēcīgu 17% pieaugumu. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 12,2%. Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, ekonomikas...

Pirmdien, 22. maijā, Briselē norisinājās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kuras laikā dalībvalstu ministri apstiprināja vispārējo nostāju attiecībā uz Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot prasības produktiem visā to aprites dzīves ciklā, lai samazinātu produktu atstāto nospiedumu uz vidi. Regula paredz noteiktas jaunas prasības produktu dizainam, lai tie būtu izturīgāki, vienkāršāk atjaunojami, labojami, pārstrādājami, kā arī energoefektīvāki un resursu efektīvāki. Nākotnē paredzēts ieviest digitālās produkta pases, kas ļaus iegūt informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Pēc pieņemtā padomes lēmuma, tiks sākts trialogs ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (EK). Latvija atbalsta piedāvāto vispārējās vienošanās tekstu, vienlaikus uzsverot, ka tālākajās diskusijās ir jāsaglabā šobrīd paredzētais saprātīgais laiks priekšlikumā noteikto prasību īstenošanai, lai ļautu iespēju sagatavoties gan nozarēm, gan dalībvalstu uzraudzības iestādēm. Vienlaikus Latvija izteica skepsi par regulas priekšlikumā paredzēto aizliegumu apģērbu un to aksesuāru iznīcināšanai, jo nav veikts izvērtējums tā ietekmei. Turklāt, kā citas valstis, arī Latvija būtu vēlējusies...

Uzņēmējs, lai popularizētu savas preces vai pakalpojumus, izmanto dažādus kanālus - reklāma plašsaziņas līdzekļos, sociālos tīklus vai tiešais mārketings. Visos gadījumos tiek apstrādāti esošo vai topošo klientu dati, tā piemēram, tiešais mārketings ir jebkāda veida reklāmas materiāls, kas paredzēts konkrētai personai, savukārt masveida publikācijas plašsaziņas līdzekļos var tikt apstrādāta tehniskā informācija par portāla vai sociālā tīkla lietotāju, informē Datu valsts inspekcija. Mērķauditorija Apstrādājot informāciju par konkrētu cilvēku, jāiegūst un jāapstrādā tikai paši nepieciešamākie dati, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mārketinga kampaņas īstenošanu. Ja kampaņas ietvaros plānots informēt jauniešus vecumā no 16 līdz 25 gadiem, tad nav nepieciešams iegūt informāciju par to dzimumu, dzīvesvietām un interesēm. Tomēr skaidrs, ka, lai izveidotu veiksmīgu mārketinga kampaņu noteiktai mērķauditorijai, nepieciešama informācija par esošo vai potenciālo klientu loku. Mērķauditoriju var noteikt, balstoties uz pētījumiem, vai arī analizējot klientu iepirkumu paradumus (piemēram, interneta veikalā, vai izmantojot lojalitātes kartes). Ja plānots uzrunāt plašāku potenciālo klientu loku...

Publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – ir aizliegts iepirkumos piemērot nesamērīgas kvalifikācijas prasības pretendentiem, tādējādi nepamatoti samazinot tirgus dalībnieku loku kas varētu piedalīties konkursā. Konkurences padome (KP) nule īstenotās pārrunu procedūras ietvaros novērsa konkurences neitralitātes neatbilstības Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes darbībās, kas iepirkumos par aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanu un apsekošanu piemēroja pārmērīgas kvalifikācijas prasības pretendentu atlasei. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde organizēja divus iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanas darbu ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi un ģeofizikālās apsekošanas darbu ar radiolokācijas metodi to stāvokļa dokumentēšanai. KP ieskatā, iepirkumos ietvertā prasība, ka “pretendentam ir zemes dzīļu izmantošanas licence ar izmantošanas veidu - ģeofizikālai izpētei”, varētu tikt vērtēta kā nesamērīga, ņemot vērā Valsts vides dienesta skaidrojumu, ka nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai – zemes dzīlēs esošo kultūrvēsturisko objektu izpētei, ja tā nav saistīta ar ģeoloģisko datu iegūšanu zemes dzīļu izmantošanai, – licence ģeofizikālai izpētei nav nepieciešama. KP...

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai. Noteikumus vēl jāapstiprina Rīgas domei. Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu Nr. 77 normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai. Lai veidotu...