Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BIZNESS

Stājies spēkā jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums
Stājies spēkā jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums
No šā gada 1. aprīļa stājies spēkā jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kas Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 28. februārī. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Līdz šim komercnoslēpums bijis pieminēts Komerclikumā, Civillikumā, Darba likumā un dažos citos. Jaunais likums jau daudz detalizētāk nosaka komercnoslēpuma būtību un to, kas tieši tiek aizsargāts, jo, piemēram, Komerclikumā paredzētais regulējums attiecas tikai uz komersantiem, kamēr Komercnoslēpumu direktīva attiecas uz jebkuru fizisko vai juridisko personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu. Likumā definēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm: tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Komercnoslēpuma objekts var būt gan...
Vēl tikai līdz 3. aprīlim var pieteikties skolēnu nodarbināšanai vasarā ar valsts atbalstu
Vēl tikai līdz 3. aprīlim var pieteikties skolēnu nodarbināšanai vasarā ar valsts atbalstu
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz 3.aprīlim turpina pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. NVA aicina darba devējus pieteikties tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņi plāno izveidot darba vietas skolēniem. Pieteikumu var iesniegt elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai klātienē NVA filiālē. Darba devēju iesniegtie pieteikumi tiks izskatīti atbilstoši NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijas nolikuma prasībām. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats, jo skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darba devējam jānodrošina arī nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja atalgojumam. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas...
Zināmi iniciatīvas  „Konsultē vispirms” līderi 2018. gadā
Zināmi iniciatīvas „Konsultē vispirms” līderi 2018. gadā
Izvērtējot iniciatīvas “Konsultē vispirms” ieviešanā iesaistīto uzraudzības iestāžu paveikto sadarbības pilnveidošanā ar uzņēmējiem, par iniciatīvas “Konsultē vispirms” līderi 2018. gadā atzīts Pārtikas un veterinārais dienests. Vienlaikus piecās nominācijās augstāko novērtējumu saņēma Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Centrālā statistikas pārvalde un Valsts augu aizsardzības dienests. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: “Viena no iniciatīvas “Konsultē vispirms” veiksmes atslēgām ir valsts iestāžu vēlme iesaistīties un parādīt, ka valsts pārvalde spēj būt atvērta un draudzīga saviem klientiem. Esmu gandarīts, ka gada laikā iestādes ir būtiski uzlabojušas savu sadarbību ar uzņēmējiem, ko arī apliecina saņemtais augstais klientu novērtējums. “Konsultē vispirms” novērtējums palīdz mums izcelt valsts pārvaldes labos piemērus un kopīgi no tiem mācīties, lai ar pārliecību varam teikt, ka Latvijā ir izcila uzņēmējdarbības vide ar atbalstošu valsts pārvaldi!” 2018. gadā par iniciatīvas “Konsultē vispirms” līderi tika atzīts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Klienti ir augstu novērtējuši PVD darbu uzraudzībā, īpaši iespēju uzņēmumiem pašiem novērst pārbaudēs konstatētās...
Valsts un pašvaldību institūcijas nedrīkstēs radīt atšķirīgus konkurences apstākļus
Valsts un pašvaldību institūcijas nedrīkstēs radīt atšķirīgus konkurences apstākļus
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Tā 28.martā lēma Saeima, galīgajā lasījumā atbalstot grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Savukārt Konkurences padomei tiks deleģēts uzdevums uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Konkurences likuma grozījumi attiecas uz gadījumiem, kad tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Tie paredz, ka šīs darbības var izpausties kā tirgus dalībnieku diskriminācija, radot tiem atšķirīgus konkurences apstākļus, priekšrocības radīšana tai kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība, kā arī gadījumos, kad tiek veiktas darbības, kuru rezultātā dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrētu tirgu, un tiek apgrūtināta tā potenciālā iekļūšana vai...
No 2021. gadā aizliegs izmantot vienreizlietojamos plastmasas galda piederumus un līdzīgus izstrādājumus
No 2021. gadā aizliegs izmantot vienreizlietojamos plastmasas galda piederumus un līdzīgus izstrādājumus
Eiropas Parlaments 27. martā apstiprināja rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu (COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD),), kas paredz tādu vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu. Deputāti lēma, ka līdz 2021. gada jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumi, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība, bet līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Ar jaunajiem noteikumiem stiprināts “piesārņotājs maksā” princips. Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši); vienreizlietojamie plastmasas šķīvji; plastmasas salmiņi; no plastmasas gatavoti vates kociņi; plastmasas balonu kociņi; oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes. Līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%. Jaunie noteikumi arī stiprinās...
Preču zīmi vai dizainparaugu var pieteikt tiešsaistē
Preču zīmi vai dizainparaugu var pieteikt tiešsaistē
Kļūt par reģistrētā dizainparauga vai preču zīmes īpašnieku, iesniedzot reģistrācijas e-pieteikumu Patentu valdes tīmekļvietnē, var 24 stundas diennaktī. Patentu valde nāk klajā ar skaidrojošiem video par dizainparaugu un preču zīmju e-pieteikumu procesu un reģistrācijas soļiem. Uzņēmējiem, kas rada savas preču zīmes vai dizainparauga idejisko un vizuālo tēlu, veicinot sava produkta vai pakalpojuma atpazīstamību, ir būtiski apzināties, ka rūpnieciskā īpašuma tiesības sniedz tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem izgatavot, pārdot, kā arī citādi izplatīt tirgū savu aizsargāto produktu. Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai atšķirtu viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem, kalpojot par spēcīgu mārketinga instrumentu. To savlaicīgi reģistrējot, preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai līdzīgu preču zīmi. Savukārt ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt jebkuru rūpniecisku vai amatniecisku priekšmetu (izstrādājuma formu). Reģistrēta dizainparauga īpašnieks var aizliegt citiem izgatavot, tirgot, importēt un eksportēt izstrādājumus, kuros ir ietverts reģistrētais dizainparaugs. Dizainparaugs rada tirgū papildu vērtību un pasargā no...
Vairāk nekā puse uzņēmēju uzskata, ka nodokļu apjoms ir krietni par augstu
Vairāk nekā puse uzņēmēju uzskata, ka nodokļu apjoms ir krietni par augstu
Vērtējot uzņēmumu maksāto nodokļu apjomu, 55.6% uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju ir norādījuši, ka tas ir krietni par augstu, 36.5% - mazliet par augstu, savukārt 7.2% atbildējuši, ka nodokļu apjoms ir tik, cik vajag, liecina Turības Biznesa indekss. Salīdzinot atbildes ar uzņēmēju pausto 2018.gadā, redzams, ka nedaudz, taču neapmierinātība pieaug. Ja pērn nodokļu apjomu uzņēmēji vērtēja ar kopējo indeksu mīnus 48,4, tad šogad indekss ir mīnus 50,3. Uzņēmējiem tika lūgts novērtēt arī ar uzņēmējdarbību saistīto tiesisko vidi. 15% uzņēmēju norādījuši, ka tā ir ļoti slikta, 35% - drīzāk slikta, 19% - drīzāk laba, 1% - ļoti laba, savukārt 30% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kopējais tiesiskās vides indekss ir negatīvs - mīnus 23. "Veidojot pētījumu, mūsu mērķis bija ne tikai noskaidrot, kāda ir situācija uzņēmējdarbības vidē un, ko par to domā paši uzņēmēji, bet arī turpināt darbu pie pētījumā atklātajiem datiem, lai piedāvātu iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai. Negatīvs vērtējums lielākajā...
Būvuzņēmēji un PMLP pārrunā iespējas atvieglot ārvalstnieku darbā iekārtošanās procedūras
Būvuzņēmēji un PMLP pārrunā iespējas atvieglot ārvalstnieku darbā iekārtošanās procedūras
Ņemot vērā arvien pieaugošo darbaspēka trūkumu būvniecības nozarē, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības biedri tikušies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvjiem, lai runātu par viesstrādnieku piesaisti, kā arī pārvaldes iespējām nākotnē atvieglot dokumentu noformēšanas procedūru un ilgumu ātrākai viesstrādnieku piesaistei. Partnerības biedri norādīja ne vien uz dokumentu noformēšanas procedūras garumu, bet arī dārdzību. Sarunā tika vērsta uzmanība kaimiņvalstu, īpaši Polijas praksei, kur ir atvieglotas likuma normas, paverot darba spēka nodrošināšanas aģentūrām legālas iespējas darbā Eiropas Savienības valstīs, tostarp arī Latvijā iekārtot trešo valstu pilsoņus. “Aicinām, vērtējot viesstrādnieku darbā iekārtošanās procedūrās kaimiņvalstīs, īpašu uzmanību pievērst Polijai, kas šobrīd ir daudz izdevīgākā situācijā nekā Latvija. Praksē tas nozīmē, ka nodokļi tiek maksāti nevis Latvijā, bet gan Polijā, turklāt valsts zaudē kontroli pār imigrācijas plūsmu,” norāda Partnerības vadītāja Baiba Fromane. Ar PMLP pārstāvjiem tika pārrunāts arī garais termiņš vakances izsludināšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā. Kā zināms, esošais regulējums nosaka, ka darba devējam jānogaida 30 dienas, līdz...
Ārpakalpojumu grāmatvežiem plāno uzlikt jaunu ziņošanas pienākumu par patiesajiem labuma guvējiem
Ārpakalpojumu grāmatvežiem plāno uzlikt jaunu ziņošanas pienākumu par patiesajiem labuma guvējiem
Finanšu ministrija ir apkopojusi visu iesaistīto institūciju izstrādātos priekšlikumus un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru virzīs grozījumus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Grozījumu mērķis ir efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: "Esošā situācija patieso labuma guvēju atklāšanā nav iepriecinoša – uzņēmēji ir bijuši kūtri, iesniedzot ziņas Uzņēmumu reģistrā par patiesajiem labuma guvējiem uzņēmumos. Grozījumi normatīvajos aktos būtu papildus kontroles rīks, lai uzņēmēji sniegtu patiesu informāciju un izprastu tālākās sekas, kas notiks, ja tiks sniegta maldīga informācija Uzņēmumu reģistram.” Grozījumi "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nosaka, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo Uzņēmumu reģistram par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam. Attiecīgi Uzņēmumu reģistram būs pienākums informēt...
Valdība atbalsta jaunu pienākumu noteikšanu akciju sabiedrībām
Valdība atbalsta jaunu pienākumu noteikšanu akciju sabiedrībām
Ministru kabinets 19. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu paketi ar sešiem savstarpēji saistītiem likumprojektiem – Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā, Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā. Likumprojekti izstrādāti ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828 prasības attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu akciju sabiedrību pārvaldē un akcionāru tiesību stiprināšanu. Grozījumi likumprojektos ietver šādas būtiskas izmaiņas: akciju sabiedrību tiesības noskaidrot savus akcionārus, iegūt to kontaktinformāciju, kā arī tiesības prasīt informāciju par tās akcionāriem no jebkura starpnieku ķēdē esoša starpnieka. Cita starpā grozījumi papildināti arī ar vairākiem būtiskiem pušu pienākumiem – turpmāk starpniekam būs pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu akcionāra tiesību izlietošanu, noteikts institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldnieku pienākums izstrādāt un publiskot iesaistīšanās politiku, pienākums pilnvarotajiem padomdevējiem publiskot informāciju...
Kā uzņēmumiem apvienoties dalībai iepirkumos, lai nesaņemtu sodu no Konkurences padomes?
Kā uzņēmumiem apvienoties dalībai iepirkumos, lai nesaņemtu sodu no Konkurences padomes?
Ņemot vērā uzņēmēju interesi par atļautajām uzņēmēju sadarbības formām, Konkurences padome (KP) skaidro, ka uzņēmumi, kas vēlas piedalīties lielākajos iepirkumos, bet nespēj individuāli nodrošināt kvalifikācijas prasības, var veidot piegādātāju apvienības vai pilnsabiedrības. Tās pirmām kārtām ieteicams izmantot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie spētu piedalīties iepirkumos un stiprinātu tajos savu konkurētspēju. Lai arī dalība pilnsabiedrībā vai apvienībā nav aizliegta no konkurences tiesību regulējuma, sadarbības partneriem ir jāņem vērā un jāizvērtē riski, kas var rasties, uzņēmumiem īstenojot dažādas atļautās sadarbības formas – apvienības, pilnsabiedrības vai apakšuzņēmēju piesaiste darbu veikšanai. Uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību vai citu sadarbības formu kā aizsegu plašākai sadarbībai, nekā tas nepieciešams konkrētajā iepirkumā, tajā skaitā sadarbības partneriem aizliegts apmainīties ar sensitīvu uzņēmuma informāciju, kas neattiecas uz tā iesaistes apmēru un veidu iepirkumā. Raugoties no konkurences tiesību viedokļa, komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū. Tā var būt informācija, kas satur...
Kas jāzina patērētājiem, veicot pirkumus ārpus veikaliem?
Kas jāzina patērētājiem, veicot pirkumus ārpus veikaliem?
Veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā - mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās, svarīgi atcerēties, ka patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem...
Pērkot jaunas auto riepas, vecās var nodot bez papildu samaksas
Pērkot jaunas auto riepas, vecās var nodot bez papildu samaksas
Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA) aicina jaunu riepu iegādei izvēlēties tirdzniecības vietas, kurās izvietota atpazīstamības zīme “Riepa ar rītdienu”, jo šajās vietās nolietotās riepas tiek pieņemtas pārstrādei 1:1 attiecībā pret iegādāto riepu skaitu, nepiemērojot par nolietoto riepu apsaimniekošanu otrreizēju samaksu. Patlaban iniciatīvā piedalās jau 111 tirdzniecības vietas, kurās bez maksas var nodot vecās riepas, iegādājoties jaunas. Šo vietu ērtākai atrašanai LRAA mājaslapā tagad pieejams arī pārskatāms tirdzniecības vietu attēlojums kartē. Vietu saraksts PDF formātā “Neatkarīgi no tā, vai riepu tirgotājs ir vai nav pievienojies iniciatīvai “Riepa ar rītdienu”, jebkurai riepu tirdzniecības vietai jārūpējas, lai patērētājam būtu iespēja nolietotās riepas nodot pārstrādei bez papildu samaksas. Princips "nauda seko riepai" ir vienlīdz attiecināms uz visiem tirgus dalībniekiem - par riepu apsaimniekošanu ir samaksājis importētājs, kuram par to tiek piešķirts nodokļa atbrīvojums. Savukārt riepu mazumtirgotājus aicinu pieprasīt saviem importētājiem informāciju par riepu apsaimniekošanas iespējām un informāciju, kur nodot nolietotās riepas bez papildu samaksas. Jebkuram importētājam...
Eiropas Parlaments balso par ārkārtas pasākumiem bezlīguma BREXIT gadījumā
Eiropas Parlaments balso par ārkārtas pasākumiem bezlīguma BREXIT gadījumā
Apvienotās Karalistes parlaments 13. marta vakarā ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Vienlaikus parlamentam būs jābalso par "Brexit" atlikšanu. Ja parlaments izšķirsies par "Brexit" atlikšanu, tam vēl nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti 13. martā balsoja par virkni noteikumu, kam jāmazina iespējamā bezlīguma “Brexit” negatīvā ietekme uz iedzīvotājiem. Noteikumi attieksies uz tādām jomām kā gaisa transports un autotransports, “Erasmus” programma, sociālā drošība un zvejniecība. Pēc Eiropas Parlamenta un ES Padomes aicinājuma Eiropas Komisija piedāvājusi virkni pasākumu, kam jāmazina negatīvās sekas, ko radītu Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Eiropas Savienības. Tie paredz, ka “Erasmus” studenti vai pasniedzēji no Apvienotās Karalistes un citu ES valstu pilsoņi šajā valstī var īstenot paredzētās aktivitātes, ES turpina sniegt atbalstu pārrobežu projektiem Īrijā un Ziemeļīrijā un netiek pilnībā pārtraukti transporta sakari starp ES un Apvienoto Karalisti. Tāpat saskaņā ar noteikumiem ES un Apvienotās Karalistes kuģi ierobežotu...
Vēl stingrāki skaidras naudas ierobežojumi graus konkurenci autotirgū
Vēl stingrāki skaidras naudas ierobežojumi graus konkurenci autotirgū
Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju asociācija (LATTA) ir satraukta saistībā ar plānoto grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām” (TA-373). No 2019. gada 1. maija iecerēts Latviju ierindot pirmajā pieciniekā starp valstīm ar stingrākajiem skaidras naudas darījumu ierobežojumiem Eiropas Savienībā (ES). 3000 EUR (1500 EUR transportlīdzekļu pārdošanā) limits attieksies uz nodokļu maksātājiem, kā arī fiziskajām personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Individuāli ieviešot stingrākus ierobežojumus atsevišķā ES daļā, mēs atdāvinām daļu savas tautsaimniecības citām dalībvalstīm, pauž LATTA valdes loceklis Aldis Čīma. Par skaidras naudas darījumu ierobežojumu lietderību ES pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir veikts apjomīgs pētījums un sabiedriskās domas aptauja. EK ziņojumā COM (2018) 483 secināts, ka atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši dažos specifiskos sektoros, kuros plaši izmanto skaidras naudas darījumus, piemēram, automobiļu tirdzniecībā. Ņemot vērā iepriekšminēto šajā posmā EK neapsver nekādu likumdošanas iniciatīvu par skaidras naudas darījumu ierobežošanas...