BIZNESS

Starp aktīvajām SIA ievērojams skaits ir tādu, kuras ir bez valdes. Šie uzņēmumi nav lemtspējīgi un eksistēšana bez valdes var būt pirmais solis ceļā uz uzņēmuma likvidāciju, par ko liecina arī fakts, ka 73,04% no visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras patlaban pastāv bez valdes, ir uzsākts likvidācijas process. Lursoft izpētījis, kas ir šie „bezgalvainie” uzņēmumi – cik ilgi tie jau pastāv bez vadības, kuras nozares pārstāv un kam pieder to kapitāls. Vairums reģistrētas pēdējā desmitgadē Lursoft aprēķinājis, ka patlaban bez valdes eksistē teju 20,5 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību un vairāk nekā puse no tām (57,60%) reģistrētas pēdējo desmit gadu laikā. Savukārt, analizējot reģionālo piederību, redzams, ka no visām SIA, kuras patlaban pastāv bez lemtspējīgas valdes, 73,05% reģistrētas Rīgā, 13,89% - Pierīgā. Sadalījums starp pārējiem Latvijas reģioniem ir samērā līdzīgs – Zemgalē reģistrēti 4,38% no kopējā SIA skaita, kas patlaban pastāv bez valdes, Kurzemē – 3,31%, Vidzemē – 3,13%, bet Latgalē...

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Savukārt Ministru kabinetam likuma projektā deleģēts uzdevums noteikt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļaujamo informāciju, tās aktualizēšanas, pārbaudes un dzēšanas kārtību, kā arī tīmekļvietni, kurā reģistrs būs pieejams. Paredzēts, ka starpnieku reģistrāciju veiks Ekonomikas ministrija. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata....

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Plānotie grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Esošais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos, norādīts likumprojektā. Iecerētās izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus. Tāpat plānotās izmaiņas ļaus...

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis 12. oktobrī tiksies ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu redzējumu par prioritātēm jaunajam Ministru prezidentam. Viņš jau 11. oktobrī Rīgas pilī tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes pārstāvjiem. Šīs tikšanās laikā Valsts prezidents uzklausīja LTRK padomes pārstāvju redzējumu par prioritātēm un veicamajiem darbiem jaunajam Ministru prezidentam un valdībai, kā arī 13.Saeimai kopumā, lai nodrošinātu turpmāku valsts attīstību. LTRK Prezidija locekļi ar Valsts prezidentu pārrunāja galvenās problēmas uzņēmējdarbībā, tās ir darbaspēka nepietiekamība un kvalifikācija, nepieciešamība veikt būtiskas reformas, tostarp izglītības, veselības, administratīvi teritoriālo un valsts pārvaldes, kā arī norādīja, ka jāattīsta eksports, konkurētspēja un produktivitāte. Tāpat uzņēmēji norādīja uz problēmu par normatīvo aktu pieņemšanas kārtību, kad deputāti virza nekvalitatīvus, pat Satversmei neatbilstošus likumprojektus, vai citkārt, pirms pēdējā trešā lasījuma deputāti iesniedz būtiskus uzņēmējdarbības vidi ietekmējošus grozījumus, neizdiskutējot jautājumus ar nozarēm. Uzņēmējdarbībā būtiski, lai valstī būtu stabilitāte, drošība un attīstība, tādēļ priekšvēlēšanu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 10.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Plānotie grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībnieks, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Esošais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos, norādīts likumprojektā. Iecerētās izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam...

SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu nākotnē raugās ar optimismu. 52% Latvijas un Lietuvas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2019. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Lietuvā optimistiski noskaņoto kompāniju īpatsvars gandrīz nav mainījies (54% 2017. gadā, šogad 52%), savukārt Igaunijā tas ir pieaudzis – no 42% līdz 51%, bet Latvijā, gluži otrādi, tas ir samazinājies no 61% līdz 52%. Vienlaikus 8% lielo uzņēmumu Latvijā, 11% Lietuvā un 16% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi. Darbaspēka izmaksas sāk apdraudēt pelnītspēju Līdzīgi kā iepriekšējos gados, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu finanšu direktori kā svarīgākos izaicinājumus min darbaspēku izmaksu pieaugumu (Latvijā 22%, Lietuvā 19%) un kvalificētu speciālistu pieejamību (Latvijā 22%, Lietuvā 18%). Savukārt Igaunijā, kur algas ir visaugstākās no trim Baltijas valstīm, priekšplānā ir...

Ministru kabineta sēdē 9.oktobrī apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai", kas precizēs higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai ar mērķi mazināt infekciju slimību izplatīšanās risku procedūru laikā. Kā norādīts jauno noteikumu projekta anotācijā, daudzu skaistumkopšanas procedūru, tai skaitā – manikīra un pedikīra, mikrodermabrāzijas, kosmētisko injekciju procedūru laikā var tikt traumēta āda, kas ir augsts riska faktors, lai lietojot nesterilus (arī nepietiekami vai nepareizi apstrādātus) instrumentus, notiktu inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (turpmāk – HIV) vai vīrushepatītu B vai C (turpmāk HBV un HCV). Pēc Veselības inspekcijas kontroļu rezultātiem laika posmā no 2014.-2016. gadam vidēji 50 % plānveidā kontrolētajos skaistumkopšanas objektos tika konstatētas dažāda veida neatbilstības normatīvo aktu prasībām, savukārt vidēji 24 % skaistumkopšanas objektu tika konstatēti pārkāpumi tieši saistībā ar dezinfekcijas un sterilizācijas prasību ievērošanu Līdz ar noteikumu projekta apstiprināšanu apvienotas un precizētas esošās higiēnas prasības kosmētikas kabinetiem un frizētavām, kā arī noteikts zema, vidēja un augsta inficēšanas...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka Saeima 20.septembra sēdē pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stāsies spēkā 2018.gada 18.oktobrī. Ar grozījumiem ir veikti vairāku normu papildinājumi un precizējumi. 1. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi: Ir papildināta PIL 9.panta devītā daļa, nosakot, ka ārvalstīs reģistrētam pretendentam pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu. Arī PIL 42.panta devītā (prim) daļa papildināta, nosakot kārtību, kā pārbaudāma informācija attiecībā uz reģistrāciju ārzonā saskaņā ar PIL 42.panta pirmās daļas 13.punktu, ja Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā dati nav pieejami, proti, no kandidāta vai pretendenta pieprasāms apliecinājums. Savukārt attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu kandidātu vai pretendentu pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu. Tāpat ir precizēts 42.panta pirmās daļas 14.punkts, nosakot, ka izslēgšanas nosacījums saistībā ar reģistrāciju ārzonā ir attiecināms nevis uz visiem kandidāta vai pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, bet tikai uz tiem apakšuzņēmējiem, kuriem nododamo būvdarbu, sniegto pakalpojumu vai piegādes vērtība ir vismaz 10 %...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pirmsvēlēšanu periodā uzdeva 27 konkrētus jautājumus par uzņēmējdarbību visām politiskajām partijām (apvienībām), kas kandidē 13.Saeimas vēlēšanās, lai noskaidrotu, kuras partijas (apvienības) apņemas realizēt rekomendācijās izstrādātos ieteikumus. LTRK atzīst, ka visvairāk pozitīvas atbildes pauda “Jaunā Vienotība” un “Jaunā Konservatīvā partija”. Jautājumi tika uzdoti par biznesa vidi, eksportu, izglītību, darbaspēku, infrastruktūru un publisko pārvaldi, balstoties uz LTRK Padomes izstrādātajām rekomendācijām partiju programmām 2018-2022.` Sniedzam ieskatu LTRK redzējumā, kā Latvijas biznesa videi būtu jāattīstās turpmāko četru gadu laikā, kādai būtu jābūt vīzijai, kā arī galvenajiem mērķiem un uzdevumiem. PIEVILCĪGI BIZNESA VIDES NOTEIKUMI Baltijā lētākās elektrības izmaksas. Jānodrošina, lai Latvijā 1MWh elektroenerģijas izmaksas ir mazākas nekā vidēji Centrālajās un Ziemeļeiropas valstīs. Šajā nolūkā jālikvidē OIK sistēma, un jāsamazina sadales un pārvades izmaksas. Transportēšanas izmaksas. Jāpanāk, ka transportēšanas izmaksas ir reģionā konkurētspējīga, tādēļ akcīzes nodokļa likmei degvielai jābūt zemākajai Baltijā, kā arī jāvērtē citas transportēšanas izmaksas. Piesaistīta pasaules līmeņa banka. Lai...

Saeimas deputāti ceturtdien, 4.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie samazina noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežo uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī maina to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem noteiktas stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Pieņemtie grozījumi paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Grozījumi arī nosaka, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevar pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat šo aizdevumu atmaksas termiņu aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām. Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, noteikts, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja,...

Šā gada sākumā aptuveni 50-60% uzņēmumu Eiropā neatbilda Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR). Savukārt, kopš regulas piemērošanas šī gada 25. maijā Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešu laikā saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Saskaņā ar DVI statistiku, vidēji mēnesī tā saņem 787 dažādus pieprasījumus ieskaitot sūdzības, iesniegumus, precizējumus un paziņojumus par pārkāpumiem. Lattelecom GDPR eksperti apkopojuši biežāk sastopamos uzņēmumu pārkāpumus, kas novēroti, strādājot ar klientiem un partneriem. Viena no acīmredzamākajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskais pamats un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums. "Šobrīd biežāk sastopamos pārkāpumus var iedalīt četrās grupās: uzņēmumā nav atbildīgās personas par datu apstrādes kontroli; nav izstrādāti datu aizsardzības noteikumi un procedūras darbiniekiem; personas dati tiek apstrādāti ilgāk un lielākā apjomā nekā...

Pašlaik nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir 44 tūkstošiem uzņēmumu, liecina “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati. Uzņēmumu skaits, kuri ir kavējuši nodokļu maksājumus kaut vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā turpina pieaugt un ir jau sasniedzis 79,5 tūkstošus, kas ir apmēram puse no visiem aktīvajiem uzņēmumiem Latvijā. “Tas, ka gandrīz 80 tūkstošiem uzņēmumu pēdējā gada laikā ir bijuši kavējumi pret VID, norāda uz uzņēmēju tendenci izmantot VID īstermiņa finanšu naudas plūsmu svārstību izlīdzināšanai. Šo lomu gan vajadzētu pildīt kredītiestādēm. Protams, ka šo statistiku ietekmē VID datu ziņošanas regularitāte, kas pašlaik ir vienu reizi mēnesī, taču tendence ir nepārprotama,” uzver “Kredītinformācijas Birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. Savukārt kredītiestādēm maksājumus pašlaik kavē vien 3,6 tūkstoši uzņēmumu. Tai pat laikā divreiz lielāks skaits uzņēmumu - 7 tūkstoši kavē maksājumus saviem sadarbības partneriem, kas nav kredītiestādes. Kā norāda KIB valdes priekšsēdētājs, kopš gada sākuma datu bāzes ierakstu skaits ir būtiski paplašinājies, jo arhīvam ir pievienojušies lielākie...

Darba devēji, kuri nodarbina cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, aicināti no 1. līdz 19. oktobrim pieteikties atbalstam gados vecāko darbinieku darbspēju saglabāšanai un nepieciešamo prasmju pilnveidei, piedaloties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajos Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” pasākumos. Uzņēmumiem, iestādēm un pašvaldībām, kuru darbinieku vidū ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, NVA piedāvā iespēju veikt darba vides, darba vietas un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumu, kā arī izstrādāt uzņēmumam vai iestādei novecošanās pārvaldības plānu. NVA direktore Evita Simsone uzsver: “Latvijas darba tirgū šobrīd vairāk nekā 33% strādājošo ir vecumā 50 gadi un vairāk. Tas ir būtisks un vienlaikus arī pienācīgi nenovērtēts resurss, kura loma, ņemot vērā demogrāfijas tendences, tuvāko gadu laikā tikai pieaugs. Tāpēc darba devēji ir aicināti aktīvi izmantot pieejamos atbalsta mehānismus, kas palīdzēs uzlabot gan gados vecāko strādājošo, gan uzņēmumu darba efektivitāti un veicinās ilgtspējīgu attīstību.” Darba devēji saņems uzņēmuma stratēģijas, personāla vadības un organizācijas, kā arī darba...

Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva jau šovasar jūlijā ieviesta arī Latvijā "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma" grozījumu veidolā. Tie ne tikai nostiprina stingro autentifikāciju, norēķinoties internetbankā un maksājot ar karti e-vidē, un dod iespēju darboties jauniem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī sniedz papildu ieguvumus patērētājiem, jo likuma grozījumi paaugstina patērētāju aizsardzību un uzliek lielāku atbildību maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, veicinot arvien lielākas uzmanības pievēršanu maksājumu drošībai un līdzatbildībai, raksta Edīte Gailiša, Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte. Nedaudz atgādinājumam par stingro autentifikāciju. Stingrā autentifikācija nozīmē, ka, izmantojot maksājumu pakalpojumus, t.sk. apstiprinot maksājumu transakcijas, jālieto vismaz divi neatkarīgi drošības elementi. Turklāt vienam no šiem elementiem jābūt unikālam un neatkārtojamam. Prasība lietot stingro autentifikāciju, norēķinoties internetbankā un maksājot ar karti, e-vidē ir spēkā jau kopš 2017. gada 1. aprīļa. Banku klienti jau būs ievērojuši, ka bankas nomaina līdz šim ierasto autentifikācijas rīku – kodu kartes, to vietā ieviešot speciālus uz jaunākām tehnoloģijām balstītus risinājumus jeb aplikācijas....

Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums atstāt spēkā pienākumu kredītdevējiem apmainīties ar ziņām par patērētāja saistībām un vērtēt šo informāciju pirms kredīta izsniegšanas ir pozitīvs solis”, uzsver “Kredītinformācijas Birojs”. “Neskatoties uz to, ka abi Latvijā licencētie kredītinformācijas biroji glabā datus par 95% kredītu privātpersonām, kurus izsniegušas bankas un gandrīz 90% kredītu, kurus izsnieguši citi patērētāja kredītdevēji, informācijas apmaiņa starp šīm divām grupām nenotika. Nenotika informācijas apmaiņa arī starp kredītinformācijas birojiem. Pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un ar tiem saistītie grozījumi Kredītiestāžu likumā šos ierobežojumus beidzot atcels nodrošinot abu grupu kredītdevējiem pilnu informāciju par kredītņēmēja saistībām un parādiem visu pārējo nozaru uzņēmumiem (komunālo, telekomunikāciju, parādu piedziņas, veselības aprūpes, u.c.). Ir sperts būtisks solis, lai samazinātu kredītinformācijas datu fragmentāciju un nodrošinātu informāciju, kas ir pietiekama patērētāja kredītspējas vērtēšanai,” stāsta “Kredītinformācijas Birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. Tautsaimniecības komisijas noteiktais pienākums kredītinformācijas birojiem turpmāk apmainīties ar informāciju nodrošinās to, ka abos licencētajos kredītbirojos būs pieejama pilna informācija...