BIZNESS

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 16. septembrī lēma, ka nodevu 1 EUR par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā ieviesīs no 2023. gada 1. janvāra. Iepriekš bija plānots to ieviest jau no 2022. gada sākuma. Galīgais lēmums par grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā”, kas pieņemti 2019. gada 25. septembrī, vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Izmaiņas noteikumos rosinātas, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem – personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs. Saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne stingru ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmē tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei. Šādos apstākļos nepieciešams atbalstīt tūrisma nozares atgūšanos un novirzīt tūristu mītnei pieejamos finanšu līdzekļus darbības atjaunošanai un klientu piesaistei, secina domes komiteja....

Uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) par dalību aizliegtā vienošanā jeb kartelī ir konstatējusi pārkāpumu, ir gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Tomēr kopš 2016. gada šādiem uzņēmumiem ir iespējams veikt tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai apliecinātu to uzticamības atjaunošanu un spēju novērst tādu pašu un līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē. (KP) 13. septembrī ir sniegusi pozitīvu atzinumu par t.s. “Būvnieku karteļa” lietas dalībnieka – SIA “VELVE” – veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, tādējādi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 43. pantu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 49. pantu pasūtītāji varēs lemt par uzņēmuma dalību publiskajos iepirkumos, neskatoties uz karteļa dalībniekam paredzēto aizliegumu vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. SIA “VELVE” jau pirms KP pieņemtā lēmuma t.s. “Būvnieku karteļa” lietā, piekrītot KP konstatētajiem faktiem, atzīstot savu vainu, sadarbojoties ar iestādi un izbeidzot tiesisko strīdu lietā ar noslēgto izlīgumu, ieguva ne tikai naudas soda samazinājumu, bet arī apliecināja savu izpratni par konkurences tiesību...

Šā gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43%, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā. 2021. gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%). “Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās ALTUM aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, ALTUM valdes loceklis. “Ik gadus ALTUM biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka ALTUM iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas". Biznesa uzsācēji iesniedz pārdomātākus un rūpīgāk izstrādātus biznesa plānus, piesardzīgāk analizē biznesa riskus un sastāda rezerves plānus. Novērojama arī profesionālāka...

Viens no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzdevumiem ir uzskaitīt, novērtēt un realizēt valstij piekritīgo mantu jeb to mantu, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu. Turpmāk šo mantu savā īpašumā, iesniedzot savu cenu piedāvājumu, varēs iegādāties ne tikai juridiskas personas, bet arī fiziskas personas jeb ikviens interesents. Iespējams iegādāties visdažādākās valstij piekritīgās kustamās mantas, piemēram, transportlīdzekļus, tajā skaitā arī velosipēdus, juvelierizstrādājumus, instrumentus un darba rīkus, apģērbus un apavus, kurināmo materiālu u.c. Aktuālais valstij piekritīgās mantas piedāvājums un pieteikšanās prasības ir pieejamas VID tīmekļvietnes sadaļā “Par mums/Valstij piekritīgā manta”. Lai pretendētu uz valstij piekritīgo mantu, interesentam cenu aptaujas uzaicinājumā noteiktajā termiņā jāiesniedz VID savs cenas piedāvājums. Uz piedāvājuma iesniegšanas dienu potenciālajam pircējam nedrīkst būt nodokļu parāds virs 150 eiro, kā arī tam jāatbilst citām VID uzaicinājumā noteiktajām prasībām. Valstij piekritīgās mantas tiek uzglabātas visā valsts teritorijā un cenu aptaujas uzaicinājumā tiek norādīta to atrašanās...

Situācijas, kurās personas lūdz izsniegt sarunas ierakstu vai videoierakstu par kādu notikumu kurā iesaistīta persona, ir dažādas. Lielākoties šīs situācijas attiecināmas uz gadījumiem, kur personai nepieciešami pierādījumi, kas atrodami attiecīgajos audio un/vai video ierakstos, un kas nepieciešami kādas konkrētas likumīgas intereses aizsardzībai, skaidro Datu Valsts inspekcija. Piemērs Kārlis īrē dzīvokli no namīpašnieka. Dzīvokļu pagalms ir slēdzams, tomēr Kārlis nākamajā rītā konstatē, ka no pagalma ir nozagts viņa velosipēds. Zinot, ka namīpašnieks veic videonovērošanu pagalmā, Kārlis vēršas ar lūgumu izsniegt videoierakstu, lai noskaidrotu, kurš ir nozadzis viņa velosipēdu un iesniegtu policijai iesniegumu par nozagto velosipēdu. Kārlis saņēma mutisku noraidījumu no namīpašnieka, kurš norāda, ka nevar izsniegt ierakstu, pamatojoties uz datu aizsardzību – varot redzēt arī citu dzīvokļu īrniekus. Kārlis meklētājprogrammā ieraksta “datu aizsardzība” un pēc atrastajiem rezultātiem veic izpēti www.dvi.gov.lv – rezultātā, lai savā rīcībā iegūtu videoierakstu, kuru pievienot iesniegumam policijai – Kārlis iesniedz namīpašniekam datu subjekta informācijas pieprasījumu par videoieraksta kopijas izsniegšanu....

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti plaši un apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas skar daudzus ar akciju sabiedrības darbību saistītus jautājumus — akcijas un to veidus, akcionāru reģistru vešanu, akciju sabiedrību dibināšanu, akciju atsavināšanu, akcionāru sapulču sasaukšanu un norisi, kā arī patieso labuma guvēju atklāšanu. Zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un vecākā juriste Zane Paeglīte izmaiņas skaidroja vebinārā. Papildu ieskatu neskaidrajos jautājumos sniedza arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2023. gada vidū Komerclikuma grozījumu projekts valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 2021. gada 1. aprīlī. Plānots, ka likumprojekts Saeimā varētu nonākt šoruden. Grozījumi varētu stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, paredzot pārejas periodu dokumentu sakārtošanai vienu gadu — līdz 2024. gada 30. jūnijam. Izmaiņas skars vairākus ar akciju sabiedrību darbību saistītus jautājumus: akcijas: vārda un uzrādītāja akcijas; akcionāru reģistru vešanu; AS dibināšanu, pamatkapitāla apmēru un apmaksu; akciju atsavināšanu; akcionāru sapulču sasaukšanu un norisi; akcionāra...

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka no š.g. 1. jūlija nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, informē Ekonomikas ministrija. Līdz šā gada 8. septembrim nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir reģistrēti 550 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, kas pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, ir tikai trešā daļa no Latvijā strādājošajiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Ja nereģistrētas personas sniedz nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus pēc šā gada 1. jūlija, tā ir neatļauta saimnieciskā darbība, par kuru Valsts ieņēmumu dienests piemēro atbildību saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” un citiem normatīvajiem aktiem. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams vien Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Papildu informācija par reģistrēšanos Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir atrodama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums arī paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī...

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – parakstījušas sadarbības memorandu, kura mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības. Memoranda parakstītāji vienojas par šādu rīcību, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību visā Latvijas teritorijā: saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu vairāk kā par 5% līdz 2023. gada 1. janvārim; veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju; noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu). Mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas – zibmaksājumi, bezkontakta norēķini u.tml. –, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma –...

Latvijas Banka 20. septembrī (sākums plkst. 13.30) rīko gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos", kas šogad veltīta ilgtspējīgas ekonomikas tēmai. Konferencē būs divas paneļdiskusijas – "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" un "Ilgtspēja – ceļā uz līdzsvarotu attīstību". Starptautiskā konference notiks pamatā attālināti, ievērojot Covid-19 pandēmijas laikā noteiktos drošības pasākumus. Lielākā daļa runātāju, kā arī skatītāji piedalīsies, izmantojot mūsdienīgu videokonferenču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Konferenci ikviens interesents varēs vērot tiešraidē tīmekļvietnē makroekonomika.lv un ziņu portālos, kā arī uzdot jautājumus starptautiskajiem un Latvijas ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference). Konferences dalībniekus un vērotājus ar ievadreferātu uzrunās Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele (Isabel Schnabel). Sekojošajā paneļdiskusijā "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" tiks spriests par šādām tēmām: Monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība, valsts investīciju un parāda ilgtspējas nozīme zemu un negatīvu procentu likmju un izaugsmes atšķirību apstākļos. Kādus potenciālos riskus rada parādu pieaugums pēcpandēmijas periodā pasaulē un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā un grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem", kas nosaka izmaiņas muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas, personas tiesību aizstāvība tiks nodrošināta tiesā, tāpēc noteikta personas rīcība gadījumos, kad tiesā ir iesniegts prasības pieteikums par tiesvedības uzsākšanu par viltotām precēm. Atgādinām, ka viltotas jeb kontrafaktas preces ir tādas preces, kas pārkāpj tiesības uz intelektuālo īpašumu: preču zīmēm, dizaina paraugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm u.c. Līdz ar grozījumiem normatīvajā regulējumā mainās VID kompetence, ja muitas kontroles pasākumu rezultātā tiek konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. VID arī turpmāk pieņems lēmumus par viltotu preču nodošanu iznīcināšanai, ja preču deklarētājs vai valdītājs pret to neiebilst, kā arī gadījumos, kad preču deklarētājs iebilst pret iznīcināšanu, bet tās ir preces, kuras...

Lai skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā tiktu ievērota pēc iespējas lielāka piesardzība un tiktu novērsti riski inficēties ar Covid-19, Ekonomikas ministrija atgādina, ka 1. septembrī beidzas iepriekš noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu (atsevišķā telpā) sniegšana, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez sadarbspējīga sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams. Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi. Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs var apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties LIAA pirmsinkubācijas programmai, kā arī Radošo industriju inkubatora inkubācijas programmai, kas norisināsies no 1. septembra līdz 13. septembrim. LIAA pirmsinkubācijas programmā 262 jaunie biznesa ideju autori varēs uzsākt savas idejas, produkta vai pakalpojuma attīstīšanu kādā no 12 LIAA biznesa inkubatoriem. Tāpat jaunajiem un jau ražojošajiem uzņēmējiem būs iespēja piedalīties konkursā, lai kļūtu par kādu no 10 jaunajiem Radošo industriju inkubatora inkubācijas programmas dalībniekiem. Pirmsinkubācijas programma piemērota ideju autoriem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu. Pretendentam jābūt biznesa idejai, vēlmei mācīties un piedalīties tiešsaistes apmācībās sešu mēnešu garumā. Kopā ar pārējiem pirmsinkubācijas dalībnieks mācās praksē pārbaudīt savas biznesa idejas dzīvotspēju, kā arī iegūt atgriezenisko saiti no citiem dalībniekiem un uzņēmējiem no biznesa inkubatoru uzņēmēju kopienas. Inkubācijas programma Radošo industriju inkubatorā piemērota uzņēmumiem, kuri pārstāv radošās industrijas un kuri jau ir izveidojuši produktu, ir uzsākuši tirdzniecību un drīzumā plāno eksportēt vai jau...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 26. augustā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"". Grozījumu izstrādes mērķis ir veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem tiks novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, Ekonomikas ministrija rosina arī normatīvo regulējumu papildināt...

Lai atbalstītu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam un Baltijas kapitāla tirgu attīstību, valdība 24. augustā apstiprināja Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi. Fonds darbosies kā specializēts finanšu starpnieks, kas veic ieguldījumus uzņēmumā pirms publiskā piedāvājuma, būtiski atbalstot publiskā piedāvājuma līdzekļu vākšanu un tiešu iekļaušanu tirgū. Atbalsts būs pieejams pelnošiem uzņēmumiem ar uzņēmuma vērtību no 5 līdz 100 miljoniem eiro. Fonda ieguldījumi būs iespējami gan sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos, gan pirms publiskā piedāvājuma posmā ar nolūku noteiktā laika periodā iekļaut uzņēmumu publiskā kapitāla tirgū. Vietējā kapitāla tirgus attīstība un MVU piekļuves finansējumam atvieglošana ir kopīga Baltijas valstu prioritāte, kas ietverta 2017. gadā parakstītajā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru saprašanās memorandā par reģionālā kapitāla tirgus attīstību Baltijā. Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveide notiek sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un KPMG Baltics konsorciju. Fondu finansēs no Eiropas Savienības fondu...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko radītāju prognozēm, plānotajiem nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumiem un prioritārajiem pasākumiem 2022. – 2024. gadam, uzskata, ka nav skaidrības par to, kā Latvija plāno sasniegt noteiktos tautsaimniecības attīstības mērķus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Nākamais gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai, krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanai un ekonomikas transformācijai. Lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un veicinātu Latvijas rūpniecības eksportu, jāpanāk ievērojams uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojums, kā arī jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Tikai šādi spēsim sasniegt ambiciozos Latvijas klimatneitralitātes un digitalizācijas mērķus un efektīvi risināt pandēmijas radītos izaicinājumus.” Darba devēji uzsver, ka nākamā gada un vidējā termiņa budžeta ietvaros stingri jāvadās pēc valsts attīstības dokumentos noteiktajiem stratēģiskajiem plāniem līdzsvarotai izaugsmei, konkurētspējai un nozaru attīstībai. LDDK aicina valdību un politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus un ievērot ilgtspējīgu valdības parādu līdz 50% no IKP. Analizējot 2022. gada valsts budžeta izdevumus,...