BIZNESS

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 10. jūlijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un atjaunoti atsevišķi Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi: sabiedriskās ēdināšanas vietās tiek atjaunota prasība par maksimālo personu skaitu (kas nav vienas mājsaimniecības locekļi) pie viena galdiņa – iekštelpās – 4; ārtelpās – 8; sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā) jāizvieto skaidri salasāmu publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā; sabiedriskās ēdināšanas vietās noteikts darba laika ierobežojums - līdz plkst. 24.00. Tāpat tiek noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus beidz ne vēlāk kā plkst. 02.00. Kā norāda grozījumu ierosinātāji Veselības ministrijā, epidemioloģiskajā izmeklēšanā ir atklāts,...

Saeima 9. jūlijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas cita starpā ievieš finanšu nodrošinājumu atkritumu tirgotājiem un apsaimniekošanas starpniekiem, kā arī precizē prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekotājiem. Tāpat likums ievieš Eiropas Savienības prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā. Likums paredz, ka turpmāk, lai atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks varētu reģistrēties Valsts vides dienestā (VVD), tam būs jāiesniedz finanšu nodrošinājums. Atkritumu tirgotājam vai apsaimniekošanas starpniekam, kurš reģistrēts VVD līdz šī gada 30. decembrim, finanšu nodrošinājums būs jāiesniedz līdz 2021. gada 31. martam. Bez tā tirgotājs vai starpnieks nevarēs veikt savu darbu. VVD varēs pieprasīt finanšu nodrošinājumu, ja atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks nebūs nogādājis atkritumus tiem paredzētajā vietā. Finanšu nodrošinājums likumā definēts kā kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc VVD pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Likums arī nosaka, ja atkritumu apsaimniekotājam būs izsniegtas vairākas atļaujas atkritumu...

Eiropas Komisijas publicētajā 2020. gada Eiropas inovācijas reitinga(EIS) rezultātu pārskatā atzinīgi novērtēts Latvijas progress inovāciju veicināšanā. Latvija Eiropas Savienības (ES) valstu vidū uzrādījusi otro augstāko sniegumu uzņēmējdarbības aktivitātē, tādējādi vairāk kā divas reizes pārsniedzot ES vidējo rādītāju. 2019. gadā Latvija ierindota 23. vietā ES dalībvalstu konkurencē, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar 2018. gada pārskata rezultātiem, vienlaikus saglabājot vietu "mēreno inovatoru" valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 - 95% no ES-27 vidējā līmeņa. Latvija 2019. gadā ir uzlabojusi sniegumu septiņās no kopumā 10 inovāciju reitingu ietekmējošām rādītāju grupām. Eiropas Komisijas eksperti īpaši atzinīgi novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās – finanses un atbalsts, inovācijas ietekme uz nodarbinātību, kā arī inovācijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijai ir visaugstākie rezultāti uzņēmējdarbības aktivitātē, pēdējos trīs gados vidējās iekšzemes kopprodukta izmaiņās un jaunu uzņēmumu dibināšanā. Latvija uzlabojusi sniegumu vairākos rādītājos, kas kalpo kā priekšnoteikums inovatīvas un konkurētspējīgas...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi darbu pie normatīvo aktu izstrādes, kas saistīti ar pašvaldību reformu. VARAM ir apkopojusi, ka izmaiņas nepieciešamas 65 likumos un 121 Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tostarp ministrija strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, kur būs paredzēti mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai – tajā skaitā arī pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai. Šādas valdes būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā. Tāpat ministrija turpinās strādāt arī pie regulējuma, kas noteiks valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidoto administratīvo reģionu statusa un darbības nosacījumus. Šobrīd norisinās diskusija par valsts un pašvaldību kopīgi veicamajiem uzdevumiem un funkcijām, lai administratīvo reģionu ietvaros veidotu valsts un pašvaldību kopīgas iestādes. Septembrī VARAM virzīs ziņojumu MK par konceptu reģionu darbības uzlabošanai, kurā tiks apskatīts gan reģionu funkciju jautājums, gan reģionu robežu jautājumu (NUTS 2...

Atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot to, ka globālās ekonomikas izaugsme kavējas, līdz šī gada 30. septembrim pagarināts aizdevumu pamatsummas atmaksas atlikšanas termiņš privātpersonām un juridiskajām personām, informē Finanšu nozares asociācija. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre: “Bankas turpina sniegt atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Līdz šim brīdim Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 12 664 līgumiem par kopējo summu – 920 miljoni eiro. Atgādinām, ka moratorijam var pievienoties ikviena finanšu iestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieki. Jāuzsver, ka finanšu iestādēm pēc šī gada 30. jūnija ir tiesības neturpināt moratorija piemērošanu pilnībā vai kādā tā daļā un izvēlēties piemērot individuālus risinājumus, par to informējot arī asociāciju.” Moratorijs juridiskajām personām attiecināms uz uzņēmumiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie. Tas paredz mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta izvēles...

Šoruden, 16. septembrī, jau otro reizi tiks rīkota iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”. Iniciatīva ļauj ierēdnim iepazīties ar uzņēmēja ikdienu, izprast izaicinājumus, apmainīties ar pieredzi starp publisko un privāto sektoru, kā arī novērtēt iestādes veidotā regulējuma piemērošanu praksē. Savukārt uzņēmējam tiek nodrošināta iespēja pieteikt ideju vai problēmjautājumu un nepastarpināti piedalīties tā risināšanā sadarbībā ar atbildīgo valsts pārvaldes darbinieku. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam un īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja, kā arī apmainīties ar pieredzi. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona). Iniciatīva notiek sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Biznesa savienību (LBS) un Junior Achievement Latvia. “Iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ir vērsta uz komersantu vajadzību izprašanu un savstarpējās komunikācijas attīstību. Valsts pārvaldes darbiniekiem ir būtiski iepazīt reālo dzīvi uzņēmumos un apzināt izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras uzņēmēji. Aicinu valsts pārvaldes darbiniekus izmantot...

Valdība 30. jūnija sēdē skatīja Veselības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kas paredz izmaiņas pandēmijas laikā ieviestajos un pēc ārkārtas situācijas atcelšanas saglabātajos ierobežojumos. Uzņēmējdarbībā iesaistītajiem vērts pievērt uzmanību, ka līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500, aizņemot ne vairāk kā 50% no telpas kapacitātes un nodrošinot 4m2 uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka telpu īpašniekiem jāaprēķina, cik cilvēkiem ir droši atrasties konkrētajā vietā. Savukārt ārā drīkst pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki. No 1. augusta ārā drīkstēs pulcēties pat 3000 cilvēku, ja epidemioloģiskā situācija valstī nepasliktināsies. No 1. jūlija mainīts ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietās nodrošināt vismaz 4m2 uz vienu apmeklētāju iekštelpās. Turpmāk restorānos un kafejnīcās jānodrošina 3 m2 telpas platības uz apmeklētāju. No 1. jūlija vairs nebūs laika ierobežojums sporta pasākumu norisei ārpus telpām....

Kopš 2018. gada 1. aprīļa, kad stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, reģistrēti 104 sociālie uzņēmumi. Ņemot vērā, ka Sociālā uzņēmuma likuma pirmā darbības gada laikā bija reģistrēti 49 uzņēmumi, kuriem tika piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, un otrā gada laikā reģistrēto sociālo uzņēmumu skaits ir dubultojies, ir pamats uzskatīt, ka, turpinoties sociālo uzņēmumu atbalsta mehānismu īstenošanai, sociālo uzņēmumu skaits līdz 2022.gada beigām varētu dubultoties. Šāds secinājums minēts 16. jūnijā valdības sēdē izskatītais un zināšanai pieņemtais informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību". Saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumā noteikto uzdevumu šāds ziņojums Labklājības ministrijai ir jāsagatavo reizi divos gados. Ziņojumā ir apkopota informācija par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu, sociālo uzņēmumu darbības jomām, Sociālo uzņēmumu komisijas darbību, Sociālo uzņēmumu reģistru, sociālo uzņēmumu darbības uzraudzību, labās prakses piemēriem, atbalstu sociālajiem uzņēmumiem laika posmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. aprīlim. No ziņojuma izriet, ka vispopulārākā darbības joma sociālo uzņēmēju vidū ir darba...

Valdība 16. jūnija pieņēmusi jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai", kas stāsies spēkā 20. jūnijā, aizstās MK noteikumus Nr. 997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai" un paredz izmaiņas kredītgarantiju sniegšanā uzņēmumiem. Jaunie noteikumi paredz nelielas izmaiņas saistībā ar garantiju pieejamību tiem uzņēmumiem, kuriem ir nodokļu parādi. Noteikumu Nr. 997 regulējums paredz (paredzēja), ka uzņēmumiem, kuru nodokļu parādi pārsniedz 150 eiro, var kvalificēties atbalstam tikai, ja tiek pagarināts jau iepriekš izsniegtas garantijas termiņš (pirmreizēju garantiju tātad saņemt nevar) un, ja Valsts ieņēmumu dienests ir izsniedzis uzņēmumam saistību rakstu. Jaunajos noteikumos tiek saglabāts nosacījums par 150 eiro limitu un garantijas termiņa pagarināšanu, bet VID saistību raksta vietā tagad būs nepieciešams, lai VID attiecībā uz uzņēmumu būtu pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Tomēr šis punkts, ņemot vērā COVID-19 krīzi, netiks attiecināts uz garantiju pagarinājumiem līdz 2020. gada...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, plānots, ka arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstītie Komerclikuma grozījumi. Patlaban komerctiesību regulējums paredz iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai akciju sabiedrībām, tomēr attiecībā uz jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika var izmantot šīs tiesības, neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem (parasti tehnoloģiju) uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas...

Būtisku lomu uzņēmumu stabilizācijā ārkārtējās situācijas laikā nospēlējuši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija "Altum” (Altum) izveidotie atbalsta instrumenti - apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un garantijas banku kredītu brīvdienām. Taču tas ir tikai sākums – finanšu iestāde strādā arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs pieejami tieši lielajiem komersantiem, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā atklāj Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentos. Kā raksturotu uzņēmuma profilu, kuru ir skārusi Covid-19 krīze un kas vēršas pēc palīdzības pie jums? Kādu nozaru uzņēmumi tie ir, cik lieli? Sākotnēji tika uzskatīts, ka krīze pamatā skars pakalpojumu jomā strādājošos – viesmīlības, tūrisma nozares u.c. Taču jau ārkārtējās situācijas sākumā redzējām, ka tā izvērtīsies daudz plašāka. Pēc mūsu klientiem redzam, ka krīze ir ietekmējusi visas nozares, izņemot vien atsevišķas, specifiskas jomas. Krīzes atbalsta instrumentu izmantošanā līderos ir pakalpojumu nozare, taču vairāk nekā puse klientu ir no citām nozarēm – transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un tirdzniecība. Visas šīs...

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu (turpmāk – likums), kas stājās spēkā 10. jūnijā un nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēc krīzes periodā. Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāruši tūrisma nozari. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Patlaban šie līdzekļi ir iesaldēti un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus, norādījis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Saskaņā ar likumu tūrisma operatori naudas atmaksas vietā par nenotikušu ceļojumu ceļotājiem varēs izsniegt apliecinājumu jeb vaučeri (turpmāk – apliecinājums) par neizmantotā ceļojuma vērtību. Tūrisma operatora izsniegti apliecinājumi būs derīgi līdz pat 12 mēnešiem no ārkārtējās situācijas valstī atcelšanas dienas. Ceļotājs apliecinājumu varēs izmantot cita ceļojuma iegādei pie konkrētā tūrisma operatora par to summu, kuru ceļotājs...

SSE Riga veiktajam ikgadējam pētījumam "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" veltītajā konferencē prezentētie dati par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, atklāj, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā Latvijā ir bijis 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3% mazāk nekā 2018. gadā. Ēnu ekonomikas lielums 2019. gadā ir mazinājies arī kaimiņvalstīs - Lietuvā tas ir 18,2% (samazinājums par 0.5%), bet Igaunijā - 14.3 % (samazinājums par 2,4%) no IKP. Indeksa autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl varam secināt, ka iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā. Nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2019. gadā Latvijā joprojām ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpa no valsts 2019. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi, 11,5% un...

Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija nekustamā īpašuma (NI) darījumu mākleri starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā. Personai, kas vēlēsies uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, būs jāiesniedz EM attiecīgs iesniegums, savukārt ministrijai savā tīmekļvietnē būs jāuztur publiski pieejams nekustamo īpašumu starpnieku reģistrs. Vienlaikus EM būs...

Saeima 10. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz, ka Latvijā pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Likums noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Likums paredz, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagasti noteikti likuma pielikumā. Tāpat jaunais likums noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statuss noteikts Daugavpilij,...