BIZNESS

Nosvinēta Sociālā uzņēmuma likuma otrā gadadiena (likums stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī). Kas ir paveikts šajā periodā, un kādēļ šāds likums bija vajadzīgs? Vai ir atrisinātas problēmas, kas mudināja minētā likuma rašanos? Kas ir sociālā uzņēmējdabība? Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē, ka komersants, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus, vienlaikus risina kādu sociālo problēmu vai rada labumu sabiedrībai, nevis cenšas gūt sev maksimālu peļņu. Sociālā uzņēmuma likumā mērķis ir formulēts šādi: veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes. Jāteic, ka nepastāv vienota definīcija vai vienota izpratne par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek: uzņēmējdarbība un ar sociālu mērķi. Sociālo uzņēmējdarbību ir...

Kopš 18. aprīļa stājušies spēkā 14. aprīlī valdība apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi", kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c. produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības...

Par portfeļgarantiju izsniedzējām uzņēmumiem, kuriem radušās likviditātes grūtības COVID-19 krīzes ietekmē, valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM izvēlējusies piecas bankas - SEB banka un SEB līzings, Swedbank un Swedbank līzings, Unicredit Leasing, Banka Citadele un Citadele līzings un faktorings, kā arī banka Luminor Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi. Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu. “Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu...

Valdības 14. aprīļa sēdē paplašināja atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas eksporta kredītu garantijas. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas Altum starpniecību. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja, ka uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai ALTUM sāks pieņemt jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar ALTUM garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. ALTUM eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem...

Iepirkumu uzraudzības birojs norādījis, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9. panta astotās daļas 2. punktu vai 42. panta pirmās daļas 2. punktu kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkumā, ja tam minētajā regulējumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts nodokļu parāds. Ņemot vērā to, ka ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā noteikti ierobežojumi, kuri ietekmēs arī uzņēmējdarbību un atstās negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku, šo seku mazināšanai 2020. gada 22. martā stājās spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Minētā likuma 3. pants noteic īpašu regulējumu attiecībā uz krīzes skarto nozaru, kuras noteiks Ministru kabinets, nodokļu maksātāju tiesībām pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Savukārt saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta...

Ārkārtējās situācijas laikā mazumtirgotājiem sadarbībā ar piegādātājiem ir jāievēro godīgas mazumtirdzniecības principi atbilstīgi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) noteiktajam, brīdina Konkurences padome (KP). Neskatoties uz to, ka piegādātāji krīzes laikā atsevišķām preču grupām nespēj nodrošināt būtiski lielāku pasūtījumu izpildi, tas nav pamats, lai mazumtirgotāji noteiktu netaisnīgas sankcijas. Jāpamato preces atpakaļ atdošana krīzes dēļ Jāņem vērā, ka ārkārtējā situācija ir iestājusies no uzņēmuma rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc tie mazumtirgotāji, kuri valsts noteikto ierobežojumu dēļ ir pārtraukuši savu saimniecisko darbību un kuri rakstiski ir vienojušies ar piegādātāju par preču atpakaļ atdošanu, un tajā pašā laikā piegādātājam pastāv iespēja realizēt preci citos kanālos, drīkst preci atdot atpakaļ. Šī atkāpe attiecas gan uz pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirgotājiem. Tomēr mazumtirgotājiem, atdodot preces atpakaļ, nepieciešamības gadījumā ir jāspēj pamatot, ka preču atdošana tiešā veidā izriet no valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem. Tādējādi KP par šādu rīcību nepiemēros atbildību mazumtirgotājiem atbilstīgi NMPAL noteiktajam. Nav pieļaujamas netaisnīgas...

Ministru kabinets 7. aprīļa sēdē ir pagarināja ārkārtējās situācijas termiņu līdz šī gada 12. maijam, tādējādi pagarinot 12. marta valdības rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darbības laiku. Lēmumi par ierobežojumu termiņa pagarinājumu ir pieņemti saskaņā ar epidemiologu rekomendācijām un rūpējoties par sabiedrības veselību un drošību, informē Ministru kabinets. Arī turpmāk būs aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība ir atbalstījusi arī izņēmumu uz kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamajos gadījumos. Visiem Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, tiks atļauts vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju noteiktās sauszemes robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē. Turpmāk personām pirms atgriešanās Latvijā būs jānorāda pilna informācija par savu faktisko dzīvesvietu, kurā to var sasniegt. Gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķirsies no pašizolācijas vietas adreses, personai būs pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Par...

Eiropas Komisija (EK) informē, ka ir piesaistīts viens miljards eiro no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kas kalpos kā garantija Eiropas Investīciju fondam (EIF), kurš ir daļa no Eiropas Investīciju bankas grupas. Tas ļaus EIF izdot īpašas garantijas, lai stimulētu bankas un citus aizdevējus nodrošināt likviditāti vismaz 100 000 Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mazo uzņēmumu ar vidēji lielu kapitalizāciju, kurus skārusi COVID19 pandēmijas ekonomiskā ietekme, un aplēstais pieejamais finansējums ir 8 miljardi eiro. EK uzskata, ka viena no koronavīrusa pandēmijas tūlītējām ekonomiskajām sekām ir pēkšņais likviditātes trūkums, kas ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Šos uzņēmumus parasti krīze skar visvairāk, un ir būtiski tos atbalstīt ar pienācīgu likviditāti, lai tie varētu pārvarēt krīzi. Tomēr likviditātes trūkuma situācijā bankas nav motivētas aizdot naudu MVU, jo pēkšņi pieaug iespējamais risks. Tāpēc ir vajadzīgas ES garantijas šo aizdevumu atbalstam. No 6. aprīļa EIF piedāvā tirgum īpašas ESIF atbalstītas garantijas, lai ierobežotu pandēmijas ietekmi...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) uzticēts sniegt atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem nepieciešams atgriezties Latvijas Republikā, kā arī komersantiem, kuriem pasūtījumu izpildei nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ievest ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā. LIAA apkopos informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinēs informācijas iesniegšanu, paredz Ministru kabineta 2. aprīļa rīkojums Nr. 157 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"", kas stājās spēkā 2. aprīlī. Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumiem ir atļauta darbaspēka starpvalstu migrācija. LIAA aicina uzņēmējus, kam nepieciešama darbaspēka migrācija, aizpildīt anketu http://www.liaa.gov.lv/lv/uznemumu-komandejumu-aptauja-arkartas-situacijas-laika. Pēc informācijas apstrādes par uzņēmumu plānotajiem komandējumiem, informācija tiks nodota pārvadātājiem, lai varētu ar tiem vienoties par iespējamo reisu organizēšanu. Komersantam, kura darbinieki pēc darba ārvalstīs ierodas Latvijas Republikā, ir pienākums nogādāt tos līdz viņu dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu. LIAA atgādina, ka pēc atgriešanās darbiniekam ir jānosaka 14 dienu pašizolēšanās. Apstiprinātie pārvadātāju reisi tiks publicēti LIAA mājaslapā...

Ja uzņēmums telpas nomā no valsts, pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām, noteiktos gadījumos to ārkārtējās situācijas laikā atbrīvos no nomas maksas, paredz valdības pieņemtie Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, piemēro nomas maksas atbrīvojumu. Savukārt citos gadījumos tam var samazināt nomas maksu līdz 90% no noteiktās. Tāpat uzņēmumam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus nomas maksas un citu saistīto maksājumu samaksas kavējuma gadījumā. Lai pretendētu uz nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, vai kavējuma procentu un līgumsodu atbrīvojumu uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, t.sk. nevar būt nodokļu parādi virs 1000 eiro un apgrozījums ir krities vismaz par 30%. Lai uzņēmums saņemtu minētos atbalsta pasākumus, tam ir jāiesniedz iesniegums iznomātājam. Noteikumi paredz, ka iznomātājs iesniegumu izskata un lēmumu...

Saimnieciskās darbības veicējiem - komersantiem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kuru darbību ietekmējuši Covid-19 ierobežošanai veiktie pasākumi, iespējams saņemt ALTUM apgrozāmo līdzekļu aizdevumu kā uzņēmuma likviditātes atbalstu. Aizdevuma apjoms var būt līdz 1 miljonam EUR, bet kopējais aizdevums nevar pārsniegt vismaz vienu no kritērijiem: 25% no apgrozījuma 2019.gadā; divkāršu izdevumus par atalgojumu (t.sk sociālās iemaksas) 2019.gadā (2019.gada dibinātiem plānotais apjoms divos gados); nepieciešamais likviditātes apjomu darbības nodrošināšanai turpmākajiem 12 mēnešiem, Aizdevuma termiņš ir 1 līdz 3 gadiem ar iespējamām kredīta brīvdienām līdz 12 mēnešiem. Aizdevumam ir samazinātas nodrošinājuma prasības un procentu likme. Aizdevums netiek piemērots citu aizdevumu refinansēšanai (pamatsummu maksājumiem, saistīto uzņēmumu parādu nomaksai, parādu maksājumiem, kas izveidojušies pirms 2020.gada marta, dividenžu izmaksai utml.). Tāpat to var atteikt, ja: nav pamatota negatīva Covid-19 ietekme uz saimniecisko darbību; ja uzņēmums bija finanšu grūtībās līdz 2019.gada 31.decembrim; tādām nozarēm, kas saistītas ar zartspēlēm, finanšu starpniecībai, ieroču, tabakas, alkohola tirdzniecībai, operācijām ar nekustamo īpašumu u.c. Lai saņemtu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 1.aprīlī konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Ierosinājumu plānots virzīt kā grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. Paredzēts arī, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un to neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli. Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro. Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas izlīguma programmas, rakstiski...

Mazo un vidējo uzņēmumu finansētājs Baltijas valstīs Capitalia informē, kā, sākot no aprīļa pirmās nedēļas, pilnībā atsāk uzņēmumu finansēšanu, piedāvājot ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa aizdevumus uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, tajā skaitā faktoringu. Papildus standarta finansējuma produktu klāstam, Capitalia piedāvā izvērtēt dažādus restrukturizācijas darījumus un sniegt konsultācijas krīzes skartiem uzņēmumiem. Pirmajās nedēļās pēc ārkārtas situācijas izziņošanas Capitalia ir proaktīvi apzinājusi savus klientus, identificējot pandēmijas ietekmi uz viņu biznesu. Lietuvā 9.8% no uzņēmuma klientiem norādīja, ka karantīnas apstākļi ir atstājuši būtisku ietekmi uz viņu darbību. Latvijā šis rādītājs ir bijis vēl augstāks – 16.5%. Savukārt Igaunijā situācija ir bijusi līdzīgāka Lietuvai – augstu ietekmi izjuta 9.5% no klientiem. Jau divas nedēļas Capitalia piedāvā klientiem vienkāršu procedūru maksājumu termiņu atlikšanai. Capitalia vietnē (www.capitalia.com) atrodams arī aktuālo atbalsta instrumentu apkopojums. Valsts atbalsta pieejamības informācija tiek atjaunota katru pirmdienu. Capitalia arī aicina uzņēmumus proaktīvi reaģēt uz ienākumu kritumu, tūlītēji pārskatot iespējas samazināt izmaksas, atlikt maksājumus un...

Ekonomiskās situācijas straujā pasliktināšanās vīrusa COVID-19 pandēmijas dēļ radījusi ienākumu samazinājumu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas savukārt daļai radījusi grūtības laikā norēķināties ar kredītmaksājumiem. Vai bankas uz šo situāciju reaģējušas, piedāvājot vienkāršotus un atvieglotus noteikumus klientiem pieejamajām kredītbrīvdienām? Iespējas dažādās bankās ir atšķirīgas. Swedbank Swedbank mājaslapā pieejama salīdzinoši visplašākā informācija par kredītbrīvdienu nosacījumiem. Banka gan privātpersonām, gan uzņēmumiem piedāvā kredītbrīvdienas līdz 6 mēnešu ilgam periodam, bet hipotekārā kredīta gadījumā tas var sasniegt pat 12 mēnešus. Nepieciešamais pamatojums, lai pieteiktos kredītbrīvdienām, privātpersonām nav pārāk strikti definēts - pieteikties var, ja radušās maksājumu grūtības "šī brīža ekonomiskās situācijas ietekmē (piemēram, regulāro ienākumu samazināšanās vai darba zaudējums)". Tomēr - ar piebildi, ka līdz šim klientam nav bijis sarežģījumu ar kredītmaksājumu veikšanu. Kredītbrīvdienas privātpersonām iespējamas attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, patēriņa kredītiem, patēriņa kredītiem mājoklim, auto kredītiem un studiju kredītiem bez valsts galvojuma. Kredītbrīvdienas nav piemērojamas kredītkaršu un kredītlīniju maksājumiem. Jāņem vērā, ka kredītbrīvdienas attiecas tikai uz...

Uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus bankās, ALTUM piedāvā kredīta garantiju, kas ļaus bankai atlikt pamatsummas maksājumu. Šīs garantijas pieejamas saimnieciskās darbības veicējiem, lauksaimniekiem un zivsaimniecības un akvakultūras nozarei. Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumiem Nr. 150 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi covid-19 izplatība". Atbalstāmie finanšu pakalpojumu veidi ir: aizdevums investīciju veikšanai; aizdevums apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, t. sk. kredītlimiti (kredītlīnijas un overdrafti); finanšu līzings, finanšu līzinga limiti. Par garantijas saņemšanu jājautā savā bankā. Finanšu pakalpojuma summa, ko sedz garantija, nepārsniedz 25% no saimnieciskā darbības veicēja 2019.gada kopējā apgrozījuma, bet maksimālā garantijas summa nepārsniedz 5 miljonus EUR. Garantija sedz līdz 50 % no finanšu pakalpojuma summas (atlikuma garantijas piešķiršanas brīdī) uz termiņu līdz 6 gadiem finanšu līzinga un investīciju aizdevumu finanšu pakalpojumiem, līdz 3 gadiem – apgrozāmo līdzekļu finanšu pakalpojumiem. Garantijas prēmija ir 0.5% gadā....