BIZNESS

Vispārīgā datu aizsardzības regula uzliek saistības personas datu apstrādes pārziņiem, tomēr Datu valsts inspekcija nereti saskaras ar gadījumiem, kad personas datu apstrādes pārzinis nemaz neapzinās savu lomu personas datu apstrādē, jo nav aizdomājies, ka par pārzini pie noteiktiem nosacījumiem var kļūt ikviens no mums. Iepazīstoties ar Vispārīgās datu aizsardzības regulā sniegtā jēdziena pārzinis definīciju, var secināt, ka nepastāv viens konkrēts un universāls pārziņu vai apstrādes situāciju uzskaitījums, proti, personas datu apstrādes pārzinis ir jebkura fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus, tādējādi katrā konkrētā personas datu apstrādes gadījumā vērtējams, kurš/kas ir noteicis personas datu apstrādes nolūku un līdzekļus. Lai veicinātu izpratni un iedzīvinātu pārziņa jēdzienu, pievērsīsimies vairākiem praktiskiem piemēriem. Piemērs 1 Lienes augšējā stāva kaimiņš ir appludinājis viņas dzīvokli, bet atsakās atmaksāt radītos zaudējumus, lai Liene varētu veikt remontdarbus. Liene secina, ka nekas cits...

Valdība 27. maija sēdē lēma par izmaiņām divās atbalsta programmās Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Abās atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir uzsākusi pieteikumu pieņemšanu. Iepriekš bija noteikts, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai komersanti var iesniegt līdz š.g. 31. maijam, bet, ņemot vērā atbalsta programmu ilgo saskaņošanas laiku ar Eiropas Komisiju, pieņemts lēmums komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz š.g. 30. jūnijam. Vienlaikus sporta centru atbalsta programmā paplašināts kritērijs atbalsta saņemšanai, nosakot, ka konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60% vienā no šādiem kritērijiem: salīdzinot 2020. gada decembra un 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2019. gada oktobra, novembra, decembra un 2020. gada janvāra, februāra, marta apgrozījuma kopsummu; salīdzinot 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar...

Valdība 27. maija sēdē lēma līdz 30. jūnijam pagarināt apgrozāmo līdzekļu granta programmu Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, vienlaikus piešķirot papildu finansējumu uzņēmēju atbalstam, samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus citus nosacījumus atbalsta saņemšanai. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” stāsies spēkā pēc to saskaņošanas Eiropas Komisijā. Šobrīd atbalsta programmas termiņš noteikts 31.maijs, valdības lēmums paredz atbalsta periodu pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka atbalstam par jūniju komersanti varēs pieteikties līdz 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Vienlaikus atbalsta programmas turpināšanai jūnijā piešķirts papildu finansējums 50 miljonu EUR apmērā, palielinot kopējo atbalsta programmas finansējumu līdz 533,8 miljoniem EUR. Tāpat grozījumi paredz atbalsta apmēru noteikt 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50...

Labklājības ministrija izmaksājusi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAO iemaksas) kompensācijas pirmajiem trim sociālajiem uzņēmumiem. No šā gada 1. janvāra Labklājības ministrijas administrētajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ir ieviests jauns atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Sociālie uzņēmumi var saņemt kompensāciju veikto VSAO iemaksu apmērā par šiem nodarbinātajiem. Uz finansiālo atbalstu var pretendēt ne tikai darba integrācijas sociālie uzņēmumi, bet arī pārējie sociālie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus noteiktām sabiedrības grupām vai labumu sabiedrībai kopumā. Reizi ceturksnī sociālais uzņēmums var pieprasīt Labklājības ministrijai faktiski samaksāto VSAO iemaksu darba devēja daļas kompensāciju, ja par šo personu komersants nav saņēmis finanšu atbalstu citā valsts atbalsta programmā. Piemēram, uz kompensāciju nevar pretendēt, ja komersants pārskata periodā par šiem pašiem darbiniekiem ir saņēmis grantu no Attīstības finanšu institūcijas Altum vai dotāciju darba algām aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros no Nodarbinātības valsts aģentūras. VSAO iemaksu kompensācija notiek saskaņā ar de...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 8 miljoni eiro. Detalizēti kritērijus un kārtību granta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir tirdzniecības centrs, nomas ieņēmumu krituma kompensācijai, nosaka Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 229 “Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem” un 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 277 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem”. Grozījumi atbalsta programmās stāsies spēkā pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Abas atbalsta programmas ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kas jau uzsākusi iesniegumu pieņemšanu. Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta sniegšanu komersantiem LIAA pieņems līdz 30. septembrim. LIAA atbalsta pieprasījumu izmaksu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 21. maijā stājušies spēkā: Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 313 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 541 “Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili”” Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 314 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumos Nr. 405 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru””. Papildinātais tiesiskais regulējums ietekmē tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējus autopārvadājumu jomā, kas reģistrēti VSIA “Autotransporta direkcija”, pārvadātājus, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem, taksometru skaitītāju apkalpojošos dienestus. Atgādinām, ka pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums tiešsaistē iesniegt VID informāciju par sniegtajiem pārvadājumiem stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Ar grozījumiem noteikumos Nr. 313 paredzēts samazināt tiešsaistē VID iesniedzamo informācijas apjomu par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili un sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Gan tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēji, gan...

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko Saeima 20. maijā apstiprināja galīgajā lasījumā, ļaus Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) efektīvāk atklāt un novērst pārkāpumus, kas skar patērētāju kolektīvās intereses. Likums papildināts ar jaunu nodaļu par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, kurā iekļautas jaunas uzraudzības un pārkāpumu novēršanas pilnvaras PTAC. Ņemot vērā straujo e-komercijas attīstību, jaunās tiesības PTAC palīdzēs vieglāk atklāt pārkāpumus elektroniskajā vidē un veicināt patērētāju uzticību digitālajam tirgum. Likumā papildinātas PTAC tiesības ar tiesneša atļauju saņemt informāciju par datu plūsmām un tajās iesaistītajām personām. Šī informācija ir nepieciešama, izmeklējot pārkāpumus, kas saistīti ar tīmekļvietņu, to serveru, mobilo lietotņu, tālruņu, e-pastu, IP adrešu un domēna vārdu izmantošanu patērētāju tiesību pārkāpumu izdarīšanā. Tāpat PTAC piešķirtas tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes, t.i. aizvērt un bloķēt tīmekļvietnes un dažādas programmatūras, kā arī izņemt saturu internetā. Šīs tiesības tiek noteiktas arī Veselības inspekcijai. Šobrīd digitālajā vidē patērētājam ir vairāk risku nekā iepērkoties klātienē – digitālajā vidē informācijas apmaiņa un...

19. maijā stājās spēkā 15. aprīlī Saeimā gala lasījumā pieņemtie grozījumi Būvniecības likumā. Tie skaidrāk nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizē būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci, kā arī uzlabo būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma līdzšinējā piemērošanā. Līdz ar grozījumiem skaidrāk nodalīta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība par savu būvniecības procesa daļu: būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību; autoruzraudzības veicējs atbild par citiem būvniecības procesa dalībniekiem doto norādījumu saturu un viņa saskaņoto būvniecības dokumentu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem; būvdarbu veicējs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu (ciktāl būvprojektā nav tieši norādīts noteikts būvizstrādājums vai tā iestrādes tehnoloģija); būvuzraudzības veicējs...

No 19. maija mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizatori var pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmai projektu īstenošanai. Programmas kopējais finansējums ir seši miljoni eiro, un uz atbalstu var pretendēt pasākumi, kuri nevar notikt Covid-19 dēļ un kuru kopējās izmaksas ir vismaz 15 000 eiro. Atbalsta instruments būs pieejams Latvijā reģistrētiem, dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanu un kuru kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 40 000 eiro. Tāpat būs jāspēj pierādīt Covid-19 ietekme uz biznesu. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmums nevar būt nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim. Jaunā valsts atbalsta programma kultūras jomas uzņēmumiem ir līdz šim nebijuša formāta finanšu instruments. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% - grants. Būtiski, ka atbalstu tikai granta veidā saņemt nevarēs, granta daļa var veidot līdz 40% no kopējā atbalsta. Par jauno atbalsta instrumentu atbildīga būs Kultūras ministrija, bet programmu administrēs ALTUM. Lai informētu par programmas...

Turpinot pakāpenisku pāreju uz drošas iepirkšanās vides ieviešanu tirdzniecības nozarē, valdība 18. maija sēdē lēma atļaut atsākt klātienes darbu arī tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 m2, esošajiem veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve (ārējā ieeja) tirdzniecības vietai. Lēmums stāsies spēkā pēc attiecīgo grozījumu publicēšanas Latvijas Vēstnesī (plānots, ka 20. maijā). Ar 18. maija sēdē apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Ar atsevišķu ārēju piekļuvi (ārēju ieeju) tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas, pagalma u.tml. Attiecīgi šajās tirdzniecības vietās nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildu ieeju vai izeju, t.sk. nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citādā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas utt. Līdz...

Saeima ceturtdien, 13.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā. Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. Sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu atbalsts, taču nav pieļaujams, ka to saņem tādi uzņēmumi, kas ietver savā darbībā atsevišķus sociālos elementus, lai sasniegtu ar sociālo uzņēmējdarbību nesaistītus mērķus, vai to darbība liecina par negodprātīgu rīcību ar nolūku saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, pauž likumprojekta autori. Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic...

Lai turpinātu sniegt atbalstu Covid-19 pandēmijas ietekmētajiem uzņēmumiem, valdība 13. maija sēdē lēma līdz šā gada beigām pagarināt garantiju, tai skaitā lieliem komersantiem, un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu piešķiršanas termiņu, kā arī veica vairākus citus precizējumus Altum garantiju un aizdevumu saņemšanas nosacījumos. Ieviešot vienotus nosacījumus atbalsta saņemšanai šo atbalsta programmu ietvaros, veikti grozījumi, nosakot, ka nodokļu un nodevu parāds, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, komersantiem nevar pārsniegt 1000 EUR, un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, nav noslēgts vienošanās līgums vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Šī nosacījuma izpildi Altum vērtēs uz garantiju piešķiršanas brīdi vai līdz aizdevuma izsniegšanas uzsākšanai. Tāpat līdz ar grozījumiem atbalsta programmās, turpmāk Altum savā tīmekļa vietnē publicēs informāciju par atbalsta saņēmējiem, t.sk. garantiju saņēmējiem, kuriem atbalsta apmērs pārsniegs 100 000 EUR (saskaņā ar Pagaidu regulējuma prasībām). Vienlaikus valdība apstiprināja vairākus grozījumus apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā. Palielināta programmas...

Valdībā 13. maijā apstiprināja grozījumus Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmā (grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr.678 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2.pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana"), kas uzņēmumiem pavērs pieeju daudz plašākam atbalsta instrumentu klāstam. Maksimālā atbalsta summa vienam uzņēmumam dalībai izstādēs un dažādiem digitālajiem risinājumiem palielināta no 20 000 līdz 40 000 eiro, bet Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanas tūrismā projekta ietvaros ir paredzēts atbalsts liela mēroga kultūras un sporta pasākumu, kā arī starptautisku izstāžu organizēšanai Latvijā var piesaistīt līdz pat 195 000 eiro. Līdz ar grozījumiem programmas īstenošanai tiek piešķirts papildu ERAF finansējums 7 511 063 eiro apmērā, līdz ar to uzņēmējiem līdz 2023. gadam grantu veidā ir pieejami 18,7 miljoni eiro. Atbalsts ir pieejams vairākās apakšprogrammās. Atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem Mazie un vidējie eksportējošie uzņēmumi var saņemt līdzfinansējumu savu ārējā mārketinga aktivitāšu īstenošanai līdz 40 000 eiro...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 11.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja Segto obligāciju likuma projektu, kas turpmāk noteiks regulējumu segto obligāciju jomā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības par šo obligāciju emisiju un publisko uzraudzību. Segto obligāciju regulējums veicinās Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, radīs priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai, likumprojekta anotācijā pauž tā autori Finanšu ministrijā. Jaunā likuma projekts noteic segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un paredz nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību. Patlaban Latvijā šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, un tajā trūkst vairāki būtiski elementi, tostarp regulējums pārrobežu darījumiem saistībā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā. Tāpat patlaban nav regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, seguma portfeļa uzrauga darbību un nosacījumi informācijai ieguldītājiem, teikts projekta anotācijā. Ar regulējumu arī paredzēts saskaņot Baltijas segto obligāciju ietvaru, lai varētu veidot pārrobežu segto obligāciju emisijas, tostarp mājokļu tirgus,...

Dokumentu glabāšanas laiks ir visvairāk apspriestā tēma biroja darbinieku vidū, jo daudziem pārvaldes dokumentiem normatīvajos aktos nav noteikti glabāšanas termiņi. Protams, ir atsevišķi normatīvie akti, piemēram, likums "Par grāmatvedību", Civillikums, Ugunsdrošības noteikumi un citi, kuros ir skaidri noteikti dokumentu glabāšanas termiņi. Savukārt personāla dokumentiem pēdējos četros gados ir bijušas vairākkārtējas izmaiņas, kaut arī to glabāšanas termiņš bija nemainīgs — 75 gadi vai pastāvīgs. 1. Arhīvu likums. Latvijas Vēstnesis, 35, 03.03.2010. https://likumi.lv/ta/id/205971/redakcijas-datums/2011/01/01 Pamatā 4. panta 4. punktā tika noteikts, ka dokumentus par personas darba vai dienesta gaitu un izglītojamās personas, tajā skaitā studējošā, lietas glabā 75 gadus. 2. 2017. gada 6. decembrī Arhīvu likumā tika veiktas izmaiņas un 4. panta 4. punkts jau skanēja šādi: "Ministru kabinets nosaka glabāšanas termiņus tiem personas darba vai dienesta gaitu apliecinošiem dokumentiem, kā arī izglītojamās personas, tai skaitā studējošā, lietā esošajiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība." Radās neliels apjukums, jo kā lai organizācijas darbinieks, nebūdams arhīva speciālists,...