BIZNESS

Nodokļu maksātāju pienākumi un ierobežojumi attiecībā uz skaidrās naudas darījumiem ir noteikti 1995. gada 2. februāra Latvijas Republikas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā. Jau no 1995. gada nodokļu maksātājiem ir uzlikts pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā, bet 2007. gadā tika ievests aizliegums veikt darījumus skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz likumā noteikto summu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants vairākkārt tika grozīts, samazinot darījumu summas un nosakot papildus ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Patlaban ir aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 EUR. Sākotnēji aizliegums bija noteikts tikai nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, bet 2017. gadā likumā veikti grozījumi, nosakot, kā arī fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 EUR (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Nodokļu maksātāju pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos...

Biedrības “Business Against Shadow Economy” (BASE) un Krišjāņa Valdemāra fonda veiktajā pētījumā “Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā” noskaidrojies, ka katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas tiem izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē, palielinot ēnu ekonomiku Latvijā. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību. Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai. Kā norādīts pētījumā, analizējot cilvēku motivāciju strādāt algotu darbu, jāņem vērā arī Civilprocesa likumā noteiktās summas, pret kurām nevar tikt vērsta piedziņa. Visnelabvēlīgākais risinājums parādniekam ir uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā, jo tiek piedzīti visi...

Valsts prezidents Egils Levits 28. novembrī ir izsludinājis likumu“Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas stāsies spēkā nākamgad 1. janvārī, un to pavadošos likumus. 2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka oficiāli izsludināti ir Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 555 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””. Finanšu ministrija infografikā skaidro, kur nonāks katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 37,9 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2020. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos...

Šā gada 26. novembra sēdē Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtībā, uzlabojot to saskaņā ar aktuālo tirgus situāciju. Lai sekmētu strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu nozares attīstību Latvijā un investīciju ieplūšanu jaunuzņēmumos, no MK noteikumiem tiek svītrota prasība riska kapitāla investoram kvalificēties dalībai kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas valsts atbalsta programmām riska kapitāla jomā. Minētā prasība par dalību kādā no ES vai EEZ valsts atbalsta programmām riska kapitāla jomā šobrīd nav piemērojama, jo nedz Latvijā, nedz kaimiņvalstīs šādas programmas vairs nepastāv. Vienlaikus, vērtējot investoru un viņa atbilstību Jaunuzņēmuma likumam, ir būtiski gūt pārliecību, ka investora ieguldījumu avots ir drošs un caurskatāms. Tāpat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), kas administrē Jaunuzņēmumu atbalsta programmu, turpmāk vairs nevajadzēs uzraudzīt investoru atbilstību kvalifikācijas nosacījumiem, ja tie jau būs pārbaudīti un ar Jaunuzņēmumu vērtēšanas komisijas lēmumu iekļauti kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā. Līdz šim LIAA bija...

Cēsīs 19.novembrī pulcējās uzņēmēji no visas Vidzemes, lai piedalītos Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Cēsu novada pašvaldības rīkotajā seminārā „Kā izvairīties VID audita”. Seminārā piedalījās VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Santa Garanča. Tajā tika runāts par nodokļu kontroles galvenajiem aspektiem. Atklājot pasākumu LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka patlaban VID, sadarbojoties ar LTRK, strādā pie jauna tipa nodokļu administrēšanas stratēģijas izveides un organizāciju attiecības ir labas un konstruktīvas, jo vieno uzskats, ka sistēmai jākļūst uzņēmējiem draudzīgākai un saprotamākai. Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka tieši uzņēmēji caur nodokļiem ir tie, kas finansē valsts asinisriti un publisko sektoru, tāpēc jāatrod sabalansēts veids, kā vienlaikus strādāt gan ar godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, gan tiem, kuri ir pelēkajā un melnajā zonā. Pēc viņa teiktā, zināma stabilitātes pazīme ir tā, ka nākamgad nodokļu slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepiedzīvos lielas izmaiņas. Vienlaikus...

Ministru kabinets 19. novembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu". Šo noteikumu regulējums attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamo māju pārvaldniekiem dzīvojamās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības. Attiecīgi pakalpojumi šajās mājās tiek sniegti ar pārvaldnieka starpniecību un dzīvokļu īpašnieku kopība pati nav noteikusi kārtību, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izstrādājot grozījumus, EM galveno uzmanību vērsa uz to, kā samazināt cēloņus, kuru dēļ neadekvāti pieaug ūdens patēriņa starpība. Apstiprināto grozījumu galvenais mērķis ir veicināt ūdens patēriņa uzskaites sakārtošanu un uzlabošanu mājās, kurās vienlaikus nav risināts jautājums par ūdens patēriņa starpības samazināšanu. Grozījumi sekmēs dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaistīšanos un lēmuma pieņemšanu par vienotas kārtības ieviešanu ūdens patēriņa...

Sveicam mūsu izdevniecības LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTS (www.lid.lv) dibinātāju AIVU VĪKSNU ar augsto novērtējumu - titulu GADA TAUTSAIMNIECE 2019! Viņa sevi spējusi pierādīt, darbojoties dažādās tautsaimniecības nozarēs! Vienlaikus AIVA VĪKSNA ir gan darbojusies kā viceprezidente darba devēju lielākajā organizācijā, gan apvienojusi un motivējusi sievietes vadītājas nevalstiskajā organizācijā LĪDERE un tās rīkotajos pasākumos. Lai pietiek enerģijas, uzņēmības, optimisma un radošu ideju arī turpmāk! Lai godinātu uzņēmīgākos un sociāli atbildīgākos darba devējus, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās sadarbības partneri rīkoja LDDK Gada balvas 2019 pasniegšanas ceremoniju. LDDK Gada balva ir augsts novērtējums sociāli atbildīgam uzņēmējam, kas ar savu piemēru veicina uzņēmējdarbības un darba devēju reputācijas paaugstināšanos. Tautsaimnieka balvu tradicionāli pasniedz Valsts prezidents. Šogad LDDK 12 gada balvas tiks pasniegtas sekojošās nominācijās: labākajiem darba devējiem vadošajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, labākajam darba devējam (valsts/pašvaldību kapitālsabiedrībai), tautsaimniekam/ tautsaimniecei.

2019. gada 19. novembrī pilnībā noslēgsies pasta sūtījumos saņemto preču deklarēšanas procesa elektronizācija, kā to paredz Eiropas Savienības Muitas kodekss. Turpmāk šādas preces būs iespējams deklarēt, tikai iesniedzot elektronisku muitas deklarāciju. No š.g. 1.oktobra šāda kārtība jau ir spēkā, atmuitojot ar kurjerpastu saņemtās preces, taču turpmāk elektroniski būs jādeklarē arī “Latvijas Pasts” piegādājamie sūtījumi no trešajām valstīm jeb valstīm ārpus Eiropas Savienības. Privātpersona, saņemot “Latvijas Pasta aicinājumu” ar norādi “Muitojams sūtījums”, varēs izvēlēties vienu no šādām iespējām nokārtot muitas formalitātes: pati aizpildīt un iesniegt vienkāršoto vai standarta importa muitas deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS); pilnvarot “Latvijas Pastu” vai citu pārstāvi, kas sniedz šādus pakalpojumus, nokārtot muitas formalitātes. Atšķirībā no līdzšinējās kārtības, privātpersonas vairs nesaņems “Latvijas Pasta aicinājumu” ar jau aprēķinātu maksājamo nodokļu summu, bet gan ar norādi, ka sūtījumam jāveic atmuitošana. “Latvijas Pasta aicinājumā” būs norādīta tam pieejamā informācija par pasta sūtījumu, kas nepieciešama, lai noformētu vienkāršoto Importa muitas deklarāciju...

Komisijas līguma būtība ir izklāstīta divos likumos – Civillikumā un Komerclikumā. Komisijas līgums Civillikumā (CL) skaidrots kā vienas personas (preces, lietas īpašnieks) uzdod citai personai pārdot kādam preci, lietu. Svarīgi, ka preces (lietas) nodošanas brīdī preces pārdošana nenotiek. Tas ir tikai rīkojums pārdot šo preci, savdabīgs pilnvarojums veikt konkrētu pirkuma-pārdošanas darījumu, nevis pati pārdošana. Tieši tādēļ komisijas līgumi ir iekļauti nevis CL XIII nodaļā, kurā apskatīti prasījumi no atsavinājuma līgumiem (t.sk. pirkuma līgumi), bet XVIII, kuras nosaukums ir „Prasījumi no svešu lietu pārziņas”. Šeit komisijas līgumi tiek apskatīti pēc „pilnvarojuma līgumiem”, pēc „padomiem un ieteikumiem”, bet pirms „neuzdotas lietvedības”. Tādējādi atbilstoši CL normām prece saskaņā ar komisijas līgumu var tikt pārdota pēc īpašnieka pilnvarojuma. Saskaņā ar Komerclikumu (KL) pilnvarotājs var piešķirt starpniekam ne vien tiesības pārdot, bet arī iegādāties noteiktu preci, lietu. Normas, kas regulē komerckomisijas līgumu (spēkā no 10.01.2010.), atrodamas divās dažādās KL daļās: „A” daļas 46. – 61. pantā un...

Kapitāls uzņēmumā parasti ir jāsaista ar tā cenu. Ja kapitālu var klasificēt kā pašu kapitālu un aizņemto kapitālu, tad kā vienam, tā otram var noteikt cenu. Kas ir kapitāla cena (the cost of capital)? Var aprēķināt cenu: 1) aizņemtajam kapitālam (aizņemtā kapitāla cena); 2) pašu kapitālam (pašu kapitāla cena). Kapitāla cenas un vidējās svērtā kapitāla cenas (Weighted Average Cost of Capital, WACC) aprēķināšanu pagājušā gadsimta vidū plaši aprakstīja amerikāņu profesori Franco Modigliani un Merton Miller. Savā laikā Modigliani un Millers publicēja virkni dokumentu, daudz apsprieda šos jautājumus. Mūsu dienās šī teorija ir plaši pielietota un populāra. Ir izstrādātas arī dažādas jaunas alternatīvas metodes kapitāla avotu (komponenšu) cenas aprēķināšanai. Kas ir kapitāla cena? Tā ir maksa par kapitālu, ko maksā kapitāla ņēmējs (uzņēmums, kurš piesaista kapitālu) kapitāla devējam (fiziskai vai juridiskai personai, kura dod šo kapitālu). Piemēram, kredīta procenti. Daļu no saistībām uzņēmumā ir iespējams saistīt ar tā cenu. Tā, piemēram, saistības, kuras...

Bankām un citām finanšu iestādēm precizētas vairākas prasības klientu kontu pārbaudei, skarot arī gadījumus, kad par kontu jāziņo nodokļu administrācijām. Piemēram, turpmāk bankām jāziņo būs arī par tiem juridisko personu kontiem, kuriem mainījušies kādi apstākļi, bet to turētājs neiesniedz jaunu informāciju, kas pamato, ka iepriekš iesniegtā informācija joprojām ir pareiza. To paredz valdības 29. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem". Grozījumi noteikumos precizē, kādos gadījumos finanšu iestāde nedrīkst paļauties uz klienta sniegtajām ziņām (apliecinājumu vai dokumentāriem pierādījumiem), ja ir aizdomas, ka tās varētu būt nepatiesas. Proti, uz klienta sniegto apliecinājumu nevar paļauties gadījumā, ja: šis apliecinājums nav pilnīgs attiecībā uz tajā norādīto informāciju (nesniedz visu nepieciešamo informāciju) apliecinājumā ir informācija, kas nonāk pretrunā ar citu klienta sniegto informāciju finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar...

Ministru kabineta sēdē 29. oktobrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”, lai pilnveidotu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzraudzības funkciju un nodrošinātu, ka, sniedzot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu, tiek novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšana. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka turpmāk, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kapitālsabiedrībai būs jāizstrādā kārtība, kādā tā izvērtē piesaistītā finansējuma atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas prasībām un piesaistītā finansējuma tiesisko izcelsmi. Šāda prasība komersantam uzliek pienākumu pārbaudīt ne tikai klientus, bet arī savus sadarbības partnerus. Ja kapitālsabiedrība nespēs pierādīt, ka līdzekļiem ir tiesiska izcelsme, licenci saņemt nevarēs. Turklāt, komersantam divas reizes gadā būs jāsniedz PTAC informācija par piesaistītā finansējuma (līdzekļu) apmēru un tiesisko izcelsmi, kā arī informāciju par atpakaļ atgriezto finansējumu iepriekšējā pusgadā. PTAC veic uzraudzību arī...

Lai nodrošinātu norēķinu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās komercijas tirgotāju vienmērīgu pāreju uz stingrās klientu autentifikācijas* (SCA) metodēm un pastāvīgu patērētāju spēju veikt maksājumu karšu darījumus e-komercijā, Eiropas Banku iestāde (EBI) ir noteikusi papildu termiņu SCA prasību ieviešanas pabeigšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) un ar to saistītie regulatīvie tehniskie standarti (ietverti Regulā Nr. 2018/389) sākotnēji noteica, ka līdz 14.09.2019. maksājumu pakalpojumu sniedzējiem obligāti jāievieš risinājumi, kas nodrošina SCA piemērošanu karšu darījumos e-komercijā. Ņemot vērā karšu maksājumu un darījumu izpildes procesa sarežģītību, lielākajai daļai ES maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina e-komercijas maksājumu karšu darījumus, un tirgotājiem nav izdevies savlaicīgi sagatavoties jaunajām prasībām. Šī iemesla dēļ EBI ir pagarinājusi termiņu SCA prasību ieviešanai līdz 31.12.2020. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuri izmantos pagarinājumu SCA prasību ieviešanai maksājumu karšu darījumiem e-komercijā, iepazīties ar EBI sagatavoto informāciju un plānotajiem pasākumiem. FKTK tuvākajā laikā plāno...

Pēdējais Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums “Strauji augošie uzņēmumi un intelektuālā īpašuma tiesības” (High-growth firms and intellectual property rights) parāda, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība par 33 % var pozitīvi ietekmēt uzņēmumu veiktspēju. Savukārt pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka Eiropas Savienības līmenī par dizainparaugu aizsardzību uzņēmumi rūpējās vismazāk. Gan profesionāliem, gan topošajiem dizaineriem ir nepieciešamas zināšanas par savu darbu aizsardzības iespējām ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Eksperti atzīmē, ka nepietiekama šo juridisko jautājumu izpratne dizaineru vidē un sabiedrībā kopumā kavē dizaineru jaunradi un traucē dizaina sekmīgai izmantošanai inovatīvos projektos. Lai risinātu šo problēmjautājumu un aktualizētu rūpnieciskā īpašuma aizsardzības lomu dizaineru vidē, Patentu valde (PV) un Latvijas Dizaineru savienība (LDS) 18. oktobrī Baltijas dizaina izstādes “Design Isle 2019” ietvaros organizēja diskusiju “Dizains un intelektuālais īpašums”. Dizaina un intelektuālā īpašuma jomu profesionāļi dalījās atziņās par galvenajiem izaicinājumiem dizaina darbu aizsardzībā. Diskusijas ieraksts ir pieejams Patentu valdes sociālā tīkla Facebook profilā šeit. Pasākuma...

Valdībā atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais likumprojekts "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums", kas regulēs nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinās šo personu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī novērsīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmēs stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Patlaban par nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem var būt ikviena persona. Likumprojekta mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Tas nosaka nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus, kā arī nodrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības uzraudzību, cita starp paredzot iespēju izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra, ja viņš ir būtiski pārkāpis finanšu noziegumu apkarošanas likuma prasības. Likumprojekts neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet gan paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Likums netiks attiecināts uz...