BIZNESS

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 3,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei. Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+17,6 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 20,3 %, benzīns - par 15,3 % un auto gāze - par 9,3 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+16,1 %), olām (+12,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), maizei...

Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Vienlaikus būtiski tiks palielināta minimālā alga pret valstī noteikto. Valdības sociālie partneri atzīst, ka nozaru sarunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem par koplīgumu slēgšanu gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs ir izplatīta prakse darba tiesisko attiecību regulēšanā. Nozares var slēgt koplīgumus, lai risinātu būtiskus jautājumus, savstarpēji vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem. Koplīgumu slēgšanas tiesības dod ieguvumus arī ekonomikai kopumā, nosakot uz nozares problēmām un vajadzībām balstītu pieeju. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Lai Latvijas tautsaimniecība attīstītos un darba devēji būtu konkurētspējīgi ar citu Eiropas valstu uzņēmējiem, būtiski sniegt iespēju nozarēm pašām patstāvīgi risināt problēmjautājumus. Vienošanās nozares iekšienē ir leģitīma Eiropas prakse, šeit nepastāv Satversmes tiesas riski. Nozares...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norisinājās Latvijas Biznesa savienības organizētā II “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” indeksa atvēršana. Par investīcijām draudzīgāko pašvaldību 21 reģionālas nozīmes attīstības centru grupā atzīts Aizkraukles novads, savukārt 89 vietējās nozīmes attīstības centru grupā - Mārupes novads. Republikas pilsētu grupā par uzvarētāju otro gadu atzīta Ventspils pilsēta. Rinalds Muciņš, VARAM valsts sekretārs: “Indeksa rezultāti uzskatāmi atklāj, ka pašvaldības ne tikai īsteno dažādus atbalsta pasākumus, kas veicina uzņēmējdarbību, bet arī, ka tie ir specifiski pielāgoti katras konkrētās pašvaldības situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Mēs uzskatām, ka pašvaldību savstarpēja salīdzināšana attīsta labvēlīgu konkurenci gan starp pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Tā arī ir laba iespēja iepazīt citu pašvaldību pieredzi un gūt ierosmi jaunām idejām, ko īstenot savos novados.” Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle: ‘’Ir patiess prieks redzēt, kā pašvaldības pilnveido uzņēmējdarbības vidi - sakārto infrastruktūru, iegulda izglītībā, veicina produktu noietu un popularizēšanu, organizē informatīvus pasākumus, grantu programmas. Esmu pārliecināta, ka vienam...

Publisko iepirkumu likumā ir veikti kārtējie grozījumi, kas stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī. Minētie grozījumi likumā izstrādāti, lai novērstu nepamatoti dārgu piedāvājumu izvēli publiskajos iepirkumos. Vienlaikus veikti arī atsevišķi precizējumi citās Publisko iepirkumu likuma normās, informē Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore. Grozījumus Publisko iepirkumu likumā iniciēja 12. Saeimas deputāti. Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam grozījumu mērķis ir novērst tādu piedāvājumu izvēli, kuri vairāk nekā par 50% pārsniedz sākotnējo iepirkuma līgumā norādīto līgumcenu. Nepamatoti dārga piedāvājuma izvēle rada korupcijas risku un papildu slogu nodokļu maksātājiem. Publisko iepirkumu likuma 41. pants ir papildināts ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz jebkuru no šādām vērtībām: iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība; 150% no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Minētais regulējums attiecas uz atklātu un slēgtu konkursu, nevis uz visām iepirkuma...

Ministru kabinets 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību. 2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz ar to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību. Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti. Regulas mērķis...

Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Izmaiņas veiktas, lai stingrāk kontrolētu preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumā noteikts pienākums maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma nodokļu administrācijai izsniegt tā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās un finansiālās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā. Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID iepriekš no ārvalstu nodokļu...

Darba devējam nebūs tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz vēl vieni rosinātie grozījumi Darba likumā, kas 1.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Tāpat grozījumi paredz: ja darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lieto valsts valodu. Savukārt, ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas...

Lai sniegtu informāciju esošajiem uzņēmējiem, kā arī topošajiem uzņēmējdarbības veicējiem integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli” ietvaros vietnē https://mana.latvija.lv/ apkopotas valsts piedāvāto e-pakalpojumu iespējas uzņēmējiem. Vietnē mana.latvija.lv pieejami ieteikumi, kas palīdz taupīt laiku, atrisinot ar uzņēmējdarbību saistītās formalitātes digitālā veidā. Tāpat apkopota informācija par tādiem aspektiem kā saimnieciskās darbības uzsākšana, nodokļu politika atšķirīgiem uzņēmumu veidiem, konsultāciju iespējas un cita nozīmīga informācija par valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem. “Uzņēmējiem pats vērtīgākais resurss ir laiks, tāpēc veidojam uzņēmējiem draudzīgu e-vidi, kurā var rasties jauni uzņēmumi, tādējādi stiprinot un attīstot Latvijas ekonomiku. Šāda e-vide palīdz sniegt pirmo padomu ne tikai tiem, kas vēlas savu ideju realizēt praktiski, bet arī esošiem uzņēmējiem, kuri var ietaupīt laiku, ar uzņēmējdarbību saistītas formalitātes kārtojot elektroniski un attālināti,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis. Digitālās iespējas, ko uzņēmēji var izmantot uzsākot, veicot un izbeidzot uzņēmējdarbību ir izstrādātas sadarbībā ar 23...

Konkurences padome (KP) konstatē, ka komersanti, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas jeb dažādu preču un pakalpojumu kuponu tirdzniecību internetā, uzskatāmi ne tikai par tiešsaistes vietnēm, bet arī par mazumtirgotājiem, tādējādi tie ir atbildīgi par vietnēs veikto saimniecisko darbību un tās atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) normām. KP veica izpēti par komersantu, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas vietnēs, darbību atbilstību NMPAL normām un konstatēja, ka ne visi komersanti uzskata, ka tie ir mazumtirgotāji un tiem ir saistošs NMPAL regulējums. Kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās vietnes piedāvā iegādāties kuponus, kas dod patērētājiem tiesības saņemt pakalpojumu vai preci, ko nodrošina piegādātāji. Tādējādi šie komersanti nodrošina ne tikai tiešsaistes platformu darbību, bet arī veic preču un pakalpojumu elektronisko tirdzniecību. KP norāda, ka komersantu saimnieciskā darbība, pārdodot gala patērētājiem gan pārtikas, gan nepārtikas preču kuponus, tiek vērtēta kā mazumtirdzniecība NMPAL izpratnē. Likums ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, tostarp aizliedz mazumtirgotājiem piemērot...

Saņemot Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas (FKTK) uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā. Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. FinTech sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi. FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa secinājumi par veikto pārmaiņu vadības procesu: "Mēs pieredzam vēsturisku posmu, kad mainās paši pamati, kuri mūsu banku sistēmai bija izveidoti iepriekšējos 25 gados. Iekšzemes/ES un ārvalstu klientu proporcija 90% pret...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „RIMI LATVIA” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 20 000 EUR apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā. Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju (turpmāk – Piedāvājums), kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola BOSCH preces ar atlaidi līdz 62%. Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, Piedāvājumā ietverto zīmola BOSCH preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Sabiedrība atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Sabiedrība nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Sabiedrība...

Saeimas 25.oktobra plenārsēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu. Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Likumprojekts paredz, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Iepakojumu pieņēmējiem būs jānodrošina to nodošana depozīta sistēmas operatoram....

No 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās tiks ierobežota bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem. To paredz Saeimā 25.oktobrī trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iepakojuma likumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātajā likumā ietvertais ierobežojums attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Kā izņēmums noteikti tikai ļoti vieglās plastmasas maisiņi, kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti nefasētas pārtikas iepakošanai, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu. Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas. Tāpat noteikts, ka iepakotājam tirdzniecības vietā jāinformē patērētāji par alternatīviem iepakojuma veidiem un iespēju izmantot līdzpaņemtu maisiņu vai citu iepakojumu. Savukārt no 2025.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus būs jāaizstāj ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem. Jaunās prasības veicinās iepirkumu maisiņu pārdomātu izmantošanu un kopēja izlietotā iepakojuma apjoma samazināšanu. Tāpat grozījumu mērķis ir veicināt pieprasījumu pēc iepakojumiem, kas ražoti no papīra vai kartona,...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība"", kas 18. oktobrī tika izsludināts starpinstitūciju saskaņošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu stingrākus nosacījumus speciālas atļaujas (licences) tabakas izstrādājumu un spirta ražošanai saņemšanai. Noteikumu projektā noteikti jauni licenču neizsniegšanas, nepārreģistrēšanas, izmantošanas un anulēšanas nosacījumi, kā arī degvielas lietotājiem noteikta prasība – degvielas uzglabāšanas tvertnes deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un degvielu uzglabāt tikai VID deklarētajās tvertnēs. Lai pastiprinātu licences saņemšanas nosacījumus, noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka turpmāk paredzēti šādi jauni licences neizsniegšanas nosacījumi: 1) komersanta padomē vai izpildinstitūcijā ir persona, kura iesnieguma iesniegšanas dienā vai gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi tā komersanta padomē vai izpildinstitūcijā, vai bijusi tā komersanta patiesais labuma guvējs, vai prokūrists, kuram ir anulēta licence, izņemot, ja licence anulēta uz komersanta iesnieguma pamata. Līdz šim, izskatot iesniegumu par licences saņemšanu, VID bija jāvērtē komersanta līdzšinējā komercdarbība ar akcīzes precēm, taču...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro. Lielākais pieaugums vērojams tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pozīcijā. Ņemot vērā lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, auto nozare arī šogad ir viena no VID prioritātēm. Sadarbībā ar nozares asociācijām ir izdevies ierobežot PVN karuseļu shēmas, tāpat rezultātus ir devušas stingrākas kontroles auto pirmreizējās reģistrācijas brīdī CSDD. “Sadarbojoties ar Auto Asociāciju, Ceļu satiksmes un drošības direkciju (CSDD), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru dažādās kampaņās, sabiedrībā ir vairojusies izpratne par to, ka, reģistrējot no ārvalstīm ievestu auto, dokumentos norādītā maldinošā informācija ir uzskatāma par kriminālpārkāpumu. Šis respekts pret likumu ir mazinājis krāpnieku motivāciju pierunāt pircējus norādīt reģistrācijas dokumentos to, ka viņi paši ir veduši auto no ārvalstīm arī tad, kad viņi to nav darījuši. Tāpat panākumu atslēga ir arī intensīvas pārbaudes automašīnu tirdzniecības plačos,” norāda...