BIZNESS

Noslēgumam tuvojas pārejas periods, kura laikā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki var reģistrēt savu darbību, un, sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, atgādina Ekonomikas ministrija. Kā zināms, 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz, ka visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jābūt reģistrētiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Ņemot vērā to, ka starpnieka atbilstības izvērtēšana var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim, EM aicina starpniekus neatstāt reģistrēšanos uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu jau savlaicīgi. Vienlaikus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka apdrošināšanas kompānijas dažādi piemēro normatīvajos aktos paredzētās prasības attiecībā uz starpnieku (juridisko personu) profesionālās...

Uzņēmuma finanšu vadīšanā apgrozāmais kapitāls ir svarīgs analīzes un vadīšanas objekts, jo tas "apvieno" apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību vadīšanas procesus. Ekonomikas literatūrā apgrozāmais kapitāls tiek definēts kā starpība starp apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Kā jau tika minēts, uzņēmuma apgrozāmo kapitālu aprēķina, no apgrozāmajiem līdzekļiem (debitori, krājumi, nauda) atņemot īstermiņa saistības (parādi piegādātājiem, saņemtie avansi, nākamo periodu ieņēmumi, sociālās apdrošināšanas maksājumi, nodokļi un citas saistības, par kurām netiek maksāti procenti). Apgrozāmo kapitālu mēdz saukt arī par neto apgrozāmajiem līdzekļiem. Parasti apgrozāmie līdzekļi pārsniedz īstermiņa saistības, veidojot pozitīvu apgrozāmo kapitālu. Apgrozāmais kapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma darbību, jo apgrozāmo līdzekļu pārsniegums pār īstermiņa saistībām nozīmē to, ka uzņēmums ne tikai spēj dzēst savas īstermiņa saistības, bet tam ir arī rezerves darbības paplašināšanai un turpmākai attīstībai. Pastāv apgrozāmā kapitāla apjoma atkarība (tas pieaug vai samazinās) no apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību apjomu izmaiņām. Menedžeri, kas nodarbojas ar apgrozāmā kapitāla vadīšanu, izmanto...

Valdība līdz 15. jūnijam pagarinājusi termiņu, līdz kuram personai, ieceļojot Latvijā no vietām ārpus ES, EEZ, Šveices un Lielbritānijas, jāveic papildu obligāts Covid-19 tests (pēc ierašanās Latvijā), kā arī neveikta testa vai pozitīva testa rezultāta gadījumā jāpavada 10 dienu izolācija jāpavada kādā no Latvijas tūristu mītnēm no LIAA administrētā saraksta, kam ir izstrādāti drošības protokoli. Būtiski norādīt, ka personai no personīgiem līdzekļiem jāsedz izdevumi par testa veikšanu, transportu, uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumiem tūristu mītnē. To nosaka otrdien, 13. aprīlī, pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Jau kopš š.g. 12. marta personai, ieceļojot Latvijā no minētā reģiona pēc ierašanās Latvijā jāveic papildu Covid-19 tests iespējami tuvākajā testēšanas punktā. Būtiski norādīt, ka tests jāveic gan bērniem, gan jau vakcinētām personām. Šis nosacījums attiecas arī uz personām, kas Latvijā ieceļo caur citām ES dalībvalstīm pa sauszemi, ar jūras transportu u.c. Prasības neattiecas uz...

Līdz ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem ir palielinājusies gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju interese par attālināto tirdzniecību. Lai palīdzētu nekļūdīties tiešsaistes darbības reģistrēšanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis infografiku par to, kad tiešsaistes tirdzniecība jāreģistrē kā struktūrvienība un kā to izdarīt pareizi. Jebkurš jauns interneta veikals, lapa lielākā tirdzniecības platformā vai mobilā lietotne, ar kuras starpniecību plānots rezervēt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus, ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība1. Arī tad, ja uzņēmums izlēmis papildināt savu līdzšinējo darbību un izveidot interneta tirdzniecības vietni (interneta veikalu), tam 10 dienu laikā no šī lēmuma pieņemšanas ir jāreģistrē struktūrvienība. Tieši tāpat jārīkojas arī pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem. Struktūrvienību var ērti un vienkārši reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kā struktūrvienības nosaukums ir jānorāda tīmekļa vietnes adrese (piemēram, www.domens.lv), kā struktūrvienības veids jāizvēlas “tīmekļa vietne”. Ja uzņēmējdarbības veikšanai tiek izmantota eksistējoša interneta platforma (piemēram, www.ebay.com, www.etsy.com, u. tml.), reģistrējot jānorāda gan platformas, gan sava profila...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 14. aprīlī izsludinājusi Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” atklātā konkursa “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” projektu iesniegumu atlases kārtu. Konkursa mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas. “Uzņēmumu konkurētspēja bieži vien tiešā veidā atkarīga no tā, cik mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi tiek izmantoti. Pārsvarā šo tehnoloģiju pamatā ir zaļās inovācijas un digitālie risinājumi, kuri ļauj uzņēmumiem strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un piesaistīt jaunus klientus. Klimata pārmaiņas mudina iedzīvotājus mainīt savus paradumus, arvien vairāk patērētāju pievērš uzmanību tam kā tiek organizēts ražošanas process. Šī atbalsta programma ir lielisks veids kā mainīt savu saimniekošanas modeli,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts divās jomās – zaļajās inovācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT). Šīs jomas ietver videi draudzīgāku un energoefektīvu materiālu un produktu radīšanu, viedo mobilitāti, tīru transportēšanu, ūdens resursu...

Aprīlī darbu uzsākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē. Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64% no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19% no IKP. “Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa...

Preču zīmes reģistrācija Latvijā nodrošina tās īpašniekam izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi Latvijas teritorijā. Pakalpojums attiecas arī uz kolektīvās un sertifikācijas zīmes reģistrāciju. Sadarbībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) ECP1 Front Office Patentu valdes ir ieviesusi pakalpojumu "Ātrā preču zīmes pieteikuma izskatīšana". Pakalpojums paredz pieteikuma izskatīšanu bez papildu maksas. Pakalpojuma būtiskākie ieguvumi: ātrāks process - paredzot lēmuma par preču zīmes reģistrāciju pieņemšanu ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā; drošāk – izvēloties apstiprinātus terminus no iepriekš sagatavota saraksta (Nicas klasifikācijas preču un pakalpojumu saraksts), ir mazāka iespēja kļūdīties; vienkāršāk - izvēloties šo pakalpojumu tiek būtiski samazināts sarakstes apjoms ar Patentu valdi, tādējādi vienkāršojot kopējo preču zīmes iegūšanas procesu. Patentu valde informē, ka šopavasar ir veikti uzlabojumi - par 988 terminiem ir palielināts Patentu valdes akceptēto preču un pakalpojumu saraksta terminu daudzums. Šobrīd par akceptētiem ir uzskatāmi ne tikai Nicas klasifikācijas klašu virsrakstu termini, bet arī termini, kas apraksta tirdzniecību ar...

Lai pasargātu uzņēmējdarbību no citu negodprātīgām rīcībām, ir nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmuma lietvedības sakārtošanai, jo strīdus situācijā tieši šis faktors spēlē vislielāko lomu! Līdz ar to 22. aprīlī, plkst. 12:00 esiet gaidīti uz BEZMAKSAS juridisko biznesa vebināru “Pareiza lietvedība kā pamats veiksmīgai uzņēmējdarbībai”! Saņemiet vērtīgas jaunas vai atjaunojiet jau esošās zināšanas par dokumentu izstrādāšanu! Vebinārs būs noderīgs visiem, kas darbojas biznesa vidē un vēlas saņemt atbildes, kuras palīdzēs veicināt uzņēmējdarbību! Vebināra plāns: Līguma būtisko sastāvdaļu noteikšana (dokumentu forma, sastādīšanas noteikumi, struktūra, saturs, svarīgākie punkti biznesa aizsardzībai); Līguma valoda (formulējums, interpunkcija, biežāk sastopamās kļūdas, tulkojumu noformēšana, kļūdu labošana); Rīcība līguma pārkāpšanas gadījumā (paziņošana, brīdinājums); Prasības pieteikums un tā sastāvdaļas (forma, struktūra); Procesuālo lūgumu un iesniegumu noformēšana (pievienojamie dokumenti, kopiju noformēšana); Sprieduma izpildes nianses (kas, kāpēc, kā rīkoties); Jautājumi. Vebināra lektore: Inese Ļahoviča – Rīgas šķīrējtiesas tiesnese un prezidija locekle, juriste ar lielu darba pieredzi komerctiesību un civiltiesību jomā. Pasākuma valoda - latviešu. Plānotais...

Saeima 7. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu ieviesta arī virkne Eiropas Savienības (ES) prasību. Jaunais likums stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt...

Apvienotās Karalistes (Lielbritānijas) izstāšanās no Eiropas Savienības pārejas periods ir beidzies, un no šāgada 1. janvāra Lielbritānija ir uzskatāma par "trešo" valsti. Kā šis fakts uzņēmējiem, kas veic darījumus ar Lielbritāniju, ietekmē vairākus svarīgus biznesa aspektus — līgumu slēgšanu, tiesisko strīdu risināšanu, personas datu pārsūtīšanu un preču zīmju aizsardzību, par to īpašā seminārā februārī informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen speciālisti. Kas mainās līgumu slēgšanas jomā? Breksita ietekme uz jau noslēgtajiem līgumiem nebūs pārāk liela — Lielbritānijas izstāšanās nemaina to līgumu spēkā esamību, kuri noslēgti iepriekš. Būtiskākās izmaiņas paredzamas saistībā ar līgumiem piemērojamo likumu, seminārā skaidroja Sorainen zvērināta advokāte Zane Akermane. Līgumam parasti piemēro to likumu, par kuru puses ir vienojušās pašā līgumā, tātad — atbilstoši pušu izvēlei. Ja līgumā šāda vienošanās nav paredzēta, līgumam piemērojamo likumu nosaka pēc dažādiem starptautiskiem līgumiem. Šajā ziņā Lielbritānijā joprojām ir spēkā regulas "Roma I" un "Roma II", jo Lielbritānija šīs regulas pārņēmusi savos iekšējos tiesību aktos....

Valdība 1. aprīlī apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos", paredzot atbalstu daļējai kredītprocentu dzēšanai, zinātniskajiem pētījumiem un lauksaimniecības produkcijas popularizēšanas pasākumu digitalizācijai. Noteikumu izmaiņas stājas spēkā 8. aprīlī. Ar grozījumiem noteikts, ka valsts atbalsts 2021. gadā būs pieejams daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī lauksaimniecības, zvejniecības un zvejas produktu pārstrādes un apstrādes uzņēmumiem, paredzot šim mērķim kopsummā 12 miljonus eiro, kā arī lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, paredzot 3 miljonus eiro, un lauksaimniecības produktu pieejamības informēšanas pasākumu digitālās platformas pilnveidei, paredzot 320 tūkstošus eiro. Lai saņemtu atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par laiku no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam, primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī lauksaimniecības, zvejniecības un zvejas produktu pārstrādes un...

Ministru kabinets 1. aprīļa sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas paredz, ka no 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem. Tāpat valdība apstiprināja, ka no 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (jeb gadatirgi), vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai. Veikalos ārpus lieliem tirdzniecības centriem No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lieliem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2). Visās šajās tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra un tirgojamo preču klāsta) jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem;jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; Lielajos tirdzniecības centros No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība...

Valdības sēdē 1. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas precizē, kādi Covid-19 saslimstības ierobežošanai nepieciešamie noteikumi būs spēkā no 7. aprīļa pēc iepriekš valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Ja saslimstība strauji pieaugs, Ministru kabinets var atkal pastiprināt drošības pasākumus un ieviest jaunus ierobežojumus. Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība visstraujāk notiek slēgtās telpās, arī pēc Lieldienām jāievēro norādes sabiedriskajā transportā, lai tā piepildījums nepārsniegtu 50%. Ieteicams iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas un izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, ar kājām vai velosipēdu. Arī pēc Lieldienām gan privāti, gan publiski pasākumi ir aizliegti. Tomēr no 7. aprīļa klātienē drīkstēs organizēt gājienus un piketus ārpus telpām līdz 10 personām, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Savukārt privāti ārpus telpām drīkstēs tikties divas mājsaimniecības (līdz 10 cilvēkiem). Spēkā saglabāsies līdzšinējā norma, ka bērēs un neatliekamu kristību ceremonijā atļauts pulcēties līdz desmit cilvēkiem no...

Ja uzņēmumi vai nevalstiskās organizācijas nomā telpas valsts vai pašvaldību, citu atvasinātu publisku personu un to kapitālsabiedrību piederošajos nekustamajos īpašumos, un to uzņēmējdarbība cietusi valdības noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ, tie var lūgt nomas maksas samazinājumu vai pat atbrīvojumu no tās. Uzņēmēji, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 krīze un kuri telpas savai saimnieciskajai darbībai nomā no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrībām, var lūgt atbrīvojumu no nomas maksas vai tās samazinājumu noteiktam laika periodam līdz šā gada 30. jūnijam. Tāpat uzņēmēji var lūgt kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošanu. Minēto atbrīvojumu saņemšanai nepieciešams nomnieka iesniegums, kā arī viņam jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Ja nomātās telpas noteiktajā periodā saimnieciskās darbības veikšanai vispār neizmanto Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, tiek piemērots nomas maksas atbrīvojums. Savukārt citos gadījumos nomniekam piemēro nomas maksas samazinājumu līdz pat 90%. Pašvaldības var noteikt arī citus kritērijus pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomniekiem, kā arī noteikt citu nomas maksas...

Uzņēmuma jeb biznesa vērtēšana saistās ar virkni pasākumu kompleksu, kas tiek īstenoti pie biznesa darījumu veikšanas. Kas ir šie darījumi un cik izšķiroša loma tieši uzņēmuma vērtēšanai var būt katrā no konkrētajiem gadījumiem, skaidro Auctus Capital vecākā finanšu analītiķe Natalja Sniega. Vajadzība pēc biznesa vērtēšanas var rasties vairākās situācijās – gan apsverot domu par uzņēmuma pirkšanu - pārdošanu, gan gadījumos, kad plānota investora piesaiste, kā arī stratēģiskās plānošanas vajadzībām, lai labāk orientētos tirgū un pilnvērtīgāk veidotu nākotnes plānus. Ir situācijas, kad biznesa vērtēšana ir obligāts solis. Viens no tiem ir biznesa darījumu plānošana – lemjot gan par uzņēmuma pārdošanu, pirkšanu vai apvienošanos, gan par investora piesaisti. Vērtējums būs nepieciešams, lai korekti noteiktu vēlamo darījuma cenas diapazonu. Vērtējums palīdzes arī novērst situāciju, kad investors ir ieinteresēts un gatavs darījumam, bet darījums netiek realizēts dēļ esošo īpašnieku nepamatotām ekspektācijām par uzņēmuma vērtību, vai arī puses nespēj pietiekami argumentēt piedāvāto darījuma cenu. Ņemot vērā, ka...