BIZNESS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi papildinātus normatīvos noteikumus par noguldītājiem sniedzamo informāciju. Noteikumos iekļauti nosacījumi garantētās atlīdzības saņemšanai nepilngadīgajiem noguldītājiem, kā arī precizēts saraksts, par kuriem noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. "Normatīvie noteikumi par noguldītājam sniedzamo informāciju" papildināti ar nosacījumiem, kā nepilngadīgām personām saņemt valsts garantēto atlīdzību. Ir iekļauts skaidrojums, ka nepilngadīgās personas likumiskie pārstāvji (vecāki vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iecelti aizbildņi) ir tiesīgi veikt visas nepieciešamās darbības, lai saņemtu valsts garantēto atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noteikts, ka likumiskajiem pārstāvjiem ir obligāti jāievēro nepilngadīgās personas mantiskās intereses un jārīkojas šīs personas labā. Esošie noteikumi ir papildināti ar noguldījumu uzskaitījumu, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. Kā atzīst FKTK, šāds precīzs saraksts ir nepieciešams, lai ikvienam būtu pieejama skaidra un saprotama informācija par piemērojamajiem izņēmumiem no noguldījumu garantiju shēmas aizsardzības. Garantētās atlīdzības izmaksa netiek veikta par šādiem Noguldījumu garantiju likuma 23. pantā minētajiem noguldījumiem: 1) kredītiestāžu un krājaizdevu...

Viena no pēdējām "šausmu" ziņām — Itālijā apcietināta mūsu izcilā māksliniece par 2014. gadā paveikto noziegumu: braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes! Pēc būtības šķiet nedaudz dīvaini, jo soda bardzība nav samērojama ar nodarījumu. Bet pēc pieredzes zināms, ka presei bieži gadās izklāstīt faktus, maigi sakot, mazliet pārspīlēti, tikai pavisam nedaudz sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta. Šoreiz tieši tā arī sanāca. Faktiski jauniete ne vien brauca bez biļetes, bet arī kontrolieriem uzdevās par citu personu, turklāt bez pases, tādēļ tika nogādāta policijas iecirknī, kur meli nāca gaismā. Itālijā melošana policijai (karabinieriem) ir krimināli sodāma darbība, par ko tiesa piesprieda sodu — 18 mēnešus cietumā (mīkstināja līdz 12 mēnešiem). Acīmredzot arī sods līdz šim netika izciests. Tagad jauniete uztraucas, kas būs ar viņas karjeru un reputāciju… Latvija nav Itālija, pie mums arī, var teikt, melus neatbalsta, bet izvairīties no soda gan var mēģināt. Neatceros, ka Latvijā kāds bezbiļetnieks analoģiskā situācijā būtu par...

Brīdī, kad kapitālsabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) reģistrācijai, būtu ieteicams pārbaudīt, vai ir izpildītas šķietami sen aktualitāti zaudējušas Komerclikuma prasības, uzsver Uzņēmumu reģistra juristi. Praksē dažbrīd ir sastopamas situācijas, kad Komerclikuma pārejas noteikumos paredzētais kļūst par šķērsli informācijas par PLG un vispār jebkādu izmaiņu reģistrācijai. Precīzāk, tas izpaužas divos turpmāk minētajos aspektos. Pirmkārt, kapitālsabiedrībām būtu ieteicams pārbaudīt savas valdes pilnvaru termiņu. Saskaņā ar Komerclikuma 221. panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, tātad sabiedrībai jebkurā brīdī jābūt valdei ar spēkā esošām pilnvarām. Tikai valde ar aktuālām pilnvarām ir tiesīga kapitālsabiedrības vārdā iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai. 2010. gada 1. maijā stājās spēkā 2010. gada 15. aprīļa likums “Grozījumi Komerclikumā”, ar kuru Komerclikuma 224. panta trešā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, proti, ka valdes locekli ievēlē uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Savukārt līdz attiecīgo grozījumu spēkā...

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos. Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā. “Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas...

Ministru kabinets 29. septembra sēdē apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi un Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu. Kā zināms, 2020. gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Likums), kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie noteikumi paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000...

Ministru kabinets (MK) 29. septembra sēdē atbalstīja grozījumus MK 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.457 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai” , kas paredz, ka turpmāk atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai varēs saņemt lauksaimniecības produktu pārstrādes ražošanas uzņēmumi vai eksportējoši tirdzniecības uzņēmumi ar nosacījumu, ka uzņēmumi papildus neveic darbību primārās lauksaimniecības nozarē, tai skaitā uzņēmumu apgrozījumu neveido ienākumi no primārās lauksaimniecības produktu eksportēšanas. Vienlaikus, ar grozījumiem līdz 30.oktobrim tiek pagarināts iesniegumu iesniegšanas termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Tāpat tiek pagarināts termiņš, kurā atbalsta saņēmējs varēs izmaksāt darbiniekiem saņemto atbalstu - līdz 2021. gada 31.martam (pašlaik 2020. gada 31. decembris). Tiek pagarināts termiņš, kurā varēs labprātīgi atmaksāt piešķirto neapgūto atbalstu - līdz 15.aprīlim (patlaban noteikts līdz 31. janvārim); Noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz 17. novembrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro. ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību. Par izmaiņām, t.sk. attiecināmo izmaksu aprēķinā, aicinām sekot līdzi jaunumiem CFLA tīmekļa vietnē. Veiktie grozījumi...

Privātpersonu kreditēšana ir pieprasīts pakalpojums, ko visbiežāk izmanto visā pasaulē. Ne tikai bankas, bet arī nebanku kredītiestādes piedāvā visdažādākos aizdevumu veidus. Ja patēriņa kredīts ir viens no kreditēšanas veidiem, par ko vēlies uzzināt vairāk, tad iepazīsties ar zemāk esošo informāciju. Katru dienu cilvēki tērē naudu dažādām sev nepieciešamām vajadzībām, bet dažreiz ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai spētu realizētu kādu no lielākiem mērķiem. Patēriņa kredīts var būt kā palīgs, lai īstenotu savu ieceri. Vieni no populārākajiem nebanku aizdevējiem ir ātrie kredīti internetā. Daži no ātro kredītu aizdevējiem piedāvā arī patēriņa kredīta iespēju. Naudas aizdevums tiešsaistē ļauj vieglāk un ātrāk veikt nepieciešamos procesus, lai pieteiktos kredītam. Aizpildot anketu kredītiestādes mājaslapā, tā uzreiz tiek nosūtīta aizdevējam. Noformēt aizdevumu vairumā gadījumu var stundas laikā. Ko aizdevējs ņem vērā, kad tiek izskatīts kredīta pieteikums? Maksātspēja - aizdevējs ir tiesīgs pieprasīt no kredītņēmēja dokumentus, kas apliecina esošos ienākumus. Tā var būt izziņa no darba vai arī bankas...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 18.1 panta ceturto daļu un 18.2 panta pirmo daļu juridiskai personai 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā noteikts ziņu apjoms par tās patiesajiem labuma guvējiem (PLG), tostarp PLG identificējoša informācija, kā arī informācija par īstenotās kontroles veidu un juridisko personu vai ārvalsts subjektu, ar kura starpniecību tiek īstenota kontrole. Praksē bieži valda neizpratne attiecībā uz īstenotās kontroles veidu, kuru NILLTPFNL mērķa sasniegšanas labad ir nepieciešams norādīt precīzi. Kontroli var īstenot tieši vai netieši. Tiešā kontrole izpaužas tajos gadījumos, kad fiziskā persona – PLG – īsteno kontroli caur statusu pašā juridiskajā personā. Proti, izskatot aktuālākos tiesību subjektu piemērus, sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) PLG īsteno kontroli kā dalībnieks, akciju sabiedrībās (turpmāk – AS) – kā akcionārs, personālsabiedrībās – kā biedrs, un atsevišķos gadījumos PLG īsteno kontroli kā izpildinstitūcijas pārstāvis (valdes...

Saeima 17. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem iecerēts samazināt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaitu, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē. Visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var iesniegt elektroniski – lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e‑pakalpojums, kas pieejams portālā www.latvija.lv. Citos gadījumos nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā. Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori. Līdz šim pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrs nodrošināja dažādos kanālos gan elektroniski (e‑pakalpojums, e-pasts un starpsistēmu...

Latvijas Republikā institūcijām dokumentu un arhīvu pārvaldība tiek stingri reglamentēta. Savukārt Latvijā privātām organizācijām valda samērā liela brīvība dokumentu izveidē, apritē un to saglabāšanā. Privātām organizācijām arhīva pārvaldība netiek kontrolēta, izņemot tos dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība (piemēram, personāla dokumenti). Dokumentu pārvaldība organizācijā Institūcija — ikviena institūcija vai privātpersona, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, pašvaldība un cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Centrālā zemes komisija, Centrālā vēlēšanu komisija, prokuratūra, tiesa, notārs, tiesu izpildītājs), kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša kapitālsabiedrība, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, lietu nomenklatūra ir kā obligātais priekšnosacījums dokumentu pārvaldībā. Tāpēc viena no aktualitātēm privātās organizācijās ir dokumentu arhivēšana un dokumentu glabāšanas termiņi, jo institūcijām...

Aizsardzības ministrija izsludinājusi grantu projektu konkursu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam 2020. gadā, kurā paredzēts piešķirt atbalstu ar aizsardzības nozari saistītu produktu projektu īstenošanai. Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 9. oktobrim plkst. 17.00. Konkursā var pieteikties Latvijas Republikā reģistrēti komersanti. Grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas pielietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē. Kopējais pieejamais Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums šī uzsaukuma projektu īstenošanai de minimis atbalsta ietvaros ir 400 000 eiro, kas ir tikpat, cik iepriekšējos divos uzsaukumos kopā. Viens granta projekts var saņemt līdz 200 000 eiro. Iesniegtie projekti tiks vērtēti pēc šādiem kritērijiem: produkta pielietojamība aizsardzības un drošības nozarē, komersanta vispārējā spēja attīstīt projektu, produkta novitāte, tehnoloģiskā ietilpība, pētniecības organizāciju iesaiste, kā arī starptautiskā konkurētspēja un ekonomiskā ietekme uz komersanta turpmāko komercdarbību. Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz iesniegumu vērtēšanas komisijas ieteikumiem, atbalstītā granta...

Valdības pārstāvji un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) 11. septembrī vienojās par prioritārajām jomām valstī, kur nepieciešami uzlabojumi, lai investīciju vide Latvijā kļūtu konkurētspējīgāka. Investori norādīja uz sabiedrības veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, nodokļu politikas stabilitāti, tiesiskuma stiprināšanu un plašāku digitālo risinājumu izmantošanu Latvijā. Valdība īsteno vairākas reformas - sākot ar tā dēvēto finanšu sektora “kapitālo remontu”, administratīvi teritoriālo reformu, kas paver iespējas turpmākiem uzlabojumiem arī izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Tāpat strādājam pie uzlabojumiem nodokļu sistēmā. Ārvalstu investoru padome Latvijā, tāpat kā vietējo uzņēmēju organizācijas, ir nozīmīgs valdības sadarbības partneris, tikšanās laikā uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Jūtamies uzklausīti un augsti novērtējam valdības darbu pēdējā gada laikā, veicot ilgi gaidītās reformas augstākās izglītības jomā un teritoriālo reformu, kā arī par savlaicīgo reakciju Covid-19 krīzes laikā, ierobežojot vīrusa izplatību un tādējādi būtiski samazinot ekonomiskā krituma apmērus. Tomēr straujais reformu temps ir jāturpina, pielāgojoties turpmākajiem notikumu attīstībai Latvijā un pasaulē, kā arī risinot jau...

Lai nodrošinātu vienotu kredītiestāžu un uzraudzības institūciju izpratni par pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu patērētājiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi skaidrojumu, kas nosūtīts visām Latvijas bankām un dalībvalstu banku filiālēm Latvijā. Skaidrojuma (kurš publiski gan nav pieejams) mērķis ir sekmēt pamatkonta pakalpojuma pieejamību patērētājiem, kuriem šādu pakalpojumu ir tiesības saņemt atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina patērētājam – fiziskai personai, kas ir Eiropas Savienības (ES) rezidents, piekļuvi maksājumu konta pamata pakalpojumu klāstam. Latvijā pamatkonta pakalpojumu ir tiesības saņemt tikai fiziskajām personām, taču to nedrīkst izmantot saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai, un vienai fiziskajai personai var tikt atvērts un apkalpots tikai viens pamatkonts vienā bankā. Pienākums sniegt pamatkonta pakalpojumu ir kredītiestādēm un dalībvalstu kredītiestāžu filiālēm, kas Latvijā ES rezidentiem – patērētājiem sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus. Pamatkonta ietvaros bankai jāpiedāvā: visas darbības, kas nepieciešamas maksājumu konta atvēršanai,...

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā. Līdz šim Latvijai nebija savas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Dienvidkorejā un tā tika izveidota, pārskatot LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu. LIAA veiktās uzņēmēju aptaujas liecināja, ka pēdējos gados pieaugusi interese par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām tika pieņemts lēmumu atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Savukārt likvidētas tika pārstāvniecības Lietuvā, Polijā, Kazahstānā un Singapūrā. Turpmāk tieši Dienvidkorejas pārstāvniecība pārņems arī sadarbības projektus ar Singapūru. 2019. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Dienvidkoreju bija 106,3 miljoni eiro, kas ierindoja šo valsti 34. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Dienvidkoreju bija 73,9 miljoni eiro, kas veido 0,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 32,4...