BIZNESS

Labklājības ministrija sagatavotais grozījumu projektu Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi", kurā precizēti finanšu atbalsta (grantu) piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem paredzēts palielināt maksimālo granta apmēru sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz trīs gadus – turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt grantu līdz 50 000 eiro apmērā. Iepriekš uzņēmumi līdz viena gada vecumam varēja saņemt grantu līdz 20 000 eiro, bet uzņēmumiem no viena līdz trim gadu vecumam maksimālā granta summa bija atkarīga no sasniegtajiem finanšu rādītājiem un nevarēja pārsniegt 50 000 eiro. Līdzšinējie novērojumi liecināja, ka iepriekš noteiktā summa daudzos gadījumos bija nepietiekama, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu savu darbību un nodrošinātu tās ilgtspēju. Sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, mainīta maksimālā granta aprēķina formula. Maksimālā granta summa tiks aprēķināta, balstoties tikai uz...

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija 8. maijā nolēma noteikt atvieglotu saskaņošanas kārtību vasaras kafejnīcu izveidošanai un uz laiku atcelt nodevu par ielu tirdzniecību. Pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics mudina šovasar komercdarbību veikt ārpus slēgtām telpām, ievērojot fizisko distancēšanos. Sēdē administrācija nolēma līdz 31. oktobrim atteikties no nodevas iekasēšanas par ielu tirdzniecību, ar grozījumiem apturot saistošo noteikumu “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” atsevišķu punktu darbību, kas nosaka nodevas apmēru par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī nodevas apmēru par ielu tirdzniecību publiskās vietās. Vienlaikus tiek noteikts, ka samaksātā nodeva par periodu no 12. marta līdz 31. oktobrim tiks atmaksāta. Naudas summa, kas netiks iekasēta no uzņēmējiem šajā sezonā, tiek lēsta aptuveni 500 000 eiro apjomā. Cits atbalsta risinājums paredz, ka tirdzniecības atļaujas saņemšanai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pietiks ar izpilddirekcijas atļauju – Rīgas pilsētas būvvaldes un Satiksmes departamenta saskaņojums turpmāk nebūs nepieciešams, ja ārtelpā nav paredzēts izvietot terasi, bet...

Saskaņā ar Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 12. maija atcelts darbības ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās, kas tika ieviests Covid-19 izplatības ierobežošanai, informē Ekonomikas ministrija. Tirgotājiem joprojām spēkā ir noteiktais pienākums organizēt apmeklētāju plūsmas kontroli, nodrošinot, ka tirdzniecības vietā vienlaicīgi neatrodas ne vairāk kā 1 apmeklētājs uz 4 m2 no tirdzniecības zāles platības. Tirgotājiem jānodrošina sociālās distancēšanās pasākumi pie tirdzniecības vietas ieejas (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan ārtelpām), novēršot cilvēku drūzmēšanos un nodrošinot 2 m distanci starp apmeklētājiem. Papildus aicinām tirgotājus iespēju robežās rūpēties, lai pircējiem būtu iespējams ievērot 2 metru distanci arī tirdzniecības vietai piegulošajās teritorijās, piemēram, autostāvvietās, un informēt klientus par nepieciešamību ievērot 2 metru distanci. Arī sabiedriskās ēdināšanas vietās jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem; pie viena galdiņa var atrasties divi apmeklētāji, izņemot vienas ģimenes locekļus; kases un apkalpošanas...

Rīgas domes pagaidu administrācija 8. maija domes sēdē pieņēmusi arī lēmumu sniegt atbalstu ārkārtas situācijas laikā tiem uzņēmējiem, kuriem ir iznomāts Rīgas pilsētas pašvaldības kontrolēto kapitālsabiedrību nekustamais īpašums vai kustamā manta, atbrīvojot vai samazinot tiem nomas maksas. Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere skaidro, ka atbalsts tiks sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, tai skaitā arī tirdzniecības vietas. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems pašvaldības kapitālsabiedrība, ievērojot nomas maksas samazinājuma gradācijas no nomas līgumā noteiktās nomas maksas: ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem līdz 90 %; nepārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 80 %; pārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 60 %; veselības aprūpes un citu pakalpojumu sniedzējiem līdz 50 %. Nomnieki netiks šķiroti pēc juridiskās formas, bet vērtēti pēc būtības, lai saņemtu atbalstu, informē pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks. Lēmumu kapitālsabiedrības pieņems pamatojoties uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un...

Krīze ir negaidīta, kā no debesīm nokritusi, bet ne neizskaidrojama un nepārvarama, uzskata AIVA VĪKSNA, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja, izdevniecības pastāvēšanas 27 gadu jubilejas priekšvakarā. Gadus trīsdesmit pasaulē valdījusī pārliecība par brīvā tirgus vadošo, virzošo un absolūti labvēlīgo lomu nu ir satricināta. Tirgus mehānisms, kas nekad nav bijis perfekts, apstājas, jo valstis savu pilsoņu dzīvības un veselības dēļ tam neļauj funkcionēt… Sevišķi grūti klājas mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kam paralēli rūpēm par savu tiešo biznesu tagad nākas katru dienu sekot jaunākajiem valdības, ministriju vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem. Arī daudzu uzņēmumu grāmatveži gandrīz kā ārsti epidemiologi strādā 24/7 režīmā. Krīzes situācija un valsts reakcija uz to liek aizdomāties, vai neesam pārāk paļāvušies uz kādu mistisku palīdzību no Rietumiem, ES fondiem, pasaules ekspertiem, ārvalstu komercbankām? Varbūt globālā tirgus apstākļos tādas vērtības kā taisnīgums, solidaritāte, savas valsts un tuvākā mīlestība ir atkāpušās otrajā plānā! Mērķtiecīgas valsts politikas līmenī, šķiet, mūsu...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā. Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā. Tāpat plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka 50 procentiem darbinieku būs nepieciešams maģistra vai doktora grāds. Šobrīd...

Foto:Visualhunt Finanšu nozares asociācija (turpmāk tekstā – Asociācija) sadarbībā ar tās biedriem ir izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis COVID-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs saskaņots ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, to izskatījusi arī Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju. Tādējādi bankas harmonizē un sniedz arvien pieaugošu atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Atbilstoši moratorija nosacījumiem pieteikties bankā un atlikt pamatsummas maksājumus, moratorija laikā veicot tikai procentu maksājumus un/vai citus maksājumus, kas noteikti kredīta līgumā, var banku klienti: kuri pēdējo 12 mēnešu laikā līdz 2020. gada 12. martam ir pildījuši savas saistības pret banku bez būtiskiem kavējumiem; kas nav atzīti par maksātnespējīgiem pirms 2020. gada 12. marta vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā; kuriem Covid-19 izsludināto ierobežojumu dēļ ievērojami samazinājušies ienākumi. Klientam ir jāturpina godprātīga rīcība,...

Valdība 28. aprīlī pieņēma vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus*, kas paredz uzņēmējiem iespējas pagarināt dažādu "Altum" izsniegto aizdevumu atmaksas termiņus. Līdz šim vairākiem "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem bija iespējams tikai atlikt pamatsummas maksājumus, taču ne pagarināt kopējo aizdevuma termiņu, līdz ar to atliktie maksājumi kādā brīdī būtu jāveic biežāk vai lielākās summās. Kā minēts noteikumu projektu anotācijās, šī situācija "negatīvi ietekmē aizņēmējus, kuriem aizdevuma atmaksas termiņš ir 2020. gadā vai 2021. gada pirmajā pusgadā, kad Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski samazinājušies saimnieciskās darbības ienākumi un aizdevuma līguma beigu termiņā aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu." Taču tagad vairākiem aizdevumu veidiem (gan mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem, gan aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai, gan aizdevumiem saimnieciskās darbības uzsācējiem un komersantiem konkurētspējas uzlabošanai) paredzēta iespēja ne tikai līdz 12 mēnešiem atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu, bet arī par šādu pašu laika posmu pagarināt aizdevuma maksimālo termiņu....

Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību"" . Minētie grozījumi nosaka, ka pašvaldības dome ar lēmumu, ievērojot MK noteikumos noteiktos piešķiršanas nosacījumus un kārtību, atbalstu var attiecināt arī uz citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā attiecīgās pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Ņemot vērā pašvaldību iniciatīvu, MK noteikumu grozījumi paredz pašvaldībām iespēju ar domes lēmumu noteikt citu nomas maksas samazinājuma gradāciju, kas piemērojama pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomas līgumiem. Tāpat pašvaldībām paredzēta iespēja, ja tā paredz sniegt atbalstu citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, ar domes lēmumu noteikt kritērijus, kādiem ir jāatbilst atbalsta saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot, ka...

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantam 2020. gadā vairumam valsts iestāžu un pašvaldību ir jāveic izvērtējums, vai to iesaistīšanās komercdarbībā caur tām piederošām kapitālsabiedrībām ir juridiski un ekonomiski pamatota. Tā kā izvērtējums paredz nepieciešamību pēc Konkurences padomes (KP) atzinuma, iestāde sagatavoja pašnovērtējuma rīku, lai publiskām personām atvieglotu izvērtēšanas procesu, kas saistīts ar līdzdalības pārvērtēšanu kapitālsabiedrībā. Saskaņā ar VPIL 88.panta pirmo un otro daļu publiska persona – valsts un pašvaldības – savu funkciju efektīvai izpildei var iesaistīties komercdarbībā, dibinot savu kapitālsabiedrību, iegūstot līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabājot līdzdalību vai paplašinot kapitālsabiedrības darbību. Tomēr visos minētajos gadījumos publiskai personai ir obligāts nosacījums veikt izvērtējumu un gūt apstiprinājumu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību jeb uzticēt preču un pakalpojumu sniegšanu privātajiem uzņēmējiem, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Lai novērstu riskus, ka publiska persona nepamatoti iesaistās komercdarbībā...

Latvijas Bankas padome pieņēmusi 27. aprīlī grozījumus divos noteikumos ("Kredītu reģistra noteikumi" un "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku"; tālāk tekstā – grozījumi), nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai. Grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 6. maijā. Grozījumi veikti, lai Kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai – nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā. Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids – individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību. Jaunās ziņas būs iespējams iekļaut Kredītu reģistrā līdz ar...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādi un ES fondu iekšējām pārdalēm COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Lai pēc krīzes noritētu veiksmīga ekonomikas atveseļošanās, prioritāri jānodrošina veselības aizsardzības sistēmas un infekcijas prevencijas pasākumi strādājošajiem, jāizveido uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalsta sistēma. Pats būtiskākais uzdevums ir nodrošināt sociālo mieru. Tādēļ mums kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sociālekonomiskās sekas un nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību un tautsaimniecības attīstību.” Kā galvenos rezultatīvos rādītājus jau ar šo gadu ir jānosaka: nodarbinātības līmenis, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija 2019.gada nogalē - pirms Covid-19 krīzes), kā arī migrācijas saldo - ne vairāk par 5 000 (situācija 2018.gadā). Nekavējoties ir jāsniedz atbalsts strādājošajiem uzņēmumos veselības drošības aizsardzības pasākumu ieviešanai: finansiālais atbalsts individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, dezinfekcijas līdzekļiem, drošības aprīkojumam kā dezinfekcijas sieti un...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS sagatavojusi pētījumu "LTRK Ekonomikas indekss", kas uzrāda Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) dažāda lieluma uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. 2020. gada 1. ceturksnī LTRK Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Jāatzīmē, ka zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009 gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem. “Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2020. – 2023. gadam. Šogad Stabilitātes programma ir sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, pieņemot, ka vīrusa pandēmija tiek ierobežota 2020. gada pirmajā pusē un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunojas. Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas. 2020. gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā. Nākamajos gados ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%. Tomēr 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā. Inflācijas prognoze 2020. gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies vidēji par 5%, darbu zaudējot daļai darbinieku ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, kā arī nedaudz samazinoties strādājošo skaitam arī netieši ietekmētajās nozarēs. Attiecīgi sagaidāms, ka bezdarba...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un iesniegusi vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, jo Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Rosināts precizēt dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat nevajadzētu liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus. Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, ministrs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem...