BIZNESS

Datu valsts inspekcija (DVI) 2020.gada sākumā veikusi strukturālās izmaiņas un izveidojusi Prevencijas nodaļu. Šī nodaļa savu darbu organizēs, ņemot vērā DVI 2019. gadā apkopoto informāciju par personas datu aizsardzību konkrētās nozarēs, kā arī iedzīvotāju paustajām bažām par datu aizsardzības procesiem uzņēmumos, uzņēmumu grupās. Nodaļas darbības fokuss būs saistīts ar tās jomas uzņēmumu pārbaudi, par kuru 2019. gadā saņemts vairāk sūdzību un kuru rīcība DVI ir bijusi vairāk jāskaidro sabiedrībai, atbildot un konsultējot. Pārbaužu rezultātā Prevencijas nodaļa vērtēs esošo datu apstrādes praksi nozarē, pārkāpumus (ja tādi tiks konstatēti) un palīdzēs uzņēmējiem nodrošināt personas datu aizsardzības procesu atbilstību normatīvajam ietvaram un līdzīgiem principiem visā datu apstrādes jomā. 2019.gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Administratīvās procesa likuma ietvaros DVI pieņēma 123 lēmumus. Datu subjektu sūdzības un konstatētie pārkāpumi DVI 2019. gadā saņēmusi un izskatījusi 1236 sūdzības. Sūdzības visbiežāk bijušas par nepamatotu komerciālo paziņojumu saņemšanu, datu nodošanu trešajām personām, publisko iestāžu amatpersonām, kuras bez tiesiska pamata...

Valdība 28. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. 2019. gadā noslēdzās darbs pie EM pasūtītā pētījuma par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, kas cita starpā analizēja pastāvošo atbalsta instrumentu efektivitāti. Pētījuma rezultāti pierāda, ka ar šobrīd likumā (4.pantā) ietvertajiem kritērijiem atbalstam var kvalificēties tikai 14% jaunuzņēmumu. Daļa jaunuzņēmumu ar mērķi piesaistīt riska kapitāla investīcijas vai kvalificēties starptautiskām akcelerācijas programmām dibina saistītu sabiedrību (visbiežāk meitas sabiedrību) ārvalstīs, kura pēc būtības arī atbilst jaunuzņēmuma definīcijai un likumā noteiktajām pazīmēm. Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, grozījumi likumā paredz iespēju atbalstam kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto uzņēmumu ārvalstīs. Saskaņā ar veikto pētījumu, 27% Latvijas jaunuzņēmumu jau ir dibinājuši saistītu sabiedrību ārvalstīs ar mērķi piesaistīt ārvalstu riska kapitālu, turklāt prasība par uzņēmuma dibināšanu investora mītnes valstī ir normāla...

Lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu izcelsmi, pārtikas ražotājiem no 2020. gada 1. aprīļa ir jāpiemēro Komisijas Īstenošanas 2018. gada 28. maija regula (ES) 2018/775 par pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanu (Regula). Situācijās, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta (izcelsme) ir norādīta, bet izcelsme nav tā pati, kas ir produkta galvenajai sastāvdaļai, ir jānorāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsme vai vismaz jānorāda, ka tā atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes. Tātad, ja pārtikas produkta izcelsme ir norādīta, bet nav tā pati, kas produkta galvenajai sastāvdaļai, tad marķējumā: norāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmi, vai norāda, ka galvenās sastāvdaļas izcelsme atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes. Īpašās marķējuma prasības attiecas tikai uz situācijām, kad pārtikas produkta izcelsmi var norādīt, “izmantojot jebkādus līdzekļus, piemēram, norādes, attēlus, simbolus vai terminus, kuri atsaucas uz ģeogrāfiskām vietām vai apgabaliem, izņemot ģeogrāfiskus terminus, kuri ir daļa no pieņemtiem un nepatentētiem...

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi - 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) plānota Apvienotās Karalistes (turpmāk – AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES). Šonedēļ paredzēta AK Izstāšanās no ES līguma (turpmāk – Līgums) ratifikācija AK parlamentā, bet 29.janvārī plānots Eiropas Parlamenta balsojums par Līgumu. Ja abi balsojumi būs pozitīvi, ratifikācijas procedūras tiks noslēgtas līdz 31.janvārim, un AK sakārtotā veidā izstāsies no ES. Atbilstoši Līgumam no 1. februāra līdz 31. decembrim iestāsies pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to turpinās attiekties ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā. Pārejas periodā AK, tāpat kā pašlaik, būs daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības. Tas nozīmē, ka muitas jomā līdz šī gada beigām nekādu izmaiņu nebūs ne privātpersonām, kuras ceļo no AK uz Latviju vai...

Ņemot vērā pēdējā laikā sabiedrības izrādīto interesi par datu publiskošanu Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra reģistrā un publiskajā telpā (sociālās tīklošanas vietnes) izskanējušo informāciju un saņemtajiem jautājumiem par iespējams nelikumīgu datu apstrādi, kuru veic Uzņēmuma reģistrs, kas ir bezmaksas pieejami https://info.ur.gov.lv , Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi viedokli par veikto datu publiskošanu minētajā reģistrā. Likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk-Likums) noteikts, ka Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt Likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Inspekcija skaidro, ka atbilstoši Likuma 4.11 panta pirmās daļas 1.punktam publiski pieejamai ir jābūt jaunākajai informācijai par reģistru ierakstiem (šī informācija ir uzskatāma par reģistrācijas lietas publisko daļu arī atbilstoši Likuma 4.15 panta pirmās daļas 1.punktam), savukārt likuma 4.10 pantā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs ziņas un dokumentus, kas iekļauti...

Rakstā aplūkota darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā, kā arī darba kapitāla lielums un tā izmantošanas efektivitāte. Darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā Darba kapitāls ir nozīmīgs faktors jebkura uzņēmuma sekmīgas darbības un likviditātes nodrošināšanā. Tiek uzskatīts, ka tas savā ziņā ir kā «dzīvības asinis» jebkuram uzņēmumam, un tā efektīva vadība ir nepieciešama biznesa izdzīvošanai un veiksmīgai darbībai. Darba kapitāls (saukts arī par darbības kapitālu vai tīro apgrozāmo kapitālu (working capital)) ir starpība starp uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām (apgrozāmie līdzekļi – īstermiņa saistības). Būtībā darba kapitāls ir cieši saistīts ar uzņēmuma likviditātes nodrošināšanu. Ar apgrozāmajiem līdzekļiem tiek nodrošināta pamatdarbība: izejvielu iegāde, ražošana, pārdošana, kā arī ar tiem jāsedz visas saistības, kas rodas uzņēmējdarbības rezultātā (jāsamaksā parādi kreditoriem). Un tieši darba kapitāls ir tā apgrozāmo līdzekļu daļa, kura, pēc tam kad tiek segtas visas īstermiņa saistības, var tikt izmantota ražošanas nodrošināšanai. Tādēļ darba kapitālam ir liela nozīme uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanai. Darba kapitālu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka sākot ar 2020. gada 1. janvāri ikvienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums atteikt attālināto maksājumu veikšanu Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam, un katru gadu līdz 1. februārim iesniegt VID informāciju par atteiktajiem maksājumiem. Sākot ar 2020. gada 1. janvāri likumā noteikto attālināto maksājumu atteikšana ir obligāta ikvienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam (t.i., kredītiestādēm, bankām u.c.). Atsakot attālināti veiktos maksājumus, tiks ierobežotas ēnu ekonomikas aktivitātes interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu jomā, un ierobežotas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Lai ievērotu vienlīdzības principu, kas šajā gadījumā nozīmē – pienākumu, kuru visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji izpilda vienlīdzīgi, informācija par 2020. gadā atteiktajiem attālinātajiem maksājumiem pirmo reizi VID būs jāiesniedz līdz 2021. gada 1. februārim. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā stājās spēkā jau 2019. gada 13. aprīlī un paredzēja, ka jaunā kārtībā jāievieš praksē sākot ar 2019. gada 1. maiju. Taču, paredzot, ka maksājumu pakalpojumu...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības nozares komersanti iesniegumus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt no 9. janvāra līdz 9. aprīlim. ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Vienam finansējuma saņēmējam un viņa saistītajiem uzņēmumiem maksimālais KF finansējuma apmērs trešās atlases kārtas ietvaros ir 1 miljons eiro. KF atbalsta intensitāte ir līdz 30 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Par...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir uzsākusi pieteikumu pieņemšanu jaunuzņēmumu atbalstam dalībai starptautiskās izstādēs un konferencēs ārvalstīs, kā arī tiešajās vizītēs pie potenciālā investora vai sadarbības partnera ārvalstīs. Atbalstu var saņemt jaunuzņēmumi ar augstas izaugsmes potenciālu, kuru pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Komersanti tiks atlasīti pēc šādiem kritērijiem: komercdarbību veic pirmos piecus gadus kopš reģistrēšanas komercreģistrā; līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim ir veicis biznesa idejas pamatā esošā produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbus vai tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi ir intelektuālā īpašuma tiesības uz pieteiktās biznesa idejas pamatā esošo inovatīvo produktu vai tehnoloģiju un šīs tiesības būs spēkā visā atbalsta sniegšanas periodā; komersanta un to saistīto un partneruzņēmumu ieņēmumi no saimnieciskās darbības pēdējā pārskata periodā kopā nav sasnieguši 300 000 EUR; iepriekš piešķirtā de minimis atbalsta summa pēdējo trīs gadu laika posmā nepārsniedz 200 000 EUR. Atbalsta ietvaros tiks segtas komandējuma izmaksas – vienam...

Uzņēmumu reģistra (Reģistrs) 14 reģistros aktuālā uzkrātā informācija par juridiskajām personām, tostarp par uzņēmumu amatpersonām, īpašniekiem, patiesajiem labuma guvējiem ir pieejama ikvienam tiešsaistē un bez maksas Reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv. Jaunās iespējas izriet no 2019. gada 14. novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un stājas spēkā 7. janvārī. Šonedēļ Reģistrs uzsāk reģistru publisko pieejamību testa režīmā. Vairāk nekā 650 000 subjektu un faktu Reģistru atvēršanas rezultātā publiski pieejama kļūs aktuālā un vēsturiskā informācija par vairāk kā 650 000 tiesību subjektu, piemēram, SIA, AS, biedrības u.c., un juridisko faktu, piemēram, komercķīlas, laulību līgumi u.c., no komercreģistra, komercķīlu reģistra, biedrību un nodibinājumu reģistra un citiem, kopumā 14, reģistriem un sarakstiem. Datu kvalitāte “Vadošie Eiropas biznesa reģistri, kuri jau veikuši reģistru atvēršanu, atzīst, ka sākotnēji nenovērtēts, bet ilgtermiņā ļoti būtisks ieguvums no reģistru atvēršanas gan Reģistram, gan visai sabiedrībai kā informācijas lietotājiem, ir iespēja uzlabot datu kvalitāti. Ja dati ir brīvi...

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas aizliedz publiskām personām – valstij, pašvaldībām un tām piederošām kapitālsabiedrībām – pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus, nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū. Publisku personu radīti konkurences kropļojumi var izpausties dažādos veidos, tomēr visbiežāk publiskas personas savā darbībā neievēro konkurences neitralitātes principu un diskriminē privātos uzņēmējus. Piemēram, publiska persona, izmantojot administratīvo varu, īpašu labvēlību izrāda savai kapitālsabiedrībai, tādējādi nepamatoti ierobežojot privāto uzņēmēju iespējas piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Konkurences neitralitāte jeb vienlīdzīgi spēles noteikumi visiem – tā ir alfa un omega jebkuras nozares politikas veidotājam, jebkurai amatpersonai, kam rūp godīgas komercdarbības vide. Tāpēc aicinu uzņēmējus, kas saskārušies ar publisku personu izraisītiem vai veicinātiem konkurences kropļojumiem, ziņot par tiem Konkurences padomei, lai mēs maksimāli ātri varētu izlīdzināt konkurences svaru kausus.” Grozījumi Konkurences likumā publiskām personām aizliedz diskriminēt tirgus dalībniekus, radīt priekšrocības sev piederošām kapitālsabiedrībām...

Uzņēmumu reģistrs (UR) informē, ka no 7. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar grozījumiem Latvijas valsts atver jaunu lappusi UR reģistros uzkrātās informācijas pieejamībā, publiskumā un caurspīdīgumā, tostarp par uzņēmumu amatpersonām, īpašniekiem, patiesajiem labuma guvējiem. Turpmāk aktuālā informācija par juridiskajām personām, tostarp par patiesajiem labuma guvējiem būs pieejama tiešsaistē un bez maksas. UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv. Līdz šim informācijas tīmekļvietnes klienti bija valsts pārvaldes iestādes, tagad vietne ir pārbūvēta atbilstoši pieejamībai ar atšķirīgiem autentifikācijas līmeņiem. Daļa informācijas būs brīvi pieejama bez autentifikācijas, daļa – brīvi pieejama, bet ar autentifikāciju, daļa – tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pakalpojumu apraksti, tāpat kā līdz šim, būs pieejami UR tīmekļvietnes www.ur.gov.lv sadaļā “Saņem informāciju”. “Reģistru atvēršana brīvpieejā ir pagrieziena punkts Uzņēmumu reģistra darbībā un reģistros esošās informācijas pieejamībā. Līdz šim liels darbs izdarīts likumiskajā plaknē, tagad Reģistram likums jāievieš dzīvē,” saka Guna Paidere, UR galvenā valsts notāre. Izziņas papīra un elektroniskā formātā,...

Pēc Lielbritānijas parlamenta 20. decembra balsojuma, atbalstot premjerministra Borisa Džonsona plānu, iecerēts, ka Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību 2020. gada 31. janvārī. Latvijas Darba Devēju konfederācija nākusi klajā ar uzņēmējam svarīgas informācijas apkopojumu, kas jāņem vērā, gatavojoties drīzajam "Brexit". Uzņēmējam jāsaņem EORI numurs, lai būtu iespējams uzsākt muitas formalitāšu kārtošanu. EORI numurs ir unikāls uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs Eiropas Savienības muitas teritorijā, ko muitas dienesti piešķir uzņēmējam vai citai personai, lai to reģistrētu muitas vajadzībām. Šo numuru var saņemt tikai savā reģistrācijas valstī, bet tas ir izmantojams visā ES teritorijā Jāizvērtē riski saistībā ar piegādes pabeigšanu pirms muitas procedūru 42 vai 63 piemērošanas. Bezvienošanās "Brexit" gadījumā muitas procedūras - laišana brīvā apgrozībā ar procedūru kodu 42 vai 63 ietvaros noteikto saistību izpilde, tajā skaitā PVN likumā noteiktais nosacījums 30 kalendāra dienu laikā preci piegādāt uz citu dalībvalsti, jāveic līdz UK izstāšanās brīdim Jāizvērtē eksporta riski "Brexit" brīdī. Uzsākot preču pārvietošanu uz Lielbritāniju...

Latvijas izaugsmi vairs nebremzēs tik plašs vienreizēju faktoru kopums kā tas bija 2019. gadā, kad gada pirmajā pusē laika apstākļu ietekmē krasu kritumu piedzīvoja enerģētikas nozare, no gada vidus kritās cenas un pieprasījums kokrūpniecības nozarē, samazinājās arī finanšu pakalpojumu eksports, bet mazumtirdzniecību skāra pierobežas tirdzniecības samazinājums Igaunijas nodokļu izmaiņu ietekmē. Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsmi Latvijā turpinās veicināt spēcīgais iekšzemes pieprasījums un 2020. gadā tā saglabāsies tuvu potenciālajam izaugsmes tempam, prognozē finanšu ministrs Jānis Reirs. Ministrs arī uzsvēris, kas nozari varētu sagaidīt 2020. gadā. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā jaunas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes tika sākts jau 2019. gada vasarā, kad valdības koalīciju veidojošās partijas izveidoja Nodokļu politikas plānošanas attīstības komiteju. Tajā tika koordinētas sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Sadarbībā ar profesionālajām organizācijām un augstskolu mācību spēkiem...

Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija sniedz atbildi uz jautājumu, vai Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets – OFAC) sankcijas ir tieši piemērojamas tāpat kā nacionālās, ANO un ES sankcijas? ASV OFAC sankcijas ir jāievēro, ja uzņēmums nevēlas risku, ka pret to, tā īpašniekiem vai amatpersonām ASV nosaka sekundārās sankcijas vai veic citus pretpasākumus. Latvijas finanšu iestādes ievēro ASV OFAC sankcijas un neveic finanšu darījumu starpniecību (pārskaitījumus), ja līdzekļu saņēmējs vai nosūtītājs atrodas ASV OFAC sankciju sarakstā, un tas var ietekmēt iespēju izpildīt ar šādu sankciju subjektu noslēgtus līgumus. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kā kompetentā institūcija nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts (NATO) noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses, kā arī nosaka finanšu un kapitāla...