BIZNESS

Latvijas Bankas padome pieņēmusi 27. aprīlī grozījumus divos noteikumos ("Kredītu reģistra noteikumi" un "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku"; tālāk tekstā – grozījumi), nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai. Grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 6. maijā. Grozījumi veikti, lai Kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai – nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā. Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids – individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību. Jaunās ziņas būs iespējams iekļaut Kredītu reģistrā līdz ar...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādi un ES fondu iekšējām pārdalēm COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Lai pēc krīzes noritētu veiksmīga ekonomikas atveseļošanās, prioritāri jānodrošina veselības aizsardzības sistēmas un infekcijas prevencijas pasākumi strādājošajiem, jāizveido uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalsta sistēma. Pats būtiskākais uzdevums ir nodrošināt sociālo mieru. Tādēļ mums kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sociālekonomiskās sekas un nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību un tautsaimniecības attīstību.” Kā galvenos rezultatīvos rādītājus jau ar šo gadu ir jānosaka: nodarbinātības līmenis, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija 2019.gada nogalē - pirms Covid-19 krīzes), kā arī migrācijas saldo - ne vairāk par 5 000 (situācija 2018.gadā). Nekavējoties ir jāsniedz atbalsts strādājošajiem uzņēmumos veselības drošības aizsardzības pasākumu ieviešanai: finansiālais atbalsts individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, dezinfekcijas līdzekļiem, drošības aprīkojumam kā dezinfekcijas sieti un...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS sagatavojusi pētījumu "LTRK Ekonomikas indekss", kas uzrāda Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) dažāda lieluma uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. 2020. gada 1. ceturksnī LTRK Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Jāatzīmē, ka zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009 gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem. “Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2020. – 2023. gadam. Šogad Stabilitātes programma ir sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, pieņemot, ka vīrusa pandēmija tiek ierobežota 2020. gada pirmajā pusē un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunojas. Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas. 2020. gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā. Nākamajos gados ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%. Tomēr 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā. Inflācijas prognoze 2020. gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies vidēji par 5%, darbu zaudējot daļai darbinieku ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, kā arī nedaudz samazinoties strādājošo skaitam arī netieši ietekmētajās nozarēs. Attiecīgi sagaidāms, ka bezdarba...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un iesniegusi vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, jo Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Rosināts precizēt dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat nevajadzētu liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus. Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, ministrs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem...

Nosvinēta Sociālā uzņēmuma likuma otrā gadadiena (likums stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī). Kas ir paveikts šajā periodā, un kādēļ šāds likums bija vajadzīgs? Vai ir atrisinātas problēmas, kas mudināja minētā likuma rašanos? Kas ir sociālā uzņēmējdabība? Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē, ka komersants, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus, vienlaikus risina kādu sociālo problēmu vai rada labumu sabiedrībai, nevis cenšas gūt sev maksimālu peļņu. Sociālā uzņēmuma likumā mērķis ir formulēts šādi: veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes. Jāteic, ka nepastāv vienota definīcija vai vienota izpratne par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek: uzņēmējdarbība un ar sociālu mērķi. Sociālo uzņēmējdarbību ir...

Kopš 18. aprīļa stājušies spēkā 14. aprīlī valdība apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi", kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c. produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības...

Par portfeļgarantiju izsniedzējām uzņēmumiem, kuriem radušās likviditātes grūtības COVID-19 krīzes ietekmē, valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM izvēlējusies piecas bankas - SEB banka un SEB līzings, Swedbank un Swedbank līzings, Unicredit Leasing, Banka Citadele un Citadele līzings un faktorings, kā arī banka Luminor Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi. Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu. “Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu...

Valdības 14. aprīļa sēdē paplašināja atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas eksporta kredītu garantijas. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas Altum starpniecību. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja, ka uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai ALTUM sāks pieņemt jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar ALTUM garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. ALTUM eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem...

Iepirkumu uzraudzības birojs norādījis, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9. panta astotās daļas 2. punktu vai 42. panta pirmās daļas 2. punktu kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkumā, ja tam minētajā regulējumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts nodokļu parāds. Ņemot vērā to, ka ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā noteikti ierobežojumi, kuri ietekmēs arī uzņēmējdarbību un atstās negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku, šo seku mazināšanai 2020. gada 22. martā stājās spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Minētā likuma 3. pants noteic īpašu regulējumu attiecībā uz krīzes skarto nozaru, kuras noteiks Ministru kabinets, nodokļu maksātāju tiesībām pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Savukārt saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta...

Ārkārtējās situācijas laikā mazumtirgotājiem sadarbībā ar piegādātājiem ir jāievēro godīgas mazumtirdzniecības principi atbilstīgi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) noteiktajam, brīdina Konkurences padome (KP). Neskatoties uz to, ka piegādātāji krīzes laikā atsevišķām preču grupām nespēj nodrošināt būtiski lielāku pasūtījumu izpildi, tas nav pamats, lai mazumtirgotāji noteiktu netaisnīgas sankcijas. Jāpamato preces atpakaļ atdošana krīzes dēļ Jāņem vērā, ka ārkārtējā situācija ir iestājusies no uzņēmuma rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc tie mazumtirgotāji, kuri valsts noteikto ierobežojumu dēļ ir pārtraukuši savu saimniecisko darbību un kuri rakstiski ir vienojušies ar piegādātāju par preču atpakaļ atdošanu, un tajā pašā laikā piegādātājam pastāv iespēja realizēt preci citos kanālos, drīkst preci atdot atpakaļ. Šī atkāpe attiecas gan uz pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirgotājiem. Tomēr mazumtirgotājiem, atdodot preces atpakaļ, nepieciešamības gadījumā ir jāspēj pamatot, ka preču atdošana tiešā veidā izriet no valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem. Tādējādi KP par šādu rīcību nepiemēros atbildību mazumtirgotājiem atbilstīgi NMPAL noteiktajam. Nav pieļaujamas netaisnīgas...

Ministru kabinets 7. aprīļa sēdē ir pagarināja ārkārtējās situācijas termiņu līdz šī gada 12. maijam, tādējādi pagarinot 12. marta valdības rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darbības laiku. Lēmumi par ierobežojumu termiņa pagarinājumu ir pieņemti saskaņā ar epidemiologu rekomendācijām un rūpējoties par sabiedrības veselību un drošību, informē Ministru kabinets. Arī turpmāk būs aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība ir atbalstījusi arī izņēmumu uz kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamajos gadījumos. Visiem Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, tiks atļauts vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju noteiktās sauszemes robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē. Turpmāk personām pirms atgriešanās Latvijā būs jānorāda pilna informācija par savu faktisko dzīvesvietu, kurā to var sasniegt. Gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķirsies no pašizolācijas vietas adreses, personai būs pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Par...

Eiropas Komisija (EK) informē, ka ir piesaistīts viens miljards eiro no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kas kalpos kā garantija Eiropas Investīciju fondam (EIF), kurš ir daļa no Eiropas Investīciju bankas grupas. Tas ļaus EIF izdot īpašas garantijas, lai stimulētu bankas un citus aizdevējus nodrošināt likviditāti vismaz 100 000 Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mazo uzņēmumu ar vidēji lielu kapitalizāciju, kurus skārusi COVID19 pandēmijas ekonomiskā ietekme, un aplēstais pieejamais finansējums ir 8 miljardi eiro. EK uzskata, ka viena no koronavīrusa pandēmijas tūlītējām ekonomiskajām sekām ir pēkšņais likviditātes trūkums, kas ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Šos uzņēmumus parasti krīze skar visvairāk, un ir būtiski tos atbalstīt ar pienācīgu likviditāti, lai tie varētu pārvarēt krīzi. Tomēr likviditātes trūkuma situācijā bankas nav motivētas aizdot naudu MVU, jo pēkšņi pieaug iespējamais risks. Tāpēc ir vajadzīgas ES garantijas šo aizdevumu atbalstam. No 6. aprīļa EIF piedāvā tirgum īpašas ESIF atbalstītas garantijas, lai ierobežotu pandēmijas ietekmi...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) uzticēts sniegt atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem nepieciešams atgriezties Latvijas Republikā, kā arī komersantiem, kuriem pasūtījumu izpildei nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ievest ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā. LIAA apkopos informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinēs informācijas iesniegšanu, paredz Ministru kabineta 2. aprīļa rīkojums Nr. 157 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"", kas stājās spēkā 2. aprīlī. Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumiem ir atļauta darbaspēka starpvalstu migrācija. LIAA aicina uzņēmējus, kam nepieciešama darbaspēka migrācija, aizpildīt anketu http://www.liaa.gov.lv/lv/uznemumu-komandejumu-aptauja-arkartas-situacijas-laika. Pēc informācijas apstrādes par uzņēmumu plānotajiem komandējumiem, informācija tiks nodota pārvadātājiem, lai varētu ar tiem vienoties par iespējamo reisu organizēšanu. Komersantam, kura darbinieki pēc darba ārvalstīs ierodas Latvijas Republikā, ir pienākums nogādāt tos līdz viņu dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu. LIAA atgādina, ka pēc atgriešanās darbiniekam ir jānosaka 14 dienu pašizolēšanās. Apstiprinātie pārvadātāju reisi tiks publicēti LIAA mājaslapā...

Ja uzņēmums telpas nomā no valsts, pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām, noteiktos gadījumos to ārkārtējās situācijas laikā atbrīvos no nomas maksas, paredz valdības pieņemtie Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, piemēro nomas maksas atbrīvojumu. Savukārt citos gadījumos tam var samazināt nomas maksu līdz 90% no noteiktās. Tāpat uzņēmumam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus nomas maksas un citu saistīto maksājumu samaksas kavējuma gadījumā. Lai pretendētu uz nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, vai kavējuma procentu un līgumsodu atbrīvojumu uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, t.sk. nevar būt nodokļu parādi virs 1000 eiro un apgrozījums ir krities vismaz par 30%. Lai uzņēmums saņemtu minētos atbalsta pasākumus, tam ir jāiesniedz iesniegums iznomātājam. Noteikumi paredz, ka iznomātājs iesniegumu izskata un lēmumu...