BIZNESS

Atgādinām, ka 30. martā spēkā stāsies 2. martā Saeimā gala lasījumā pieņemtais grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Tas paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonai būs pilnvara apturēt vai ierobežot būvju un iekārtu ekspluatāciju, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanu, turklāt lēmumu par apturēšanu varēs pieņemt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja: 1) konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus; 2) atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Kā norāda Iekšlietu ministrija, kas sagatavojusi grozījumu, ir gadījumi, kad VUGD amatpersonas nevar iekļūt vai netiek ielaistas objektā, lai varētu veikt ugunsdrošības pārbaudes, kad atbildīgā persona par to bija vairākkārt informēta iepriekš rakstiski, nosūtot vēstules korespondenci uz personas juridisko/deklarēto adresi ar aicinājumu atbildīgajai personai nodrošināt iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, tādējādi pārbaudi nepieciešams pārcelt uz citu laiku (atsevišķos gadījumos ugunsdrošības pārbaude var tikt pārcelta uz vairākām nedēļām). Ja personas neatsaucas uz attiecīgo aicinājumu, šīm...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka saņem arvien vairāk informāciju no patērētājiem par komersantiem, kuri, izmantojot dažādus saziņas kanālus (telefona zvans, e-pasta vēstule, tīmekļvietne), piedāvā pasūtīt bezmaksas uztura bagātinātājus, piemēram, D vitamīnu. Šādās situācijās pārsvarā cieš patērētāju viegli ievainojamās grupas (pārsvarā seniori). Veicot šāda veida pasūtījumu, patērētājam jāsedz piegādes (pasta) izdevumi. Nereti patērētāji neapzinās, ka, piekrītot saņemt preci bez maksas, patiesībā tiek noslēgts ilgtermiņa līgums ar regulārām piegādēm un samaksas pieprasījumu par atsūtītajām precēm. Komersants šādā veidā, solot dažādus šķietami izdevīgus nosacījumus, cenšas panākt, ka patērētājs noslēdz ilgtermiņa distances līgumu par piedāvāto produktu abonēšanu. Patērētāji saziņā ar PTAC norāda, ka informācija par ilgtermiņa saistībām tiem nav pienācīgi izskaidrota. PTAC sniedz sekojošus ieteikumus: veicot pasūtījumu, aicinām iepazīties ar līguma noteikumiem, ieskaitot informāciju par to, ka tiek noslēgts ilgtermiņa līgums par uztura bagātinātāju piegādi un visām ar to saistītām izmaksām. Šādai informācijai ir jābūt pieejamai, pirms patērētājs vēl ir uzsācis pasūtīšanas darbības....

Katras atsevišķas organizācijas rīcībā var būt daudz dažādu personas datu un to apstrāžu. Dažādām organizācijām atšķirsies arī datu glabāšanas ierīces, informācijas sistēmas un datu glabāšanas metodes, informē Datu Valsts inspekcija. Organizācijai (pārzinim) ir pienākums ierobežot personas datu glabāšanu, lai dati netiktu glabāti ilgāk, nekā nepieciešams glabāšanas nolūka sasniegšanai. Šo pienākumu var palīdzēt izpildīt izstrādāta iekšējā kārtība, kurā iekļauts detalizēts apraksts, kā organizācija veiks datu dzēšanu un pārliecināsies, ka dati ir neatgriezeniski dzēsti. Datu valsts inspekcija rekomendē datu dzēšanas kārtībā iekļaut vismaz šādas sadaļas: 1. Atbildīgās personas par datu dzēšanu un dzēšanas pēcpārbaudi; 2. Dzēšamo datu atrašanās vietas identifikācija; 3. Dzēšanas procesa apraksts katrai glabāšanas vietnei un formātam; 4. Datu dzēšanas pēcpārbaudes veikšana; 5. Apstrādātāju un citu pārziņu informēšana, ka dati dzēšami; 6. Datu subjekta informēšana par veiktajām darbībām ar personas datiem; Atbildīgās personas par datu dzēšanu un dzēšanas pēcpārbaudi Organizācijai ir...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus,...

2022.gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi. Neraugoties uz Krievijas pilna mēroga bruņota iebrukuma izraisīto karadarbību Ukrainas teritorijā, Ukrainas muitas iestādes turpina strādāt. Šobrīd vairāk nekā 200 muitas struktūrvienības darbojas kā nosūtītāja/galamērķa muitas iestādes, un aptuveni 30 autoceļu robežšķērsošanas punkti darbojas arī kā tranzīta muitas iestādes. Pilns funkcionējošo Ukrainas muitas iestāžu saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/, atverot sadaļu Informācija par muitas iestādēm. Tranzīta muitas iestāde Pārvietojot uz Ukrainas teritoriju preces, kurām piemērota tranzīta procedūra, ir svarīgi tranzīta deklarācijā norādīt atbilstošo tranzīta muitas iestādi, kurai (ja preces tiek ievestas Ukrainā) ir jābūt vienam no Ukrainas robežšķērsošanas punktiem. Zemāk ir norādīts saraksts ar galvenajiem autoceļu robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības un Ukrainas robežas atbilstoši kaimiņvalstīm: Polijas-Ukrainas robeža UA205020 Yahodyn-Dorohusk UA209030 Krakivets-Korchova UA209040 Shehyni-Medyka UA209060 Rava-Ruska-Khrebenne UA209080 Smilnytsia-Krostsenko UA209090 Hrushiv-Budomiezh UA209100 Uhryniv-Dolhobychuv Slovākijas-Ukrainas robeža UA305090...

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 26. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 29. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz...

Lielākā daļa uzņēmēju un organizāciju veic savu tīmekļa vietņu un aplikāciju auditorijas mērīšanu un analīzi. Izmantotās metodes atšķiras, tomēr joprojām izplatītākais paņēmiens ir trešās puses nodrošināto analītisko sīkdatņu sniegto rezultātu izmantošana, informē Datu Valsts inspekcija. Tīmekļa vietņu un aplikāciju auditorijas mērīšana Ar auditorijas mērīšanas jeb statistikas rīku ir iespējams iegūt datus par tīmekļa vietņu vai aplikāciju lietotāju apmeklējumiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tīmekļa vietņu un aplikāciju īpašnieki analizē, kā cilvēki izmanto viņu vietni vai aplikāciju un kuras sadaļas apmeklē visbiežāk. Tātad šo rīku izmanto ar mērķi gūt ieskatu, kā uzņēmēju vai organizāciju centieni pielāgot savu tīmekļa vietņu vai aplikāciju saturu lietotāju vajadzībām rezultējas, piemēram, faktiskajos pārdošanas apjomos. Sīkdatņu izmantošana statistikas iegūšanai Statistikas iegūšana kā tāda nav neatņemami saistīta ar tīmekļa vietnes funkcionalitātes nodrošināšanu, attiecīgi, lai varētu šādus analītikas datus iegūt, tiek izmantots sīkdatņu kopums, kura izmantošanai tīmekļa vietnes vai aplikācijas lietotājs dod savu piekrišanu. Taču Eiropas datu uzraudzības iestādes...

Latvijas Banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt Baltic International Bank SE licenci, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par Baltic International Bank SE likvidācijas procesa uzsākšanu. Pieteikums 15. martā tika iesniegts Ekonomisko lietu tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas likvidatora, zvērināta advokāta Olava Cera, iecelšanu. Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņem Latvijas Bankas uzraudzības komiteja. Iepriekš vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2022. gada 12. decembrī atzina Baltic International Bank SE par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (angļu valodā – failing or likely to fail), un lēma neveikt Baltic International Bank SE noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai. Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, FKTK padome 2022. gada 12. decembrī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltic International Bank SE, savukārt ECB 2023. gada 10. martā pieņēma...

Datu regulā ir noteiktas dažādas tiesības fiziskai personai (datu subjektam) pārvaldīt savus datus, tai skaitā personas tiesības uz piekļuvi saviem datiem, informē Datu Valsts inspekcija. Kādu informāciju par savu datu apstrādi es varu pieprasīt organizācijai? Ikvienai fiziskai personai ir tiesības iegūt precīzu informāciju par saviem datiem, kas atrodas kādas organizācijas/iestādes/uzņēmuma rīcībā. Persona var īstenot savas tiesības un vērsties pie organizācijas, kas konkrētās personas datus apstrādā. Savukārt, organizācijai pēc pieprasījuma ir jāsniedz fiziskai personai šāda informācija: vai organizācijas rīcībā ir šīs personas dati; ja tādi ir - tad ir jāsniedz informācija par personas datu apstrādes nolūku (mērķi); personas datu kategorijām, kādas ir organizācijas rīcībā; organizācijām vai fiziskām personām, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs; datu glabāšanas ilgumu vai, ja nav iespējams, informācija par kritērijiem, kurus izmanto glabāšanas ilguma noteikšanai; pastāvošām tiesībām pieprasīt no organizācijas personas datu labošanu vai dzēšanu, personas datu apstrādes ierobežošanu vai tiesības iebilst pret...

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2023.-2026. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2026. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2,0% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022. gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023. gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024. gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī. Divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā. Ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšana 2023. gadam saistīta ar nedaudz labāku Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022. gadā kopumā, IKP pieaugot par 2,0%. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, un pēdējo mēnešu laikā nedaudz uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam. Vienlaikus...

Ministru kabinets 7. martā apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas". Ar tiem paredzēts veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju. Noteikumu projekts ir saistīts ar nepieciešamību pārņemt Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (2021.gada 22.marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7), prasības. Noteikumi attiecas uz nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Pakalpojumi, uz kuriem varētu attiekties jaunais regulējums: nekustamā īpašuma iznomāšana, ieskaitot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu, kā arī jebkura cita veida nekustamo īpašumu un autostāvvietas; individuālu pakalpojumu sniegšana; preču pārdošana; jebkura transporta veida iznomāšana. Kā norādīts noteikumu projektā, ar platformu jāsaprot jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļvietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes, kam var piekļūt lietotāji un kas pārdevējiem ļauj...

Tehnoloģijām turpinot attīstīties, uzņēmumi saskaras ar arvien lielākiem drošības riskiem. Jo, ja agrākais ļaundaris bija vietējais zaglis vai huligāns, tad vispasaules tīmeklis pavēris uzņēmumus vispasaules ļaundariem. Baltijas reģions šajā tendencē nav izņēmums. Šajā rakstā izklāstīti pieci galvenie uzņēmumu drošības riski Baltijas reģionā, par kuriem uzņēmumiem būtu jāzina, lai savu misiju nepārvērstu par “demisiju”. Kiberuzbrukumi Līdz ar digitālā laikmeta attīstību kiberuzbrukumi ir kļuvuši par vienu no galvenajiem draudiem uzņēmumu drošībai Baltijas reģionā. Šie uzbrukumi var būt gan pikšķerēšanas krāpšanas un ļaunprātīgas programmatūras, gan sarežģītāki hakeru uzbrukumu mēģinājumi. Taču īpaši kara gadā ir izgaismojusies Krievijas un tās sabiedroto valstu tendence uzbrukt pēc iespējas plašākam upuru lokam ar mērķi panākt plašāku sabiedrības destabilizāciju un neapmierinātības pieaugumu. Pavisam nesen SIA Tet vēstīja, ka 2022. gadā pakalpojumu atteices uzbrukumu skaits audzis par 30%, bet vēstules ar vīrusa pazīmēm palielinājušās par 28%. Šī tendence noteikti nemazināsies. Iekšējie draudi Diemžēl ne visi drošības draudi nāk no ārējiem avotiem. Uzņēmumiem...

Par vienu no galvenajām Latvijas ekonomikas atpalicības problēmām tiek uzskatīta uzņēmumu vājā kreditēšana (šis faktors vien samazina ekonomikas izaugsmi par ~0,8% no IKP ik gadu, pēc Latvijas Bankas dažus gadus seniem aprēķiniem). Vai valstij iespējams ko darīt? Piemēram, radīt instrumentus, kas stimulētu banku motivāciju kreditēt (līdzīga pieredze ir citās valstīs)? Finanšu ministrija (FM) atbildē portālam BilancePLZ norāda, ka no valsts puses kreditēšanas situāciju varot ietekmēt tikai ar ļoti netiešiem, vispārējiem paņēmieniem: "Komercbanku vietā nevaram pieņemt lēmumu, kreditēt vai nē un ar kādiem nosacījumiem. Tas ir pašu komercbanku darbības stratēģijas jautājums. Tas, ko varam darīt no valsts puses, ir: aktivizēt konkurenci banku sektorā (t.sk., jaunu tirgus dalībnieku ienākšana; regulējuma atvieglošana, ja iepriekš tas bijis pārāk konservatīvs; regulējuma un industrijas standarta pārmaiņas, kas mazina šķēršļus banku klientiem mainīt banku, piemēram, attiecībā uz fiksētām komisijas maksām); sekmēt prognozējamu un reģionāli konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi (t.sk., ēnu ekonomika, korupcija, uzņēmumu pārvaldība, tiesu sistēmas kapacitāte ātri, efektīvi un...

2023.gada 26.februārī spēkā stājās Padomes 2023.gada 25.februāra Regula (ES) 2023/427, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula (ES) 2023/427), informē Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/427 1.panta 6) punkta a) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi preču ar KN kodiem 2712, 2713, 2714, 2715, 2803, 4002 importam no Krievijas, kas minēti Regulas (ES) 2023/427 VI pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XXI pielikums, papildinot to ar C daļu. Tomēr Regulas (ES) 2023/427 1.panta 6) punktā, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.i pantu, norādīts, ka noteiktos aizliegumus nepiemēro importam, iegādei un transportēšanai, vai saistītai tehniskai vai finansiālai palīdzībai, kas vajadzīgi, lai līdz 2024. gada 30. jūnijam šādos daudzumos Savienībā importētu: a) 752 475 tonnas...

Ziemas apkures sezona, par kuru vēl rudenī uzņēmējiem nebija nekādas skaidrības, šobrīd ir jau pusē. Vai energoresursu dārdzība šoziem kavē Latvijas uzņēmumu darbību? Kā biznesu ietekmē makroekonomiskie procesi, un galu galā - kas jādara, lai Latvija neturpinātu nīkuļot, bet beidzot sāktu panākt Lietuvu un Igauniju? Žurnāla “Bilance” februāra numurā - intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti. Enerģētikas jomā drūmākie prognožu scenāriji nav piepildījušies. Lai gan tie ir dārgi, energoresursu pietiek un uzņēmumiem nav nācies apturēt ražošanu. Turklāt, kā stāsta Andris Bite, daudzi uzņēmumi spējuši īsā laikā pāriet uz alternatīvu resursu izmantošanu - piemēram, dabasgāzes vietā sākot izmantot dīzeļdegvielu vai naftas gāzi. Tāpat lieti noderējis valsts atbalsts, kas ļāvis amortizēt augstākos enerģijas cenu kāpumus. Tiesa gan, pat ar visu atbalstu elektroenerģijas cena Latvijā ir krietni augstāka nekā Skandināvijā un citās reģiona valstīs. Situāciju neuzlabo arī valsts uzņēmumu plānotais straujais tarifu pieaugums. “Vai Latvenergo, Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla uzdevumam...