Kas jāzina par nodokļu maksātāju darījumiem skaidrā naudā
Nodokļu maksātāju pienākumi un ierobežojumi attiecībā uz skaidrās naudas darījumiem ir noteikti 1995. gada 2. februāra Latvijas Republikas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā. Jau no 1995. gada nodokļu maksātājiem ir uzlikts pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā, bet 2007. gadā tika ievests aizliegums veikt darījumus skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz likumā noteikto summu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants vairākkārt tika grozīts, samazinot darījumu summas un nosakot papildus ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Patlaban ir aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 EUR. Sākotnēji aizliegums bija noteikts tikai nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, bet 2017. gadā likumā veikti grozījumi, nosakot, kā arī fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 EUR (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Nodokļu maksātāju pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos...