BIZNESS

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iepazīties ar nosacījumiem un iespējām, piesakot tarifa kvotas tērauda ražojumiem, kas paredz atbrīvojumu no papildu nodokļa 25% apmērā. Saskaņā ar Komisijas 2019.gada 31.janvāra Īstenošanas regulas (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula 2019/159), 1.panta 2.punktu katrā attiecīgajā ražojumu kategorijā, izņemot 1. ražojumu kategoriju, daļa no katras tarifa kvotas tiek piešķirta IV pielikumā norādītajām valstīm. Saskaņā ar Regulas 2019/159 1.panta 5.punktu, ja attiecīgā kvota kādai valstij ir izsmelta, importu no šīs valsts var veikt atbilstīgi tās pašas ražojumu kategorijas tarifa kvotas atlikušajai daļai. Šo noteikumu piemēro tikai katra galīgās tarifa kvotas piemērošanas gada pēdējā ceturksnī. Regulas 2019/159 izpratnē kvotu piemērošanas gada pēdējais ceturksnis ir no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. Tas nozīmē, ja kāda konkrēta tarifa kvota attiecīgai valstij ir izsmelta, tad ir iespējams piemērot citu kvotu piemērošanas gada pēdējā ceturkšņa tarifu kvotu, kas atvērta “citām...

Pēdējā laikā ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par iespējamību ne tikai vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanu, bet, iespējams, ar laiku skaidro naudu izskaust pavisam. Kādas būtu šāda iespējamā soļa blaknes un tiesiskās sekas, kā pret skaidro naudu attiecas citviet pasaulē un kādi vēl ir banku un to klientu attiecību riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegālas naudas legalizāciju? Par to žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" aprīļa numura intervijā ar "BDO Latvia" vadošo partneri, zvērinātu advokātu Jāni Zelmeni, no kuras fragments lasāms šeit: Nesen izsludināti jauni skaidras naudas darījumu ierobežošanas plāni un arvien biežāk izskan runas, ka tuvojas brīdis, kad skaidra nauda no aprites tiks izslēgta vispār. Šādas ieceres oponenti saka, ka tas būtu antikonstitucionāli. Arī jūs esat nesen sacījis, ka "garantētās cilvēktiesības būt neatkarīgam no valsts arī dzīvo skaidrā naudā". Vai tas ir tikai emocionāls izteikums, vai tam ir arī juridisks pamats? Vai...

Ceturtdien, 25. aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir veicināt atklātību un godīgu konkurenci iepirkumos, kā arī paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti. Tāpat ar grozījumiem paredzēts sākt pakāpenisku atteikšanos no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija izmantošanas. Ar grozījumiem paredzēts noteikt nepieciešamību aktualizēt tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas vairāk nekā pirms gada. Tādējādi plānots veicināt, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un tehniskās specifikācijas ir aktuālas un normatīvajiem aktiem atbilstošas. Tas mazinās iespējamību, ka tikai iepirkuma laikā pasūtītājs konstatē, ka tam nepietiek finansējuma līguma izpildei vai arī piedāvātie risinājumi neatbilst normatīvu prasībām. Lai pastiprinātu pasūtītāju atbildību par iepirkuma komisijas izveidi un veicinātu kvalitatīvāku tās darbību un korupcijas risku samazināšanos, ar likumprojektu tiek pilnveidoti noteikumi iepirkuma komisijas izveidošanai un darbībai, paredzot katram iepirkumam izveidot atsevišķu iepirkuma komisiju un regulējot iepirkuma komisijas sekretāra darbību. Vienlaikus ar likumprojektu tiek noteikts pienākums pie noteiktas...

1. maijā spēkā stāsies jauns likums - Trauksmes celšanas likums, kas attiecas arī uzņēmumiem. Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte, video fragmentā īsi iepazīstina ar likuma pamatbūtību. Sākot ar 1.maiju, Valsts kanceleja būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Detalizētu informāciju par to, ko jaunais likums nozīmēs darba devēja ikdienā, lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI gaidāmajā - maija numurā. Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI numurus ELEKTRONISKI! Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!

Ministru kabineta 16. aprīļa sēdē tika apstiprināti grozījumi garantiju atbalsta programmā komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, palielinot maksimālo garantiju apjomu maziem un vidējiem komersantiem, kā arī palielinot lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu un turpmāk atļaujot sniegt garantijas kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk maksimālā garantijas summa maziem un vidējiem komersantiem būs 5 milj. eiro līdzšinējo 3 milj. eiro vietā. Tāpat grozījumi paredz, ka atbalstu turpmāk varēs arī sniegt arī kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Izvērtējot tirgus nepilnības, ir secināms, ka šāds finanšu pakalpojums kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei ir nepieciešams arī no uzņēmumu attīstības viedokļa. Ņemot vērā pieprasījumu pēc atbalsta lielajiem komersantiem, grozījumi paredz komersantu atbalstam novirzīt papildu 580 tūkstošus eiro. ALTUM valdes locekle Inese Zīle: “Kredītu garantiju summas palielināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmumu kreditēšanas vidi un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kuriem nav akumulēta pietiekama aktīvu bāze, ko sniegt kā nodrošinājumu komercbankās. Uzņēmumi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visām VID uzraudzībā esošajām personām, kas noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTFNL), līdz šī gada 1.maijam ir jābūt izveidotai iekšējai kontroles sistēmai, lai varētu veikt sankciju riska pārvaldīšanu. Ņemot vērā, ka jau līdz šim visām VID uzraudzībā esošajām personām, kas noteiktas NILTFNL likumā, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, nekustamo īpašumu ekspertiem, autotirgotājiem, dārgmetālu tirgotājiem u.c., bija jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām, VID ieteica jau esošo iekšējās kontroles sistēmu papildināt ar vēl vienu jaunu sadaļu par sankciju riska pārvaldīšanu. Šīs iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai vai klientiem piemītošos starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, ar kuriem...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 09.04.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus "Līdzekļu pārvedumiem pievienojamās informācijas normatīvie noteikumi", kuri izstrādāti ar mērķi nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (turpmāk – Regula Nr. 2015/847) piemērošanu. Noteikumu projekts nosaka minimālos pasākumus, kas jāveic finanšu iestādēm, lai atklātu un pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst nepieciešamās informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju, ar mērķi nodrošināt šo procedūru efektivitāti. Noteikumos arī norādīta finanšu iestāžu rīcība gadījumos, kad nepieciešamā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju nav sniegta vai ir nepilnīga. Eiropas Banku iestāde 22.09.2017. izdeva Regulas Nr. 2015/847 25. pantā minētās “Kopīgās pamatnostādnes attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju un vai šī informācija nav nepilnīga, un procedūrām, kas tiem jāievieš, lai pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst...

Saeima 11. aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz noteikt ierobežojumu sniegt taksometru pakalpojumus publiskiem mērķiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos – autoostās, dzelzceļa stacijās, lidostās, ostās. Lai mazinātu iespēju, ka taksometru vadītāji uzskaitē samazina to faktiski gūtos ienākumus, likumprojekts paredz, ka taksometru piemērotie maksas palielinājumi vai atlaides nevarēs pārsniegt 50 procentus no paziņotā tarifa, aizliedzot arī manuālu darbību veikšanu taksometra skaitītājā jau pēc brauciena veikšanas. Savukārt attiecībā uz pasažieru tiesībām likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja autopārvadātājs pārkāps likumā noteiktās prasības, kā arī taksometra skaitītājs nebūs ieslēgts, pasažierim būs tiesības pārtraukt pakalpojuma līgumu un atteikties maksāt par pakalpojumu. Vienlaikus likumprojektā noteiktas arī papildu prasības attiecībā uz tīmekļvietnēm un mobilo vietņu pakalpojumiem. Plānots, ka pakalpojuma reģistrāciju veiks Autotransporta direkcija. Ja tiks konstatēts, ka pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts vai tas neievēro normatīvo aktu prasības, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes darbību varēs apturēt. Vienlaikus līdz ar grozījumiem par pakalpojumu veikšanu gan pakalpojuma sniedzējam, gan...

Uz dzīvojamo namu apsaimniekotājiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras ieviesušas nesertificētu energopārvaldības sistēmu, attieksies Ministru kabineta 9. aprīļa sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumos Nr.668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi”. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem MK noteikumiem, elektroenerģijas sistēmas operatori katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz Ekonomikas ministrijā datus par komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 500 MWh. Taču praksē secināts, ka visi šādi klasificēti lielie elektroenerģijas patērētāji pēc būtības tādi nav. Piemēram, ja sistēmas operatora klients ir dzīvojamo namu apsaimniekotājs, tad elektroenerģiju faktiski patērē daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuru vārdā apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu par elektroenerģijas piegādi. Pašlaik, lai to pierādītu, namu apsaimniekotājam ir jāiesniedz energoauditora sastādīta energobilance, kas apsaimniekotājam ir papildu administratīvais slogs un izmaksas. Lai to novērstu, līdz ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk sadales operatoram būs jāsniedz ziņas par savu klientu – dzīvojamo namu apsaimniekotāju - objektiem, kuriem tiek piegādāta elektroenerģija....

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 9. aprīļa sēdē atbalstīja nodomu tālāk virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Autopārvadājumu likumā, kuru mērķis ir sakārtot komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem nozares darbību Latvijā. Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātos grozījumus komisijas sēdē prezentēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš uzsvēra, ka viena no ministrijas darba prioritātēm ir nodrošināt godīgas konkurences apstākļus, novēršot mašīnu karuseļu shēmas, un pasažieru tiesības taksometru jomā, ieviešot izmaiņas Autopārvadājumu likumā 2019. gadā. Ministrs norādīja, ka nepieciešams sakārtot taksometru nozari, izskaust negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ieviest skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, veicot uzlabojumus taksometru pakalpojumu sniegšanai starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos (lidostas, autoostas, dzelzceļa stacijas un ostas). Lai aizsargātu patērētāju tiesības, SM virzītie grozījumi paredz, ka pasažierim būs tiesības pārtraukt braucienu un attiekties maksāt par pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu ar taksometru, ja nebūs ieslēgts taksometra skaitītājs. Tāpat pasažieris tā varēs rīkoties, ja tīmekļvietne vai mobilā lietotne, kas nodrošina pasažieru komercpārvadājumu...

Lai mazinātu tirgus izkropļojumus un veidotu kritērijus labākai tirgus uzraudzībai Latvijā, nepieciešama ciešāka sadarbība un konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, secināts zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal (ZAB PwC Legal) veiktajā konkurences uzraudzības pētījumā “PwC Competition watch 2019”. Pētījumā norādīts, ka laikposmā no 2002. līdz 2018. gadam Konkurences padome (KP) kopumā sodījusi 16 dažādu nozaru uzņēmumus, taču biežāk sodītās nozares ir būvniecība, transports un tirdzniecība. Šajās nozarēs vēsturiski ir vērojams arī lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. 88% gadījumu dominē sodi par aizliegto vienošanos, no uzņēmumu 326 pārkāpumiem 254 ir klasificēti kā smagi. Vidējais pārkāpuma izskatīšanas ilgums ir 381 diena, taču smagāko pārkāpumu gadījumos tas ilgst teju pusotru gadu jeb 510 dienas. Pēdējos gados ierosināto pārkāpumu lietu izskatīšanas ilgums ir audzis, tāpat audzis arī soda apmērs % no apgrozījuma - no 2014. līdz 2018. gadam tas sasniedzis 2,5% no apgrozījuma. Pētījumā arī secināts, ka naudas soda noteikšanā KP izmanto salīdzinoši elastīgu pieeju. Kopš 2002....

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir paudusi savu viedokli Finanšu ministrijai par sagatavotajiem likumu grozījumiem saistībā ar valdības plānoto finanšu nozares kontroles sistēmas reformēšanu. FKTK ekspertu secinājumi par sagatavotajiem likumprojektiem (FKTK likumā un Kredītiestāžu likumā) ir tādi, ka plānotās normas dublē jau spēkā esošus normatīvos aktus, tās ir deklaratīvas un tām nav ne mazākā sakara ar likumprojekta anotācijā izvirzīto mērķi – paplašināt FKTK darbības mērķi un funkcijas, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb finanšu noziegumu novēršanas virzienu, jo šāds virziens jau FKTK darbībā tiek īstenots ikdienas darbā. Faktiski tiek risinātas finanšu uzrauga darbā neesošas problēmas saistībā ar finanšu noziegumu novēršanas uzdevumiem, kurus jau tagad veic FKTK – jo īpaši Latvijas banku sektorā. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Manā ieskatā civilizētās valstīs reformu procesu sāk ar diskusiju un plānu izstrādi. Šajā gadījumā no medijiem uzzinām, ka bijusi runa, ka mums ir jāapstiprina finanšu noziegumu novēršanas mandāts, bet tāds mums jau ir. FKTK...

Otrdien, 2. aprīlī, valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu. Līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Likums izstrādāts, lai reaģētu uz jaunajām tendencēm un apstākļiem un vienlaikus veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību. Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju. Tā mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus, nosakot, ka ir viens vai vairāki pakalpojumi, kurus nodrošina kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējs (operators). Tas var būt pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs kā fiziska persona aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai, vai pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai. Tāpat tas var būt ieguldīšanas starpniecības pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs iegulda naudas līdzekļus finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros tā pieteikta projekta realizācijā, kas nav pārvedami vērtspapīri to sākotnējā izvietošanā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana. Likumprojekts nosaka arī kopfinansējuma...

Latvijas Būvniecības padome (turpmāk – Padome) aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt būvobjektu iepirkuma līgumos paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu apmēru, veidu un līdzekļus, šādā veidā veicinot kopējo būvdarbu izmaksu samazinājumu. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā secināts, ka prasītie nodrošinājumi ir nesamērīgi pret nodrošinātajiem riskiem un reālajām izmaksām, kas rodas, novēršot garantijas laika defektus. Iepazīstoties ar pēdējā gada laikā izsludināto publisko būvdarbu iepirkuma līgumiem, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir konstatējusi, ka pasūtītāji līdzīgu būvobjektu iepirkuma līgumos paredz ļoti atšķirīgus saistību izpildes nodrošinājumus un nav vienotas prakses to piemērošanā. Proti, atšķiras gan nodrošinājumu veidi, gan līdzekļi, gan nodrošinājuma apmēri (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda). Atšķirīgi nodrošinājumi tiek piemēroti arī viena pasūtītāja rīkotajās iepirkuma procedūrās, lai gan būvobjekti pēc sava rakstura un būvdarbu veida ir līdzīgi. Tas savukārt ļauj secināt, ka prasītie nodrošinājumi, iespējams, ir pārmērīgi attiecībā pret iespējamiem riskiem un iesniedzamo nodrošinājumu izmaksas nav ekonomiski pamatotas. Kopš 2014. gada 1....

Pirmdien, 1. aprīlī, aprit gads, kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tas nosaka īpašu – sociālā uzņēmuma statusu komersantiem, kas savai darbībai izvirza sociālus mērķus. Likums definē sociālā uzņēmuma jēdzienu, statusa iegūšanas procedūras, sociālo uzņēmumu reģistrēšanas un uzraudzības kārtību un atbildīgās institūcijas, kā arī priekšrocības un atvieglojumus sociālajiem uzņēmumiem. Likuma darbības pirmā gada laikā Labklājības ministrija (LM), kura ir atbildīga par likuma īstenošanu, ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 49 komersantiem, kas darbojas dažādās sociālās uzņēmējdarbības jomās. Populārākā ir darba integrācija, kurā darbojas 41 procents no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu - invalīdus, cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbniekus, trūcīgos iedzīvotājus, bijušos ieslodzītos un citas personas. Darba integrācijas sociālie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, piemēram, ēdināšanā, šūšanas un citās ražošanas nozarēs. Citi sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus un uzlabo dzīves kvalitāti cilvēku grupām, kuras sastopas ar sociālām problēmām. Šāda nozare ir, piemēram, sociālie pakalpojumi pensijas vecuma...