BIZNESS

Ministru kabinets 19. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas rosinātos grozījumus Komerclikumā, lai nodrošinātu SIA dalībniekiem (AS akcionāriem) iespēju dalībnieku (akcionāru) sapulcēs piedalīties attālināti. Grozījumi paredz arī atvieglot valdes un padomes sēžu protokolu parakstīšanu, nodrošinot iespēju valdes un padomes sēdes noturēt attālināti, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Grozījumus tuvākajā laikā vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā. Grozījumi attiecas uz kapitālsabiedrību (SIA, AS) dalībnieku (akcionāru) sapulču organizēšanu, jo, kā paredz Komerclikums, sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome, ja tāda ir izveidota. Tā, piemēram, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats, Likumprojektā grozījumi paredz vairākas iespējas, kā dalībnieks (akcionārs) var piedalīties un balsot dalībnieku (akcionāru)...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Konkurences padome (KP) Latvijā izsludinātā ārkārtējās situācijas laikā aicina uzņēmējus būt godprātīgiem un neizmantot situāciju pārmērīgu cenu piemērošanai vai konkurences tiesību pārkāpumu, piemēram, aizliegtu vienošanos, īstenošanai. PTAC seko līdzi tirgotāju rīcībai, vērtējot, vai cenu izmaiņas nav nesamērīgas, cik lielā mērā cenas atbilst tirgus pieprasījuma / piedāvājuma apstākļiem un vai tirgotāju rīcība nav vērsta uz negodprātīgu radušās situācijas izmantošanu. Nepieciešamības gadījumā PTAC operatīvi sazinās ar tirgotājiem, noskaidrojot konkrēto situāciju un aicinot neizmantot radušos situāciju nelabticīgā veidā. Savukārt KP sakarā ar mazumtirdzniecībā novēroto pēkšņo cenu kāpumu atsevišķām precēm atgādina, ka gan ikdienas, gan ārkārtas apstākļos nav pieļaujams, ja konkurenti savā starpā vai piegādātāji ar tirgotājiem vienojas, par kādu cenu preces jāpārdod patērētājiem. Situācijas, kad uzņēmumi vienojas ar konkurentiem vai piegādātājiem par vienota un mākslīga cenu līmeņa ievērošanu, kā rezultātā patērētājiem var rasties pārmaksa, ir īpaši rupji konkurences tiesību pārkāpumi, pret kuriem KP vēršas ar visu Konkurences likuma bardzību....

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, Eiropas Komisija 18. martā publicējusi vadlīnijas, kas palīdzēs nodrošināt Eiropas Savienības (ES) pasažieru tiesību saskaņotu piemērošanu visā ES. Šajā bezprecedenta situācijā, kad valstu valdības ir noteikušas būtiskus pasažieru ceļošanas ierobežojumus, kas tālāk ietekmējuši pārvadājumu pakalpojumus visā ES, jaunie norādījumi būs noderīgi kā pasažieriem, tā nozarei un valstu varas iestādēm. Vadlīnijas viesīs vajadzīgo skaidrību, kas, domājams, arī palīdzēs samazināt izmaksas transporta nozarē, ko slimības uzliesmojums ir smagi skāris. Vadlīnijas aptver aviotransporta, dzelzceļa, autobusu un kuģu pasažieru tiesības, kā arī attiecīgos pārvadātāju pienākumus. Kā norādīts vadlīnijās, ja pasažieri saskaras, piemēram, ar brauciena atcelšanu, viņi var izvēlēties vai nu saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu, vai mainīt maršrutu un galamērķi sasniegt vēlāk. Tajā pat laikā vadlīnijās uzsvērts, ka pašreizējie apstākļi ir ārkārtēji, kas nozīmē, ka dažas tiesības nav piemērojamas. Tādas ir, piemēram, tiesības uz kompensāciju, kura pienākas, ja lidojuma atcelšana izziņota mazāk nekā divas nedēļas...

Valsts Robežsardze informē, ka ar šā gada 17. martu ir pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, tāpat ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas, tas ir, uz Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas. Ierobežojumi robežu šķērsošanai netiek attiecināti uz kravu pārvadājumiem. Vienlaikus autovadītāji līdzīgi kā pārējie iedzīvotāji ir aicināti ievērot piesardzības pasākumus – novērot savu veselības stāvokli, ievērot pastiprinātas higiēnas prasības un sociāli distancēties, pēc iespējas samazinot kontaktēšanos ar līdzcilvēkiem. Pašlaik par īpašiem nosacījumiem kravu pārvadātājiem savā valstī informāciju sniegusi Kazahstāna (skatīt pievienoto materiālu). Turpmāk uz ārkārtējās situācijas izsludināšanas laiku Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas sauszemes robežšķērsošanas vietās, tas ir, Terehovas, Grebņevas, Pāternieku, Silenes un Vientuļu robežkontroles punktos tiks atļauta ieceļošana Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija. Tāpat Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji netraucēti varēs atgriezties mītnes zemē, šķērsojot sauszemes robežu robežšķērsošanas vietās...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, kukuļošana un nodokļu mahinācijas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamības princips pār juridiskām un fiziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definīcijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definīcijai....

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 14.marta lēmumu, sākot ar 2020. gada 17. martu tiek aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķēršosanās vietām, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Šis lēmums neattiecas uz šobrīd Latvijā esošajiem ārvalstu tūristiem; tiem ir atļauts izceļot no Latvijas Republikas arī pēc aizlieguma spēkā stāšanās. Lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmuma izpildi, katrai tūristu mītnei ir obligāts pienākums katru dienu līdz plkst. 12:00 aizpildīt informāciju par tajā izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, norādot, cik tūristi un no kuras valsts ir nakšņojuši tūristu mītnē iepriekšējā naktī. Ekonomikas ministrija informāciju lūdzam pildīt tiešsaistes anketā līdz turpmākam rīkojumam. Informācijas pieprasījums tūristu mītnēm izplatīts caur nozares asociācijām un Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu. Lūgums ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp grāmatvedības birojiem, šo ziņu nodot tālāk tūristu mītnei.

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps uzskata, ka nē. Sociālās vietnes Facebook vietnē "Tiesu advokāti" publicēts skaidrojums šādam viedoklim. Tā kā ne portāla lasītāji ir reģistrējušies sociālajos portālos, pārpublicējam sekojošo informāciju. Iespējams, vēlēšanās atkāpties no publisko iepirkumu noteikumiem radīsies tad, ja atbildīgajām iestādēm būs nepieciešams ātri iegādāties papildus medikamentus un citas medicīnas preces, lai cīnītos ar Covid-19 izplatīšanos, ko Pasaules veselības organizācija ir nosaukusi par pandēmiju. Latvijā jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kuros, aizbildinoties ar steidzamību un valsts drošības interesēm ir bijuši mēģinājumi apiet publisko iepirkumu noteikumus. Pietiek atcerēties kaut vai skandālu ap fotoradaru iepirkšanu uzstādīšanai uz ceļiem, nerīkojot konkursu. Līdz ar to šobrīd ir piemērots laiks atcerēties, cik lielu rīcības brīvību pašlaik nosaka Publisko iepirkumu likums: • Publisko iepirkumu likums nav piemērojams tad, ja tiek iepirkti pakalpojumi civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas konkrēti, likumā noteikti...

Ceturtdien, 5. martā, ar biržas Nasdaq Riga zvana ceremoniju svinīgi atklāta Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma programma Latvijas uzņēmumiem kapitāla piesaistei biržā. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda paredzēts viens miljons eiro. Plānots, ka jaunās atbalsta programmas ietvaros nākamo trīs gadu laikā vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu, sedzot līdz 50% kopējo sagatavošanas izmaksu. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis: “Šāda veida ES fondu atbalsts uzņēmējiem ir jaunums – 2017. gada Eiropas Komisijas pētījumā par uzņēmēju piekļuvi finansējumam rezultāti liecināja, ka aptuveni ceturtā daļa no Latvijas mazajiem un vidējiem komersantiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kas varētu sekmēt to izaugsmes iespējas. Ekonomikas ministrija ir radījusi programmu, lai šo iespēju sniegtu. Lai arī šī nebūs programma, kur gaidāma daudzskaitlīga uzņēmumu dalība, katra veiksmīga kotācija būs ieguvums Latvijas ekonomikai.” “Nasdaq Riga atzinīgi vērtē atbalsta programmu kapitāla piesaistei biržā, jo tas...

Par to, kādas ir ir ceļotāju tiesības dažādās situācijās, kas kļuvušas aktuālas saistībā ar koronavīrusa COVID-19 izplatību, informē Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. Ja iegādāts kompleksais pakalpojums (lidojums + viesnīca) Situācija, kad ceļotājs pie tūrisma operatora vai tūrisma aģenta ir iegādājies komplekso tūrisma pakalpojumu (piemēram, lidojums + viesnīca). Ja tūrisma operators atceļ plānoto ceļojumu, ceļotājam ir tiesības saņemt atpakaļ visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu. Ja ceļotājs atsakās doties ceļojumā un pats izbeidz kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms ceļojuma sākuma, pamatojoties uz to, ka ceļotājam ir bažas par došanos uz konkrēto galamērķi, šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nav pienākums atmaksāt patērētājam iemaksātās avansa summas par ceļojumu. Tikai tādā gadījumā, ja ceļojuma galamērķī vai tiešā tā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi (izsludināta ārkārtas situācija, t.sk. noteikta karantīna), ceļotājam ir tiesības atteikties doties ceļojumā. Šādā situācijā ceļotājam ir tiesības...

Uzņēmējiem vai kompāniju darbiniekiem, kuri pēc pamatprofesijas nav juristi, bieži vien ir grūti sekot līdzi savas valsts likumu izmaiņām un juridiskiem jaunumiem, tāpēc vēl jo grūtāk ir izsekot līdzi starptautisko tiesību jaunumiem. Taču ir ļoti svarīgi, lai bizness būtu juridiski nodrošināts. Tāpēc Rīgas šķīrējtiesa 9. martā plkst. 18 aicina uzņēmējus, kuri darbojas vai vēlas darboties ārpus valsts robežām, apmeklēt bezmaksas semināru "Starptautisks līgums 2020". Semināru vadīs Konstantīns Ivanovs, eksperts-praktiķis starptautisko komerctiesību jomā, advokātu biroja Foxen Law Office valstu tiesību padomnieks. Seminārā varēs iegūt aktuālāko informāciju veiksmīgai un juridiski droša starptautiskā biznesa vadīšanai. Seminārs būs aktuāls tiem uzņēmējiem, kuri: jau strādā ar ārvalstu klientiem un partneriem, taču vēl nav analizējuši 2020. gada jaunumus, kā arī vēlas pārbaudīt jau esošo pieredzi un iegūt jaunāko informāciju; tikai sāk iziet starptautiskajā tirgū un varbūt domā, ka vajadzēs tikai nedaudz pielabot esošos līgumus, ar kuriem strādā vietējā tirgū, neievērojot būtiskās nianses darbā ar ārzemju partneriem un klientiem....

Ministru kabinets 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus. Rīcības plāna mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis. Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai. Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar...

Ministru kabinets 25. februārī atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto priekšlikumu piešķirt 8,72 miljonus eiro finansējuma lauksaimniekiem lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, dalībai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās un iepriekšējā gadā sākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr.1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai". Valsts piešķirtais finansējums lauksaimniekiem paredzēts galvenokārt šādiem pasākumiem: lopkopības attīstībai – 6,1 miljons eiro; augkopības attīstībai – 0,88 miljoni eiro; starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 0,52 miljoni eiro; tirgus veicināšanai – 0,38 miljoni eiro; pārtikas kvalitātes shēmām – 0,48 miljoni eiro; iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 0,34 miljoni eiro. 2020. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona, un tuvākais iesniegumu iesniegšanas termiņš Lauku atbalsta dienestā ir 13. marts.

Saeima 6.februārī trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja jaunu Preču zīmju likumu, kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Preču zīme definēta kā apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Jaunais Preču zīmju likums nosaka preču zīmju teritorialitātes un prioritātes principus, kā arī apzīmējumus, kuri var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes. Likums aptver gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, kā arī nosaka subjektus, kas var iegūt tiesības uz preču zīmi, kā arī preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas. Kā norādīts anotācijā, izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī...

Pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās (BREXIT) no Eiropas savienības (ES), kas notiks šā gada 31. janvārī pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika), spēkā stājas Izstāšanās līgums, kas nosaka pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim. Kā informē Ārlietu ministrija, pārejas perioda laikā: uz AK turpinās attiekties ES tiesiskais ietvars (acquis communautaire) un tā izmaiņas, kas tiks pieņemtas pārejas perioda laikā, ieskaitot Eiropas Savienības Tiesas kontroli; AK būs daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības; uz AK saglabāsies ES starptautisko nolīgumu ietekme. AK būs pienākums turpināt pildīt ar ES starptautisko līgumu uzņemtās saistības pārejas perioda laikā, taču ES nevarēs uzdot trešajām valstīm pienākumu turpināt saistības pret AK, jo, sākoties pārejas periodam, juridiski tā vairs nebūs ES dalībvalsts; AK juridiski vairs nebūs ES dalībvalsts, tādējādi līdz ar izstāšanās no ES datumu vairs nepiedalīsies ES institūciju un aģentūru darbā un lēmumu pieņemšanā kā ES dalībvalsts. Lai pēc breksita...

Datu valsts inspekcija (DVI) 2020.gada sākumā veikusi strukturālās izmaiņas un izveidojusi Prevencijas nodaļu. Šī nodaļa savu darbu organizēs, ņemot vērā DVI 2019. gadā apkopoto informāciju par personas datu aizsardzību konkrētās nozarēs, kā arī iedzīvotāju paustajām bažām par datu aizsardzības procesiem uzņēmumos, uzņēmumu grupās. Nodaļas darbības fokuss būs saistīts ar tās jomas uzņēmumu pārbaudi, par kuru 2019. gadā saņemts vairāk sūdzību un kuru rīcība DVI ir bijusi vairāk jāskaidro sabiedrībai, atbildot un konsultējot. Pārbaužu rezultātā Prevencijas nodaļa vērtēs esošo datu apstrādes praksi nozarē, pārkāpumus (ja tādi tiks konstatēti) un palīdzēs uzņēmējiem nodrošināt personas datu aizsardzības procesu atbilstību normatīvajam ietvaram un līdzīgiem principiem visā datu apstrādes jomā. 2019.gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Administratīvās procesa likuma ietvaros DVI pieņēma 123 lēmumus. Datu subjektu sūdzības un konstatētie pārkāpumi DVI 2019. gadā saņēmusi un izskatījusi 1236 sūdzības. Sūdzības visbiežāk bijušas par nepamatotu komerciālo paziņojumu saņemšanu, datu nodošanu trešajām personām, publisko iestāžu amatpersonām, kuras bez tiesiska pamata...