BIZNESS

“Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti, ko jūnijā publiskoja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētnieki, liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāds indekss tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP*. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika...

Lai Covid-19 situācijā atbalstītu uzņēmējus un strādājošos, valstī joprojām tiek turpināti atbalsta pasākumi, informē Finanšu ministrija. Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem, 15. jūnijā šim mērķim novirzīti vēl papildu 75 miljoni eiro. Savukārt valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” palielinās vēl par 300 miljoniem eiro. Līdz ar to plānotā summa neparedzētiem gadījumiem sasniegs 1,62 miljardus eiro. Finansējums tiks novirzīts veselības, izglītības, uzņēmējdarbības un citām nozarēm, ko skāris Covid-19. Valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu granta veidā var pieteikties uzņēmēji visā Latvijā. Par jūniju atbalstam var pieteikties līdz 15. jūlijam. Turpinās arī dīkstāves atbalstu un algu subsīdiju izmaksa, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis skaidrojošo materiālu "Par iesniegumu atbalstam par dīkstāvi un atbalstam algu subsīdijai vērtēšanu", kurā skaidrots, ka atbalstu turpmāk piešķirs tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir aizliegts veikt saimniecisko darbību saistībā ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid 19 infekcijas izplatības ierobežošanai....

Eiropas Komisija ir saskaņojusi valdības apstiprinātos grozījumus atbalsta programmā granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Turpmāk atbalsts tiks fokusēts uz to nozaru komersantiem, kas Covid-19 krīzē cietuši visbūtiskāk. Precizēti ir arī atbalsta saņemšanas nosacījumi. Granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem par jūniju komersanti var pieteikties līdz 2021. gada 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu 2021. gada 7. aprīlī pakāpeniski tika sākts mazināt ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai. Tādēļ, sākot no 2021. gada maija, ir precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalstu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota. Ir identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no 2021. gada maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c. Tāpat no 2021....

Pandēmijas zīmē aizvadīts vairāk nekā gads. Ik pa laikam izskan daļas uzņēmēju neapmierinātība ar vienu vai otru valdības lēmumu, kā arī pesimistiskas prognozes par to, ko epidemioloģiskie ierobežojumi nodarīs Latvijas tautsaimniecībai. Tomēr nepamet datos un novērojumos balstīta izjūta, ka kopumā šo krīzi pārciešam daudz vieglāk nekā 2008. gada dižķibeli. Vai tā patiešām ir, to lūkojam skaidrot ar izsvērtu un analītisku eksperta skatu sarunā ar Uldi Rutkasti, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju. Kā Latvijas ekonomika un uzņēmumi līdz šim pārcietuši Covid-19 pandēmijas ietekmi? Ko liecina galvenie makroekonomiskie indikatori? Ietekme uz ekonomiku ir diezgan būtiska, lai gan ne tik negatīva, kā sākumā tika prognozēts. Kopumā ekonomika pērn saruka par 3,6%. Šī krīze īpaša ar to, ka izpaudusies visai asimetriski dažādās tautsaimniecības jomās. Vairāk cietusi pakalpojumu nozare, un diezgan būtiski krities privātais patēriņš, kas pagājušogad samazinājās gandrīz par 10%. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares saruka par 37%, māksla un izklaide – vairāk nekā par...

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Ekonomikas ministrija informē, ka ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu granta programmā Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, kas par mēnesi pagarina apgrozāmo līdzekļu granta programmu, palielina kopējo finansējumu uzņēmēju atbalstam, vienlaikus samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus nosacījumus atbalsta saņemšanai, lai atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par š.g. maiju un jūniju saņemtu visvairāk Covid-19 ietekmētie uzņēmumi. Detalizēti nosacījumus apgrozāmo līdzekļu granta saņemšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. “Neskatoties uz ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, vairākas nozares joprojām nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību. Uzņēmumu pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem operacionālo izmaksu segšanai turpina pieaugt, tāpēc esam palielinājuši finansējumu atbalsta programmai, kā arī fokusējuši atbalstu uz Covid-19 krīzē vistiešāk cietušajiem. Ir svarīgi palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, kā arī kompensēt radušos zaudējumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pakāpeniski mazinot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai, no 2021. gada...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu izstrāde” projektu iesniegumu atlases kārtu. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro apmērā. Projektu iesniegumus varēs iesniegt LIAA līdz šī gada 31. augustam. Projektu konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju un sekmēt jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādi zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. “Viens no Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtermiņa mērķiem ir dubultot eksporta apjomu līdz 2030. gadam. To būs iesējams paveikt tikai tad, ja mēs strādāsim pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanas. Norvēģijas finanšu instrumenta programma ir laba iespēja kā paaugstināt savu produktivitāti un eksportspēju,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas eksperimentālai izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri,...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Uzņēmumu reģistra faktiskās rīcības, veicot ierakstu tīmekļvietnes maksātnespējas reģistrā sadaļā „Žurnāls” par konkrētas privātpersonas maksātnespējas procesu, atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzinājumu (lieta Nr. SKA-438/2021 (A420215718). Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Izskatāmajā lietā pieteicēja AS „Citadele banka” vērsās tiesā, prasot zaudējumu atlīdzību saistībā ar to, ka Uzņēmumu reģistra kļūdas dēļ maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē https://maksatnespeja.ur.gov.lv/ informācija par pieteicējas kreditoru bija redzama tikai sadaļā “Meklēšana”, bet nebija redzama sadaļā “Žurnāls”. Šāda kļūda radās, jo amatparsona, reģistrējot informāciju par lēmumu tīmekļvietnē, ierakstīja nākamās dienas datumu, nevis datumu, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tā rezultātā sadaļā „Žurnāls” nebija atrodams ieraksts par konkrēto pieteicējas debitoru. Galvenais strīds lietā bija par to, vai privātpersona var paļauties, ka Uzņēmumu reģistra atbildībā esošajā maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē informācijas apjoms sadaļā „Žurnāls” ir pilnīgs. Senāts spriedumā piekrīt Uzņēmumu reģistram, ka ne Maksātnespējas likumā, ne likumā „Par...

Valdība 1. jūnijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 335 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz no 2. jūnija atcelt darbības ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem un ielu tirdzniecības organizēšanai, vienlaikus saglabājot visus drošas tirdzniecības koncepta nosacījumus. No 2. jūnija klātienes tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros var atsākt visi veikali, ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Tāpat klātienes darbību turpinās visi pakalpojumu sniedzēji un atļauta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos. Vienlaikus ikvienā tirdzniecības vietā jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem; pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu; groziņu/ratiņu/iepirkšanās somu skaitam jāatbilst maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam; jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; jākontrolē apmeklētāju plūsma pie ieejas/izejas, iekštelpās/ārtelpās un tirdzniecības zālē, kur notiek pastiprināta...

Vispārīgā datu aizsardzības regula uzliek saistības personas datu apstrādes pārziņiem, tomēr Datu valsts inspekcija nereti saskaras ar gadījumiem, kad personas datu apstrādes pārzinis nemaz neapzinās savu lomu personas datu apstrādē, jo nav aizdomājies, ka par pārzini pie noteiktiem nosacījumiem var kļūt ikviens no mums. Iepazīstoties ar Vispārīgās datu aizsardzības regulā sniegtā jēdziena pārzinis definīciju, var secināt, ka nepastāv viens konkrēts un universāls pārziņu vai apstrādes situāciju uzskaitījums, proti, personas datu apstrādes pārzinis ir jebkura fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus, tādējādi katrā konkrētā personas datu apstrādes gadījumā vērtējams, kurš/kas ir noteicis personas datu apstrādes nolūku un līdzekļus. Lai veicinātu izpratni un iedzīvinātu pārziņa jēdzienu, pievērsīsimies vairākiem praktiskiem piemēriem. Piemērs 1 Lienes augšējā stāva kaimiņš ir appludinājis viņas dzīvokli, bet atsakās atmaksāt radītos zaudējumus, lai Liene varētu veikt remontdarbus. Liene secina, ka nekas cits...

Valdība 27. maija sēdē lēma par izmaiņām divās atbalsta programmās Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Abās atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir uzsākusi pieteikumu pieņemšanu. Iepriekš bija noteikts, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai komersanti var iesniegt līdz š.g. 31. maijam, bet, ņemot vērā atbalsta programmu ilgo saskaņošanas laiku ar Eiropas Komisiju, pieņemts lēmums komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz š.g. 30. jūnijam. Vienlaikus sporta centru atbalsta programmā paplašināts kritērijs atbalsta saņemšanai, nosakot, ka konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60% vienā no šādiem kritērijiem: salīdzinot 2020. gada decembra un 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2019. gada oktobra, novembra, decembra un 2020. gada janvāra, februāra, marta apgrozījuma kopsummu; salīdzinot 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar...

Valdība 27. maija sēdē lēma līdz 30. jūnijam pagarināt apgrozāmo līdzekļu granta programmu Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, vienlaikus piešķirot papildu finansējumu uzņēmēju atbalstam, samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus citus nosacījumus atbalsta saņemšanai. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” stāsies spēkā pēc to saskaņošanas Eiropas Komisijā. Šobrīd atbalsta programmas termiņš noteikts 31.maijs, valdības lēmums paredz atbalsta periodu pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka atbalstam par jūniju komersanti varēs pieteikties līdz 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Vienlaikus atbalsta programmas turpināšanai jūnijā piešķirts papildu finansējums 50 miljonu EUR apmērā, palielinot kopējo atbalsta programmas finansējumu līdz 533,8 miljoniem EUR. Tāpat grozījumi paredz atbalsta apmēru noteikt 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50...

Labklājības ministrija izmaksājusi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAO iemaksas) kompensācijas pirmajiem trim sociālajiem uzņēmumiem. No šā gada 1. janvāra Labklājības ministrijas administrētajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ir ieviests jauns atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Sociālie uzņēmumi var saņemt kompensāciju veikto VSAO iemaksu apmērā par šiem nodarbinātajiem. Uz finansiālo atbalstu var pretendēt ne tikai darba integrācijas sociālie uzņēmumi, bet arī pārējie sociālie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus noteiktām sabiedrības grupām vai labumu sabiedrībai kopumā. Reizi ceturksnī sociālais uzņēmums var pieprasīt Labklājības ministrijai faktiski samaksāto VSAO iemaksu darba devēja daļas kompensāciju, ja par šo personu komersants nav saņēmis finanšu atbalstu citā valsts atbalsta programmā. Piemēram, uz kompensāciju nevar pretendēt, ja komersants pārskata periodā par šiem pašiem darbiniekiem ir saņēmis grantu no Attīstības finanšu institūcijas Altum vai dotāciju darba algām aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros no Nodarbinātības valsts aģentūras. VSAO iemaksu kompensācija notiek saskaņā ar de...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 8 miljoni eiro. Detalizēti kritērijus un kārtību granta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuru īpašumā ir tirdzniecības centrs, nomas ieņēmumu krituma kompensācijai, nosaka Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 229 “Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem” un 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 277 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem”. Grozījumi atbalsta programmās stāsies spēkā pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Abas atbalsta programmas ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kas jau uzsākusi iesniegumu pieņemšanu. Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta sniegšanu komersantiem LIAA pieņems līdz 30. septembrim. LIAA atbalsta pieprasījumu izmaksu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 21. maijā stājušies spēkā: Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 313 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 541 “Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili”” Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 314 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumos Nr. 405 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru””. Papildinātais tiesiskais regulējums ietekmē tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējus autopārvadājumu jomā, kas reģistrēti VSIA “Autotransporta direkcija”, pārvadātājus, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem, taksometru skaitītāju apkalpojošos dienestus. Atgādinām, ka pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums tiešsaistē iesniegt VID informāciju par sniegtajiem pārvadājumiem stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Ar grozījumiem noteikumos Nr. 313 paredzēts samazināt tiešsaistē VID iesniedzamo informācijas apjomu par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili un sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Gan tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēji, gan...