BIZNESS

Finanšu ministrijas (FM) un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji 21. aprīlī tikās ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, lai padziļināti diskutētu par iespējamajiem labākajiem risinājumiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma izmantošanai inovāciju un digitālās transformācijas programmas projektu īstenošanā. “Efektīvam ES fondu investēšanas procesam ir būtiska sadarbība starp uzņēmējiem, iesaistītajām valsts institūcijām un ES institūcijām. Šodien tikšanās laikā skaidri definējām akūti risināmos jautājumus un vienojāmies, ka šāds formāts ir efektīvs veids problemātisku jautājumu savlaicīgai risināšanai. Atklātas sarunas starp visām iesaistītajām pusēm ir priekšnosacījums efektīvai un cieņpilnai sadarbībai,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. FM ieskatā veiksmīga un uz dialogu vērsta sadarbība ar uzņēmējiem ir prioritāra, lai jebkurā jomā, ne tikai ES fondu projektu ieviešanā, radītu visaugstāko pievienoto vērtību mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai un ekonomikas transformācijai. Šajā konkrētajā gadījumā, uzklausot gan uzņēmēju pārstāvjus, gan ES fondu kontrolējošās iestādes – CFLA un Revīzijas iestādes viedokli – ir skaidrs, ka mērķis visām iesaistītajām pusēm ir viens – efektīva...

Lai ierobežotu globālās klimata pārmaiņas, arvien vairāk patērētāju uzskata, ka sniegt ieguldījumu vides aizsardzībā var, iegādājoties videi draudzīgus produktus. Diemžēl daudzos gadījumos tirgotāji sniedz nepietiekamu, neskaidru un maldinošu informāciju, lai demonstrētu savu ražojumu pozitīvo ietekmi uz vidi. Arī tirgotāju izmantotie zīmolu ilgtspējas marķējumi patērētājos nereti rada apjukumu un neizpratni, vai viņu pirktais produkts patiešām ir videi draudzīgs. 2022. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), piedaloties Eiropas Savienības dalībvalstu un starptautiskā patērētāju tiesību aizsardzības tīkla ICPEN kopīgajās aktivitātēs, tirgus situācijas izpētes nolūkos veica izpēti Latvijas ražotāju tīmekļa vietnēs, kurās tiek piedāvāts iegādāties kosmētiku un apģērbu, lai pārliecinātos par normatīvo aktu noteikumu ievērošanu un patērētāju tiesību aizsardzību vides paziņojumu jomā. Veiktās izpētes rezultātā tika konstatētas negodīgas - maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas - komercprakses īstenošanas pazīmes, kas izpaužas kā neskaidru, nekonkrētu un vispārīgu vides paziņojumu sniegšana patērētājiem. Uzraudzības ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta tam, vai komersanti, piedāvājot kosmētikas produktus un apģērbu, neizmanto vispārīgus vides...

Ministru kabinets 18. aprīlī apstiprināja un 21. aprīlī stājas spēkā Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie jaunie noteikumi “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi sagatavoti, ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. - 2027. gadam, kas paredz būtiskas izmaiņas atbalsta maksājumos. Jaunajos noteikumos paredzēti Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu 24 atbalsta pasākumi. To īstenošanai Latvijai piecu gadu periodam, no 2023. līdz 2027. gadam, paredzētais kopējais ES finansējums ir 1,714 miljardi eiro. 2023. gadā paredzēts kopējais ES tiešo maksājumu finansējums 331 miljoni eiro, kas tiek sadalīts šādiem atbalsta pasākumiem: ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts - 48% jeb 159,1 miljoni eiro; ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts - 9% jeb 29,5 miljoni eiro; maksājums mazajiem lauksaimniekiem - 2% jeb 7,7 miljoni eiro; ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem - 0,7% jeb 2,3 miljoni eiro; sešas ekoshēmas par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu - 25% jeb 82,8 miljoni eiro; 14 saistītā ienākumu atbalsta...

Lai nodrošinātu komercbanku klientiem pilnīgāku informāciju par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, Latvijas Banka sākusi publicēt regulāru pārskatu par komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm, tādējādi veicinot konkurenci un to iespējas izvēlēties izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju. Pārskats par komercbanku piedāvātajām noguldījumu likmēm atrodams Latvijas Bankas mājas lapā, un tiek aktualizēts reizi nedēļā (nedēļas pirmajā darbadienā). Komercbanku klienti – mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības – vienuviet var iepazīties ar šādu informāciju par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm: termiņnoguldījumiem mājsaimniecībām; krājkontiem mājsaimniecībām; noguldījumu procentu likmēm nefinanšu sabiedrībām. Latvijas Banka datus par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm apkopo, izmantojot katras kredītiestādes tīmekļvietnē publicēto informāciju par tās piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm. Visa informācija par noguldījumu nosacījumiem – katras kredītiestādes tīmekļvietnē. Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti. Apkopojumā redzami šādi dati: Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes mājsaimniecībām: termiņdepozīti Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes mājsaimniecībām: krājkonti Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu...

2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies. Savukārt autopārvadājumu jomā, par spīti Krievijas sāktajam karam Ukrainā un tam sekojošajām sankcijām, kritums bijis neliels un kopējie apjomi aizvien krietni lielāki nekā 2021. un 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 102,6 milj. t kravu, par 1,3 % mazāk nekā pirms gada un par 1,3 % vairāk nekā 2020. gadā, bet par 13,1 % mazāk nekā 2019. gadā, vēstī CSP. Tieši ar autotransportu 2022. gadā pārvadāti 80,9 milj. t kravu, kas bijis par 0,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet par 6,9 % vairāk nekā 2020. gadā un par 9,8 % vairāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē transportēja 64,8 milj. t kravu, par 1,4 % vairāk nekā gadu iepriekš. Starptautiskajos kravu pārvadājumos transportēja 16,1 milj. t kravu – par 8,9 % mazāk. No tiem eksporta kravu pārvadājumos – 5,1 milj. tonnu...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda uz Saeimā apspriežamo likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un pārtikas kvalitāti valstī. Lai apspriestu deputātu grupas (opozīcijas) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā ietekmi uz nozari un tautsaimniecību kopumā", LTA rīkoja īpašu publisku apspriedi, pieaicinot Latvijas Konkurences padomes pārstāvi. LTA biedri, modelējot iespējamās grozījumu radītās pārmaiņas, pamatoja, kāpēc neatbalsta grozījumus, kur paredzēts samazināt apmaksas dienas ātrbojīgām precēm no 30 dienām uz 5 dienām un pārtikas precēm, kas nav ātrbojīgas no 30 dienām uz 60 dienām. Šie grozījumi radīs gan pārtikas preču cenu pieaugumu, gan izkropļos vietējo tirgu, “nogalinās” mazos tirgotājus un radīs vēl virkni negatīvu seku Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju veselībai, norāda LTA. Savukārt likumprojekta autori min pretējo: "likuma grozījumiem ir pozitīva ietekme uz lauksaimniecības preču ražošanu un tautsaimniecības attīstību. Likuma grozījumi atbalsta pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājus un ļauj saglabāt konkurētspēju. Krīzes laikā tas ir tiešs valsts atbalsta...

Piektdien, 21. aprīlī, jau 26. reizi notiks ikgadējā būvniecības un nekustamā īpašuma tematikai veltītā konference, kura šogad veltīta ilgtspējas jautājumiem. Konferences "Ilgtspējīgs nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2023" laikā tās dalībnieki diskutēs, kā attīstīsies ilgtspējīgs nekustamā īpašuma un būvniecības bizness tuvākā un ilgstošā perspektīvā, kā efektīvi veidot attiecības "valsts - bizness- patērētājs”. Konferencē pieteiktie lektori - nozares eksperti - runās par tādiem tematiem kā ilgstpējas regulējumi Eiropā un Latvijā - jaunas iespējas nekustamo īpašumu biznesā; ilgtspējas prasības zaļākai būvniecībai; tendences nekustamā īpašuma regulējumā Latvijā; nekustamā īpašuma tirgus attīstības perspektīvas Baltijas valstīs u.c. Viens no konferences tematiem būs veltīts arī padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku tehniskajam stāvoklim - tā novērtēšanai, problēmām un iespējamiem risinājumiem. Konferences ietvaros varēs apskatīt arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes (RTU AF) izveidoto ceļojošo izstādi "Jaunie arhitekti – Latvijai" - RTU AF absolventu diplomprojektus, kuros risināti dažādu Latvijas pilsētu un apdzīvotu vietu ilgtspējīgas attīstības...

Datu Valsts inspekcija apkopojusi padomus, kas uzņēmējiem varētu noderēt datu privātuma politikas izstrādē. Soli pa solim Noteikumus personas datu ieguvei, glabāšanai un izmantošanai nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula. Viens no Datu regulas mērķiem ir ļaut personām, kuru datus ir plānots apstrādāt, saglabāt kontroli pār to personīgo informāciju un iegūt informāciju par to, kas notiek ar viņu datiem. Pirmais solis kontroles par personas datiem un to aizsardzību saglabāšanai ir informētība par plānotajām darbībām ar personas datiem no organizācijas puses. Atbilstoši Datu regulai, brīdī, kad cilvēks iesniedz datus komersantam (aizpilda pieteikumu, anketu), cilvēkam ir jābūt pieejamai informācijai par personas datu apstrādes procesu organizācijā. Tāpēc komersantam personai ir jāsniedz informācija par: nosaukumu un kontaktinformāciju;ja apstrāde tiek pamatota ar organizācijas likumīgajām interesēm, tad šo interešu izklāstu; Piemēram, ja organizācija plāno preces piegādei piesaistīt kādu no kurjera dienestiem, tad būtu jānorāda kādi dati tiks nodoti kurjera dienestam attiecīgās personas datu apstrādes ietvaros. ja plānots...

Komerciālas informācijas sūtīšana elektroniskā veidā jeb telemārketings kļūst arvien izplatītāks. Attīstoties tehnoloģijām un mārketinga metodēm, komerciālas informācijas nosūtīšana, jo īpaši zvanu un īsziņu vai multiziņu veidā, tās saņēmējiem nereti kļūst apgrūtinoša un nevēlama, vienlaikus skarot to tiesības uz privātumu, atgādina Datu valsts inspekcija. Telemārketings Telemārketings būtībā ir tirdzniecība un reklāma, izmantojot telefona sakarus, viena no teledarba formām. Praksē telemārketingu nereti izvēlas kā papildu līdzekli, lai elektroniska komerciāla paziņojuma veidā uzņēmumi informētu personas par jaunām precēm vai pakalpojumiem ar mērķi galvenokārt palielināt pārdošanas apjomus un gūt finansiālu labumu. Savukārt komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskajā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisko darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Piemērs: Attiecībā...

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada martā patēriņa cenu indekss gada laikā palielinājās par 17,3%, salīdzinot ar 20,3% pieaugumu februārī. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2022. gada jūnija. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka vidējais cenu līmenis nav mazinājies, jo patēriņa cenu pieauguma tempa piebremzēšanos gada izteiksmē lielā mērā ietekmēja bāzes efekti. Savukārt salīdzinājumā ar šā gada februāri patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 0,7%. Kopumā patēriņa cenas attīstās paredzami, un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē turpinās mazināties arī turpmāk. Ekonomikas attīstības bāzes scenārijā netiek sagaidīta energoresursu cenu eskalācija 2023. gadā, tādējādi papildus nepalielinot inflāciju. Tas nozīmē, ka līdz vasarai gada inflācija Latvijā mazināsies, sasniedzot 10%, ko noteiks energoresursu cenu stabilizēšanās un pērnā gada augstā bāze, bet jau šā gada nogalē inflācija sasniegs 3% – 4%. Par spīti tam, ka inflācija pakāpeniski...

Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2023. - 2026. gadiem (turpmāk - Stabilitātes programma), norāda Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome). Kā uzsver Padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā (ES), kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi. Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju....

Ministru kabinets ar rīkojumu "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai " 4. aprīlī apstiprināja valdības rīcības plānu, kas ietver konkrētus pasākumus un sasniedzamos rezultātus piecās valdības darbības prioritātēs – drošībā un ārpolitikā, izglītībā, enerģētikā, klimata un vides jomā, konkurētspējā un dzīves kvalitātes jomā. Plānotās aktivitātes rīcības plānā atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un citos politikas plānošanas dokumentos jau iekļautajām prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, plānotajiem budžeta izdevumiem un Eiropas Savienības (ES) fondu programmām. Valdības rīcības plāna veidošanā tika iesaistīti valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība. Lai īstenotu ekonomikas transformāciju, ko vadība noteikusi kā savu galveno stratēģisko virzienu, apjomīgajā valdības rīcības plānā atbilstoši valdības deklarācijas 328 apņemšanām paredz kopumā īstenot 870 pasākumus. Paredzēts īstenot nozīmīgas reformas izglītības un veselības nozarēs, būtiski stiprināt Latvijas aizsardzības spējas un enerģētisko neatkarību. Drošības un ārpolitikas prioritātē valdības rīcības plāns atbilstoši valdības deklarācijas 53 apņemšanām paredz īstenot...

Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz pilnīgu dabas gāzes tirgus atvēršanu no 2023. gada 1. maija. Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) aicina ikvienu dabas gāzes lietotāju rūpīgi iedziļināties dabas gāzes tirgotāju piedāvājumos un izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus. Izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt esošo vai pāriet pie jauna – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim. Taču arī pēc tam būs iespēja mainīt piegādātāju. Dabas gāzes tirgus pilnīga atvēršana paredz, ka tie mājsaimniecību lietotāji, kas nebūs paspējuši noslēgt līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto, no 1. maija automātiski (bez papildus darbībām no lietotāju puses) saņems Universālo pakalpojumu no iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja. Universālais pakalpojums veidots pēc līdzības ar elektroenerģijas mazumtirgus atvēršanu 2015. gadā. Šis pakalpojums paredz papildu aizsardzību lietotājam, proti, nemainīgu cenu sešus mēnešus un tiesības izbeigt līgumu, nemainot cenu. Šim pakalpojumam tirgus...

Ministru kabineta sēdē š.g. 28. martā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu, jo bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija –...

Lai risinātu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu problemātiku un personas varētu saņemt būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu saprātīgā termiņā, kā arī veicinātu savlaicīgu būvdarbu izpildi un būvju pieņemšanu ekspluatācijā, ticis pārskatīts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu kopumā. Tā rezultātā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, ar kuriem noteica gadījumus, kad nav nepieciešama būves kadastrālās uzmērīšanas lieta. Savukārt, lai būvatļaujas pagarināšanas gadījumā noņemtu prasību iesniegt institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, kadastrālās uzmērīšanas lietu, Ekonomikas ministrija izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kurus Ministru kabinets apstiprināja š.g. 28. marta sēdē. Turpmāk nepabeigtas ēkas būvniecības gadījumā būvatļauju varēs pagarināt, neveicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, bet veicot nepabeigtas jaunbūves deklarēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai to izdarītu, Valsts zemes dienestā būs jāiesniedz nepabeigtas jaunbūves deklarācija, kurai pievieno ēkas novietnes izpildmērījuma plānu...