BIZNESS

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka, veicot saimniecisko darbību internetā, nepieciešams reģistrēt tīmekļa vietni kā struktūrvienību, ja tā atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punkta definīcijai. Definīcijai ar 2019. gada 1. janvāri ir jauna redakcija, kurā minēts, ka: "Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi". Proti, ja tīmekļa vietnē ir iespējams pasūtīt (arī rezervēt) un/vai apmaksāt preci vai pakalpojumu, tā jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tīmekļa vietni jāreģistrē kā struktūrvienību arī tādos gadījumos, ja tiek veikta cita veida darbība, no kuriem gūst ienākumus, piemēram, publicēti apmaksāti reklāmas banneri vai tamlīdzīgi. Struktūrvienību VID reģistrē 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu tas nodokļu maksātājs, kurš ir izveidojis šo struktūrvienību (galvenais uzņēmums). Struktūrvienību iespējams reģistrēt VID Elektroniskās...

Ministru Kabinets (MK) 22. oktobra sēdē atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumos Nr.295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"", kurš cita starpā paredz izmaiņas arī atjaunotu riepu marķējumiem un uzstādīšanas nosacījumiem autobusiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3,5 t. Šovasar Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcas sēdē eksperti vienojās, ka valdībā jāvirza grozījumi noteikumos, lai liegtu kravas automobiļiem uz priekšējās ass likt atjaunotas riepas - kā tas jau līdz šim bija noteikts autobusiem. Izmaiņas paredz arī iespēju transportlīdzekļa tehniskos uzskaites datus valsts tehniskajā apskatē un tehniskajā kontrolē uz ceļa pārbaudīt pēc transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra ierakstiem. Tāpat precizētas tiesību normas attiecībā uz transportlīdzekļu lukturu uzbūvi, proti, kāda veida gaismas avotus atļauts uzstādīt lukturos (gabarītlukturos, kontūrgaismas lukturos un dienas gaitas lukturos; virzienrādītāju lukturos un pagriešanās gaismas lukturos; priekšējos un aizmugurējos miglas lukturos; atpakaļgaitas lukturos). Noteikumos redakcionāli precizēts regulējums par stāvbremzes efektivitāti, par...

Latvijas iedzīvotāji šogad jau vairāk nekā miljons reizes izmantojuši eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai dažādās valsts un privātā sektora e-pakalpojumu vietnēs, informē VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Miljonā e-Identitātes apliecināšanas reize veikta interneta vietnē eParaksts.lv, izmantojot eID karti. Šogad visbiežāk eParaksta rīki izmantoti e-Identitātes apliecināšanai, lietojot valsts vienoto identitātes apliecināšanas moduli Latvija.lv, portālu eParaksts.lv, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmu u.c. 500 000 no šogad notikušajām e-Identitātes apliecināšanas reizēm veiktas ar mobilo lietotni eParaksts mobile, ko šobrīd ieguvuši aptuveni 50 000 iedzīvotāju, bet nedaudz vairāk kā pus miljons – ar eID un eParaksta karti. Portālā eParaksts.lv, kur iedzīvotājiem pieejama dokumentu eParakstīšana un jau parakstītu dokumentu pārbaude, iedzīvotāji visbiežāk identitātes apliecināšanai izmantojuši mobilo lietotni eParaksts mobile. Tai seko internetbanku rīki, kas nepieciešami, lai portālā pieteiktos eParaksts mobile saņemšanai, un eID karte, ar ko var parakstīt dokumentus portālā, kā arī attālināti pieteikties un noslēgt līgumu par mobilās lietotnes eParaksts mobile lietošanu....

Svētdien, 27. oktobrī Latvijā notiks pāreja no vasaras laika, pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, atgādina Ekonomikas ministrija. Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 27. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2020. gada 29. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva...

Amerikas Savienoto valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles birojs ( OFAC) 15. oktobrī noteicis sankcijas pret Turcijas aizsardzības ministru, iekšlietu ministru un enerģētikas un dabas resursu ministru, kā arī pret Turcijas Aizsardzības ministriju un Enerģētikas un dabas resursu ministriju, informē Ārlietu ministrija. Sankcijas noteiktas, ņemot vērā drošības situāciju Sīrijas ziemeļaustrumos. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šā gada 29. janvāra noteikumiem "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" ASV OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tai skaitā bankas, un ka ASV OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā. ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV OFAC sankcijām. Līdz ar to ĀM lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar ASV OFAC sankcionētām personām var...

Konkurences padome (KP) aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei”, kurā jāpiesaka likumos, Ministru kabineta noteikumos, pašvaldību saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos iekļautie nepamatotie ierobežojumi konkurencei vai uzņēmējdarbībai. Akcijas mērķis ir identificēt nepamatotos šķēršļus un rosināt to novēršanu. Akcijā var piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt normatīvo aktu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tirgū vai no tirgus ir spiesti aiziet jau esošie tirgus dalībnieki, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas konkurēt tirgū. “Likumu un dažādu noteikumu izstrādātājiem ir atbildīgs uzdevums – jāveido līdzsvarots regulējums: tas nedrīkst būt vairāk ierobežojošs, nekā ir vajadzīgs. Tomēr realitātē var novērot, ka uzņēmēju darbību kavējoši konkurences ierobežojumi nereti ir iekļauti kā...

Tirdzniecības tīmekļvietņu, tai skaitā kolektīvās iepirkšanās portālu darbība ir balstīta uz distances līgumu slēgšanu ar patērētājiem, līdz ar to attiecībā uz minētajiem līgumiem ir piemērojamas atteikuma tiesības, par ko jāsniedz normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija. To paredz Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumu Nr.255 „Noteikumi par distances līgumu” 5.11., 5.12. un 5.13. apakšpunkts un 8.punkts (turpmāk - Noteikumi Nr.255), informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Turklāt informācija par atteikuma tiesībām, to neesamību vai ierobežojumiem ir uzskatāma par obligāti sniedzamu pirmslīguma informāciju un distances līguma noteikumiem. Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā izmantot atteikuma tiesības un, nesniedzot nekādu pamatojumu, atkāpties no distances līguma. Gadījumi, kuros patērētājs nevar izmantot likumā paredzētās atteikuma tiesības, ir noteikti Noteikumu Nr.255 22.punktā. Minēto izņēmumu uzskaitījums ir izsmeļošs un pārdevēji vai pakalpojumu sniedzēji nav tiesīgi to paplašināt vai interpretēt veidā, kurš patērētājus attur vai varētu atturēt no šo patērētāju likumīgo tiesību izmantošanas. Kad atteikuma tiesības nav izmantojamas Patērētājs...

Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām un valsts iestādēm, kā arī uzņēmējiem un citiem interesentiem ir iespēja piedalīties 17. oktobrī Rīgas Menedžeru skolas sadarbībā arBaltCap rīkotajā starptautiskajā konferencē “Infrastruktūras projektu finansēšanas alternatīvas nākotnē – ES fondu un budžeta samazinājuma apstākļos pēc 2020”, kas notiks Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinību centrā. Konferencē par infrastruktūras projektu finansējuma alternatīvām un līdzekļu pieejamību patlaban un pēc 2020.gada informēs Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda Investīciju direktors. Par Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta laikā gūtajām atziņām stāstīs Andris Liepiņš, Deloitte Latvija Finanšu konsultāciju nodaļas direktors un Dace Cīrule, zvērināts advokāte, zvērinātu advokātu biroja LarkLaw partnere. Savukārt Inta Lipovska, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Uzņēmjdarbības nodaļas vecākā eksperte, konferencē pievērsīsies PPP aktualitātēm Latvijā. Gints Miķelsons, biedrības Latvijas Ilgtspējīgās būvniecības padome valdes priekšsēdētājs, pastāstīs par PPP pieprasījums pēc zaļām un viedām būvēm. Vai pastāv dzīve pēc karteļa, kas, iespējams atklājies ar būvniecību saistītajos publiskajos iepirkumos, konferencē...

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) publiskai apspriešanai izziņojis Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam (NAP2027) pirmo redakciju un aicina izteikt viedokli par to. Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija2030) rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā. NAP2027 pirmo redakciju 26. septembrī atbalstīja Nacionālās attīstības padome un nolēma to nodot publiskajai apspriešanai, kura norisināsies no 7. oktobra līdz 8. novembrim. PKC vadītājs Pēteris Vilks uzsver: “Nacionālais attīstības plāns ir kā ceļa karte ar kompasu reformu virzieniem un investīcijām attīstības šķēršļu novēršanai. Cik precīzu un pārdomātu to kopīgi izveidosim, tik atbilstoši attīstībai pieejamo finansējumu nākamajos septiņos gados investēsim. Īstenojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam izvirzītos mērķus un uzdevumus, es redzu, ka Latvijas izaugsmes ceļš sekmēs ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanos. Aicinu ikvienu piedalīties NAP2027 veidošanā, izsakot viedokli par sagatavoto...

BILANCES AKADĒMIJAS semināru videoierakstu klāsts papildināts ar jaunu E-semināru "Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai". Seminārā apskatīts SIA, IK, IU un pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības, nodokļu un grāmatvedības prasību salīdzinājums lai izprastu kuros gadījumos attiecīgā uzņēmējdarbības forma ir piemērotāka. Ar praktiskiem piemēriem un aprēķiniem lektore pamato, kuriem uzņēmumiem būtu ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu jau 2019. gadā. Semināru vadīja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Semināra ieraksts tika veikts 2019. gada 25 septembrī. Videoieraksts sastāv no 4 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu:  Pilna semināra video ieraksta piekļuve iegādājama šeit! Cena žurnālu abonentiem: €39+ PVN, pārējiem: €49+ PVN Vairāk informācijas, sazinoties ar Klientu servisu, tālr. 67606110, e-pasts: [email protected].

Ja uzņēmums vēlas attīstīties un paplašināt darbību un tam ir nepieciešams papildu kapitāls, tad faktiski ir divas galvenās iespējas, kā to piesaistīt: pirmkārt, izmantojot iekšējus avotus (piemēram, palielinot pamatkapitālu, piesaistot jaunus investorus, reinvestējot tīro peļņu uzņēmējdarbības attīstībā), un otrkārt, uzņēmums papildus nepieciešamo kapitālu iegūst, to aizņemoties, proti, papildu kapitālu var veidot uz aizņemtā kapitāla rēķina. Ko labāk izvēlēties – pašu kapitālu vai aizņemto kapitālu? Pašu kapitāla rentabilitātes jeb atdeves (ROE rādītāja) nozīmīgums finanšu lēmumu pieņemšanā var būt būtisks. Izvēloties pašu kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums, iespējams, izvēlas konservatīvāku un piesardzīgāku veidu, kā ar mazākiem finanšu riskiem piesaistīt kapitālu. Tas ir arī relatīvi lētākais veids, kā piesaistīt kapitālu. Uzņēmumam tas nozīmēs arī mazākus finanšu riskus un lielāku finanšu neatkarību. Savukārt, izvēloties aizņemto kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums izvēlas palielināt savus finanšu riskus un atkarību no ārējiem kreditoriem, bet paralēli tam tas var paaugstināt pašu kapitāla...

Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Valdes sēde, kurā tika nolemts neatbalstīt 2020. gada valsts budžeta un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžeta projektu. Pieņemot šādu lēmumu, LBAS Valde ņēma vērā, ka valdība saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 144 "Par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba tiesību normu piemērošanas sekmēšanai" (Latvijā ratificēta), izstrādājot 2020. gada valsts budžetu un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžetu, neievēro sociālā dialoga pamatprincipus, un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu. Arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē LBAS neatbalstīja valsts budžeta projektu, uzsverot neizpildītos solījumus izglītības, zinātnes, veselības aprūpes jomās, kā arī sociālā dialoga trūkumu. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Protams, ka valdība var pieņemt lēmumus, bet vispirms tai ir jādiskutē ar sociālajiem partneriem, un tikai tad partijām savā starpā. Nevis jāinformē sociālie partneri par jau pieņemtiem lēmumiem, kurus grozīt gandrīz praktiski nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka 2018. gada 1. novembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2018. gada 28. novembrī. Ar grozījumiem ir precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 9. punkts, paredzot turpmāk obligāto pienākumu komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām informēt VID par atvērtajiem maksājumu kontiem ārvalsts maksājumu iestādēs vai ārvalsts elektroniskās naudas iestādēs. Nodokļu maksātāja pienākums ir deklarēt VID ne tikai ārvalsts kredītiestādēs atvērtus norēķinu kontus (tajā skaitā Paypal un Revolut1), bet arī maksājumu sistēmās (piemēram, Paysera un citas) atvērtus maksājumu kontus 30 dienu laikā pēc to atvēršanas. VID norāda, ka komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona informāciju par ārvalstīs atvērtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem maksājumu kontiem var iesniegt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Šajā gadījumā VID EDS ir jāaizvēlas nestrukturētais dokuments “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”...

Jau labu laiku sabiedrībā diskutē par to, ka nereti veikali pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, bet kas pēc būtības ir vēl laba un lietojama, izmet atkritumos, nevis ziedo trūcīgākajiem. No šā gada 1. jūlija stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļauj noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Jau 2018. gada 25. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā (likums), kas noteica, ka, sākot ar 01.07.2019., ja pārtikai, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz ...», beidzies minimālais derīguma termiņš, to aizliegts izplatīt, izņemot gadījumus, kad izplatīšana notiek atbilstoši MK noteikumiem. Šā gada 18. jūnijā MK pieņēma noteikumus Nr. 261 «Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām» (MK noteikumi). Papildus šiem noteikumiem MK 18. jūnijā pieņēma arī grozījumus MK 02.02.2010. noteikumos Nr. 104 «Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība» (MK noteikumi Nr.104), kas saistīti ar pārtikas preču apriti pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Šīs izmaiņas ierosināja Eiropas...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir nācis klajā ar ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam uz ES robežām un ES dalībvalstīs. Ziņojumā tiek sniegts visaptverošs pārskats par viltotu preču aizturēšanu no 2013. līdz 2017. gadam, par kurām ACIST datubāzē ir ziņojušas ES dalībvalstis. Šī pārskata mērķis ir informēt tiesībsargājošās iestādes un politikas veidotājus par aizturēto viltoto un pirātisko preču apjomiem, tendencēm un aplēsēm, kas turpmāk kalpos par pierādījumu bāzi politikas veidošanai ES dalībvalstīs. Analizētie dati liecina, ka no 2013. gada līdz 2017. gadam ES tika aizturēts aptuveni 438 miljoni viltotu preču. Šis apjoms ir ekvivalents ar vienu aizturētu viltotu preci uz katru ES pilsoni (vecumā no 15 gadiem) attiecīgajā periodā. Aptuveni 30–40% no viltotām precēm tika aizturētas uz ES robežām, savukārt pārējās tika aizturētas valstu tirgos. Aizturēto viltoto preču aplēstā vērtība bija aptuveni...