BIZNESS

Apstiprinot grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 12. oktobrī precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā. Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00. Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”, valdība 12. oktobrī lēma paplašināt atbalsta saņēmēju loku – turpmāk atbalstam kapitālieguldījumiem varēs pieteikties arī daļa no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumi ar vismaz 150 darbiniekiem. Atbalsta programmu ievieš Altum, un tā pieejama komersantiem līdz šā gada beigām. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Pašreizējā redakcijā atbalsts tiek piešķirts komersantiem, kuri nodarbina vizmas 250 darbiniekus vai gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 eiro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 eiro. Tomēr praktiskajā piemērošanā ir konstatēti gadījumi, kad pretendents pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai. “Mums ir svarīgi visi uzņēmēji, kuri eksportē savas preces un pakalpojumus, un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Lai...

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. No š.g. 11.oktobra turpmākos trīs mēnešus brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot zemāk minētajās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus var sniegt jebkurā tirdzniecības vietā...

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā cita starpā tiek ieviesti pastiprināti epidemioloģiskās drošības pasākumi saimniecisko pakalpojumu, tostarp sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu un nepārslimojušu cilvēku kontaktēšanos. Saimniecisko pakalpojumu sniegšana Lai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanu padarītu pēc iespējas drošāku, saimnieciskos pakalpojumus, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumus, tirdzniecības izstādes, remontdarbnīcas, ķīmiskās tīrītavas, fotopakalpojumus, ar atrakcijām saistītus pakalpojumus ārtelpās u.c., turpmāk var sniegt epidemioloģiski drošā vidē (pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs ir ar derīgu sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu). Papildus minētajām vispārējām epidemioloģiskās drošības prasībām saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma sniegšanas vietā vienam...

2021. gads Latvijas lauku tūrisma un viesmīlības biznesā ir bijis krietni sliktāks nekā 2020. gads, apliecina Latvijas Lauku tūrisma asociācijas (LLTA) vadītāja Asnāte Ziemele. Galvenais iemesls šādai situācijai - pērn bija krietni ierobežotākas ceļošanas iespējas braucieniem ārpus Baltijas robežām. "Pērn mēs visi dzīvojām "Baltijas burbulī" un tas ļoti palīdzēja Latvijas lauku tūrisma nozarei, jo cilvēki ceļoja tepat, Latvijas ietvaros. Savukārt šogad tie, kas vēlas ceļot, un ir vakcinēti, dodas uz ārzemēm, tāpēc vietējā piedāvājuma konkurētspēja ir krietni sarukusi. Īpaši tas jūtams pēc siltās sezonas beigām, kad vairs nav ērti ieturēt maltīti ārpus telpām, tāpat ļoti ierobežotas kļūst pasākumu organizēšanas iespējas. Protams, arī šogad ir daļa uzņēmumu, kam veicies ļoti labi, taču to ir daudz mazāk nekā pērn. Šobrīd, rudenī, pat var teikt, ka klientu vairs nav gandrīz nemaz," skaidro A. Ziemele. Šogad krietni samazinājies ne tikai vietējo, bet arī kaimiņzemju - Lietuvas un Igaunijas tūristu skaits, kuri arī lielākoties izvēlējušies baudīt Eiropas...

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā viena no vistiešāk ierobežojumu skartajām nozarēm ir bijusi tirdzniecība, kur ilgāku laika periodu noteiktu preču sortimenta mazumtirdzniecības veikali klātienē bija slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība internetā likumsakarīgi piedzīvoja uzplaukumu, un ievērojami atšķīrās arī tirdzniecības dinamika dažādās nozares apakšjomās. Covid-19 krīzes laikā notiekošo tirdzniecības nozarē portālam BilancePLZ skaidro makroekonomikas eksperti, kurus lūdzām atbildēt uz jautājumiem par tirdzniecības jomas ekonomisko attīstību šajā laikā, valsts atbalsta pasākumu lomu, kā arī jaunās nodokļu reformas ietekmi uz nozares uzņēmumiem. Daina Paula, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste: Tirdzniecības nozare ir daudzveidīga, un pandēmijas laikā tās attīstība bijusi neviendabīga (1.att.). Mazumtirdzniecība aptver plašu preču klāstu, tostarp nodrošina daudzas pamatvajadzības, un šis faktors mazināja nozares iegrimšanu pandēmijas viļņos. Vairumtirdzniecība īslaicīgi bija ieguvēja no lauksaimniecības preču eksporta (jāatceras, ka lielākā eksportētājnozare arvien ir tirdzniecības nozare, jo ne visi ražojošie uzņēmumi importē vai eksportē preces paši, tieši, bet izmanto tirdzniecības nozares starpniecību). Automobiļu...

Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā, Rīgas dome arī turpmāko mēnešu laikā nepiemēros pašvaldības nodevu par ielu tirdzniecību. To paredz 30. septembrī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā". Grozījumi vēl būs jāpieņem domes sēdē. Ielu tirdzniecībai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai nodeva netiks piemērota līdz 2022. gada 31. martam, bet līdz 2022. gada beigām paredzēts nepiemērot pašvaldības nodevu ielu tirdzniecībai pasākumu, Ziemassvētku, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības laikā un amatniekiem tirdzniecības veikšanai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Samaksātā nodeva par periodu līdz 2022. gada 31. decembrim tiks atmaksāta līdz 2021. gada 30. decembrim, jo uz 2022. gadu tirdzniecības atļaujas var tikt izsniegtas, sākot no 2021. gada 1. oktobra. Saistībā ar Covid-19 izplatību un visā valstī noteiktajiem ierobežojumiem ir samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas negatīvi ietekmē atsevišķu ielu tirdzniecības veidu un tirdzniecības dalībnieku darbību. Tādējādi ir nepieciešami atbalsta pasākumi uzņēmējiem,...

No 11.oktobra iekštelpās pasākumi un pakalpojumi būs jāorganizē vismaz daļēji drošajā jeb “dzeltenajā” vidē, ja darbinieki un klienti ir vakcinēti pret Covid-19, pārslimojuši to vai var uzrādīt negatīvu Covid-19 testu. To paredz 28. septembrī Ministru kabinetā apstiprinātie jaunie noteikumi Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kuri noteic rudens drošības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Prasības tiks attiecināta uz visām jomām, piemēram, ēdināšanu, kultūras un izklaides pasākumiem, izstādēm, izmitināšanu, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumiem, muzejiem, bibliotēkām, sporta un amatieru aktivitātēm, izglītības pakalpojumiem u.c. Arī darba vietās klātienes darbu, cik iespējams, būs jāorganizē daļēji drošajā vidē. Nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē (nav iespējams noskaidrot personas statusu) tiks sniegti tikai pamata pakalpojumi, piemēram, sabiedriskais transports, pasta pakalpojumi, reliģiskās norises, kā arī pamata tiesības – privāta pulcēšanās, dalība miermīlīgos piketos u.c. Nedrošajā vidē būs pieejami pakalpojumi ārtelpās un individuālie, kurus sniedz vakcinēts vai pārslimojis pakalpojumu sniedzējs. “Zaļā” un “dzeltenā” vide pieejamāka ģimenēm ar bērniem pakalpojumu saņemšanas...

Valdība 28. septembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa". Precizētie noteikumi paredz optimizēt tehniskās apskates kārtību, neliekot transportlīdzekļa uzrādītājam vai vadītājam fiziski parakstīt tehniskās apskates protokolu. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka inspektors, izsniedzot tehniskās apskates protokolu, sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kas jānovērš vai kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta. Tāpat tiek precizēti kritēriji riepu protektora dziļumam ziemas periodā. Tā, piemēram, novērtējums "2" tiks piešķirts, ja ir nepietiekams riepas protektora dziļums laikposmā, kad ziemas riepu lietošana nav obligāta; obligātas ziemas riepu lietošanas laikposmā riepas protektora dziļums ir šādā intervālā: 3,0–4,0 mm (neieskaitot) automobilim ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5t; 1,6–2,0 mm (neieskaitot) automobilim ar pilnu masu, lielāku par 3,5t; 2,0–3,0 mm (neieskaitot) autobusam ar pilnu masu, lielāku par 3,5t. Savukārt novērtējums "3" būs, ja obligātas ziemas riepu lietošanas laikposmā riepas...

Valdības 28. septembra sēdē apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā, nosakot patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos, kā arī neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Vienlaikus grozījumi sekmēs to digitālo pakalpojumu sniedzēju darbību un attīstību, kas darbojas ES tirgū, jo prasības būs harmonizēts visās ES dalībvalstīs. Līdz ar grozījumiem likumā digitālajam saturam un digitālajam pakalpojumam tiek noteiktas atbilstības, modificēšanas un piegādes prasības. Iepriekš digitālais saturs bija daļa no preces definīcijas tvēruma, tomēr ņemot vērā digitālā satura īpatnības un to, ka digitālajā vidē ir aizsargājami arī personas dati, prasības noteiktas atsevišķi. Jaunās prasības ietver gan atbilstības prasības, gan piegādes prasības, kā arī aizsardzības līdzekļus patērētājiem neatbilstības gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka kā atsevišķa preču kategorija tiek izdalītas viedās preces (smart goods), jo to izmantošanai ir nepieciešams digitālais saturs. Grozījumi arī nostiprina jau pastāvošo praksi par preču iegādi norēķināties ar...

Saeima 23. septembrī apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot tiesības skatītājiem atgūt līdz š.g. 15. jūnijam iegādāto kultūras un izklaides norišu biļešu naudu, ja epidemioloģiskās drošības prasības liedz tiem pasākumu apmeklēt tādēļ, ka personai nav sadarbspējīga Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta. Saeima pagarinājusi termiņu, līdz kuram skatītāji var pieteikt iegādāto pasākumu biļešu atmaksu, pārceļot to no 31. augusta uz 31. oktobri. Tāpat ikvienai personai, kura kultūras pasākumu nevarēs apmeklēt pozitīva Covid-19 testa rezultāta dēļ, līdz š.g. 31. decembrim ir tiesības atgriezt biļeti un atgūt par to samaksāto naudu. Atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai vasaras sākumā tika radīti jauni drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai - kultūras norišu apmeklēšanā tie no š.g. 15. jūnija nāca kā papildu prasības, kas jāspēj izpildīt jau pēc biļešu iegādes. Tādēļ līdz 15. jūnijam iegādāto kultūras pasākumu biļešu īpašnieki, kuri nav paspējuši vai varējuši saņemt vakcīnu, nav pārslimojuši Covid-19 vai pirms pasākuma...

Grāmatvedībā ikdienā izmanto rēķinus un pavadzīmes saimniecisko darījumu fiksēšanā un arī strīda gadījumā kā pierādījumu, ka darījums ir noticis. Joprojām aktuāls ir jautājums par dokumentu parakstīšanu. Eksperti izsaka viedokļus, un ir vērts ar tiem iepazīties, jo katrs eksperts šo jautājumu analizē, akcentējot dažādas lietas. Šajā rakstā padalīšos ar savu redzējumu par dokumentu parakstīšanu, kas balstīts uz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Manuprāt, katrā uzņēmumā vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāpieņem individuāls lēmums par dokumentu parakstīšanu, autorizēšanu vai neparakstīšanu. Svarīgi ir atcerēties, ka dokumentu rada, lai nostiprinātu jebkuru notikumu un nodrošinātu darījuma juridisko spēku. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šā likuma 7. pantā ir noteikti minimālie rekvizīti un informācija, kas jānorāda dokumentā...

Pašlaik procesus ekonomikā kopumā un komercsabiedrību līmenī lielā mērā nosaka SARS–CoV–2 un ar to saistītie ierobežojumi. Latvijā tie sākās 2020. gada martā. Tāpēc šajā rakstā 2020. gada dati tiks salīdzināti ar 2019. gada datiem, kad pandēmija vēl nebija sākusies. Raksta mērķis ir izpētīt COVID–19 krīzes ietekmi uz Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījumu, peļņu, kā arī pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas rādītājiem. Pētījuma uzdevumi: izpētīt krīzes ietekmi uz komercsabiedrību vidējo lielumu, izmantojot neto apgrozījuma pieauguma tempus; analizēt peļņas un komerciālās rentabilitātes izmaiņas krīzes ietekmē 2020. gadā; izpētīt pamatdarbības naudas plūsmas dinamiku pandēmijas laikā; analizēt ieguldīšanas naudas plūsmas ietekmi uz uzņēmumu izaugsmi 2020. gadā; konstatēt ārējās finansēšanas stāvokli pēc krīzes ierobežojumu ieviešanas, izmantojot finansēšanas naudas plūsmas datus; salīdzināt atsevišķo rādītāju dinamiku savā starpā un izstrādāt pētījuma kopējos secinājumus. Rakstā tiek aprēķināti vidējie rādītāji — aritmētiskie vidējie un mediānas, relatīvie rādītāji — rentabilitāte, viens naudas iegūšanas spējas koeficients (naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība),...

Ministru kabineta sēdē 21. septembrī izskatīti un konceptuāli atbalstīti priekšlikumi drošākai pakalpojumu sniegšanai augošas Covid-19 saslimstības apstākļos. Veselības ministrija piedāvā visos gadījumos, kad tas ir iespējams, ekonomiskās un sociālās aktivitātes - pakalpojumu sniegšanu, pasākumu organizēšanu un citas aktivitātes iekštelpās īstenot “daļēji drošajā” vidē (klātesot personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai viņām ir negatīvs Covid-19 tests) vai “drošajā” vidē (klātesot vienīgi personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas). Bez sertifikātu pārbaudīšanas “nedrošajā” vidē saglabātos tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšana. Jau šobrīd aktivitātes “daļēji drošajā” vai “drošajā” vidē tiek īstenotas vispārējās, interešu un profesionālās izglītības jomās, sporta un amatierkolektīvu darba organizācijā, sabiedriskās ēdināšanas, kultūras un izklaides, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā. Lemjot par labu līdzīgas prakses ieviešanā arī citu pakalpojumu jomā, būtu nepieciešams ieviest “daļēji drošu” vidi kultūrvietu darbības organizācijai iekštelpās, tirdzniecībai telpās, kā arī darbavietās klātienē, dodot tiesības darba devējam noteikt tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības....

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.septembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Šobrīd dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Kā atzīmē likumprojekta autori, šobrīd jautājumi par dalīto īpašumu tiek regulēti vairākos normatīvajos aktos. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus. Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas...