Jautājums: Vai  drīkst piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta trešās daļas 10. punktu un parādus neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, ja parādnieks - uzņēmums - ir likvidēts?

Citā situācijā - parādnieki turpina savu darbību, parādu neapmaksā un paredzams, ka parāda atgūšana nebūs iespējama vai parāda atgūšanas izdevumi pārsniegs pašu parādu, tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Vai šīs summas ir jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē?

Atbildi uzziņā* sniedzis Valsts ieņēmumu dienests.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrās daļas 2.punkta b) apakšpunktā noteikts, ka šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē ietver nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9. pantu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta trešajā daļā noteiktajam šā panta pirmajā daļā noteiktais neattiecas uz parādu summām, ja nodokļa maksātājs veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un ir ievērots šīs daļas 1.punkta nosacījums un vēl viens no citiem šīs daļas nosacījumiem:

1) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;

2) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

3) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore — ir izslēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;

4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;

5) debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 euro;

6) debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 euro;

7) parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

8) parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi:

• a) debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu,
• b) debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu;

9) parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram;

10) parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra;

11) debitors — fiziskā persona — ir miris.

Savukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteikts, ka nodokļa maksātājs, kurš līdz 2017.gada 31.decembrim bija UIN maksātājs saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar UIN apliekamo bāzi par debitora parādiem, kas radušies līdz 2017.gada 31.decembrim un, sākot ar 2018. gada 1. janvāri:

1) tiek iekļauti zaudējumos (izdevumos), ja debitora parāds atbilst šā likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem, ievērojot šo pārejas noteikumu 10. punktu;

2) tiek norakstīti no uzkrājuma nedrošajiem parādiem, kas izveidots līdz 2017.gada 31.decembrim un kas, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, tiek uzskaitīts dalīti no citiem uzkrājumiem, ja debitora parāds netiek iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos un tas atbilst šā likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem.

Minēto pārejas noteikumu 32.punktā noteikts, ka piemērojot šo pārejas noteikumu 31.punktu, ar nodokli apliekamo bāzi samazina par debitora parāda summu, kas reizināta ar koeficientu 0,75.

Līdz ar to Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 9.panta trešajā daļā noteiktie atbrīvojumi (tajā skaitā likuma 9.panta trešās daļas 10.punktā noteiktais atbrīvojums) nav piemērojami, norakstot debitoru parādus, kas izveidojušies līdz 2017.gada 31.decembrim.

Abās minētajās situācijās, ja debitora parādi ir izveidojušies līdz 2018.gada 1.janvārim, pie šo debitoru parādu norakstīšanas  Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 9.panta nosacījumi nav jāpiemēro un ar UIN apliekamā bāze nav jāpalielina.

Savukārt var neietvert ar UIN apliekamajā bāzē zaudējumos norakstītos debitoru parādus, kas veidojušies, sākot no 2018.gada1.janvāra, ja tie atbilst Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta trešās daļas nosacījumiem.