BIZNESS

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām, paziņojis finanšu ministrs Jānis Reirs. Primāri līdzekļi atvēlēti veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā. Tāpat arī atbalsta sniegšanai uzņēmumiem – eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Ieguldījumi novirzīti arī sociāli ekonomisko seku mazināšanai – nodarbinātības pasākumos, kā arī dažādiem infrastruktūras projektiem. Savukārt par 109 miljonu eiro sadali konkrētiem transporta nozares projektiem vēl notiek konsultācijas ar EK. Satiksmes ministrijas (SM) pārtraukto dzelzceļa projektu finansējums 100 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts veselības dienestu stiprināšanai (30 miljoni eiro), aizdevumi un aizdevumu procentu likmju subsīdijas eksportējošo uzņēmumu investīciju projektiem (35 miljoni eiro), nodarbinātības...

Covid-19 izraisītā pandēmija 2020. gada pirmajā pusgadā būtiski ietekmējusi dažādas nozares, līdz ar to mainījusies ir gan patērētāju uzvedība, gan aktuālās problēmas. Salīdzinājumā ar 2019. gada 1. pusgadu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) īpaši liels saņemto iesniegumu pieaugums novērojams tūrisma pakalpojumu un izklaides, sporta un atpūtas pakalpojumu jomā. 2020. gada 1. pusgadā PTAC kopā ir saņēmis 2073 patērētāju iesniegumus, kas ir nedaudz vairāk kā pagājušā gada 1. pusgadā, kad tika saņemti 1940 iesniegumi. PTAC par avio pakalpojumiem saņēma tikai nedaudz vairāk patērētāju iesniegumus, savukārt tūrisma pakalpojumu jomā saņemto iesniegumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palielinājies par 314%, tas ir – 2019. gadā saņemti 22 patērētāju iesniegumi, bet 2020. gadā 91 iesniegums. Šāds iesnieguma skaita pieaugums ir pamatojams ar to, ka ierobežojumu dēļ tika atcelti visi plānotie ceļojumi un patērētāji vēlējās atgūt samaksāto naudu. Tāpat ļoti liels pieaugums ir novērojams izklaides, sporta un atpūtas pakalpojumu jomā – 2019. gada 1.pusgadā saņemti 53...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka šī gada 1. augustā tiks slēgts VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Daugavpils muitas kontroles punkts (MKP) Višķu ielā 21ž, kura kods ir 0810, taču muitas pakalpojumus klienti visu diennakti varēs saņemt Daugavpils preču stacijas MKP ar kodu 0816. Daugavpils MKP, kas atrodas Višķu ielā 21ž, darba laiks ir noteikts darbadienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Turpretī Daugavpils preču stacijas MKP, kas atrodas Piekrastes ielā 32 (piebraukšana pa Višķu ielu un Loģistikas ielu), strādā diennakts režīmā. Ņemot vērā VID darbības prioritātes gan muitas klientu apkalpošanas, gan kontroles jomā, regulāri tiek izvērtēta resursu izmantošanas efektivitāte, meklējot iespējas stiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas muitas kontroles punktu kapacitāti. Lai nodrošinātu kvalitatīvu servisu muitas klientiem, optimālu personāla resursu noslodzi un sadalījumu starp muitas kontroles punktiem, tika pieņemts lēmums slēgt Daugavpils MKP. Likvidējamā muitas kontroles punkta funkcijas pārņems Daugavpils preču stacijas MKP. Veicot plānotās izmaiņas, tiks uzlabota pakalpojumu sniegšanas...

Saeima 21. jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Iekšlietu ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Tie paredz, ka ārzemniekam par normatīvajos aktos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumu vai pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu varēs anulēt termiņuzturēšanās atļauju vai atcelt izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tas būs iespējams, ja pārkāpumu būs konstatējusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vai par tādu saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas. Priekšlikums paredz, ka atcelšana nav obligāta, tā tiek piemērota, izvērtējot individuālo situāciju un atcelšanas samērīgumu, jo īpaši tad, ja ārzemnieks vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju ir saņēmis, norādīts likumprojekta anotācijā. Tāpat grozījumi līdz 2020. gada 31. decembrim pagarina derīguma termiņu lēmumiem par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Noteikts arī, ka, izvērtējot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu, reģistrēšanu vai anulēšanu, par attaisnotu uzskatāma prombūtne no Latvijas, sākot no ārkārtējās situācijas noteikšanas brīža, tas ir, no 2020.gada...

Samazināt darbaspēka nodokļus un kopējo darba dēvēja izmaksu slogu, veidot investīciju piesaistei pievilcīgu vidi – šādi bija uzņēmēju priekšlikumi nodokļu politikas veidotājiem diskusijā “Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi”, ko rīkoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Diskusijā uzņēmējus uzklausīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis un valdošās Saeimas koalīcijas deputāti Daniels Pavļuts, Iveta Benhena-Bēkena, Gatis Eglītis un Ilze Indriksone. Uzņēmēju un to pārstāvošo organizāciju jēgpilna un strukturēta iesaiste nodokļu politikas veidošanā ir obligāta, pretējā gadījumā vienīgā reakcija no uzņēmēju puses būs noraidījums piedāvātajām izmaiņām, diskusijas ievadā uzsvēra Aigars Rostovskis, LTRK padomes priekšsēdētājs. No tā, kāda būs pašreizējā nodokļu politika, atkarīgs, kāda būs uzņēmējdarbības vide Latvijā pēc desmit - piecpadsmit gadiem. Arī Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, atgādināja, ka uzņēmēji vēlas stabilitāti, paredzamas nodokļu izmaiņas, konkurētspējīgu vidi un pārdomātus lēmumus, lai var plānot un rēķināties ar izdevumu slogu. Svarīgi ir "nesaraut gabalos" uzņēmējdarbības vidi, jo katram politikas veidotājam patlaban ir...

Starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju 14. jūlijā parakstīts līgums par Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi” ieviešanu Latvijā. Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35 % līdz 70 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai. Atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: “zaļās” inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā. Programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos, uzsvēris LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Programmā paredzētas vairākas uzņēmējdarbību atbalstošas aktivitātes. Tiks izsludināts atklāts konkurss “Zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešana ražošanā”, ar kuru...

Valdība 15. jūlijā pieņēma vairākus noteikumus, lai efektīvāk apkopotu informāciju par Latvijā ieceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstniekiem, tādējādi uzlabojot iespēju Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) izsekot Covid-19 infekcijas izplatību. Tāpat ir izveidota sistēma, kas ļaus dienestiem pārliecināties, ka iebraucēji, kam jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasības, tās arī pilda. No 16. jūlija spēkā stāsies grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, nosaka kārtību ieceļotāju anketēšanai un ierobežo vīzu izsniegšanu ieceļošanai Latvijā no valstīm ar plašu infekcijas izplatību. Visiem starptautisko pārvadājumu pasažieriem pirms ieceļošanas Latvijā būs jāiesniedz pārvadātājam aizpildīta anketa, norādot pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis, kontaktinformāciju un izvēlēto adresi, kur paredzēts aizvadīt divu nedēļu pašizolācijas laiku, kā arī apliecinot, ka ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošība pasākumus. Informācija par pasažieriem, kuri ir bijuši Covid-19 plaši skartās valstīs, tiks nodota Valsts policijai pašizolācijas kontrolei, bet par pārējiem pasažieriem – SPKC, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi apzinātu iespējamās...

Valdība 14. jūlija sēdē apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", ar ko tiek veidota jauna atbalsta programma alternatīvo ieguldījumu fonda izveidošanai Covid-19 krīzes ietekmēto lielo uzņēmumu atbalstam. Arī Eiropas Komisija jau š.g. 6. jūlijā ir apstiprinājusi Latvijas iniciatīvu uzsākt šādu atbalsta programmu, līdz ar to atbalsts uzņēmējiem būs pieejams jau tuvāko nedēļu laikā, par ko informēs fonda pārvaldnieks AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, informē Ekonomikas ministrija. Fonds tiek veidots ar mērķi atbalstīt labi pārvaldītus, perspektīvus uzņēmumus, kas nonākuši pagaidu grūtībās vīrusa COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē, kā arī lielos uzņēmumus, kuri vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot savu līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos. Noteikumos ir paredzēti arī dažādi ierobežojumi līdz fonda ieguldītā finansējuma pilnībā atmaksai, piemēram, attiecībā uz valdes locekļu atalgojumu, dividenžu izmaksu, citu nesaistīto uzņēmumu līdzdalības iegūšanu un citi ierobežojumi. Tāpat fonda plānotais...

Valdība 14. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Lielākoties tie saglabā iepriekšējo regulējumu attiecībā uz nomas maksu atbrīvojumu vai samazinājumu, kas bija noteikts regulējumā, kas zaudēja spēku līdz ar jauna Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma spēkā stāšanos. Vienlaikus ar jauno noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudēs 2020. gada 2. aprīļa MK noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Jaunie noteikumi tāpat kā iepriekš paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no valsts vai...

Valdība 14. jūlijā apstiprināja jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par garantijām lielajiem un vidējiem komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", kas paredz jaunu atbalsta programmu lielajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro. Garantijas piešķirs akciju sabiedrība ”Attīstības finanšu institūcija Altum“. MK noteikumi stāsies spēkā un atbalsts uzņēmējiem būs pieejams pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Garantiju programma lielajiem komersantiem veidota ar mērķi atbalstīt dzīvotspējīgus komersantus, nodrošināt to nepārtrauktu saimniecisko darbību, saglabāt un palielināt eksporta apjomus, kuriem ir radusies finansējuma nepieciešamība Covid-19 ietekmē. Tā arī veicinās kredītiestādes sniegt finansējumu gan investīciju, gan apgrozāmo līdzekļu veidā lielajiem komersantiem, tādējādi stabilizējot Latvijas ekonomisko aktivitāti, veicinot stratēģisku, nobriedušu un inovatīvu investīciju projektu “neiesaldēšanu” un tautsaimniecības izaugsmes potenciāla saglabāšanu, vēsta jauno noteikumu projekta autors - Ekonomikas ministrija. Garantijas būs pieejamas komersantiem, kuru plānotais eksporta apjoms turpmākajos divos gados ir vismaz 50% no apgrozījuma, un: ja iepriekšējos divos noslēgtajos finanšu gados eksports...

Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā par laiku no šī gada 12. marta līdz 30. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis 133 462 dīkstāves pabalstus par kopumā 53,6 miljonu eiro . Vienu vai vairākas reizes pabalstus saņēmuši 55 179 fiziskās personas, tai skaitā 2 388 pašnodarbinātās personas - šādu statistiku sarīkotajā konferencē sniedza VID pārstāvji. Akopotie dati ļauj palūkoties uz nozarēm un darbiniekiem, kuriem krīzes laikā bijis nepieciešams valsts atbalsts. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka dienesta īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir bijis ieguvums gan uzņēmumiem un tajos strādājošajiem, gan arī tautsaimniecībai kopumā: “Pirmkārt, šie pabalsti daudzos gadījumos ļāva iedzīvotājiem saglabāt savus ikgadējos atvaļinājumus, tie ļāva “nenoēst” sociālo budžetu, kā arī tie ļāva uzņēmējiem saglabāt savus darbiniekus un paša uzņēmuma darbību. Otrkārt, dīkstāves pabalsti skaidri iezīmēja ainu saistībā ar aplokšņu algu problemātiku valstī, parādot iedzīvotājiem, ar kādām sekām jārēķinās, saņemot bezdarbnieka vai darba nespējas pabalstu, kā arī vecuma pensiju, situācijā, ja...

Lai atbalstītu kultūras jomā strādājošos uzņēmējus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība bijusi ierobežota Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ, tiek veidota jauna Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma. Tās ietvaros uzņēmējiem, biedrībām un nodibinājumiem tiks daļēji kompensētas Covid-19 ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušās tiešās darbības izmaksas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. jūlijā apstiprināja Ministru kabineta 16. jūnija lēmumu piešķirt finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai varētu īstenot Kultūras ministrijas (KM) rīcības plānu visaptveroša atbalsta sniegšanai kultūras un pasākumu nozares iestādēm, uzņēmējiem, radošajām personām un nevalstiskajām organizācijām Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmes mazināšanai. Līdz ar to VKKF jau tuvākajā laikā plāno izsludināt projektu iesniegšanu vairākās mērķprogrammās kultūras piedāvājuma veidošanai un kultūras institūciju ilgtspējas nodrošināšanai. Kā viens no nozīmīgākaiem plānoto atbalsta pasākumiem ir 2,4 miljonu eiro mērķprogramma „Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”, kuras mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu...

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 10. jūlijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un atjaunoti atsevišķi Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi: sabiedriskās ēdināšanas vietās tiek atjaunota prasība par maksimālo personu skaitu (kas nav vienas mājsaimniecības locekļi) pie viena galdiņa – iekštelpās – 4; ārtelpās – 8; sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā) jāizvieto skaidri salasāmu publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā; sabiedriskās ēdināšanas vietās noteikts darba laika ierobežojums - līdz plkst. 24.00. Tāpat tiek noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus beidz ne vēlāk kā plkst. 02.00. Kā norāda grozījumu ierosinātāji Veselības ministrijā, epidemioloģiskajā izmeklēšanā ir atklāts,...

Saeima 9. jūlijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas cita starpā ievieš finanšu nodrošinājumu atkritumu tirgotājiem un apsaimniekošanas starpniekiem, kā arī precizē prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekotājiem. Tāpat likums ievieš Eiropas Savienības prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā. Likums paredz, ka turpmāk, lai atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks varētu reģistrēties Valsts vides dienestā (VVD), tam būs jāiesniedz finanšu nodrošinājums. Atkritumu tirgotājam vai apsaimniekošanas starpniekam, kurš reģistrēts VVD līdz šī gada 30. decembrim, finanšu nodrošinājums būs jāiesniedz līdz 2021. gada 31. martam. Bez tā tirgotājs vai starpnieks nevarēs veikt savu darbu. VVD varēs pieprasīt finanšu nodrošinājumu, ja atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks nebūs nogādājis atkritumus tiem paredzētajā vietā. Finanšu nodrošinājums likumā definēts kā kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc VVD pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Likums arī nosaka, ja atkritumu apsaimniekotājam būs izsniegtas vairākas atļaujas atkritumu...

Eiropas Komisijas publicētajā 2020. gada Eiropas inovācijas reitinga(EIS) rezultātu pārskatā atzinīgi novērtēts Latvijas progress inovāciju veicināšanā. Latvija Eiropas Savienības (ES) valstu vidū uzrādījusi otro augstāko sniegumu uzņēmējdarbības aktivitātē, tādējādi vairāk kā divas reizes pārsniedzot ES vidējo rādītāju. 2019. gadā Latvija ierindota 23. vietā ES dalībvalstu konkurencē, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar 2018. gada pārskata rezultātiem, vienlaikus saglabājot vietu "mēreno inovatoru" valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 - 95% no ES-27 vidējā līmeņa. Latvija 2019. gadā ir uzlabojusi sniegumu septiņās no kopumā 10 inovāciju reitingu ietekmējošām rādītāju grupām. Eiropas Komisijas eksperti īpaši atzinīgi novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās – finanses un atbalsts, inovācijas ietekme uz nodarbinātību, kā arī inovācijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijai ir visaugstākie rezultāti uzņēmējdarbības aktivitātē, pēdējos trīs gados vidējās iekšzemes kopprodukta izmaiņās un jaunu uzņēmumu dibināšanā. Latvija uzlabojusi sniegumu vairākos rādītājos, kas kalpo kā priekšnoteikums inovatīvas un konkurētspējīgas...