BIZNESS

Otrdien, 14. augustā, Ministru kabinetā (MK) izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai. FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei. Precīzi dati par virtuālo valūtu izmantošanu Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū nav pieejami. Tomēr virtuālo valūtu maiņas platformu aktivitātes apsekojuma dati ļauj novērtēt, ka virtuālo valūtu izmantošanas apjomi Eiropā un īpaši Latvijā ir nebūtiski, salīdzinot ar maksājumu skaitu un apjomu eiro valūtā. Dažās trešās pasaules valstīs ir vērojami mēģinājumi izolēt virtuālo valūtu jomu no tradicionālās finanšu jomas, aizliedzot iegādāties virtuālo valūtu, izmantojot bezskaidro naudu, piemēram, ar norēķinu kartēm. Tas var stimulēt dažādu necaurspīdīgu e-komercijas shēmu rašanos, lai šos ierobežojumus apietu. Rietumeiropas valstis šobrīd neplāno aizliegt virtuālo valūtu izmantošanu un seko līdzi attīstības tendencēm šajā jomā. Papildus jāņem vērā, ka virtuālo valūtu fenomenam...

Rīgas pašvaldība sola piešķirt jaunu atbalsta veidu - "Rīgas drosmes grants", kas būs 2000 EUR līdzfinansējums un Rīgas biznesa inkubatora mentora pakalpojumi jaunas biznesa idejas turpmākajai attīstībai. Konkursa rezultātā grantus varēs saņemt 25 rīdzinieki, kas ar savu biznesa ideju piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā biznesa ideju konkursā "Ideju kauss". 2018.gadā Rīgas pašvaldības kopējais piešķirtais finansējums "Rīgas drosmes grantam" ir 50 000 EUR. Granta izlietojumu administrēs Rīgā esošie augstskolu - Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas kultūras augstskolas, Banku augstskolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" un Biznesa augstskolas "Turība" - biznesa inkubatori. Granta saņēmēji sadarbībā ar biznesa inkubatora mentoriem attīstīs savu biznesa ideju, šim mērķim izmantojot piešķirto finansējumu. Grantam drīkstēs pieteikties rīdzinieki, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu un būs izturējuši konkursa "Ideju kauss" pirmo kārtu. Rīdzinieki, kuri pretendēs uz “Rīgas drosmes granta” saņemšanu, savas biznesa idejas klātienē prezentēs Rīgas biznesa inkubatoru pārstāvjiem. Inkubatoru pārstāvji vērtēs ideju prezentācijas un ar...

Sākot no augusta Attīstības finanšu institūcijas ALTUM klienti pieteikumus valsts atbalsta programmu finansējuma saņemšanai un tam nepieciešamos dokumentus varēs iesniegt tikai elektroniski. Līdz ar pilnībā elektroniskas pieteikumu sistēmas ieviešanu klientiem tiks samazināts arī iesniedzamo dokumentu skaits. Tas ļaus samazināt laiku, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par valsts atbalsta finansējuma piešķiršanu. Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Jau šobrīd aptuveni 90% pieteikumu valsts atbalsta finansējumam saņemam elektroniski. Tas liecina, ka mūsu klienti novērtē un izmanto attālināto pakalpojumu priekšrocības. Šodien speram soli tālāk un ieviešam virkni klientu servisa uzlabojumu un padarām efektīvāku pieteikumu izvērtēšanas procesu, ko ALTUM klienti izjutīs gan kā mazāku iesniedzamo dokumentu apjomu, gan kā ātrāku lēmumu pieņemšanu. Esam gandarīti ieviest jauno sistēmu un sniegt ieguldījumu kopējā administratīvā sloga mazināšanā valstī.” Ātrāku aizdevuma pieteikuma izskatīšanas procesu pirmie sajutīs klienti, kuru biznesa projekta sākšanai vai attīstīšanai nepieciešami aizdevumi apjomā līdz 25 tūkstošiem eiro, kurus varēs saņemt arī ar privātpersonas galvojumu un bez papildu nodrošinājuma. Šie...

Ekonomikas ministrija aicina komersantus, tos pārstāvošās organizācijas un pašvaldības noslēgt brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu. Vienošanās mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību starp ministriju, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai veicinātu energoefektivitāti un pieredzes apmaiņu. Vienošanās paredz energoefektivitātes uzlabošanos atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās, kā rezultātā tiek ietaupīts noteikts enerģijas daudzums. Efektīva enerģijas izmantošana palīdz kāpināt kā katra atsevišķa uzņēmuma, tā arī valsts ekonomikas kopējo konkurētspēju, jo tā ir iespēja samazināt energoresursu izmaksas un veidot noturību pret to cenu celšanās riskiem. Lai sāktu sarunas un sagatavotu brīvprātīgo vienošanos EM aicina aizpildīt un iesūtīt Ekonomikas ministrijai intereses apliecinājumu uz Ekonomikas ministrijas oficiālo e-pasta adresi [email protected]. Vienošanos slēdz uz laiku ne īsāku par pieciem gadiem un tās pamatnosacījums ir darbības plāns, kura mērķis ir sasniegt enerģijas ietaupījumu vismaz 10% apmērā. Vienošanās saturs tiek veidots individuāli, sarunu gaitā ar katru pretendentu atsevišķi. Vienošanās noslēgšanas iespēju paredz Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr.669 “Kārtība, kādā noslēdz...

Datu valsts inspekcija informē, ka saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Komerciālu paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā, proti, komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi ISPL 9.panta otrās daļas nosacījumi, papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Tādējādi komerciālu paziņojumu sūtīšana ir jāveic ievērojot ISPL un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-Regula) noteikumus. Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u.c.) saņemšanu, Inspekcija norāda,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) ir apkopojusi datus par Latvijas banku sektora rezultātiem saistībā ar klientu bāzes attīrīšanu no riskantajiem čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām definētajām čaulas veidojuma pazīmēm. Jau iepriekš, pārskatot klientu bāzi, un jo īpaši kopš stājies spēkā jaunais 2018. gada regulējums, šādu veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un noteiktajā termiņā (t.i. 07.07.2018.) šo klientu noguldījumu atlikums kopējo noguldījumu īpatsvarā ir 0.03% (pamatā tas ir bloķēto līdzekļu atlikums izejošajā plūsmā). 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Tagad pavisam droši varam sacīt, ka no mūsu banku puses šis darbs ir pilnībā paveikts. Atlikušie...

Trešdien, 1. augustā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un pārrunāja ekonomikas un finanšu jomas aktualitātes. Tikšanās laikā finanšu ministre Valsts kancelejas direktoram arī pasniedza iepriekš sagatavotos standarta būvniecības līgumus kapitālsabiedrībām. Standarta būvniecības līgums ir sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus. Standarta būvniecības līguma sagatavošanā nodrošināta FIDIC izstrādāto Būvniecības darbu līguma noteikumu saskaņošana ar Latvijas normatīvajiem aktiem, tai skaitā būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Standartizēti līguma noteikumi veicinās savstarpējo attiecību un prasību vienveidīgumu un paredzamību gan vairākos viena pasūtītāja iepirkumos, gan arī vairāku pasūtītāju iepirkumos, tādējādi atvieglojot piegādātājiem dalību iepirkumos un noslēgto līgumu izpildi. “Atzinīgi vērtēju jebkuru valsts pārvaldes vai iedzīvotāju iniciatīvu. Tas palīdz mazināt administratīvo slogu, tādējādi uzlabojot procesu norisi un arī savstarpējo komunikāciju. Tieši šādu funkciju veiks Standarta būvniecības līgumi. Atbalstot šo iniciatīvu, Valsts kanceleja sagatavotos līgumu paraugus nodos valsts...

Kopējais banku un nebanku patēriņa kredītportfelis laikā no 2009. līdz 2013. gadam ir ievērojami samazinājies, un, neskatoties uz pakāpenisku kopējā patēriņa kredītportfeļa pieaugumu pēdējos gados, 2017. gada patēriņa kredītu apjomi Latvijā veido tikai 60% no pirmskrīzes līmeņa. Tā liecina auditorkompānijas “Ernst & Young Baltic” un augstskolas “RISEBA” veiktais pētījums “Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze”. Nebanku kredītu īpatsvars pieaug, bet joprojām dominē bankas Nebanku sektora patēriņa kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī pēc samazinājuma periodā no 2010. līdz 2011. gadam ir sācis pakāpeniski palielināties, tomēr 2017. gadā joprojām lielāko daļu jeb aptuveni 67% no kopējā patēriņa kredītu apjoma veido banku kredīti, savukārt nebanku patēriņa kredīti sastāda 33%. Nebanku jaunizsniegto kredītu īpatsvars periodā no 2009. līdz 2017. gadam ir audzis no 10% līdz 62,6%, un tas ir saistīts gan ar straujo banku kredītu apjoma samazinājumu pēckrīzes periodā, gan ar pastāvīgu nebanku kredītu apjomu pieaugumu laikā no 2013. līdz 2017. gadam. “Pēdējā laikā sabiedrībā ir radies priekšstats,...

Atbildīgi neizvērtējot savas finansiālās iespējas un saistībā ar dažādu pakalpojumu cenu pieaugumu, patērētāji ne vienmēr spēj atmaksāt radušos parādus, kā rezultātā parādsaistības tiek nodotas ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā 2017. parādu atgūšanai tika nodotas 329 475 lietas par kopējo summu 868,108 miljoni eiro, kas ir par 25 % parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, ziņo Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. 2017. gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp 4 jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma 2017. gadā. 2017. gada 1. un 2. pusgadā, noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 164 383 parādu lietas par kopējo summu 805,710 miljoni eiro, savukārt 165 092 parādu lietas par kopējo summu 62,399 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. Salīdzinot ar 2016.gadu vislielākais pieaugums ārpustiesas atgūšanai nodoto...

Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem divos iepriekšējos ceturkšņos, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem atkal uzrādījis ļoti spēcīgu kāpumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 5,1%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinoši spēcīga izaugsme saglabājusies arī ceturkšņa griezumā, un IKP, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,8% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, informē Finanšu ministrija. Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, acīmredzams, ka galvenā izaugsmes nodrošinātāja otrajā ceturksnī ir bijusi būvniecības nozare, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājusies par 32%, uzrādot gandrīz tikpat lielu kāpumu kā pirmajā ceturksnī, kad nozare bija augusi par 35,7%. Tomēr būvniecības apjomi otrajā ceturksnī ir daudz lielāki nekā gada pirmajos mēnešos, attiecīgi dodot daudz lielāku ieguldījumu ekonomikas kopējā izaugsmē. Būvniecības kāpumu, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina nodrošināt straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu...

27. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 439 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība". Atšķirībā no iepriekšējiem noteikumiem, jaunajā regulējumā iekļautas normas, kas reglamentē kārtību e-pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, noteikumi veicinās elektroniskās vides attīstību un sekmēs sabiedrības izpratni par pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu elektroniskajā vidē, kā arī samazinās pakalpojumu pieprasīšanas īpatsvaru klātienē. Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un elektronisko pakalpojumu portālā "kadastrs.lv" jau ir nodrošināta iespēja elektroniski ne tikai pārlūkot Kadastra datus, bet tos arī lejupielādēt un pieprasīt vai saņemt Kadastra datu un Arhīva dokumentu izsniegšanas pakalpojumus. Noteikumos ietverts regulējums, atbilstoši kuram, papildus tradicionālajiem pakalpojuma pieprasīšanas kanāliem, persona informācijas pieprasījumu var iesniegt arī, izmantojot portālā "www.kadastrs.lv", valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv pieejamos e-pakalpojumus. Lai atvieglotu elektroniskās pārvaldes principa ieviešanu, jaunie noteikumi paredz, ka pakalpojuma aprakstā noteiktajos gadījumos elektroniskā veidā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS "Nasdaq Riga" tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas "Nasdaq CSD SE" (iepriekšējais nosaukums - Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība. FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes. Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā....

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 25.07.2018. ir apstiprinājusi vairākus normatīvos noteikumus, kas saistoši finanšu instrumentu tirgum: Normatīvie noteikumi "Par bloķēšanas sistēmu pielāgošanu un tirdzniecības apstādināšanas publiskošanu", kas nosaka prasības finanšu instrumentu tirdzniecības vietām (piemēram, biržai) attiecībā uz bloķēšanas sistēmu, ko tirdzniecības vietas ievieš, lai uz laiku apstādinātu vai ierobežotu tirdzniecību, ja notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības, parametriem, šo sistēmu pielāgošanu un informācijas publiskošanu par īslaicīgu tirdzniecības pārtraukšanu. Normatīvie noteikumi ''Par darbinieku zināšanu un kompetences izvērtēšanu'' ievieš Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnes Nr. ESMA/2015/1886 LV "Pamatnostādnes zināšanu un kompetences izvērtēšanai" un ir nepieciešami, lai noteiktu prasības attiecībā uz nepieciešamo zināšanu un kompetences līmeni fiziskajām personām (tostarp piesaistītajiem aģentiem), kas kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un licencētu ārējo alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vārdā sniedz ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem vai strukturētiem noguldījumiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem. Normatīvie noteikumi "Par kombinētās pārdošanas praksi" ievieš Eiropas Vērtspapīru...

Ministru kabineta 24.jūlijā sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”, kurā ir ietverts šajā jomā līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas ir pārskatīts un uzlabots atbilstoši mūsdienu prasībām un reālai situācijai. Noteikumos definēti darbi, kuros nodarbinātās personas ir saistītas ar risku citu cilvēku veselībai. Tie ir darbi, kuros darbinieks veic darba pienākumus tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu; darbi, kuros darbinieks ir nodarbināts kādā no pārtikas aprites posmiem, un darbi, kuros darbinieks tieši vai netieši saskaras ar pakalpojuma saņēmēju. Tāpat ir noteikts šādos darbos strādājošo personu loks, kas ir pakļauts obligātajām veselības pārbaudēm un to veikšanas kārtība, kā arī, noteikts aizliegums veikt darba pienākumus, ja pastāv risks citu cilvēku veselībai inficēties ar infekcijas slimību. Noteiktas arī infekcijas slimības, kuru gadījumā darbiniekiem aizliegts veikt darba pienākumus, jo pastāv risks inficēt pakalpojuma saņēmējus. Ja darbiniekam...

Konkurences padome (KP) ir iepazinusies ar publiski pieejamo interviju, kurā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvis Juris Stengrevics komentē obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas jeb OCTA Garantijas fonda apmēra samazināšanos, un nesaskata, ka šī iemesla dēļ turpmāk būtu jāpieaug OCTA cenai. Situācija saistībā ar iemaksām, kas ir jāveic Garantijas fondā, OCTA pakalpojuma sniedzējiem jau bija zināma iepriekš, tāpēc KP neuzskata, ka tas ir pietiekams iemesls, lai klientiem palielinātu polišu cenas. LTAB kā Garantijas fonda darbības nodrošinātājs ir tiesīgs sniegt informāciju sabiedrībai par papildu nepieciešamajām iemaksām Garantijas fondā, kas ietver aktuālo informāciju par situāciju OCTA tirgū. Vienlaikus KP norāda, ka konkrētajā LTAB pārstāvja paustajā viedoklī, ka liela daļa apdrošinātāju jau varētu būt iecenojuši savās cenās šīs papildu izmaksas, kas radušās Garantijas fonda dēļ, nav nedz korekts, nedz neitrāls. Tāpēc KP norāda, ka tirgus dalībnieku apvienības pārstāvim, šajā gadījumā vienai no LTAB vadošajai amatpersonai, ir rūpīgi jāizsver jebkāda informācija vai viedoklis, ko tas pauž publiski,...