BIZNESS

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP. Krīzes monitoringa ziņojumā norādīts, ka valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada 13. augustā sasniedza 1,23 miljardus eiro; gadu atpakaļ deficīts bija tikai 362 miljoni, jeb par 870 miljoniem eiro mazāk. FDP jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr...

Eiropas Savienība (ES) sākusi Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanas procedūru, un kopumā šī fonda ietvaros Latvijai tuvāko gadu laikā būs pieejami 1,82 miljardi eiro. Par to, kur šo naudu plānots ieguldīt un ko ar to paveikt, Finanšu ministrijas organizētā preses konferencē 14. jūlijā informēja ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī izglītības un zinātnes ministri. Latvija ir viena no pirmajām 12 ES dalībvalstīm, kuru izstrādātais ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns guvis ne vien pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) novērtējumu, bet arī ES finanšu ministru apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka jau augustā sekos līguma noslēgšana ar EK, pēc kura Latvija varēs saņemt avansa maksājumu 13% apmērā no plānā paredzētā finansējuma apjoma (237 miljoni eiro). Turpmākie maksājumi tiks saņemti atbilstoši tam, kā tiks īstenotas plānā paredzētās reformas un kā veiktas investīcijas (kur paredzēti arī konkrēti sasniedzamie rezultāti), preses konferences ievadā atklāja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Eiropas Atveseļošanas fonda mērķis ir ES dalībvalstu ekonomikas atjaunošana...

Valdība otrdien, 10. augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr .492 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā””, lai nodrošinātu, ka valsts atbalstītajās apdrošināšanas polisēs netiek iekļauts ļoti zems atlīdzības limits, kas nepasargā lauksaimniekus lielu zaudējumu gadījumā. Tāpēc turpmāk: minimālā atlīdzības limita apmēram par apdrošināšanas polisē minētajiem riska faktoriem jābūt vismaz 200% no apdrošināšanas prēmijas, pašrisks, iestājoties polisē minētajiem riska faktoriem, nedrīkst mainīties atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no polisē minētajiem riska faktoriem, atbalstu nepiešķirs par tādām apdrošināšanas polisēm, kas paredz segt to slimību radītos zaudējumus, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju. Noteikumos iekļauti arī šādi papildu nosacījumi atbalsta administrēšanai: brīdī, kad lauksaimnieks piesakās apdrošināšanas atbalstam, polisei ir jābūt spēkā esošai un līdz iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējai dienai apdrošināšanas polisei...

Uzņēmumu reģistrs izvirzījis stratēģisko mērķi nodrošināt pilnīgu iestādes digitālo transformāciju iekšzemes un starptautisko e-pakalpojumu, attālinātu konsultāciju un attālināta darba jomā. Lai pārrunātu, kā mainīsies iestādes pakalpojumi un kas uzņēmējus gaida turpmāk, kā arī ko noteic jaunākie grozījumi šo jomu regulējošajos likumos, žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā uz sarunu aicināja Gunu Paideri, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Publicējam ieskatu intervijā. Kā Covid-19 izraisītās pandēmijas laiks ietekmējis Uzņēmumu reģistra darbu un arī iedzīvotāju vēlmi iesaistīties komercdarbībā? Vai nav būtiski samazinājies pieprasījums pēc iestādes sniegtajiem pakalpojumiem? 2020. gada martā, ievērojot valstī noteikto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klientu apkalpošanu klātienē epidemioloģiskās drošības dēļ un informācijas reģistrēšanas un informācijas izsniegšanas pakalpojumus sākām nodrošināt tikai attālināti - elektroniski un pa pastu. Līdz ar to zuda nepieciešamība uzturēt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu nodrošināšanas vietas visā valstī kā atsevišķas struktūrvienības, tāpēc notika iestādes reorganizācija. Jau 2020. gada beigās iestādes nodarbinātie strādāja attālināti, apkalpojot visu Latviju, bet ģeogrāfiski...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja* liecina, ka gan tehnoloģiju attīstība, gan jauns tirgus regulējums motivē Latvijas finanšu tirgus dalībniekus ieviest inovatīvas finanšu tehnoloģijas. Patlaban tirgus dalībnieki visvairāk izmanto lietotāju programmas saskarnes (application programming interface jeb API), bezkontakta norēķinus, biometrijas risinājumus un pakalpojumus datu mākonī. No tirgus segmentiem lielākais FinTech risinājumu izmantotājs ir kredītiestādes, kam seko apdrošinātāji un privātie pensiju fondi. No 125 aptaujas respondentiem 44 izmanto kādu no inovatīvajām tehnoloģijām, turklāt 15 uzņēmumiem ir īpašas komandas inovatīvo tehnoloģiju izstrādei vai ieviešanai. Savukārt 14 no aptaujātajiem uzņēmumiem plāno nākotnē sākt izmantot inovatīvās tehnoloģijas. API saskarnes patlaban izmanto 26 finanšu tirgus dalībnieki: bankas, apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī maksājumu institūcijas. Bankas API galvenokārt izmanto, lai veidotu atvērtas sadarbības platformas (open banking) sadarbībai ar FinTech uzņēmumiem, savukārt apdrošinātāji API lieto informācijas apmaiņai ar apdrošināšanas aģentiem vai apdrošināšanas kalkulatoru darbībai. Pašlaik bezkontakta norēķinus izmanto 17 tirgus dalībnieki, biometrijas risinājumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka izmaiņas e-komercijā, kas no 1. jūlija paredz pienākumu elektroniski deklarēt visus zemas vērtības preču sūtījumus neatkarīgi no to veida - komerciāli vai nekomerciāli, rada jautājumu, kā šādos gadījumos deklarēt dažādus dokumentu un iespieddarbu sūtījumus. Lai pasta operatoru rīcībā būtu vienveidīga informācija, VID sniedz skaidrojumu par pasta un eksprespasta sūtījumu, kuri satur fizisko vai juridisko personu dokumentus, uzņēmumu dokumentāciju (piemēram, shēmas, rasējumi, līgumi u.c.) deklarēšanu. “Korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis. Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa piemērojams iespieddarbiem, kas minēti Regulas Nr. 1186/2009 87. un 88. pantā, 90. panta 1. punkta “d” apakšpunktā un 104. panta “f” un “o” punktā. Ņemot vērā to, ka Deleģētās regulas 2015/2446 1. panta 26) punktā minētā “korespondences priekšmetu” definīcija satur nepietiekamu skaidrojumu, savukārt Pasaules Pasta konvencijas (turpmāk – konvencija) 12. panta 2. punktā ir ietverts jēdziena “vēstuļu korespondence” skaidrojums: 2.1....

Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka rūpēs par savu datu aizsardzību fiziskas personas uztraucas par atsevišķu uzņēmēju un arī publisku iestāžu pieprasījumiem sniegt datus. Personas uzskata, ka pieprasītā informācija ir pārmērīga, bažījas, ka bez datu sniegšanas nevar saņemt pakalpojumu un šādā apstāklī saskata savu tiesību aizskārumu. Datu valsts inspekcija jau iepriekš skaidrojusi kādos gadījumos informāciju var pieprasīt, ja iepriekš iegūta fiziskas personas, kuras dati tiks apstrādāti piekrišana, kā arī ja informācijas apstrāde nepieciešama līguma nosacījumu izpildei. Papildus iepriekš minētajiem, cits iespējams tiesiskais pamats fiziskas personas datu apstrādei ir gadījumi kad apstrāde nepieciešama, lai izpildītu uz pārzini (iestāde/uzņēmums, kura pati pieprasa, vai kuras vārdā tiek pieprasīti dati) attiecināmu juridisku pienākumu (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts). Datu valsts inspekcija atgādina, ka tiesiskā pamata atbilstoša piemērošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai personas datu apstrādi atzītu par likumīgu. Piemērojot likumā noteiktā pienākuma tiesisko pamatu, attiecināmajam juridiskajam pienākumam, ir jābūt...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 3,7%, uzrādot ļoti spēcīgu izaugsmes atjaunošanās tempu, informē Finanšu ministrija. Covid-19 izplatība pagājušajā gadā un šā gada pirmajā ceturksnī vissmagāk skāra pakalpojumu nozares un likumsakarīgi, ka straujākā izaugsmes atjaunošanās vērojama tieši pakalpojumu sektorā, kur otrajā ceturksnī sasniegts 11,3% pieaugums pret pagājušā gada otro ceturksni, tomēr apjomi joprojām nedaudz atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Ražojošajās nozarēs, kas Covid-19 krīzē cieta mazāk, otrajā ceturksnī fiksēta 6,7% izaugsme pret 2020. gada otro ceturksni, un apjomi jau pārsniedz arī 2019. gada līmeni. Izvērsta statistika par atsevišķām nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl nav pieejama, bet jau pieejamie mēnešu dati rāda, ka spēcīgu izaugsmi otrajā ceturksnī uzrādījusi apstrādes rūpniecība, pārsniedzot 10% kāpumu un ļoti veiksmīgi attīstoties lielākajai apstrādes rūpniecības apakšnozarei...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izplatījusi paziņojumu, ka pozitīvi vērtē Valsts prezidenta Egila Levita jūlijā pausto viedokli, ka nepieciešamas korekcijas minimālo VSAOI sistēmas regulējumā, kas skar pašnodarbinātos un nepilna laika darbiniekus un uzdot Finanšu Ministrijai (FM) izvērtēt šīs izmaiņas. Komentējot prezidenta iniciatīvu, LTRK valdes priekšsēdētajs Jānis Endziņš norāda: “Esam patiesi gandarīti, ka Valsts prezidents minimālo VSAOI sistēmas kļūdas labojumu ir ielicis savā darba kārtībā. Ceram, ka Finanšu ministrija ieklausīsies prezidenta teiktajā un novērsīs sociālekonomisku krīzi valstī.” LTRK arī apliecina gatavību iesaistīties FM darba grupas diskusijā par minimālās VSAOI sistēmas pilnveidošanai nepieciešamajiem uzlabojumiem un tehnisko nepilnību novēršanu, lai nodrošinātu izsvērtas, juridiski korektas un ilgtspējīgas sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanu. LTRK vairākkārtīgi ir aicinājusi gan valdošo koalīciju, gan Saeimas deputātus atlikt un pārstrādāt minimālo VSAOI sistēmas modeli, uzskatot, ka tas ir izstrādāts sasteigti, tādējādi ir nepilnīgs un radīs ievērojamas negatīvās sekas tautsaimniecībai, tostarp ēnu ekonomikas apmēra pieaugumu, bezdarba palielināšanos, sabiedrības neapmierinātību ar likumdevēja un...

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta mikrozaļumu ražošanai, zvejniecībai un akvakultūrai, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi, un pretendenti var pieteikties atbalstam līdz 2021. gada 1. septembrim, Lauku atbalsta dienestā iesniedzot iesniegumu ar atbalsta saņemšanai nepieciešamo informāciju. Valsts atbalsts paredzēts uzņēmumiem mikrozaļumu ražošanas un zvejniecības un akvakultūras nozarē, ja to neto apgrozījums atbalsta periodā (mikrozaļumu ražošanā – no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 31. maijam, zvejniecībā un akvakultūrā – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. maijam) ir samazinājies par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā. Kopējais pieejamais atbalsta apjoms apgrozījuma samazinājuma radīto seku novēršanai ir 650 000 eiro, no tā 325 000 eiro mikrozaļumu ražošanai un 325 000 eiro - zvejai un akvakultūrai. Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu Nr. SA.64033 (2021/N) – Latvija Covid-19: valsts atbalsts Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai mikrozaļumu ražošanas un zvejniecības un akvakultūras nozarē, par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas...

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) norādījusi, ka pēc Lursoft apkopotajiem datiem 2019. gada IKT nozarē bija reģistrēti 7129 uzņēmumi, no tiem 64,13% saistīti ar datorprogrammēšanu, 28,05% – ar informācijas pakalpojumiem, bet 7,82% strādāja telekomunikācijas sektorā. Vairāk nekā puse, t.i., 64,30% IKT nozarē strādājošo uzņēmumu reģistrēti Rīgā, vēl 18,77% – Pierīgā, savukārt pārējos reģionos sadalījums ir līdzīgs. 2019. gadā pēc Lursoft datiem IKT nozares uzņēmumi apgrozījuši vairāk nekā divus miljardus eiro. Apgrozījuma kāpumam pēdējo trīs gadu laikā sekojis arī peļņas palielinājums. Straujākais peļņas kāpums pēdējo trīs gadu laikā fiksēts datorprogrammēšanas uzņēmumu vidū, kur peļņa pieaugusi pat par 142,05%. IKT nozares uzņēmumi nodarbina 4% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem. 2019. gadā nozarē nodarbināja nepilnus 31 tūkstoti cilvēku, gada laikā kopējo darbinieku skaitu palielinot par 5,29%. Vairāk nekā puse jeb 54,63% darbinieku bija nodarbināti datorprogrammēšanas uzņēmumos, bet 29,63% – kompānijās, kuru pamatdarbība ir informācijas pakalpojumi, liecina Lursoft dati. Savukārt LIKTA...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotajā Padziļinātās sadarbības programmā no programmas dalībniekiem aptuveni 10 % sastāda datorprogrammēšanas, konsultēšanas un ar to saistīto darbību pārstāvošie uzņēmumi. Analizējot dažādu līmeņu programmas dalībniekus pēc NACE 2. red. četru zīmju koda, secināms, ka starp Zelta līmenī esošajiem dalībniekiem datorprogrammēšana (NACE 2. red. kods 6201) ieņem līderpozīcijas – 6 % no visiem Zelta līmeņa dalībniekiem. Nozarē ar datorprogramsēšanu, konsultēšanu un saistītām darbībām reģistrēti: 5 - Zelta līmeņa, 11 – Sudraba līmeņa, 271 – Bronzas līmeņa dalībnieki. Kā norāda VID, programmas kritēriji iekļaušanai attiecīgajā līmenī noteic, ka nodokļu ieņēmumu summai gadā jāpārsniedz šādas robežvērtības: zelta līmenī – 700 000 EUR, sudraba – 500 000 EUR un bronzas – 10 000 EUR, savukārt zelta un sudraba līmenī neto apgrozījumam jābūt lielākam par 4 milj. EUR, bet dalībnieku iekļaušanai bronzas līmenī neto apgrozījuma lielums netiek vērtēts. Vidējā stundas tarifa likme (EUR) ar IT pakalpojumiem saistītajā nozarē pēc VID datiem: Informācijas tehnoloģiju...

2021. gada 12. jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk – grozījumi). Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 18.2 panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, paplašinot to tiesību subjektu loku, kam vienlaikus ar izmaiņām vadības institūcijas sastāvā jāaktualizē arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Tiek paredzēts, ka, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas vai personālsabiedrības un ārvalsts subjekta PLG. Turpmāk informācija par PLG aktualizējama vienlaikus ar sekojošām izmaiņām: 1) kapitālsabiedrību, dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām (kā līdz šim), Eiropas komercsabiedrību valdes izmaiņām; 2) izmaiņām personālsabiedrību un Eiropas ekonomisko interešu grupu vadības institūcijas sastāvā; 3) izmaiņām ārvalstu komersanta...

Ar 2021. gada 6. jūlija likumu “Grozījumi Komerclikumā”, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā, tiek aizstāta nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai ar pieteikuma iesniedzēja sniegtu apliecinājumu par to, ka komersantam ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē un ka komersants attiecīgajā adresē ir arī sasniedzams. Proti, Komerclikuma 23.panta trešajā daļā, 25.panta 3.1 daļā, 25.1 panta trešajā daļā, 75. panta ceturtajā daļā, 78. panta 2.1 daļā, 139.panta otrajā daļā, 149. panta trešās daļas 7. punktā tiek noteikts, ka pieteikumā norāda filiāles, individuālā komersanta, personālsabiedrības, kapitālsabiedrības juridisko adresi, tai skaitā nekustamā īpašuma objekta (ēkas, dzīvokļa īpašuma vai telpas) kadastra apzīmējumu, un apliecina, ka konkrētais tiesību subjekts ir sasniedzams un tam ir tiesisks pamats atrasties norādītajā juridiskajā adresē. Saglabājas prasība, ka komersantam ir jāvienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, bet šīs vienošanās daļa (piekrišana juridiskās adreses reģistrēšanai) vairs nebūs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Tā vietā komersanta valdei ir pienākums...

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk - noteikumi) nosaka personu loku, kuras var piedalīties publiskos pasākumos un saņemt pakalpojumus klātienē, tai skaitā izklaides un kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskas un izglītojošas norises u. c.) pakalpojumus. Atbilstoši noteikumiem uz atvieglojumiem saņemot pakalpojumu var pretendēt personas, kuras uzrādīs: sadarbspējīgu pārslimošanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19 infekciju; sadarbspējīgu pārslimošanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju; sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs, vai pēdējo sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs; bērni, kas jaunāki par 12 gadiem Atbilstoši noteikumiem, pakalpojuma sniedzējam, lai drīkstētu piedāvāt pakalpojumu ir jāveic sadarbspējīgo sertifikātu (turpmāk – sertifikāts) pārbaude. Papildus sertifikāta pārbaudei, saskaņā ar noteikumu 38.34 6. punktu pasākuma...