BIZNESS

Patēriņa cenas 2018. gadā augušas vidēji par 2.5%. Šāds cenu kāpums vērtējams kā mērens, ņemot vērā straujo ekonomikas izaugsmi un “silto” darba tirgu. Pie tam cenas kāpušas vidēji lēnāk nekā 2017. gadā, bet atalgojums - straujāk, kas ļauj secināt, ka pērnais gads bijis lielākoties labvēlīgs iedzīvotāju spējai tērēt, skaidro Linda Vildava, Swedbank ekonomiste. Atskatoties uz aizvadīto gadu, patēriņa cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēja ārēji faktori. Aptuveni pusi no vidējā patēriņa cenu kāpuma noteica transporta un mājokļa preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, kas lielā mērā saistīts ar enerģijas produktu cenu kāpumu. Brent jēlnaftas cena par barelu eiro izteiksmē pērn kopumā pieauga par aptuveni 25%, lai gan naftas cenas dinamika gada nogalē bija lejupvērsta. Apvienojot ar akcīzes nodokļa likmes kāpumu degvielai gada sākumā, degvielas cenas palielinājās par 12.5%, salīdzinot ar 2017. gadu. Brangs pieaugums bijis arī cietā kurināmā cenās, kuras augušas ap 17% gada laikā, ko galvenokārt izskaidro kokmateriālu cenu kāpums. Par 5% dārgāki bijuši...

Lai kopīgi veidotu Latviju labāku, drošāku, laimīgāku un labklājīgāku ikvienam, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) aicina iedzīvotājus piedalīties diskusijā par valsts attīstības prioritātēm un Latvijas nākotni pēc 2021. gada. Ikviens var izteikt viedokli par Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) idejiskā “kodola” un prioritāšu piedāvājumu PKC mājaslapā: http://www.pkc.gov.lv/nap-2027/informacija. Iesniedz savu NAP 2027 saukli Atbalsti prioritātes un vērtības Izsaki viedokli “Ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība ir vērtība, kuru bieži nenovērtējam, domājot par nākotni. Esam raduši domāt par savu un valsts attīstību kā sporta sacensībām, kur ir zaudētāji un uzvarētāji… Bet sabiedrības attīstību un labklājību virza arī citi principi, piemēram, sadarbība, uzticēšanās, drosme izdarīt izvēles, kas īstermiņā var būt nepopulāras, šķist neizdevīgas, taču nes augļus ilgtermiņā, tā panākot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumus,” pauž Pēteris Vilks, PKC vadītājs, par NAP2027 vīziju. Pārņemot labo un vērtīgo no esošā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) un mācoties no neveiksmēm, NAP2027 vērtību centrā izvirza cilvēka dzīves kvalitātes dažādus...

Saeima 10. janvārī atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas rosināto lēmumprojektu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Par balsoja 86 parlamentārieši. Saeimā atbalstītais lēmums paredz aicinājumu Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot OIK atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainot šo maksājumu nosaukumu. ZZS, rosinot šī Saeimas lēmuma pieņemšanu, uzskata, ka Ekonomikas ministrijai ir jāizbeidz Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodrošinās parlamentāro kontroli par Saeimā atbalstītā lēmuma turpmāko virzību.

Saeima 10.janvārī ratificēja Latvijas Republikas un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi. Tas veicinās gaisa satiksmes attīstību starp Latviju un Koreju, piedāvājot jaunu tiešo lidojumu starp abām valstīm, kā arī veidos līgumtiesisko pamatu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu veikšanai starp Latviju un Koreju. Nolīgumā noteiktas Latvijas un Korejas aviokompāniju tiesības, atrunāti regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumi un darbības noteikumi, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulārus pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Koreju. Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu, kā arī citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. Kā norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, šis līgums gan veicinās gaisa satiksmes pakalpojumu attīstību starp Latviju un Koreju, piedāvājot sabiedrībai kopumā jaunu tiešo lidojumu galamērķi, gan arī vēl vairāk veicinās abu valstu cilvēku apmaiņu un ciešāku mūsu divpusējo sadarbību. “Pēdējo gadu laikā ievērojami pieauguši...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesoru Arni Sauku 9. janvārī plašākai publikai prezentēja pētījumu “FICIL Ārvalstu investīciju vides indekss 2018”, kā arī notika investoru un 13. Saeimā ievēlēto partiju līderu diskusija: “Kā jāmainās investīciju klimatam Latvijā?”. Saskaņā ar jaunāko ārvalstu investīciju vides indeksu, Latvijas investīciju vides pievilcība 2018. gadā ir saglabājusies nemainīgi viduvēja salīdzinājumā ar situāciju pirms gada – 2.5 punkti no 5. Arī investoru novērtējums politikas veidotāju centieniem uzlabot investīciju klimatu Latvijā pagājušajā gadā ir novērtēts tādā pašā līmenī kā 2017. gada pētījumā: ar gandrīz “vidēji” jeb 2.9. Lai gan līdzīgs skaits investoru kā pērn atbildējuši, ka arī šogad turpinās investēt Latvijā (22 no intervētajiem 40 investoriem atbildēja, ka plāno palielināt investīcijas Latvijā, bet 14 atbildēja noraidoši un 4 norādīja, ka “tas ir atkarīgs no apstākļiem” vai arī, ka nav vēl izlēmuši), bažas raisa fakts, ka 2018. gada 9 mēnešos uz pusi samazinājies tiešo...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina pieteikties dalībai izstādē “Uzņēmēju dienas Kurzemē 2019”, kas norisināsies 22. un 23. martā Liepājas Olimpiskajā centrā. “Uzņēmēju dienas Kurzemē 2019” šogad tiks veidots kā biznesa un karjeras iespēju festivāls ar mērķi popularizēt vietējos uzņēmumus un veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību reģionā. “Ikgadējās Uzņēmēju dienas jau tradicionāli ir gaidīti pasākumi, jo to ietvaros vienkopus pulcējas gan reģiona uzņēmēji, gan novadu pārstāvji, kā arī iedzīvotāji ar mērķi iegūt informāciju par jaunākajām aktualitātēm, ko ikdienas ritmā bieži vien nav iespējams uzzināt,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. “Šogad pasākumā būtisks akcents tiek likts uz izglītības, prakses un darba iespējām, tāpēc aicinām pašvaldības informēt reģiona skolas par satura programmu, kas paredzēta tieši izglītības iestāžu audzēkņiem.” Izstādē dalībnieku vidū būs kā uzņēmēji, tā izglītības iestādes, akcentējot profesionālās izglītības iespējas reģionā. Apmeklētāji tādejādi varēs uzzināt par vakancēm un pieprasītākajām profesijām uzņēmumos, kā arī to apguves iespējām. Uzņēmējiem tā ir iespēja vienlaikus uzrunāt...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8.janvārī nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz noteikt, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri. Patlaban noteikts, ka ziņas jāsniedz no 1.janvāra. Likuma grozījumi nepieciešami, lai Būvniecības valsts kontroles birojs Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) varētu iestrādāt jaunu moduli un uzsākt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes darbību, teikts grozījumu anotācijā. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos ieviesta kopš 2017.gada 1.oktobra, un tajā galvenajam būvdarbu veicējam jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski jāreģistrē arī personas, kuras uzturas būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, ieviesta, lai mazinātu krāpšanos ar darba...

Valdība 8. janvārī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas noteikumus, kas būtiski uzlabos garantiju sniegšanu un finansējuma pieejamību tiem noteikumos paredzētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepietiekams nodrošinājuma apjoms finansējuma saņemšanai komercbankās. Jaunie noteikumi nosaka lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības pasākumu garantēšanas programmas īstenošanas kārtību, finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus. Tie aizstās līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumus Nr. 192 “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas noteikumi”, būtiski uzlabojot garantiju sniegšanu un attiecīgi kredītu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību. Atbalsta programmu sadarbībā ar komercbankām turpina administrēt AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Palielināts maksimālais kopējais vienam saimnieciskās darbības veicējam izsniedzamo garantiju apjoms. Turpmāk tas varēs sasniegt 1 miljonu eiro, neparedzot līdzšinējos ierobežojumus atsevišķām garantiju saņēmēju grupām. Atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un atbilstīgām mežsaimniecības pakalpojumu sabiedrībām esošo garantiju apmērs varēs sasniegt attiecīgi 3,5 miljonus eiro un 2 miljonus eiro,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piedāvā jaunā veidolā izmantot informatīvo rīku “Banku kompass”, kas ļaus interesentiem ērtākā un vizuāli pārskatāmā veidā iepazīties un sekot līdzi Latvijas banku darbības būtiskākajiem rādītājiem individuālā griezumā (aktīvi, kredīti, noguldījumi, kapitāla pietiekamība, aktīvu atdeve un peļņa vai zaudējumi). Papildus tam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā (www.fktk.lv) Excel tabulā apkopoti visu Latvijas banku publisko ceturkšņa pārskatu galvenie finanšu darbības rādītāji un informācija par kapitāla pietiekamības prasības ievērošanu. Tāpat FKTK mājaslapā pieejams “Apdrošināšanas kompass”, kurā var iepazīties ar Latvijas apdrošinātāju – apdrošināšanas sabiedrību un ES dalībvalstīs dibinātu apdrošinātāju filiāļu – svarīgākajiem darbības rādītājiem. Pašlaik kompasos pieejami dati par 2018.gada 3.ceturksni. Informācija kompasos tiek papildināta reizi ceturksnī, pamatojoties uz banku un apdrošinātāju iesniegtajiem ceturkšņa pārskatiem, un tā ir pieejama gan latviešu, gan angļu valodā. Papildus tam FKTK mājaslapā Excel tabulā apkopoti visu Latvijas apdrošināšanas sabiedrību publisko ceturkšņa pārskatu galvenie finanšu darbības rādītāji, kā arī FKTK iesniegtā informācija...

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, liecina ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati. EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus. Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas. Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti. Iepriekš veiktie EUIPO un OECD pētījumi parādīja, ka viltotu un pirātisku preču tirdzniecība veidoja līdz 2,5%...

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka 2019.gada 1.janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas nosaka, ka: 1) tiešās valsts pārvaldes iestāžu iepirkumos no 10 000 EUR precēm un pakalpojumiem, kā arī no 20 000 EUR būvdarbiem turpmāk pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana notiks tikai elektroniskā formā. Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm šī norma tiks piemērota no 1.oktobra, savukārt no 2020.gada 1.jūlija norma tiks piemērota arī kapitālsabiedrībām. 2) turpmāk pasūtītājiem visa informācija par iepirkumiem, kas veido pircēja profilu, ir jāizvieto tikai Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Iepriekš šī informācija bija pieejama katra pasūtītāja tīmekļvietnes sadaļā “Iepirkumi”. Šī norma ir attiecināma uz visiem iepirkumiem neatkarīgi no piedāvājumu/pieteikumu iesniegšanas veida (elektroniski vai papīra formātā) un neatkarīgi no pasūtītāja veida (valsts vai pašvaldību iestāde, kapitālsabiedrība vai cita atvasināta publiska persona). Ministru kabineta 25.09.2018. noteikumi Nr. 611 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” vairs neparedz iepirkumu informācijas ievietošanu iestāžu tīmekļvietnēs. Lai sākumposmā būtu efektīvāka komunikācija ar komersantiem,...

Pagājušajā gadā turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas, no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību, kādu iemeslu dēļ ilgāku laika posmu pastāvējuši bez lemtspējīgas valdes, u.c. gadījumos, kas liecina, ka tā dalībniekiem vairs nav nolūka attīstīt biznesu. Šī iemesla dēļ arī 2018.gada statistika iezīmē iepriekšējo gadu tendenci - likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, informē Lursoft. Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies. Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka 2018.gadā Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits - par 25,89%. Jāizceļ fakts, ka no visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad savam jau tā kuplajam uzņēmumu pulkam...

Sākot ar 2019. gadu, iedzīvotāji un juridiskās personas aicināti pieteikties oficiālajai e-adresei valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Aktivizējot e-adresi, lietotājs saņems visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk tika sūtītas pa pastu uz deklarēto adresi. Elektroniskā adrese jeb e-adrese ir drošs saziņas veids cilvēkiem ar valsti (iedzīvotāja un uzņēmēja digitālā pastkastīte), kā arī vienota saziņas platforma visām valsts iestādēm. E-adreses risinājumu var pielīdzināt jau ierastajai internetbankai - slēgtā vidē, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam būs pieejams personalizēts un drošs konts, kas nodrošinās oficiālo ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. E-adrese risinās būtiskus jautājumus, piemēram, to, ka vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nav fizisku pastkastīšu, cilvēkiem bieži atšķiras deklarētā un reālā dzīvesvieta, kā arī liels skaits Latvijas valstspiederīgo ilgstoši uzturas ārvalstīs. E-adrese neaizstās e-pastu - informāciju par ziņojuma ienākšanu e-adresē varēs saņemt uz savu norādīto e-pasta adresi. Ņemot vērā, ka ne visur ir nodrošināta vides pieejamība,...

Pagājušā gada nogalē noslēdzās piedāvājumu iesniegšana iepirkumam “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums FM VID 2018/100”. Kopumā saņemti septiņu pretendentu piedāvājumi, informē Valsts ieņēmumu dienests. Komersantam, kas uzvarēs iepirkumā, būs jāizstrādā moderns, kvalitatīvs, ērts un drošs tehniskais risinājums vietnē www.cekuloterija.lv čeku reģistrēšanai, apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. VID Iepirkumu komisija uzsāks iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Saņemtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc zemākās piedāvātās cenas. Kopējā iepirkuma līgumcena, par kādu tiks slēgts iepirkuma līgums, ir uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā kopējā summa, EUR bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN). Prognozētā iepirkuma līgumcena ir 425 178,00 EUR bez PVN. Tās ietvaros iepirkuma uzvarētājam ir jānodrošina čeku loterijas organizēšana un īstenošana, nodrošinot programmatūru un aparatūru datu apmaiņai, apstrādei un uzglabāšanai, un programmatūras uzturēšana un pilnveidošana. Līgumu paredzēts slēgt uz 56 mēnešiem jeb pieciem gadiem. Iepirkuma komisijas lēmums par tiesībām slēgt līgumu iepirkumā “Valsts ieņēmumu dienesta Čeku loterijas organizēšanas un īstenošanas pakalpojums...

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 2,3%. Tas atsver iepriekšējā mēneša pieticīgo sniegumu, kad bija vērojams neliels samazinājums. Lai arī svārstīgie statistikas dati liek uztvert mēneša pieauguma tempus piesardzīgi, taču arī gada griezumā reģistrēts samērā spēcīgs pieaugums 4,0% apmērā. Tas kopumā arī atbilst iepriekšējo 2018. gada mēnešu pieaugumam, kad nozare pārdošanas apjomus kāpināja vidēji par 4,2%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada novembri, ir audzis gan pārtikas preču tirdzniecībā – par 4,4%, gan arī nepārtikas preču (izņemot degvielu) tirdzniecībā – par 5,6%. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,1%, ko visticamāk ietekmēja augstākas degvielas cenas nekā pirms gada. Mazumtirdzniecības nozares attīstību pārsvarā ietekmē uzlabojumi darba tirgū un līdz ar to arī augošie mājsaimniecību ienākumi – mazinās bezdarbs, kāpj algas, pie tam arī inflācija ir mērena, ļaujot algu pieaugumam uzlabot pirktspēju, nevis tikai nosegt preču un pakalpojumu sadārdzinājumu. Tā, piemēram, šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar...