0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILIKUMDOŠANAUzņēmēju biedrība rosina pakāpenisku minimālo VSAOI ieviešanu un to veikšanu uzņemties darba ņēmējam

Uzņēmēju biedrība rosina pakāpenisku minimālo VSAOI ieviešanu un to veikšanu uzņemties darba ņēmējam

Pēc LTRK informācijas

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojusi, ka tā nevar atbalstīt valdības sagatavoto un Saeimas plenārsēdē 16. oktobrī izskatīto vidēja termiņa valsts budžetu un to pavadošās plānotās nodokļu izmaiņas, jo dažas no saistītajos likumprojektos  iekļautajām iniciatīvām LTRK ieskatā sekmēs ēnu ekonomikas palielināšanos. Tāpat ir nepieņemami nodokļu sistēmas izmaiņas veikt vienlaikus ar valsts budžeta veidošanas procesu, jo tas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā.

LTRK konceptuāli  atbalsta vidēja termiņa valsts budžeta projektu, jo tajā ir iekļauti priekšlikumi Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – plānojot samazināt VSAOI likmi par 1%.

Piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI ieviešanu, piekrītot, ka  ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, kas paredzētu, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī.

Būtiskākie LTRK iebildumi saistāmi ar faktu, ka minimālā VSAOI apmēra nodrošināšanai ir jāparedz kā darba devēja pienākums. LTRK vērš uzmanību, ka personai pašai ir jānodrošina minimālā VSAOI apmēra sasniegšana, tādējādi veicinot personu izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Izstrādātajā likumprojektā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumprojektā paredzētajām izņēmumu kategorijām.

Likumprojekts esošajā redakcijā nenodrošina iemaksu veicēja iespēju paredzami plānot savu darbību attiecībā minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā. Ievērojot līdzšinējās diskusijas par minimālo VSAOI ieviešanu, var secināt, ka piedāvātā kārtība paredzētu minimālo VSAOI samaksu vienu reizi ceturksnī, nenorādot personas, par kurām sociālās iemaksas maksājamas. Tāpat likumprojekts un tā anotācija nesniedz atbildi, attiecībā uz kādiem apdrošināšanas gadījumiem persona tiks apdrošināta minimālo VSAOI sistēmā, kā arī nepiedāvāta minimālo VSAOI ieviešanas pakāpeniskumu. LTRK vērš uzmanību, ka jaunās kārtības ieviešanas pakāpeniskums būtu attiecināms gan uz minimālo VSAOI ieviešanas termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.

LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa:” Minimālo iemaksu ieviešana ir solis pareizā virzienā, ja to dara pakāpeniski gan laika, gan finanšu aspektā. Pieņemtais regulējums paredz – ja darbaspējīga persona neuzrāda vispār nevienu darba vietu, tad šadas personas varēs iemaksas neveikt. Turpretī tiem uzņēmumiem, kas uzrādīs darbinieka darbu kaut dažu stundu apmērā,  būs pienākums minimālās sociālās iemaksas veikt pilnā apmērā. Tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā un jau šobrīd esošie aplokšņu algu saņēmēji turpinās būt ēnā un nepiedalīties nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā. Vienīgais risinājums, lai novērstu minēto situāciju ir paredzēt, ka persona pati maksā minimālās sociālās iemaksas, uzņemoties līdzatbildību par savu sociālo aizsardzību.”

Vienlaikus ar ikgadējā valsts budžeta apstiprināšanu tiek virzītas izmaiņas virknē alternatīvo nodokļu maksāšanas režīmu, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā un autoratlīdzību režīmā. LTRK piekrīt, ka alternatīvo nodokļu režīmu izmantošana, aizstājot vispārējo darbaspēka nodokļu režīmu, nav atbalstāma. Vienlaikus LTRK uzskata, ka ir jānodrošina ērts un uz lietotāju orientēts mehānisms nodokļu nomaksai nelielu komersantu darbā.

LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim.

Lai arī ir atbalstāma diskusija par MUN likmes palielināšanu, nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos. Vienlaikus LTRK uzskata, ka būtu saglabājama iespēja MUN režīmā nodarbināt vismaz vienu darbinieku, neskaitot pašu uzņēmuma īpašnieku.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:” Konceptuāli mēs sakām, ka reforma ir vajadzīga, bet, ja mēs sākam pētīt detaļas, tad redzam, ka jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Likumprojektā paredzētās detaļas līdz galam nav izprotamas, skatoties uz sistēmu kā kopumu. Svarīgākais, lai rezultāts ir tāds, ka mazo biznesu  nenokautu vai neaizdzītu ēnu zonā. Ir nepieciešams tāds regulējums, kas uzņēmumiem ļauj ieskrieties un izaugt.

LTRK ieskatā valdībai jādomā par daudz proaktīvākiem risinājumiem, kā  atbalstīt tautsaimniecību  un straujāk veicināt Latvijas labklājības izaugsmi.  Galvenais virziens, kurā jāstrādā, ir konkurētspēja, eksports un produktivitāte.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojusi, ka tā nevar atbalstīt valdības sagatavoto un Saeimas plenārsēdē 16. oktobrī izskatīto vidēja termiņa valsts budžetu un to pavadošās plānotās nodokļu izmaiņas, jo dažas no saistītajos likumprojektos  iekļautajām iniciatīvām LTRK ieskatā sekmēs ēnu ekonomikas palielināšanos. Tāpat ir nepieņemami nodokļu sistēmas izmaiņas veikt vienlaikus ar valsts budžeta veidošanas procesu, jo tas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā.

LTRK konceptuāli  atbalsta vidēja termiņa valsts budžeta projektu, jo tajā ir iekļauti priekšlikumi Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – plānojot samazināt VSAOI likmi par 1%.

Piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI ieviešanu, piekrītot, ka  ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, kas paredzētu, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī.

Būtiskākie LTRK iebildumi saistāmi ar faktu, ka minimālā VSAOI apmēra nodrošināšanai ir jāparedz kā darba devēja pienākums. LTRK vērš uzmanību, ka personai pašai ir jānodrošina minimālā VSAOI apmēra sasniegšana, tādējādi veicinot personu izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Izstrādātajā likumprojektā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumprojektā paredzētajām izņēmumu kategorijām.

Likumprojekts esošajā redakcijā nenodrošina iemaksu veicēja iespēju paredzami plānot savu darbību attiecībā minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā. Ievērojot līdzšinējās diskusijas par minimālo VSAOI ieviešanu, var secināt, ka piedāvātā kārtība paredzētu minimālo VSAOI samaksu vienu reizi ceturksnī, nenorādot personas, par kurām sociālās iemaksas maksājamas. Tāpat likumprojekts un tā anotācija nesniedz atbildi, attiecībā uz kādiem apdrošināšanas gadījumiem persona tiks apdrošināta minimālo VSAOI sistēmā, kā arī nepiedāvāta minimālo VSAOI ieviešanas pakāpeniskumu. LTRK vērš uzmanību, ka jaunās kārtības ieviešanas pakāpeniskums būtu attiecināms gan uz minimālo VSAOI ieviešanas termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.

LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa:” Minimālo iemaksu ieviešana ir solis pareizā virzienā, ja to dara pakāpeniski gan laika, gan finanšu aspektā. Pieņemtais regulējums paredz – ja darbaspējīga persona neuzrāda vispār nevienu darba vietu, tad šadas personas varēs iemaksas neveikt. Turpretī tiem uzņēmumiem, kas uzrādīs darbinieka darbu kaut dažu stundu apmērā,  būs pienākums minimālās sociālās iemaksas veikt pilnā apmērā. Tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā un jau šobrīd esošie aplokšņu algu saņēmēji turpinās būt ēnā un nepiedalīties nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā. Vienīgais risinājums, lai novērstu minēto situāciju ir paredzēt, ka persona pati maksā minimālās sociālās iemaksas, uzņemoties līdzatbildību par savu sociālo aizsardzību.”

Vienlaikus ar ikgadējā valsts budžeta apstiprināšanu tiek virzītas izmaiņas virknē alternatīvo nodokļu maksāšanas režīmu, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā un autoratlīdzību režīmā. LTRK piekrīt, ka alternatīvo nodokļu režīmu izmantošana, aizstājot vispārējo darbaspēka nodokļu režīmu, nav atbalstāma. Vienlaikus LTRK uzskata, ka ir jānodrošina ērts un uz lietotāju orientēts mehānisms nodokļu nomaksai nelielu komersantu darbā.

LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim.

Lai arī ir atbalstāma diskusija par MUN likmes palielināšanu, nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos. Vienlaikus LTRK uzskata, ka būtu saglabājama iespēja MUN režīmā nodarbināt vismaz vienu darbinieku, neskaitot pašu uzņēmuma īpašnieku.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:” Konceptuāli mēs sakām, ka reforma ir vajadzīga, bet, ja mēs sākam pētīt detaļas, tad redzam, ka jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Likumprojektā paredzētās detaļas līdz galam nav izprotamas, skatoties uz sistēmu kā kopumu. Svarīgākais, lai rezultāts ir tāds, ka mazo biznesu  nenokautu vai neaizdzītu ēnu zonā. Ir nepieciešams tāds regulējums, kas uzņēmumiem ļauj ieskrieties un izaugt.

LTRK ieskatā valdībai jādomā par daudz proaktīvākiem risinājumiem, kā  atbalstīt tautsaimniecību  un straujāk veicināt Latvijas labklājības izaugsmi.  Galvenais virziens, kurā jāstrādā, ir konkurētspēja, eksports un produktivitāte.