BIZNESS

Saeimā nonācis un komisiju izskatīšanā nodots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Jaunais regulējums nepieciešams, jo praksē konstatēti bieži gadījumi, kad būvdarbu veicējs veic norēķināšanos ar savu apakšuzņēmēju ar novēlošanos vai, bez atbilstoši izteiktām pretenzijām, norēķinās daļēji vai nenorēķinās vispār. Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildītiem būvdarbiem vai nesaņemot to laicīgi, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, uzkrājot parādus, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus likumprojekta grozījumi paredz arī, ka turpmāk tiesības izmantot Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu datus par būvspeciālistiem un Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi būs ne tikai Būvniecības valsts kontroles birojam, bet arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli. Vienlaikus likumprojektā tiek precizēts pieejamo datu...

Latvijas Banka 8. februārī no plkst. 9.00 līdz 16.00 rīko Latvijas kapitāla tirgus forumu 2023 "Izaugsmei patīk uzņēmīgie". Foruma mērķis ir veicināt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu un pēc iespējas plašāk izmantotu tā potenciālu. Forumu atklās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Vairāk nekā 20 nozares eksperti un viedokļu līderi četrās paneļdiskusijās spriedīs par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, kā arī šo tirgu iezīmēm un attīstības iespējām Eiropas mērogā. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Latvijas kapitāla tirgus attīstība arī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijas Latvijas Bankā ir būtisks un prioritārs mūsu darba virziens. Mēs, aktīvi uzrunājot un iesaistot partnerus, turpinām darbu, lai vietējais kapitāla tirgus būtu vēl pievilcīgāks gan investoriem, gan uzņēmējiem." Forums notiks divās daļās. Pirmajā daļā tiks vērtētas privāto investoru iespējas Eiropas Savienībā. Paneļdiskusijā "Investīcijas...

Otrdien, 31. janvārī, Ministru kabinetā pieņemti Tieslietu ministrijas iesniegtie likumprojekti, kas paredz ES Pārrobežu reorganizācijas direktīvas un ES Digitalizācijas direktīvas ieviešanu. Lai tiesību aktos ieviestu abu ES direktīvu nosacījumus, izstrādāti grozījumi Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā"*. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šie grozījumi padarīs komercdarbības tiesisko vidi ne tikai drošāku, bet arī sakārtotāku, ļaujot komercsabiedrībām vienkāršākā veidā veikt reorganizāciju gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī.” Grozījumi Komerclikumā paredz pārskatīt komercsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus tiek uzlabots un vienkāršots arī nacionālais komercsabiedrību reorganizācijas process, lai tas būtiski neatšķirtos no pārrobežu reorganizācijas procesa. Tāpat komercsabiedrību reorganizācijas process padarīts efektīvāks, optimizējot termiņus un pārskatot reorganizācijas procesā veicamās darbības. Ar Komerclikuma grozījumu sagatavošanu pabeigts arī Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022. gadam, kas...

Otrdien, 31. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Tie izstrādāti, lai paaugstinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. Likumprojekta mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā. Ar grozījumiem paredzēts noteikt personām iesniegt iesniegumu ar tajā nepieciešamo ziņu apjomu, lai nodrošinātu VID iespējas risku izvērtējumu veikšanai, mazinātu nodokļu nenomaksas risku lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas ar mērķi slēpt gūtos ienākumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības. Gūto ienākumu slēpšana negatīvi ietekmē ne tikai valsts budžetu un sabiedrības dzīves kvalitāti, bet arī uzņēmējdarbību, kas izpaužas negodīgā nodokļu konkurencē. Tādējādi ir jāīsteno pasākumi, kas mazinās iespējas izmantot tiesību normās nenoteiktus jautājumus, lai izvairītos...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas attieksies uz norēķiniem būvniecības nozarē. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022. gadam un apstiprināts valdības sēdē 24. janvārī. To vēl būs jāskata Saeimai. Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros. Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015. - 2019. gadam”, ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu. Likuma regulējums jau šobrīd paredz pienākumu reģistrēt noslēgtos līgumus visā apakšuzņēmēju ķēdē, kā arī šo līgumu summas. Tomēr regulējums neparedz pienākumu iesniegt informāciju par līguma ietvaros veiktajiem norēķiniem. Tādejādi apakšuzņēmēji, it īpaši mazie un vidējie...

Ministru kabinets 17. janvārī izskatījis likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz mainīt reģistrēto (jeb vārda) akciju kā komercķīlu ieķīlāšanas kārtību, vienādojot to ar SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanas kārtību. Ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, turpmāk uz akciju ieķīlāšanu tiks attiecināta nevis vispārēja komercķīlas reģistrācijas kārtība, bet gan akciju ieķīlāšana taps pielīdzināta SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai - turpmāk reģistrētās akcijas tiks ieķīlātas kā reģistrācijai pakļautas lietas. Plānots, ka uz reģistrētajām akcijām kā reģistrācijai pakļautām lietām atteiksies tādi īpaši noteikumi kā: 1) ieķīlājot visu komersanta vai citas personas mantu vai lietu kopību, akcijas pieteikumā ir jānorāda atsevišķi. Ja akcijas nebūs norādītas pieteikumā, komercķīla uz tām nebūs spēkā pret trešajām personām (Komercķīlu likuma 10. panta trešā daļa); 2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums pārliecināties, ka saskaņā ar komercreģistrā esošajām ziņām nav juridisku šķēršļu komercķīlas nodibināšanai (Komercķīlu likuma 15. panta trešā daļa). Ja Uzņēmumu reģistrs konstatē, ka pastāv juridiski šķēršļi akcijas ieķīlāšanai, tas no ieķīlātās mantas izslēdz...

Otrdien, 17. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Vērtspapīrošanas likumprojektu un ar to saistīto likumprojektu pakotni, kas paredz radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus. 2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā. Likumprojekta sākotnējais darba materiāls tika sagatavots sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas tālāk tika pilnveidots un papildināts sadarbībā ar Finanšu nozares asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas ekspertiem un saskaņots ar Tieslietu ministriju. Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru...

Valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM informē par atbalsta programmām, kādas var izmantot gan biznesa attīstībai, gan iedzīvotāju sadzīves vajadzībām. Atbalsts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai Aizdevumu un garantiju finanšu instrumenti Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai būs pieejami visu 2023. gadu. To paredz 2022. gada 20. decembrī valdībā apstiprinātie programmas noteikumu grozījumi. Līdz 2022. gada beigām piešķirti ir 15 aizdevumi par kopējo summu 5,5 miljoni eiro. Aizdevumu pieteicēji pārstāv ļoti daudzveidīgas tautsaimniecības nozares – pieteikumi ir gan apstrādes rūpniecības nozarēs - t.sk. pārtikas, gan dzērienu ražošana, ķīmisko produktu ražošana un apstrāde. Tāpat ir saņemti pieteikumi lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī primārās lauksaimniecības jomā. Visvairāk aizdevuma pieteikumu apstiprināti Rīgas reģionā, taču apstiprināti aizdevumi arī klientiem Latgales, Zemgales, Kurzemes reģionos. ES Atveseļošanās fonda programmas 2022. gadā ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju sagatavoja un sāka īstenot trīs jaunas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda aizdevumu programmas ar kapitāla atlaidi:...

Jau pēc nepilna mēneša - 2023. gada 1. februārī - Latvijā stāsies spēkā izmaiņas Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā (FPEIL) - grozījumi 3. pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu un grozījums likuma 19. pantā par tā papildināšanu ar 1.1 un 1.2 daļu. Tas nozīmē, ka likuma tvērums tiek paplašināts, attiecinot to arī uz privātajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, lai, līdzvērtīgi klātienes personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai, sniegtu iespēju fiziskajai personai droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā vidē, izmantojot valsts nodrošinātu nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli. Attiecīgi likuma izmaiņas paredz, ka no 1. februāra komersantiem ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem izmantot nacionālos elektroniskās identitātes rīkus personas identitātes apliecināšanai tiešsaistē. Tātad, ja uzņēmuma tiešsaistes pakalpojumos personas identitāte tiek pārbaudīta ar banku nodrošinātiem, dokumentu mašīnlasīšanas un citiem risinājumiem, vai lūdzot norādīt pilnus personas datus (vārds, uzvārds, personas kods u.c.), tad ir jānodrošina nacionālā eID (ID karte vai eParaksts Mobile) līdzekļa izmantošanas iespēja. Tāpēc laikus bija nepieciešams parūpēties...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centrs (TBC) aicina pieteikties uz konsultāciju PROTOTECH programmā, lai novērtētu biznesa ideju atbilstību un sniegtu rekomendācijas pieteikumu sagatavošanā grantu saņemšanai. Konsultācijas būs pieejamas no 11. janvāra un tās turpināsies līdz februāra vidum. Katrs projekts, kurš konkursa kārtībā kvalificēsies atbalstam, varēs saņemt atbalstu līdz 15 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti. Konsultācijām par produktu vai pakalpojumu idejas atbalsta saņemšanas iespējamību var pieteikties platformā "Konsultācija - prototipa izstrādes atbalstam | business.gov.lv - Valsts platforma biznesa attīstībai". “Prototipu izstrādes programmas PROTOTECH mērķauditorija ir tehnoloģiju ietilpīgi mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi, kā arī fiziskas personas – cilvēki, kas plāno uzsākt inovatīvu uzņēmējdarbību, izstrādāt, testēt un palaist tirgū jaunus zinātņietilpīgus produktus. Programmas pirmajā atlasē atbalstu saņēma 15 lieliskas idejas. Pārstāvētas bija tādas nozares kā bioloģisko resursu pārstrādē un aprites ekonomika, biomedicīna un digitālā veselība, datu apstrāde un energoefektivitātes palielināšana, kā arī interesantas prototipēšanas idejas inženiersistēmu,...

Valdība 10. janvāra sēdē atbalstīja jaunu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Atveseļošanas fonda atbalsta programmu uzņēmējiem “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”, kuras ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanā. To paredz Ministru kabineta noteikumu projektu "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.2.i. investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” īstenošanas noteikumi”. Jaunās programmas ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu administratīvo, personāla vadības, pārdošanas, resursu pārvaldības, datu pārvaldības, transporta un loģistikas, ražošanas un kvalitātes kontroles, operatīvās vadības (biznesa vadība, biznesa analītika, lielo datu analītika u.c.), stratēģiskās vadības procesu un citu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tehnoloģijām, drošību vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšanai. Atbalsts tiks piešķirts grantu vaučera veidā: mikro un maziem komersantiem būs pieejams mazais vaučeris līdz 5000 EUR, MVU,...

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti - tā nodrošina, lai viss sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā dēļ piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā autopārvadājumu nozare adaptējas jaunajos apstākļos? Žurnāla “Bilance” janvāra numurā sarunājamies ar Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko. Kā izrādās, sankcijas tranzīta jomā strādā daudzšķautņaini un uz Latvias uzņēmumiem tām nebūt nav tikai negatīvs efekts. Nozarē šogad piedzīvoti visai pretrunīgi procesi. No vienas puses, sankciju noteiktie tirdzniecības ierobežojumi samazinājuši no Eiropas uz Krieviju un atpakaļ pārvadājamo kravu apjomu. Taču, no otras puses, Latvijas pārvadātājiem krietni samazinājusies konkurence, ko veicinājis Eiropas Savienības pieņemtais lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārvadātājiem iebraukt savienības teritorijā. Līdzīgus lēmumus gan pieņēmušas arī Krievija un Baltkrievija, līdz ar to tagad kravas tiek vestas tikai līdz pārkraušanās punktiem aiz robežas, kur tās...

No 2023. gada 9. janvāra, atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām no Krievijas Federācijas, ir aizliegts importēt daudzas plaša patēriņa preces. Noteiktu preču importa aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Preču, uz kurām attiecas importa aizliegums, sarakstā iekļautas cigaretes un cigāri, kosmētika, matu kopšanas, zobu higiēnas un skūšanās līdzekļi, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, somas, apavi, sieviešu apģērbi, dažādi papīra un plastmasas izstrādājumi, fotoaparāti, ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas, rokas instrumenti, laivas, traktori, vieglie transportlīdzekļi un to piekabes, dažādi dzelzs un tērauda izstrādājumi un daudzas citas preces. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem līdz 2023. gada 8. janvārim importa aizliegums netika piemērots tādu līgumu izpildei, kas bijanoslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra. Beidzoties pārejas periodam, attiecīgajos regulas pielikumos norādīto preču ievešana Eiropas Savienībā ir aizliegta. Aicinām personas, kuras plāno iebraukt Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas – Krievijas robežu, vai saņemt sūtījumus no Krievijas Federācijas, rūpīgi iepazīties ar sarakstu, kurā norādītas sankcijām pakļautās...

Konkurences padome (KP) tiešsaistes platformu tirgus uzraudzībā konstatējusi to būtisko ietekmi uz konkurenci tirgū, secinot, ka godīgas konkurences nodrošināšanai Latvijā nepieciešams raisīt diskusiju par papildu regulējuma ieviešanu, kas noteiktu tiešsaistes platformu darbību un ar to saistītus pienākumus nacionālā līmenī. Vienlaikus šobrīd pastāvošie konkurences tiesību piemērošanas rīki digitālajai sfērai varētu nebūt pietiekami, lai noteiktu konkrēto tirgu un tiešsaistes platformu atrašanos dominējošā stāvoklī. Veicot tirgus uzraudzību, KP pētīja tiešsaistes platformu darbību, koncentrējoties uz tirgus definēšanas kritērijiem konkurences tiesību kontekstā, kā arī vērtēja tiešsaistes platformu tirgus varas kritērijus. Tāpat KP veica sākotnējo novērtējumu tiešsaistes sludinājumu platformu tirgū Latvijā, iekļaujot gan horizontālās platformas, kas piedāvā vairāku kategoriju sludinājumu, piemēram, ss.lv vai ss.com, reklama.bb.lv, pp.lv, gan vertikālās jeb specializētās platformas, kas specializējušās viena veida preču vai pakalpojumu kategorijās, piemēram, auto24.lv vai city24.lv. Vienlaicīgi KP sniedza apsvērumus saistībā ar sociālo tīklu un iespējamo citu tirgus dalībnieku aizvietojamību tiešsaistes sludinājumu platformām. Digitālo tirgu noteikšanas raksturīgie...

Ceturtdien, 5. janvārī, notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tika apspriests valdības rīcības plāna izstrādes process un makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2023., 2024. un 2025. gadam. NTSP sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens ziņoja par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2023., 2024. un 2025. gadam. Ministrs uzsvēra, ka ekonomisko situāciju raksturo nenoteiktība, kuras galvenais iemesls ir Krievijas īstenotais karš Ukrainā, kas izraisa energoresursu cenu svārstības un inflāciju. 2023. gada sākumā tiek prognozēta augsta inflācija, kas kopumā var sasniegt 8,5 %. Tāpat šī gada pirmajā pusē prognozēta arī sekla ekonomikas attīstības recesija, tomēr gada otrajā pusē - attīstības rādītāju uzlabošanās. Gan 2024., gan 2025. gadā plānota stabila ekonomikas attīstība, kas kopumā palielināsies par 3%. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, diskutējot par makroekonomiskajiem rādītājiem un darbu pie 2023. gada valsts budžeta, norādīja, ka ir nepieciešams laiks, lai Eiropas un pasaules valstis izveidotu no Krievijas neatkarīgas...