BIZNESS

Šā gada 25. janvārī valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, precizēja nosacījumus tirdzniecības veikšanai epidemioloģiski nedrošajā vidē, novēršot tiesību normu dažādu interpretāciju un atsevišķos gadījumos īstenoto praksi izmainīt plauktu, tirdzniecības iekārtu un citu konstrukciju novietojumu telpā nolūkā sašaurināt fiziski apmeklētājam pieejamo tirdzniecības zāles platību līdz tādai, kas nepārsniedz 1500 m2 un kas būtu atbilstoši darbam epidemioloģiski nedrošajā vidē. Kā zināms, tirdzniecības vietas drīkst sniegt tirdzniecības pakalpojumu epidemioloģiski nedrošā vidē, ja to kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2. Vienlaikus praksē atsevišķi tirgus dalībnieki norādījuši uz neskaidrībām šīs tiesību normas piemērošanā, jo MK rīkojumā nav precīzi atrunāts, kas ir apmeklētājam publiski pieejamā telpas platība – visa tirdzniecības zāle vai tikai tā telpas daļa, kurā apmeklētājs fiziski var uzturēties atbilstoši tirdzniecības zāles iekārtu un plauktu izkārtojumam. Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem MK rīkojumā, precizēts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē...

Trešdien, 26. janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to caurspīdīgumu. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Reforma nodrošinās Uzņēmumu reģistrā piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, radot drošu uzņēmējdarbības vidi. Diemžēl līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija.” To apstiprina arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti, un šādu vērtējumu akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies tieši tās necaurspīdīguma dēļ. Tāpēc Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā, lai sagatavotu reformu akciju sabiedrību tiesiskajā regulējumā. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju...

Izstrādājot ziņojumu par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas kontroles dienestu (MKD), Ekonomikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) secinājusi, ka Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekme uz maksātnespējas jomu aizvien atbilst līdzšinējām tendencēm. Pēc aktuālā ziņojuma par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu tiek secināts, ka nav identificēti jauni riski, kuri ietekmējuši maksātnespējas jomu. Tāpat nav konstatēts, ka būtu kāda konkrēta darbības joma, kuras pārstāvji plaši piemērotu Maksātnespējas likumā ietvertos risinājumus. Attiecīgi no maksātnespējas jomas perspektīvas nav konstatējamas bažas par kādas konkrētas nozares maksātspēju. Tieslietu ministrija turpinās rūpīgi vērtēt esošo situāciju maksātnespējas jomā. 2021. gadā tika veikta Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmes uz maksātnespējas jomu sākotnējā novērtēšana. Sākotnējā ziņojumā secināts, ka Covid-19 infekcijas izplatība līdz šim nav negatīvi ietekmējusi maksātnespējas jomu un maksātnespējas jomā, sākoties trešajai ārkārtējai situācijai, nav konstatējami būtiski...

Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras 2020. gadā sasniedza mērena Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme, vērtējot apdrošināšanas nozares darbības rezultātus. Kopējais prēmiju apjoms 2020. gadā samazinājās par 1,1%, atlīdzības – par 7,1%. Tikai 2021. gada trešajā ceturksnī pēc piecu mēnešu krituma un stagnācijas nozare atgriezās pie izaugsmes ar 2,9% parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu. Iepriekšējos gados Latvijas apdrošināšanas tirgus bija piedzīvojis stabilu 7-11% izaugsmi. Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijis 420,3 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir dzīvības apdrošināšana ar 96,2 miljoniem eiro un 1,8% pieaugumu, kam cieši uz pēdām seko veselības apdrošināšana ar 89,3 miljoniem eiro un 8,4% pieaugumu. Veselības apdrošināšana ir viens no veidiem, kas ir uzrādījis stabilu izaugsmi visā pandēmijas laikā. Atlīdzībās klientiem deviņos mēnešos apdrošinātāji ir izmaksājuši 254,5 miljonu eiro – tas ir par 1,4% vairāk nekā 2020. gadā šajā laika periodā. Savukārt citas Eiropas valstis Covid-19 pandēmija un valdību rīcība...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska. Pēdējo mēnešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbēgami ietekmē visus uzņēmējus visās nozarēs. Jau šobrīd uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu. Ņemot vērā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs enerģētikas krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē. AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris stāsta: “Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%....

Valsts meža dienests (VMD) vērš uzmanību, ka meža īpašniekiem, kuri 2021. gadā savā mežā veikuši saimniecisko darbību, līdz 1. februārim dienestā jāiesniedz pārskats. Pārskats par saimniecisko darbību mežā jāiesniedz meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri 2021. gadā veikuši koku ciršanu, jaunaudžu kopšanu, meža atjaunošanu vai meža ieaudzēšanu. VMD aicina klientus atturēties no mežniecību apmeklēšanas klātienē un izmantot attālinātās iespējas pārskatu iesniegšanai. Informāciju par 2021. gadā veikto mežsaimniecisko darbību var iesniegt: tiešsaistē Meža valsts reģistrā; kā elektronisku dokumentu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot to uz mežniecības oficiālo e-pasta adresi. Mežniecību e-pasta adreses publicētas VMD tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”; ar pasta starpniecību. Mežniecību adreses publicētas VMD tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”; ievietojot pārskatus pie mežniecībām izvietotajās pastkastītēs. Pārskata veidlapas pieejamas VMD tīmekļvietnes sadaļā “Veidlapas”. VMD misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ikreiz sasniedzot labāko rezultātu. VMD ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

No 19. janvāra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju projektu atbalsta programmā, kura būs pieejama uzņēmējdarbības attīstības projektiem, sākot no 10 miljoniem eiro. Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un Attīstības finanšu institūciju ALTUM. Pieteikties programmā un uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst ALTUM piešķirto aizdevumu. Programmas mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgiem projektiem, kuri palīdzēs sasniegt tādus stratēģiskos mērķus kā ekonomikas reindustrializācija uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm un eksporta apjoma dubultošana līdz 2027. gadam. Īstenojot šo programmu, tiks radītas 800 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, katrs projekts nesīs vismaz trīs miljonus eiro eksporta pieaugumu gadā un 250 tūkstošus eiro ieguldījumus pētniecībā un attīstībā ik gadu. "Šobrīd tādās viedās specializācijas nozarēs kā...

Saeima ceturtdien, 13.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem precizētas sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritēriji, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. Ar grozījumiem precizēts sociālā uzņēmuma jēdziens, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt...

Ne visās uzņēmējdarbības jomās Covid–19 krīze ir nozīmējusi darbības sašaurināšanu, apgrozījuma kritumu un galvassāpes. Žurnāla Bilance interviju ciklu ar Latvijas uzņēmējiem par pandēmijas laika pieredzi noslēdzam ar pozitīvu stāstu no nozares, kurai ar kovidu saistītie ierobežojumi veicinājuši tikai ieguvumus, vienlaikus gan arī šajā biznesā viss nav tik vienkārši, kā no malas varētu izskatīties, — saruna ar pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu. Daudziem interneta veikaliem pandēmijas laiks bijis kā medusmaize, jo saraustītā klātienes tirdzniecība vērsusi patērētāju skatienus tiešsaistes virzienā. Kā, sākoties kovida krīzei, to varēja just pārtikas interneta tirdzniecības jomā? Kā mainījās Svaigi.lv klientu uzvedība, produktu pieprasījums? Pats kovida krīzes sākums mūsu biznesā iezīmējās ļoti skaidri. Tajā pašā dienā, kad valstī pirmoreiz izsludināja ārkārtas stāvokli, mēs uzreiz redzējām izmaiņas mūsu pircēju uzvedībā — sistēmā sāka ienākt daudzi pasūtījumi, viens pēc otra. Tā pavisam noteikti bija reakcija uz nedrošības izjūtu — neviens no mums tobrīd nezināja, kas notiks tālāk. Pasūtījumu...

Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 11.janvārī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu pagarināt atbalsta saņemšanas periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem. Papildu atbalsta sniegšana komersantiem tiks nodrošināta abu atbalsta programmu esošā finansējuma ietvaros. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus uzņēmējdarbībai ārkārtējās situācijas laikā, kas pagājušajā nedēļā tika pagarināta līdz š.g. februāra beigām, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos vietās, kur ir paaugstināts risks Covid-19 vīrusa izplatībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 28. februārim. Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju arī par š.g. februāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs: NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība, NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība, NACE 92.00 Azartspēles un derības, NACE 56.30 Bāru darbība; NACE 74.90 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; NACE 77.39 Citur neklasificētu pārējo...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraugāmajiem finanšu tirgus dalībniekiem 2021. gada nogalē pievienojās jauns segments – kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kolektīvā finansēšana Eiropā ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku, kas nav patērētāji, un juridisku personu uzņēmējdarbības, kas nav finanšu pakalpojumu sniegšana, finansēšanai. Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību; šādu uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju. Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus, proti, var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai jāsaņem atļauja, Latvijā to izsniegs FKTK, tāpēc FKTK aicina potenciālos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus - juridiskās personas - jau patlabanvērsties FKTK un iepazīstināt ar sevi un plānoto darbību. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu vienotais regulējums ietverts Eiropas Savienības (ES) Regulā Nr. 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (Regula). Regula tiek piemērota no...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties algu subsīdiju atbalstam. Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus, nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus, un saņemt subsīdijas nodarbināto bezdarbnieku darba algām. Algu subsīdiju atbalsta pasākuma ietvaros darba devējs sešu mēnešu laikā saņem dotāciju darba algai 50% apmērā no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas. Viena nodarbinātā bezdarbnieka darba algas dotācijas apmērs ir līdz 500 eiro mēnesī. Pieteikties algu subsīdiju atbalstam aicināti komersanti, kooperatīvās sabiedrības un pašnodarbinātās personas, izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Algu subsīdijai pieteiktai brīvai darbavietai pirms pieteikuma iesniegšanas jābūt reģistrētai NVA. Algu subsīdiju atbalstam var pieteikties NVA visa gada garumā - līdz 2022.gada 31. decembrim. Algu subsīdiju darbavietās tiek nodarbināti bezdarbnieki, kuri pie attiecīgā darba devēja nav bijuši nodarbināti pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī pie attiecīgā darba devēja iepriekš nav bijuši...

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmumam no 2022. gada 1. janvāra spēkā stāsies izmaiņas vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu cenrādī. Jaunie universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifi izstrādāti, balstoties uz aktuālo situāciju pasta pakalpojumu nozarē saskaņā ar esošajām sūtījumu piegāžu izmaksām un starpvalstu pasta sūtījumu tarifiem. Tarifu izmaiņas ietekmējusi virkne faktoru, kas saistās gan ar transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu sadārdzinājumu, tradicionālo iekšzemes pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, sūtījumu piegādes izmaksu pieaugumu sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un ES no 2021. gada 1. jūlija noteikto jauno kārtību trešo valstu sūtījumu atmuitošanā no pirmā centa, pārrobežu norēķinu izmaksu pieaugumu u.c. Jaunās tarifu izmaiņas skars gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumus. Lai gan daļa tarifu ar 1.janvāri pieaugs, teju piektdaļa (19%) sūtījumu tarifu 2022. gadā saruks. Pamatā sūtījumi ar lielāku svaru no nākamā gada kļūs lētāki, bet vieglāki sūtījumi, kuru piegāde galarezultātā izmaksā vairāk, – dārgāki. Piemēram, vienkāršas A...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai. Ja pamatdarbības veids 2021. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2022. gada 1.maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. VID aicina nodokļu maksātāju informāciju iesniegt pamatoti un atbildīgi, lai neveidotos situācijas, kad neatbilstoša pamatdarbības veida dēļ nav iespējams īstenot savas tiesības, piemēram, pieteikties atbalstam Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai. Gan grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, gan algu subsīdijām darbiniekiem par 2021.gada oktobri un novembri nevar pieteikties nodokļu maksātāji, kuru pamatdarbība atbilst kādai no 17 Ministru kabineta definētām nozarēm....

Biznesa videi ir neliela izpratne par pienākumiem attiecībā uz vides aizsardzību un atbildības riskiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem. Jau 30 gadus Latvijā ir spēkā normas par vides aizsardzību. Šajā skaidrojumā par to, kādi ir svarīgākie juridiskie aspekti vides tiesību atbildības un atbilstības jomā, kā arī praktiski ieteikumi vides tiesību strīdu risināšanā. Vides aizsardzības likums definē, ka vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai. Jautājumus, kā uzņēmums var juridiski sakārtot savu darbību atbilstoši vides prasībām un kas ir galvenie riski, kas ir jāņem vērā, skaidro Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāte Zane Akermane. Kas ir galvenie šīs atbildības subjekti? Tie ir piesārņojošās darbības veicēji, kuriem ir speciālās atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, piemēram, ražošanas uzņēmumi, autoservisi u.c., kuriem ir izsniegtas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājums. Uzņēmumiem ir jāņem vērā īpašais pienākumu loks, ko nosaka Vides aizsardzības likums un izdotā...