BIZNESS

2019. gada 1. aprīlī spēkā stājās jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kā arī apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz īpašu regulējumu ar komercnoslēpumu saistītu strīdu izskatīšanai. Jaunās tiesību normas pieņemtas, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvu 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Direktīvas preambulā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc komercnoslēpumu nepieciešams regulēt Eiropas Savienības līmenī, ir tas, ka dalībvalstu tiesību aktos ir būtiskas komercnoslēpumu aizsardzības regulējuma atšķirības. Savukārt vāja komercnoslēpuma aizsardzība kavē inovāciju attīstību. Kas ir komercnoslēpums, un kas to aizsargā Komercnoslēpums tiek aizsargāts uz likuma pamata arī tādos gadījumos, kad starp pusēm nav līgumisku attiecību. Tas dod iespēju komercnoslēpuma aizsardzību prasīt ne tikai sadarbības partneriem vai citām personām, ar ko bijušas līgumiskas attiecības, bet attiecībā pret jebkuru personu, kas komercnoslēpumam piekļuvusi nelikumīgi. Lai informāciju uzskatītu par komercnoslēpumu un tam pienāktos likumā noteiktā aizsardzība, informācijai jāatbilst likumā noteiktajām pazīmēm....

Lai gan Komerclikuma 136. panta 1. daļā ir norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā - SIA) “dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi”, tomēr diskusija par dalībnieku reģistra vešanas mērķi, dalībnieka un SIA kapitāla daļu (turpmāk tekstā – daļas) īpašnieka statusu un daļu īpašuma tiesību pārejas brīdi vienmēr ir bijusi. 2018. gada nogalē Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu SKC – 266/2018 (turpmāk tekstā – spriedums), kurā tika dots vērtējums SIA dalībnieka un daļu īpašnieka statusa nošķiršanai[1]. Rakstā analizēti ar šiem diviem statusiem saistīti jautājumi: biežākie divu statusu rašanās gadījumi; dalībnieka un daļu īpašnieka tiesības; patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākums. Sprieduma izklāsts Lietā problēmjautājums saistīts ar izpratni par SIA dalībnieka statusu, no tā izrietošajām tiesībām un sekām šo tiesību pārkāpuma gadījumā. Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Komerclikuma 136. panta pirmajai daļai dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi. Šā panta...

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...

Valdība 3. septembra sēdē izskatīja jaunu Preču zīmju likumprojektu. Tā mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Likumprojekts arī nacionālajos tiesību aktos ieviesīs Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvu (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (turpmāk – Preču zīmju direktīva). Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Preču zīmju direktīva: noteic apzīmējumus, no kā var sastāvēt preču zīme; paredz, kādos gadījumos apzīmējumus nereģistrē vai reģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem, tostarp arī absolūtos un relatīvos atteikuma vai spēkā neesamības pamatus; noteic, kādas ir ar preču zīmes reģistrāciju piešķirtās tiesības un to ierobežojumi, kā arī kādos gadījumos tiesības tiek uzskatītas par izsmeltām; noteic gadījumus, kad preču zīmi var atcelt vai tā ir atceļama; paredz noteikumus par preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, tostarp tiesības preču zīmi nodot, licencēt vai sniegt kā galvojumu; paredz noteikumus attiecībā...

Otrā ceturkšņa dati apstiprina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza desmit procentus. Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%, ziņo Finanšu ministrija. Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī pazeminājusies līdz 2,0%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, kas ir vēl nedaudz lēnāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotie iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,7%, kas tāpat ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā...

Pretkrāpšanas kustība #Atkrāpies! ir izstrādājusi vienotu ziņošanas rīku, kurā iespējams ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem patērētāju tiesību, darba tiesību, nodokļu krāpšanas, negodprātīgu iepirkumu vai konkurences jautājumos un daudzās citās jomās. Ziņošanas rīks ir pieejams kustības mājaslapas sadaļā “Ziņo par pārkāpumiem“. “Kustības trešā darbības gada otro pusi sākam ar nozīmīgu soli – vienota ziņošanas rīka izveidi. #Atkrāpies! kustības ziņošanas rīks ir platforma, kurā iedzīvotājiem, uzņēmējiem vai organizācijām ērtā veidā ir iespēja nodot informāciju par pamanītajiem pārkāpumiem. Jāuzsver, ka, informējot par pārkāpumu šajā vietnē, tas netiks uzskatīts par trauksmes celšanu, bet palīdzēs kopīgi cīnīties pret krāpšanos,” norāda Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane. Kustībā iesaistītās iestādes ir atzinušas, ka ziņošanas kultūra, ietverot gan atklātu, gan anonīmu ziņošanu, ir nozīmīgs atbalsts krāpniecības un negodprātību atklāšanā. Tomēr būtiski, lai ziņojumi būtu sagatavotu kvalitatīvi. Ziņošanas rīkā pieejams apraksts par to, kāpēc ir svarīgi ziņot, kā arī piedāvāts izvēlēties iestādi, kurai ziņot par pārkāpumu. Katrai...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 27. augustā valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2020. gadam. LDDK atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020. gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte. LDDK uzsver, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicina ievērot 2017. gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020. gadam saglabāt minimālo mēneša darba...

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu, informē Lursoft. No tiem vairākums, t.i., 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Lursoft veicis likvidēto uzņēmumu profila izpēti. Kas liecina par uzņēmuma nonākšanu riska zonā Dažādi apgrūtinājumi ir pirmais brīdinājuma signāls tam, ka uzņēmuma turpmākā darbība ir uz jautājuma zīmes. Piemēram, ilgstoši nodokļu parādi, nodrošinājumi. Tāpat arī gada pārskatu neiesniegšana un, protams, uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana. Pētījuma laikā apkopotie dati rāda, ka lielākajam vairākumam, t.i., 70,6% no visiem šī gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem, pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi. No piemērotajiem teju 13 tūkstošiem nodrošinājumu, 73,2% gadījumu piemērotājs bija Valsts ieņēmumu dienests, bet vēl 26,4% gadījumu – zvērināti tiesu izpildītāji. Pētījums atklāj, ka šogad likvidētajiem uzņēmumiem nodrošinājumus piemērojusi arī Valsts policija, tostarp gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, gan Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde un arī Kriminālpolicijas pārvalde, arī maksātnespējas procesu administratori un tiesas. Vislielākajā skaitā starp likvidētajiem uzņēmumiem ar nodrošinājumiem...

Lai sakārtotu darbību atsevišķās uzņēmējdarbības jomās, ierobežotu ēnu ekonomiku un nodrošinātu godīgu tirgus konkurenci, pēdējos gados pieņemtais regulējums krietni audzējis administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem, atzīst valdība. Lai apturētu tā turpmāku palielināšanos, Valsts kanceleja 20. augustā valdībai prezentēja Nulles birokrātijas pieejas risinājumu. Administratīvo slogu uzņēmējam rada jebkurš pienākums ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu, piemēram, atskaišu sniegšana, atļauju saņemšana, pārbaudes, revīzijas vai kontroles sistēmas ieviešana, kvalifikācijas prasību izpildīšana u. tml. Nulles birokrātijas pieeja balstās net–zero principā jeb balansa nodrošināšanā – nepalielināt administratīvās izmaksas uzņēmējiem. Kā šis princips darbosies dzīvē? Iesniedzot Ministru kabinetam tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu, iesniedzējam (t. i., nozares ministrijai) vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. Ja jaunizstrādātais tiesību akta projekts paredzēs jaunas izmaksas, tad tās tiks līdzsvarotas, samazinot esošā regulējuma noteiktās administratīvās un atbilstības izmaksas tajā pašā apjomā – lai izmaiņu rezultātā sasniegtu...

Ministru kabinets (MK) 20. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus MK 2018. gada 7. augusta noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz palielināt remigrantiem pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības īstenošanai visā Latvijā, tostarp, Rīgā. Atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai pirmo reizi tika sniegts 2018. gadā. Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām. Tādējādi remigrācijas atbalsta finansējums palīdz uzsākt un attīstīt savu uzņēmējdarbību, remigrantiem atgriežoties uz dzīvi Latvijā. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, kā arī, ņemot vērā prioritārā pasākuma “Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”” ietvaros piešķirto finansējumu, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu. Šī brīža demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju...

Viena no ar cīņu pret finanšu noziegumiem saistītajām normatīvo aktu prasībām, kas pēdējā laikā kļuvusi aktuāla uzņēmumiem, ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram uzņēmuma patiesos labuma guvējus. Iespējams, ka vēl aizvien ne visi komersanti šo prasību uztver pietiekami nopietni, bet būtu pēdējais laiks - Uzņēmumu reģistra uzmanības lokā nonākušas 660 sabiedrības ar ierobežotu atbildību - reāli, strādājoši uzņēmumi - kuriem šī pienākuma neizpildes gadījumā jau pavisam drīz draud strauja likvidācija. Par to un visām pārējām niansēm saistībā ar patieso labuma guvēju atklāšanu, žurnāla "Bilance" augusta numurā publicēta intervija ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri Gunu Paideri, no kuras fragmentu iespējams lasīt šeit: Lai gan atbilstošās likuma normas stājušās spēkā jau pirms krietna laika, varbūt tomēr ne visiem uzņēmējiem ir pilnīga skaidrība - uz kuriem komersantiem attiecas prasība par patieso labuma guvēju atklāšanu Uzņēmumu reģistram? Šī prasība attiecas uz visām juridiskām personām. Tie ir ne tikai uzņēmumi, bet arī zemnieku saimniecības, biedrības, nodibinājumi, politiskās...

Finanšu pieejamība Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – norāda 42,5% uzņēmēju. Nedaudz mazāk jeb 39,1% norāda, ka situācija šajā jomā ir drīzāk laba vai ļoti laba, bet 18,3% atbild – grūti sniegt konkrētu vērtējumu, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -6,7). Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Rīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (41% finanšu pieejamību vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu), nedaudz negatīvāka situācija ir Vidzemē – tur finanšu pieejamību kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 40% uzņēmēju. Tam seko Zemgale (39%), Pierīga (37%) un Latgale (36%). Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē būvniecības nozares uzņēmēji – tikai 17% norādījuši, ka finanšu pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba. Ražošanas nozarē šādu viedokli pauž 35,3% uzņēmēju, pakalpojumu nozarē – 42%, savukārt tirdzniecības nozarē – 43%. “Ja salīdzinām situāciju ar periodu pirms...

E-adrese ir konts, kas nodrošina oficiālo ziņojumu no valsts iestādēm saņemšanu un glabāšanu, kā arī sniedz iespēju nosūtīt ziņu ikvienai valsts un pašvaldību iestādei. E-adrese ir pieejama valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Juridiskās personas e-adresi var izveidot tikai tā persona, kam uzņēmumā ir paraksta tiesības, piemēram, valdes priekšsēdētājs. Taču juridiskajām personām ir arī iespēja saviem darbiniekiem piešķirt tiesības lietot uzņēmuma e-adresi, piesaistot e-adresi uzņēmuma lietvedības procesiem, jo dokumentu apriti uzņēmumos parasti organizē lietveži, grāmatveži vai citi darbinieki. Tā, piemēram, piekļūstot uzņēmuma e-adresei, par lietvedību atbildīgā persona ikvienu e-adresē saņemto vēstuli var reģistrēt lietvedības sistēmā un tālāk rīkoties saskaņā ar uzņēmuma iekšējām procedūrām. Obligāts e-adreses lietojums šogad ir noteikts visām valsts un pašvaldību iestādēm, plānošanas reģioniem, valsts augstskolām un zinātniskiem institūtiem, publiskiem nodibinājumiem, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. No 2023. gada 1. janvāra e-adreses būs obligāti jālieto arī juridiskām privātpersonām - komersantiem un citiem tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā....

Konkurences padome (KP) atgādina: lai novērstu riskus, ka publiska persona nepamatoti iesaistās komercdarbībā un tādējādi kropļo konkurenci, apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu privāto komersantu darbību tirgū, publiskām personām, dibinot jaunas vai pārvērtējot savu līdzdalību esošajās kapitālsabiedrībās, nepieciešams veikt plānoto darbību izvērtējumu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmo un otro daļu publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību vai paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Lai izvērtēšanas procesu padarītu viegli uztveramu, KP ir sagatavojusi informatīvu materiālu "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana" , kurā skaidrots, ko nozīmē publiskai personai rīkoties atbilstoši VPIL 88. panta prasībām, kāda ir dibināšanas vai līdzdalības izvērtēšanas gaita, izklāstīts KP...

Lai izskaustu negodīgu komercpraksi pasākumu rīkošanas un biļešu tirdzniecības jomā, Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Latvijas Pasākumu producentu asociācija, kā arī nozares komersanti 8. augustā vienojušies par ciešākas sadarbības izveidi starp valsts pārvaldi un nozari, nostiprinot to Sadarbības memorandā par godīgu komercpraksi pasākumu rīkošanas un biļešu tirdzniecības jomā. Ekonomikas ministrija un PTAC konstatējusi, ka negodprātīgo uzņēmēju skaits ir salīdzinoši niecīgs, taču to nodarītais kaitējums patērētājiem, godprātīgiem uzņēmējiem un nozarei kopumā ir būtisks. Tāpēc Sadarbības memorands paredz, ka PTAC sniegs informāciju nozares dalībniekiem par konstatēto negodīgo komercpraksi, un sadarbībā ar biļešu pārdevējiem izstrādās kritērijus pasākumu organizatoru izvērtēšanai. PTAC direktore Baiba Vītoliņa norāda: “PTAC jau apmēram 10 gadus saņem patērētāju sūdzības par nenotikušiem pasākumiem un par tiem atpakaļ nesaņemtām naudas summām, piemēram, pēc SIA «Biļešu Serviss» sniegtajiem datiem 2018. gadā atceltu pasākumu dēļ patērētāji neatguva naudas līdzekļus 50 039,80 EUR apmērā. Turklāt novērots, ka atsevišķu pasākumu rīkotāju koncerti tiek atcelti...