BIZNESS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTKR) neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā gan Baltijas reģionā. LTRK apkopojot biedru sniegto informāciju uzskata, ka gadījumā, ja jau publicējot darba sludinājumus obligāti būs jānorāda alga, tiks apdraudēta uzņēmumu konkurētspēja gan Latvijas, gan Baltijas reģiona mērogā, jo brīvi pieejama informācija par atalgojumu veicinās darbinieku, jo īpaši augsti kvalificēta, pārpirkšanu. Publiskojot algas koridoru var rasties situācija, ka šī informācija tiek izmantota negodīgos nolūkos un dažos gadījumos uzņēmumi šādu informāciju definējuši kā komercnoslēpumu. „Darbaspēks savā starpā konkurē līdzīgi kā uzņēmēji, kur konkurenti nezina ne preces, ne pakalpojumu pašizmaksu, mainot uzcenojumus, lai spētu piedāvāt kvalitātes un cenas labāko versiju. Gadījumā, ja obligāti būs jānorāda alga, ko saņems konkrētā darba veicējs, šāda veselīga konkurence tiks izslēgta, jo arī piedāvātās kompetences, pieredze un izglītība atšķiras, tādēļ šāda deputātu iniciatīva vērtējama negatīvi,” saka LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. Uzņēmēju...

Saeimas deputāti ceturtdien, 27.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas Ekonomikas ministrijai deleģē uzdevumu pārraudzīt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju. Likumprojektā Ekonomikas ministrijai noteikts pienākums nodrošināt obligātā iepirkuma mehānisma kontroli, pārbaudīt, vai atbalsta programmas saņēmēji atbilst tā saņemšanas kritērijiem un darbojas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu prasībām. Tāpat iecerēts, ka ministrijai būs jānodrošina padziļināta atbalsta saņēmēju iesniegtās dokumentācijas un informācijas pārbaude un atbilstība faktiskajiem apstākļiem, kā arī jāorganizē atbalsta saņēmēju regulāras pārbaudes klātienē. Ja ražotājs neizpilda atbalsta saņemšanas kritērijus, nenodrošina pieeju stacijai noteiktās pārbaudes veikšanai vai konstatēti citi būtiski pārkāpumi tā darbībā, ministrijai būs pienākums anulēt atbalsta saņemšanas tiesības. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas pārsniedz kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu. Tāpat likumprojektā noteiktas “koģenerācijas elektrostacijas”, “lietderīgas siltumenerģijas” un “kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta” definīcijas, lai novērstu obligātā iepirkuma nelietderīgu izmantošanu, izpildot prasības formāli vai tās apejot. Ar likuma izmaiņām paredzēts...

Nesen ziņojām, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedāvā jaunu rīku - “Nodokļu maksātāja reitings”, ar kura palīdzību uzņēmumi var uzzināt savu saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju novērtējumu. Arī IT uzņēmums Lursoft uzņēmumu amatpersonām bez maksas piedāvā risinājumu – Finanšu analīzi, kas ļauj iepazīt visus svarīgākos uzņēmējdarbības rādītājus vienuviet, ļaujot ērti novērtēt sava uzņēmuma darbību, kā arī salīdzināt to ar citiem nozares uzņēmumiem. Pakalpojums veidots, balstoties uz uzņēmuma gada pārskatos publicēto finanšu informāciju, un ļauj izvērtēt interesējošo uzņēmumu likviditātes, aktivitātes, kapitāla struktūras un ienesīguma rādītājus. Finanšu analīze ir unikāla ar to, ka vienlaikus ļauj salīdzināt izvēlēto uzņēmumu arī ar nozares rādītājiem, sniedzot vēl pārskatāmāku izvērtējumu un situācijas analīzi. Finanšu analīzē iekļauti 16 uzņēmuma saimniecisko darbību raksturojoši rādītāji, tostarp: likviditātes koeficienti, kas palīdzēs izvērtēt uzņēmuma spēju pildīt īstermiņa finansiālās saistības; aktivitātes analīze ļaus apzināt, cik intensīvi uzņēmums izmanto savus aktīvus; kapitāla struktūras izvērtējums ļaus gūt priekšstatu par to, cik lielas papildu saistības uzņēmums ir spējīgs...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kuras izteiktas gada procentu likmē, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei, ja tās līguma noslēgšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Plānots, ka attiecīgo likmi aprēķinās Latvijas Banka, izmantojot monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistikas datus. Tā tiks publicēta Latvijas Bankas interneta vietnē divreiz gadā - līdz jūnija un decembra pēdējai darba dienai -, un piemērojama nākamajā kalendārajā pusgadā pēc publicēšanas. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta...

No 2018.gada 18.septembra, atbilstoši Komercķīlas likuma 14.panta pirmajai daļai pieteikumi un tiem pievienojamie dokumenti Uzņēmumu reģistram iesniedzami elektroniski, izmantojot reģistra izstrādāto Komercķīlas e-pakalpojumu - https://komerckila.ur.gov.lv. Komercķīlas e-pakalpojumā iespējams iesniegt, kā arī saņemt atbildes dokumentu tiešsaistē. E-pakalpojumā jāautentificējas, jāaizpilda speciāli izveidotu forma - pieteikums, t.sk. jāpievieno pieteikumam pievienojamie dokumenti. Pieteikums un pieteikumam pievienojamie dokumenti jāparaksta ar e-parakstu - viedkartes e-parakstu (eParaksts, eID) vai eParaksts mobile. Izmantojot komercķīlas e-pakalpojumu nav nepieciešama papildus parakstu apliecināšana. E-pakalpojums pieejams, izmantojot portāla www.latvija.lv autentifikācijas rīkus vai noslēdzot E-pakalpojuma izmantošanas līgumu. Gadījumi, kad tiek izmantots cits iesniegšanas kanāls: Laboto dokumentu iesniegšanai atkārtotai izskatīšanai (pēc valsts notāra lēmumā par reģistrācijas atlikšanu norādīto trūkumu novēršanas) – bet tikai gadījumā, ja sākotnējie dokumenti bija iesniegti, izmantojot kādu no citiem iesniegšanas kanāliem (klātiene, e-pasts) nevis Komercķīlas e-pakalpojumu. Gadījumā, ja sākotnējie dokumenti iesniegti Komercķīlas e-pakalpojumā, tad arī laboto dokumentu iesniegšanai jāizmanto e-pakalpojums. Gadījumos, kad līgums ar Uzņēmumu reģistru par e-pakalpojuma lietošanu nav noslēgts, kā...

Otrdien, 25. septembrī, valdība pieņēma visaptverošu Rīcības plānu par Moneyval 5.kārtas novērtēšanā iekļautajām rekomendācijām Latvijai cīņā ar nelegālās naudas legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem. No tiem, valdība ir izvirzījusi šādas galvenās prioritātes: uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība; efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana; atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju; informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai; mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veicot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību. Būtiski uzsvērt, ka vienlaikus, saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija jau pirms termiņa ir pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei,...

Labklājības ministrija 26. septembrī rīko Sociālās uzņēmējdarbības konferenci, kura ir ir simbolisks veltījums Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadei, jo tieši šogad stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums un ir sākusies aktīva sociālo uzņēmumu reģistrācija. Sociālās uzņēmējdarbības konference būs lieliska iespēja vienuviet uzzināt visu aktuālāko un svarīgāko par sociālo uzņēmējdarbību – tajā tiks izskaidrots, ko regulē un kādus praktiskus ieguvumus sniedz Sociālā uzņēmuma likums, kā iegūt sociālā uzņēmuma statusu un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, pretendējot uz sociālā uzņēmuma statusu. Vērtīgi būs dzirdēt informāciju par granta saņemšanas nosacījumiem un uzklausīt ieteikumus, kā sagatavot veiksmīgus finansējuma pieprasījuma projektus. Pasākuma iedvesmojošākā daļa būs trīs sociālo uzņēmēju pieredzes stāsti – par savu ceļu līdz sociālā uzņēmuma dibināšanai un granta saņemšanai stāstīs jaunizveidotais sociālais uzņēmums "KK Original Design", Cēsu Jaunā skola un Latvijas Samariešu apvienība. Konference noslēgsies ar kopīgu diskusiju par sociālās uzņēmējdarbības tendencēm un nākotnes attīstību Latvijā. Labklājības ministrija pateicas ikvienam, kurš izrādījis interesi par Sociālās uzņēmējdarbības konferenci,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) radījis jaunu rīku uzņēmumu reitinga novērtēšanai “Nodokļu maksātāja reitings.” VID aicina uzņēmējus izmēģināt jauno rīku vēl pilotprojekta stadijā un līdz šī gada beigām sniegt savus priekšlikumus uzlabojumiem. Šis ir pirmais un vienīgais šāda veida novērtēšanas rīks Baltijas valstīs. Tas pēc dažādiem VID informācijas kritērijiem izvērtē uzņēmumu, sniedzot vienotu, procentos izteiktu rezultātu. Jo vairāk procentu, jo labāks ir uzņēmuma reitings. Vienlaikus uzņēmējs var apskatīt arī atsevišķu rādītāju novērtējumu. Nodokļu maksātāju reitinga sistēmai ir izvirzīti trīs galvenie mērķi: informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm; motivēt nodokļu maksātāju sekot nodokļu samaksas disciplīnai un uzlabot to; nodrošināt nodokļu maksātājam rīku, ar kuru viņš var informēt sadarbības partnerus par savu reputāciju, nodokļu samaksas disciplīnu un saimnieciskās darbības raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm. Nodokļu maksātāju reitinga novērtējums ir pieejams šādiem nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām neatkarīgi no nodokļu maksāšanas režīma, kuras vismaz sešus mēnešus...

Saeima 20.septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus. Atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā noteic, ka atklātā vai slēgtā konkursā pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība. Tāpat, ja līgumcena pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Tāpat noteikts, ka pasūtītājs, būtiski nemainot sākotnējos iepirkuma līguma izpildes noteikumus, iepirkumu procesā var piemērot sarunu procedūru, ja konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegti tādi, kas nav atbilstoši iepirkumu procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai tos iesnieguši prasībām neatbilstoši kandidāti. Gadījumā, ja konkurss izbeigts vai pārtraukts, jo līgumcena pārsniedz noteiktās piedāvājuma atbilstības prasības vai pārsniedz 150 procentus no līgumcenas, arī sarunu procedūras rezultātā noslēgtais līgums nedrīkst pārsniegt iepriekš minētās prasības. Līdz šim izsludinātā publiskā iepirkumā pretendenti varēja iesniegt piedāvājumus, kuri nereti bija nepamatoti dārgi, un pasūtītājs par uzvarētāju iepirkumā varēja atzīt to...

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārraudzībā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ar 2018. gada septembri, veicot autorizāciju ar www.latvija.lv vienoto autorizācijas rīku, fiziskai vai juridiskajai personai ir iespējams iesniegt būvniecības ieceri, saņemt nepieciešamos saskaņojumus un būvatļauju elektroniskā veidā. Šī gada septembrī ir noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” pirmais laidiens, un līdz ar to ir izveidota vide, kurā būvniecības ieceri un būvprojektu var saskaņot elektroniski. Projekta gaitā BIS pilnveides darbi notika būvniecības ieceru un būvprojektu izskatīšanas un saskaņošanas procesa ietvaros. Daži līdz šim realizētie uzlabojumi ir: izstrādāta būvprojekta pasūtītāja darba vieta; izstrādāta tehnisko noteikumu izdevēja darba vieta; izstrādāta būvvalžu un iestāžu, kas pilda būvvaldes funkcijas, darba vieta; saskaņošanas procesa pilnveidošanai nodrošināta datu apmaiņa ar citām informācijas sistēmām; pilnveidota maksājumu administrēšanas funkcionalitāte; izstrādāta apziņošanas sistēma, būvprojekta izskatīšanas gaitā nosūtot automātiskus atgādinājumus par darbiem un termiņiem; pilnveidots sistēmas lietotāju uzraudzības process - nodrošināti tehniskie drošības līdzekļi,...

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses. Revīzijā Valsts kontrole atzinusi, ka “Sadales tīkla” pakalpojumu tarifi ir aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātajai metodikai. Tomēr, pārbaudot sadales sistēmas tarifos iekļautās faktiskās izmaksas, secināts, ka tās ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas, efektīvas un produktīvas, un “Sadales tīkla” iekšējos procesus ir iespējams uzlabot. Valsts kontrole īpaši vērš Regulatora uzmanību uz “Sadales tīkla” Darba koplīgumā uzņemto saistību samērīgumu un līguma par speciālās tehnikas nomu ekonomisko izdevīgumu. Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 milj. eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. Plānošanas process nav izsekojams, nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības. “Sadales tīkla” vadība neuzrauga kapitālieguldījumu plānošanas procesu. Revīzijas...

Ministru kabineta komitejas sēdē 17. septembrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", kas paredz, ka no 2019. gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija tiks kārtota elektroniski. Dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS). Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Ministru kabinetam un Saeimai. Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejūtas gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, tiek dota iespēja saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā - šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma. Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka atklātā vai slēgtā konkursā pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība. Tāpat, ja līgumcena pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Tāpat plānots, ka pasūtītājs, būtiski nemainot sākotnējos iepirkuma līguma izpildes noteikumus, iepirkumu procesā varēs piemērot sarunu procedūru, ja konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegti tādi, kas nav atbilstoši iepirkumu procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai tos iesnieguši prasībām neatbilstoši kandidāti. Gadījumā, ja konkurss izbeigts vai pārtraukts, jo līgumcena pārsniedz noteiktās piedāvājuma atbilstības prasības vai pārsniedz 150 procentus no līgumcenas, arī sarunu procedūras rezultātā noslēgtais līgums nedrīkstēs pārsniegt iepriekš minētās prasības. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 12. septembrī pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei. Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi. Jaunie noteikumi - tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu - šo situāciju uzlabotu. Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka: • ES mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas; • ES mēroga minimālā soda sankcijas - bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam; • jaunas sankcijas - piemēram, aizliegums par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu. Noteikumi par kriminālatbildības noteikšanu par naudas atmazgāšanu tika apstiprināti ar 634 balsīm pret 46, 24 deputātiem atturoties. Jaunie noteikumi par skaidras naudas apriti: • paplašina skaidras naudas definīciju un iekļauj tajā zeltu un nepersonalizētas elektroniskas skaidrās naudas kartes; • ļaus varas iestādēm reģistrēt informāciju par skaidras naudas apriti zem pašlaik...

Eiropas Parlaments 12. septembrī apstiprināja savu pozīciju sarunām par autortiesību noteikumiem, nosakot papildu aizsardzību nelieliem uzņēmumiem un vārda brīvībai. Eiropas Parlamenta pozīcija gaidāmajām sarunām ar dalībvalstīm tika apstiprināta ar 438 balsīm pret 226, 39 deputātiem atturoties. Līdz ar balsojumu veiktas vairākas būtiskas izmaiņas atbildīgās komitejas piedāvātajā Parlamenta pozīcijas projektā. Lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem jādalās ar māksliniekiem un žurnālistiem Daudzas no izmaiņām Eiropas Komisijas sākotnējā likumdošanas priekšlikumā Parlaments veicis, lai nodrošinātu, ka mākslinieki, izdevēji un žurnālisti saņem atlīdzību, ja viņu darbus izmanto tādas platformas kā YouTube vai Facebook vai ziņu apkopotāji kā Google News. Pēc balsojuma EP ziņotājs Axel Voss (EPP, Vācija) sacīja: “Esmu ļoti priecīgs, ka, neskatoties uz interneta milžu izvērsto lobēšanas kampaņu, Parlamentā ir nodrošināts balsu vairākums taisnīgas atlīdzības principam Eiropas radošajām nozarēm. Debates par šo direktīvu bijušas ļoti karstas, un es domāju, ka Parlaments ņēmis vērā izteiktos iebildumus. Mēs esam ņēmuši vērā par inovācijām izteiktās iebildes un izslēguši mazās un mikroplatformas...