BIZNESS

Šajā publikācijā izskatīsim starptautiskā mērogā un daudzās civiltiesību jurisdikcijās plaši izmantojamo trasta (uzticības) aktīvu pārvaldīšanas institūtu kā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas formu, kuru Latvijas likumdošanas akti diemžēl neregulē, un autoru rīcībā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņēmums, ka bezatlīdzības trasta aktīvu pārvaldīšana ir patapinājums Civillikuma 1947.–1967. panta izpratnē ar attiecīgām nodokļu sekām. Aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju, jo, ņemot vērā esošo situāciju valstī un pasaulē, iespējams, pienācis laiks regulēt trastu arī Latvijā. Tēmas aktualitāte Ņemot vērā no Latvijas emigrējošo personu statistiku — apmēram 15 tūkstošus gadā1, ir aktuāls jautājums, kurš pārvaldīs viņiem un viņu ģimenes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus (turpmāk NĪ), kas prasa ne tikai līdzekļus eiro izteiksmē, bet arī zināšanas NĪ pārvaldīšanas jomā, pat ja runa ir par parastu sērijveida divistabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Ne visiem ir radi, kuri varētu pieskatīt un apmaksāt visus ar izbraukušo personu NĪ saistītos maksājumus, kad kļūs aktuāls jautājums, kam NĪ īpašnieks, ilgstoši atrodoties tālu no mājām,...

Uzņēmumiem ir iespēja pieteikties valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. maijam. Maksimālā summa, ko vienam uzņēmumam iespējams saņemt mēneša ietvaros, tagad sasniedz jau 100 000 eiro. Tāpat paplašināti kritēriji tiem uzņēmumiem, kuri var kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai. Kurš var pieteikties apgrozījuma grantam? Laika posmā no š.g. janvāra līdz maijam ikmēneša grantam var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no četriem VID mājaslapā izlasāmajiem kritērijiem. Turpat pieejama arī paplašināta informācija par nosacījumiem, kā arī pieteikšanās kārtība. Uzņēmējiem jāņem vērā, ka apgrozījuma krituma aprēķinā netiek ņemts vērā saņemtā atbalsta apmērs. Taču tas neatceļ nodokļu nomaksas un grāmatvedības kārtošanas prasības, kā arī šo atbalstu nedrīkst apvienot ar citu valsts atbalstu. Atbalsta apmērs ir 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 000 eiro mēnesī,...

Datu valsts inspekcija, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar darba devēja (tirdzniecības vietās, tirdzniecības centros un tirgus paviljonos) rīcību, izvietojot informāciju (vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju) par atbildīgo personu apmeklētājiem labi redzamā vietā, sniegusi šādu skaidrojumu: Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, kā arī ievērojot izsludināto ārkārtas situāciju, kas ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, valdība, lai atvieglotu 2020.gada nogalē pieņemtos ierobežojumus saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanu valstī, 2021.gada 5.februārī pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi), kas paredz, ka tirdzniecības vietās, tirdzniecības centros un tirgus paviljonos ieceļ atbildīgo personu, kura organizē minētajos noteikumos noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un informāciju par atbildīgo personu izvieto visiem labi redzamā vietā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka atbildīgā persona atrodas tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā vai tirgus paviljonā tā darbības laikā un pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu....

Tieslietu ministrija sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Kadastra likumā, kas paredz pārcelt kadastrālo vērtību jaunās bāzes spēkā stāšanos uz 2025. gada 1. janvāri. Tikmēr vismaz līdz 2024. gada 31. decembrim tiku piemērotas pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka jaunās kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst stāties spēkā līdz Finanšu ministrija nav īstenojusi nekustamā īpašuma nodokļa reformu ar mērķi nepieļaut nodokļu sloga kāpumu. Grozījumi vēl jāskata Saeimā. Tāpat Tieslietu ministrija piedāvā noteikt, ka turpmāk jaunas kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst publicēt vēlāk kā pusotru gadu pirms to stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka sabiedrība par jaunajām vērtībām varēs uzzināt vismaz pusotru gadu pirms to piemērošanas. Līdz ar to kadastrālo vērtību bāzi izstrādātu atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam. Paredzēts, ka sabiedrības informēšanas nodrošināšanai Valsts zemes dienests, līdz jaunās kadastrālo vērtību bāzes 2025.–2028. gadam apstiprināšanas Ministru kabinetā, uzturēs savā tīmekļvietnē kadastrālo...

No šā gada 7. aprīļa lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumiem, Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) aizpildot Vienoto iesniegumu, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ņemot vērā Covid-19 izplatību un notiektos ierobežojumus darbam klātienē, visu nepieciešamo atbalstu klientiem dienests klientiem, kuri paši nevar aizpildīt informāciju EPS, sniegs arī pa tālruni – dienesta darbinieki tālruņa sarunas laikā klienta vietā varēs aizpildīt un iesniegt Vienoto iesniegumu. Līdzīgi dienests rīkojās 2020.gada pavasarī, kad palīdzību sniedza vairāk nekā 10 000 klientiem. Jau sešus mēnešus lauksaimnieki var EPS aizpildīt Provizoriskos platību maksājumu iesniegumus. Tas ļauj pakāpeniski rakstīt nepieciešamo informāciju iesniegumā un aprēķināt, vai tiks izpildītas zaļināšanas un citas prasības. Ja lauksaimnieks aizpilda informāciju Provizoriskajā iesniegumā, tad šis iesniegums, sākot ar 7. aprīli, ir jāiesniedz EPS. Dienests šā gada aprīļa sākumā plāno organizēt vebināru par pieteikšanos platību maksājumiem, izmaņām šajā sezonā un citiem aktuāliem jautājumiem. Plašāka informācija par pieteikšanos vebināram būs pieejama marta beigās. Svarīgi datumi 2021.gada sezonā: 1.aprīlis – noslēdzas...

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017. - 2019. gadu (turpmāk – riska ziņojums) Latvijas spēja vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskus un izveidotās NILL novēršanas un apkarošanas sistēmas noturība ir novērtēta kā augsta. Par to liecina pozitīvās tendences un rādītāji iestāžu savstarpējā sadarbībā vietējā un starptautiskā līmenī, uzraudzības un kontroles institūciju kapacitātes pieaugums, kā arī vienotas un koordinētas NILL apkarošanas sistēmas izveide. Risku ziņojumā analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties COVID-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Risku ziņojuma izstrāde ir nozīmīga katrai valstij, jo tā ļauj apzināt un identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus un sagatavot atbilstošus pasākumus risku mazināšanai. Līdz ar to politikas veidotājiem ziņojums ir pamats turpmākai NILLTPFN politikas attīstīšanai vai sakārtošanai. Privātā sektora pārstāvji risku ziņojumā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras....

Komersanti, kas cietuši no Covid-19 krīzes, līdz 15. martam Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā var iesniegt pieteikumus algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem par februāri. Pieteikums atbalsta saņemšanai par martu būs jāiesniedz līdz š.g. 15. aprīlim. Atbalsts komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Atbalsts tiek piešķirts nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalstu izmaksā darbiniekiem piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu. Atbalstam algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem var pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā 2020. un 2021. gada atbalsta mēnesī, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī...

Eiropas Komisija saskaņojusi šī gada sākumā valdības pieņemtos grozījumus atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) 5. martā uzsāk pieņemt pieteikumus atbalstam pēc precizētajiem kritērijiem, t.i., valsts atbalstu varēs saņemt būtiski plašāks komersantu loks. Apgrozāmo līdzekļu grants tiek piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Līdz ar precizētajiem kritērijiem no 2021. gada janvāra līdz maijam ikmēneša grantam (dāvinājumam) apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no šādiem kritērijiem: atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada vai 2020.gada attiecīgajā mēnesī; reģistrēts VID kā nodokļu maksātājs pēc 2020. gada 1. janvāra un kuram atbalsta...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu Apvienotā Karaliste no 2020.gada 1.februāra vairs nav ES dalībvalsts un no 2021.gada 1.janvāra visi ekonomiskie operatori (juridiskas un fiziskas personas), kas līdz šim veica produktu izplatīšanu starp ES un Apvienoto Karalisti, kļūst par eksportētājiem vai importētājiem un tiem mainās pienākumi, jo tie laiž tirgū trešās valsts produktus, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Uz importētājiem ES attiecas stingri pienākumi par produktu atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī tiem ir pienākums norādīt savu kontaktinformāciju uz ražojuma vai tā etiķetes. Skatīt detalizētāk par importētāju pienākumiem un prasībām eksporta gadījumā. Kā ar jebkuru trešo valsti, importējot no Apvienotās Karalistes un eksportējot uz Apvienoto Karalisti, no 2021. gada 1.janvāra ir jāveic muitas procedūras, proti, šīm kravām tiks veiktas pārbaudes uz robežas. Apvienotajā Karalistē ražotiem un ES importētiem produktiem ir jāatbilst ES normatīvo aktu prasībām, proti, tiem ir jābūt veiktai atbilstības novērtēšanai, jābūt atbilstoši marķētiem un nodrošinātiem ar nepieciešamajiem...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību, ka uz importētājiem Eiropas Savienībā (ES) attiecas stingri pienākumi par produktu atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī tiem ir pienākums norādīt savu kontaktinformāciju uz ražojuma vai tā etiķetes. Saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu Apvienotā Karaliste no 2020. gada 1. februāra vairs nav ES dalībvalsts un no 2021. gada 1. janvāra visi ekonomiskie operatori (juridiskas un fiziskas personas), kas līdz šim veica produktu izplatīšanu starp ES un Apvienoto Karalisti, kļūst par eksportētājiem vai importētājiem un tiem mainās pienākumi, jo tie laiž tirgū trešās valsts produktus. Kā ar jebkuru trešo valsti, importējot no Apvienotās Karalistes un eksportējot uz Apvienoto Karalisti, no 2021. gada 1. janvāra ir jāveic muitas procedūras, proti, šīm kravām tiks veiktas pārbaudes uz robežas. PTAC aicina komersantus iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos un ņemt vērā izmaiņas, importējot preces no Apvienotās Karalistes. Apvienotajā Karalistē ražotiem un ES importētiem produktiem ir jāatbilst ES...

Lai apzinātu un aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī atbalstīti Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanos, Eiropas Komisija un ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir izveidojis 20 miljonu eiro fondu “Idejas stiprākam uzņēmumam”. Patlaban ir uzsākta pieteikumu iesniegšana otrajam posmam, kas noslēgsies 31. martā. Kopumā gada garumā plānoti vēl trīs pieteikuma posmi (maijs, jūnijs un septembris), kuros uzņēmējiem būs iespēja pieteikties MVU fonda atbalstam. MVU iespējams pieteikties diviem pakalpojumiem: 50 % līdzfinansējums preču zīmju un/vai dizainparaugu pamatmaksai par pieteikumu iesniegšanu jebkuras ES dalībvalsts, reģionālā (Beniluksa) vai Eiropas Savienības līmenī Pakalpojums paredz, ka uzņēmumam ir iespēja atgūt 50 % no pamatnodevu maksas par vienu vai vairākām preču zīmēm un/vai dizainparaugiem. Piemēram, pamatnodevas Eiropas Savienībā: 850 EUR preču zīmei (līdzfinansējums 425 EUR) un 230 EUR dizainparaugam (līdzfinansējums 115 EUR), bet Latvijā: 90 EUR preču zīmei un 40 EUR dizainparaugam. Uzņēmums nevarēs atgūt 50% finansējumu, ja pirms preču zīmes/dizainparauga pieteikšanas nebūs...

Valdība26. februārī apstiprināja jaunus grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", būtiski paplašinot potenciālo valsts atbalsta saņēmēju loku. Tāpat noteikumos ietverta norma, nosakot, ka uzņēmuma apgrozījuma krituma aprēķinā netiks ņemts vērā saņemtais grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Daļai no atbalsta mērķa grupas būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav būtiski uzlabojusies, tādēļ valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinājumu precizēt kvalificēšanās kritērijus dīkstāves atbalsta saņemšanai, padarot atbalstu pieejamāku, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Turpmāk atbalstu varēs saņemt arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu. Šāda ieņēmumu krituma noteikšana pamatota ar to, ka 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi, pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, attiecīgi...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atkārtoti brīdina un vērš patērētāju uzmanību uz komersantu komercpraksi, kuras ietvaros komersants, nolūkā izvairīties no patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piedāvā fiziskai personai, kura rakstveidā apliecina, ka aizdevumu izmantos fiziskas personas saimnieciskai darbībai/saimnieciskās darbības attīstīšanai, saņemt aizdevumu pret nekustamā īpašuma ķīlu. PTAC regulāri, it sevišķi pēdējā laikā, saņem patērētāju sūdzības šajā jautājumā, un gandrīz vienmēr jākonstatē, ka persona, saņemot aizdevumu saimnieciskās darbības veikšanai/attīstīšanai, nav sapratusi šāda darījuma sekas. Ņemot vērā, ka šāda darījuma ietvaros komersantam nav saistošas patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp prasība pienācīgā apjomā izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizdevumu vai ierobežot kredīta kopējās izmaksas, persona var tikt pakļauta netaisnīgiem līguma noteikumiem, uzņemties savai finansiālajai situācijai neatbilstošu maksājumu slogu, tai skaitā nesamērīgas papildus izmaksas un sankcijas. PTAC rīcībā esošā informācija liecina, ka šāda veida piedāvājums dažādos informācijas kanālos tiek adresēts personām, kurām pieder nekustamais īpašums bez apgrūtinājumiem (piemēram, zeme, mežs,...

Ministru kabinets (MK) 18. februāra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, paredzot piešķirt papildu finansējumu 240 miljonus EUR apmērā atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norādījis, ka februāra dati rāda, ka uzņēmēju interese un pieteikumu skaits mēneša laikā ir trīskāršojies. Apgrozāmo līdzekļu grantu programmai ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Sākotnēji, apstiprinot šo atbalsta programmu 2020. gada novembrī, programmai tika piešķirts valsts budžeta finansējums 70,8 miljonu EUR apmērā. Līdz 18. februārim Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā saņēmis 10 154 pieteikumus par kopējo atbalsta summu gandrīz 94 miljoni EUR, lai turpinātu sniegt atbalstu uzņēmumiem ārkārtas situācijas apstākļos, kad Covid-19 negatīvi ietekmējusi uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmu. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, atbalsta programmas darbības turpināšanai no 2021. gada februāra līdz maijam papildu...

Iepriekš jau informējām, ka valdība 11. februārī ir noteikusi jaunu regulējumu ieceļošanai Latvijā profesionālajiem kravas transportlīdzekļu vadītājiem. Jaunie noteikumi stājas spēkā no 15. februāra. Jaunos grozījumus skatīt Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 35.4 3. punktā. Covid-19 tests pirms iebraukšanas Latvijas Republikā nav jāveic kravu autopārvadātājiem, ja izpildās vismaz viens no nosacījumiem: darba pienākumu veikšanai Latvijā uzturēsies mazāk nekā 72 stundas vai uzturēšanās ilgums kādā no nopietna sabiedrības veselības apdraudējuma valstīm* pēdējo 14 dienu laikā nav pārsniedzis 72 stundas. Minētie nosacījumi attiecas un ir jāizvērtē visiem autopārvadātājiem, kuri veic kravas pārvadājumus, neatkarīgi no to valstspiederības un transportlīdzekļa reģistrācijas valsts. Papildu drošības pasākumi noteikti, lai mazinātu Covid-19 vīrusa, īpaši jaunā lipīgākā vīrusa paveida izplatību valstī, ar mērķi samazināt normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus, kad šķērsojot Latvijas Republikas robežu nav nepieciešams Covid-19 tests. Starpinstitūciju Operatīvās vadības grupā noteikts papildu skaidrojums par Ministru kabineta (MK) 360. noteikumu attiecīgās normas piemērošanu...