Vai arī uz zobārsta pakalpojumiem attiecas prasība nodrošināt iespēju klientiem norēķināties ar maksājuma karti?

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" 30. pants "Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi" papildināts ar 1.⁷ daļu, kas ir spēkā no šī gada 1. aprīļa: "Ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tā tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar nodokļu maksātāja juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā nodokļu maksātājs nodrošina iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā." 

Redakcija saņēmusi jautājumus saistībā ar šīm likuma izmaiņām.

Jautājumi

• Vai pārskata gada apgrozījums 50 000 eiro - tas ir tikai skaidras naudas apgrozījums vai kopējais apgrozījums, kas iekļauj gan bezskaidras naudas apgrozījumu, gan skaidras naudas apgrozījumu?
• Vai prasība attiecas tikai uz mazumtirdzniecību? Vai šī prasība attiecas arī uz uzņēmumiem, kas sniedz tikai veselības aprūpi (t.i., zobārsta pakalpojumi) vai sociālo aprūpi?

Lai izprasta likuma grozījuma autoru - Finanšu ministrijas - nodomu, der ieskatīties likumprojekta anotācijā. Tajā norādīts, ka, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu mazumtirdzniecībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā, ir nepieciešams noteikt, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t.i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijis) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Šāds apgrozījuma slieksnis izvēlēts, pamatojoties uz komerciālo izdevumu aprēķinu, atbilstoši kuram vidēji viena POS termināļa izmantošanas izmaksas (iekārtas izmaksas un ar maksājumu saistītas mainīgāsizmaksas) atmaksājas pie gada apgrozījuma (tas ir, preču un pakalpojumu vērtība,kura laista caur POS termināli) virs 35 000 eiro.

Atbilstoši šim pamatojumam likumprojektā iekļautais regulējums paredz vērtēt nodokļu maksātāja apgrozījumu tā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā atsevišķi. Tas nozīmē, ja nodokļu maksātājam ir juridiskā adrese un, piemēram, trīs struktūrvienības, un tikai divās struktūrvienībās iepriekšējā gada apgrozījums ir vairāk par 50 000 eiro, tad juridiskajā adresē un struktūrvienībā, kurā iepriekšējā gada apgrozījums ir bijis zemāks par 50 000 eiro, joprojām norēķinus var veikt tikai skaidrā naudā un POS terminālis šajās vietās nav obligāti jānodrošina.

Līdzīgi ir arī attiecībā uz tirdzniecības automātiem. Ja nodokļu maksātājam ir viena struktūrvienība, un reģistrēti trīs tirdzniecības automāti, no kuriem viens ir reģistrēts struktūrvienībā, bet pārējie divi atrodas ārpus juridiskās adreses vietas, kā arī ārpus struktūrvienības, un ja pakalpojumi, kā arī darījumi mazumtirdzniecībā tiek veikti gan juridiskajā adresē, gan struktūrvienībā, gan tirdzniecības automātos, tad šajā gadījumā apgrozījums vērtējams atsevišķi: juridiskās adreses apgrozījums, struktūrvienības apgrozījums (tajā iekļaujot arī tajā atrodošo pirmā tirdzniecības automāta apgrozījumu), otrā tirdzniecības automāta apgrozījums un trešā tirdzniecības automāta apgrozījums. Ja, piemēram, tikai trešajam tirdzniecības automātam iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedzis 50 000 eiro, tad tikai šajā tirdzniecības automātā ir jānodrošina iespēja klientam norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Likumdevējs summu – 50 000 eiro gadā – ir uzskatījis par pietiekami būtisku apmēru, jo Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļu maksātājam ar šādu ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pienākums reģistrēties arī kā PVN maksātājam.

Attiecīgi likumprojekta izstrādātāji uzskatīja, ka šādu summu likumā bija lietderīgi un samērīgi noteikt arī kā apgrozījuma summu, pie kuras nodokļu maksātājam būs pienākums nodrošināt norēķinus arī bezskaidras naudas veidā. Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri vēl nav sasnieguši nepieciešamo slieksni, lai reģistrētos kā PVN maksātāji, netiek radīts papildu administratīvais slogs.

Atbildot uz jautājumu, vai vērā jāņem tikai skaidras naudas apgrozījums, vai kopā ar bezskaidras naudas norēķiniem, saprotams, ka šādi apgrozījums netiek dalīts, piemēram, ja rodas pienākums kļūt par PVN maksātāju. Kā jau iepriekš minēts, šāda apgrozījuma summa izvēlēta, jo tad atmaksājas arī POS izmantošana.

Runājot par otru jautājumu, jāņem vērā, ka 1.⁷ daļa ir likuma 30. panta pirmās daļas "apakšdaļa", bet pirmajā daļā minēts, ka tas attiecas uz "Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti (..)". Tāpat 1.⁷ daļā tiek minēti pakalpojumu sniedzēji.

Savukārt 30. panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka "pirmajā daļā minētais skaidras naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 7200 euro" un "(..) uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem."

Līdz ar to secināms, ka minētā tiesību norma nav tikai mazumtirgotājiem paredzēts ierobežojums, tā attiecas arī uz pakalpojumu sniedzējiem.

• Plānotas izmaiņas kases elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtībā