BIZNESS

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas jau sākušas izjust globālās vides pasliktinājumu un pirmajā ceturksnī piedzīvojušas visai būtiskus ekonomikas kritumus, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 31. maijā publiskotie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir augusi par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem. Ekonomikas izaugsmi nodrošinājusi pakalpojumu nozaru tālāka atjaunošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un spēcīga privātā patēriņa saglabāšanās, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem apkures sezonā un valsts atbalsta pasākumiem, patērētāju konfidencei pēc krasā krituma pagājušā gada vidū arvien uzlabojoties. Būtiska loma bijusi arī investīciju un būvniecības nozares kāpumam, kas pēc pēdējo gadu pastāvīgā krituma šogad pirmajā ceturksnī beidzot atguvusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni uzrādot spēcīgu 17% pieaugumu. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 12,2%. Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, ekonomikas...

Pirmdien, 22. maijā, Briselē norisinājās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kuras laikā dalībvalstu ministri apstiprināja vispārējo nostāju attiecībā uz Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot prasības produktiem visā to aprites dzīves ciklā, lai samazinātu produktu atstāto nospiedumu uz vidi. Regula paredz noteiktas jaunas prasības produktu dizainam, lai tie būtu izturīgāki, vienkāršāk atjaunojami, labojami, pārstrādājami, kā arī energoefektīvāki un resursu efektīvāki. Nākotnē paredzēts ieviest digitālās produkta pases, kas ļaus iegūt informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Pēc pieņemtā padomes lēmuma, tiks sākts trialogs ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (EK). Latvija atbalsta piedāvāto vispārējās vienošanās tekstu, vienlaikus uzsverot, ka tālākajās diskusijās ir jāsaglabā šobrīd paredzētais saprātīgais laiks priekšlikumā noteikto prasību īstenošanai, lai ļautu iespēju sagatavoties gan nozarēm, gan dalībvalstu uzraudzības iestādēm. Vienlaikus Latvija izteica skepsi par regulas priekšlikumā paredzēto aizliegumu apģērbu un to aksesuāru iznīcināšanai, jo nav veikts izvērtējums tā ietekmei. Turklāt, kā citas valstis, arī Latvija būtu vēlējusies...

Uzņēmējs, lai popularizētu savas preces vai pakalpojumus, izmanto dažādus kanālus - reklāma plašsaziņas līdzekļos, sociālos tīklus vai tiešais mārketings. Visos gadījumos tiek apstrādāti esošo vai topošo klientu dati, tā piemēram, tiešais mārketings ir jebkāda veida reklāmas materiāls, kas paredzēts konkrētai personai, savukārt masveida publikācijas plašsaziņas līdzekļos var tikt apstrādāta tehniskā informācija par portāla vai sociālā tīkla lietotāju, informē Datu valsts inspekcija. Mērķauditorija Apstrādājot informāciju par konkrētu cilvēku, jāiegūst un jāapstrādā tikai paši nepieciešamākie dati, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mārketinga kampaņas īstenošanu. Ja kampaņas ietvaros plānots informēt jauniešus vecumā no 16 līdz 25 gadiem, tad nav nepieciešams iegūt informāciju par to dzimumu, dzīvesvietām un interesēm. Tomēr skaidrs, ka, lai izveidotu veiksmīgu mārketinga kampaņu noteiktai mērķauditorijai, nepieciešama informācija par esošo vai potenciālo klientu loku. Mērķauditoriju var noteikt, balstoties uz pētījumiem, vai arī analizējot klientu iepirkumu paradumus (piemēram, interneta veikalā, vai izmantojot lojalitātes kartes). Ja plānots uzrunāt plašāku potenciālo klientu loku...

Publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – ir aizliegts iepirkumos piemērot nesamērīgas kvalifikācijas prasības pretendentiem, tādējādi nepamatoti samazinot tirgus dalībnieku loku kas varētu piedalīties konkursā. Konkurences padome (KP) nule īstenotās pārrunu procedūras ietvaros novērsa konkurences neitralitātes neatbilstības Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes darbībās, kas iepirkumos par aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanu un apsekošanu piemēroja pārmērīgas kvalifikācijas prasības pretendentu atlasei. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde organizēja divus iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanas darbu ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi un ģeofizikālās apsekošanas darbu ar radiolokācijas metodi to stāvokļa dokumentēšanai. KP ieskatā, iepirkumos ietvertā prasība, ka “pretendentam ir zemes dzīļu izmantošanas licence ar izmantošanas veidu - ģeofizikālai izpētei”, varētu tikt vērtēta kā nesamērīga, ņemot vērā Valsts vides dienesta skaidrojumu, ka nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai – zemes dzīlēs esošo kultūrvēsturisko objektu izpētei, ja tā nav saistīta ar ģeoloģisko datu iegūšanu zemes dzīļu izmantošanai, – licence ģeofizikālai izpētei nav nepieciešama. KP...

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai. Noteikumus vēl jāapstiprina Rīgas domei. Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu Nr. 77 normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai. Lai veidotu...

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro. Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā. Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 11. maijā atbalstīja likumprojektu, kura mērķis ir uzlabot produktu marķējumu un ilgizturību un izskaust maldinošas norādes. EP plenārsēdē apstiprināta EP nostāja likumdošanas sarunām par jaunu direktīvu, kuras mērķis ir palīdzēt patērētājiem iegādāties videi draudzīgus produktus un mudināt uzņēmumus piedāvāt ilgizturīgākus un ilgtspējīgākus produktus. Jāaizliedz maldinoša reklāma un vispārīgas “zaļuma” norādes EP pieņemtajā nostājā prasa aizliegt uz produktiem lietot tādas vispārīgas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks", ja nav detalizētu pierādījumu par šādu norāžu patiesumu. Parlaments vēlas arī aizliegt uz vidi attiecinātas norādes, kuras balstītas vienīgi uz oglekļa emisiju kompensēšanas shēmām. Tiks aizliegta arī citu veidu maldinoša prakse, piemēram, norādes par produktu kopumā, ja tās patiesībā attiecināmas tikai uz kādu produkta daļu. Būs aizliegts arī nepatiesi apgalvot, ka produktam ir noteikts mūža ilgums vai ka to nedrīkst izmantot pārāk bieži vai konkrētos apstākļos. Lai vienkāršotu informāciju patērētājiem, EP deputāti plāno atļaut tikai tādus ilgtspējas marķējumus,...

Saeima 11. maijā trešajā – galīgajā - lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas uzlabo un vienkāršo komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likums pilnveido kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus - pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana -, kā arī uzlabo un vienkāršo nacionālo reorganizācijas procesu, ja SIA tiek pārveidota par akciju sabiedrību (AS). Tāpat likums veicina starptautiskās labās prakses pārņemšanu, paredzot no komercdarbības vides izslēgt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas un pārskatīt kapitālsabiedrību padomes lomu, kompetenci un pārraudzības funkcijas. Ar grozījumiem ir pilnveidota arī dividenžu sadales kārtība - turpmāk kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par to sadales kārtību. Tāpat ir mazināts slogs biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot šobrīd likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu. Likums stiprina arī mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības mehānismu, paredzot sabiedrībai pienākumu celt prasību pret sabiedrības dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu,...

Saeima 11. maijā galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Ar grozījumiem precizētas prasības nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī sekmējot stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Grozījumi likumā vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Līdz šim spēkā esošās likuma normas paredz, ka NĪ darījumu starpniekiem jābūt iekļautiem NĪ darījumu starpnieku reģistrā un ik gadus jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja NĪ darījumu starpnieks nav cēlis savu kvalifikāciju, esošais regulējums nosaka NĪ darījumu starpnieku izslēgt no NĪ darījumu starpnieku reģistra. Vienlaikus regulējumā nebija ietverta prasība celt kvalifikāciju, ja pēc izslēgšanas NĪ darījumu starpnieks vēlas reģistrēties atkārtoti. Līdz ar to bija izveidojusies situācija, ka nereti NĪ darījumu starpnieki apzināti neievēroja likumā ietverto prasību par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu. Līdz ar grozījumiem likumā noteikts papildu mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Likumā iekļauta norma,...

Jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina gan par pozitīvām, gan mazāk iepriecinošām sekām, kādas pēdējā gada ekonomiskie satricinājumi atstājuši uz Latvijas tautsaimniecību. Inflācijas pieauguma temps Latvijā turpina strauji samazināties, aprīlī mēneša laikā cenām palielinoties tikai par 0,3%, bet gada inflācijai sarūkot līdz 15,1%, salīdzinot ar 17,3% iepriekšējā mēnesī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Inflācijas mazināšanos nosaka, pirmkārt, energoresursu cenu kritums pasaules tirgū, bet aprīlī, sekojot pasaules pārtikas izejvielu cenu kritumam, sākušas stabilizēties arī pārtikas cenas Latvijā, un kopējo nelielo cenu pieaugumu mēneša laikā noteikušas galvenokārt sezonālās apģērbu un apavu cenu svārstības. Gada griezumā cenu pieaugums pagaidām vēl saglabājies augsts, un to tāpat kā iepriekšējos mēnešos noteikušas elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas un cita kurināmā cenas, kas kopumā salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli palielinājušās par 53,7% un devušas vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējās inflācijas. Vēl trešdaļu kopējā inflācijā devis pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 20,2%, bet autodegvielas cenas, kam lielu pagājušā...

Ministru kabinets (MK) 2. maijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmākajiem rīcības virzieniem ilgtspējīgu finanšu jomā". Ziņojumā norādīts, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai jānodrošina stabils un ilgtspējīgs kapitāls un finansējums. Ilgtspējīgam finansējumam ir būtiska nozīme, īstenojot izvirzītos politikas mērķus gan atbilstoši Eiropas zaļajam kursam, gan starptautiskajām saistībām attiecībā uz klimata un ilgtspējības mērķiem. Tāpat ilgtspējīgs finansējums ietver pārredzamību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kas var ietekmēt finanšu sistēmu. “Finanšu tirgus dalībniekiem un privātajam kapitālam ir būtiska loma, lai panāktu un stiprinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un veicinātu lielāku pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu ekonomikā. Ilgtspējīgu finanšu produktu un pakalpojumu pieejamība veicinātu ieguldītāju uzticēšanos un izpratni par ilgtspējīgas darbības kritērijiem. Savukārt investoriem un uzņēmumiem tas palīdzētu plānot pāreju uz ilgtspējīgām darbībām un sniegtu pienesumu Latvijas virzībai uz zaļo kursu,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ziņojumā definēti vairāki priekšlikumi rīcībai, lai turpinātu nodrošināt un...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem tīkla mārketinga uzņēmuma Coral Club produktu izplatītājai Vinetai Meduņeckai ir piespriesta soda nauda 15 000 eiro apmērā un uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi. Konkrētā komercprakse īstenota interneta vidē, tai skaitā sociālajos tīklos, reklamējot patērētājiem uztura bagātinātājus. PTAC personas komercpraksei uzmanību pievērsa jau 2016. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ar kuru personai tika aizliegts īstenot negodīgu komercpraksi, reklamējot uztura bagātinātājus. Tomēr 2016. gada lēmumā uzlikto tiesisko pienākumu persona nav ievērojusi un turpinājusi negodīgas komercprakses īstenošanu. Izmeklēšanas laikā PTAC atklāja minētās personas rīcībā vairākus pārkāpumus: netiek ievērotas speciālās normatīvo aktu prasības uztura bagātinātāju reklāmai; tiek sniegtas normatīvajiem aktiem neatbilstošas veselīguma norādes, tai skaitā maldinoši apgalvojumi par uztura bagātinātāju ārstnieciskajām īpašībām; sniedzot informāciju par uztura bagātinātājiem tīmekļa vietnēs, tostarp personas profilos sociālo tīklu platformās, tiek radīts maldinošs priekšstats par uztura bagātinātāju īpašībām, piemēram, apgalvojot,...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums, norāda Centrālās statistikas pārvalde (CSP) Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā sarūk uzņēmēju optimisms 2023. gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,1, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājās par 2,4 procentpunktiem (pp). Uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 10,6 pp) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 12,6. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 9,0 un 6,0 pp), taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem. 27% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai...

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt aizliegumu piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Likumprojekts izstrādāts atbilstoši starptautiski noteiktām sankcijām, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijas Federācijā reģistrētu uzņēmumu. Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka faktiski tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju jau nenotiek, pamatojoties uz Ministru Kabineta pagājušā gada 11.oktobra lēmumu. Lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram būs atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus. Sistēmas operatoram būs jānodrošina, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tai nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu. Tāpat ar grozījumiem paredzēts elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas...

Saeimas šā gada 27. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Būvniecības likumā, nosakot inženierkonsultanta definīciju un atbildības jomu, kārtību informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanu, kā arī regulējumu, lai apvienotu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātus vienā. Līdz ar grozījumiem likumā iekļauts inženierkonsultanta institūts un noteikta tā atbildības joma. Būvniecības nozarē jau ilgstoši tiek izmantoti dažādi Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas izstrādātie tipveida līgumi. Šobrīd Būvniecības likumā nav ietverts regulējums par inženierkonsultantu un tas rada neskaidrības regulējuma piemērošanai praksē, nav skaidra inženierkonsultanta loma būvniecības procesā, tā tiesības un pienākumi, kā arī atbildība. Līdz ar šiem grozījumiem Būvniecības likumā tiek ietverta inženierkonsultanta definīcija, tiek nostiprināta tā loma - pasūtītāja pilnvarotā persona, kas darbojas būvniecības ierosinātāja interesēs un pārstāv to procesā, kā arī noteikta inženierkonsultanta atbildība. Lai padarītu būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgas prakses uzraudzību efektīvāku, kā arī samazinātu darbības sfēru sadrumstalotību un administratīvo un finansiālo slogu būvspeciālistiem, līdz ar grozījumiem likumā...