Nav ņemta vērā arī sen zināmā problēma ar prēmiju iekļaušanu vidējā izpeļņā. Protams, DL neregulē prēmēšanas kārtību, tomēr, ja pēdējos sešos mēnešos darbinieks gandrīz visu laiku bijis attaisnotajā prombūtnē (piemēram, slimojis), bet tieši šajā laikā bija izmaksāta gada prēmija, vidējā izpeļņa kļūst vienkārši fantastiska! Tādu to veido likumā esošais algoritms (summa ir, dienu — gandrīz nav). Risinājums šādai netaisnībai attiecībā pret darba devēju joprojām nav piedāvāts.

Topošajos Darba likuma grozījumos (saskaņā ar prognozi — stāsies spēkā 30. jūlijā) dienas vidējās izpeļņas noteikumos, kas minēti 75. panta ceturtajā daļā, paredzēts mainīt nostrādāto darba dienu definīciju. Šīs dienas ir svarīgas, jo dienas vidējo izpeļņu aprēķina, dalot darba samaksu (!) ar nostrādāto dienu skaitu.

Patlaban par nostrādāto dienu DL neuzskata slimības dienas, atvaļinājuma dienas un attaisnotās (bet apmaksātās) prombūtnes dienas, kas uzskaitītas DL 74. panta 1. un 6. daļā. Saskaņā ar 74. panta 1. daļu tie ir 8 gadījumi, tajā skaitā svētku dienas, kas sakrīt ar darbiniekiem noteikto darba dienu (laika algas saņēmējiem jāsaglabā darba samaksa, akordniekiem — vidējā izpeļņa). Savukārt 6. daļa — donoru atpūtas dienas (apmaksājamas — analoģiski gada laikā, bet ne vairāk par piecām).

Dienas vidējā izpeļņa no pēdējo sešu mēnešu darba samaksas

Stājoties spēkā grozījumiem, 75. panta ceturtajā daļā trešais teikums būs īsāks:

Tātad izslēgti gadījumi, kas minēti DL 74. panta 1. un 6. daļā. 

Vērtējot šos grozījumus, jāsaka, ka aprēķināšanas brīdī nekādas matemātiskas sekas neradīsies, jo rezultātā iegūsim vidējās dienas izpeļņas noteikšanas algoritmu, kas nosaka, ka pēdējo sešu mēnešu darba samaksa (!) tiks dalīta gan ar nostrādāto dienu skaitu, gan ar nenostrādāto, bet vienādi apmaksāto dienu skaitu. Neskatoties uz to, ka gan atvaļinājuma, gan darbnespējas dienas pēdējos sešos mēnešos tiek apmaksātas, tās neatbilst 74. pantā noteiktajām, tādēļ nevar tikt uzskatītas par «nenostrādātām, bet apmaksātām».

Apskatīsim piemēru, ņemot par pamatu amatalgu un nostrādātās dienas. 

Darbiniekam noteikta mēnešalga 1000 eiro, un darba devējs apmaksā atsevišķi nostrādāto laiku un svētku dienas, kas sakrita ar darbinieka darba dienām (no pirmdienas līdz piektdienai).

1. tabula

1. tabulā norādīts sešu mēnešu periods ar ievērojamu svētku dienu skaitu, kas sakrīt ar darba dienām. Atsevišķi uzrādītas faktiski nostrādātās un nenostrādātās dienas un to apmaksa, kā arī kopsumma par mēnesi. Tātad darba devējs nodrošina darbiniekam darba līgumā solīto algu, ja vien darbinieks nekavēja darba dienas. Atsevišķa aprēķināto summu uzrādīšana nodrošina pierādījumus, ka svētku dienas ir apmaksātas. Tas ir vajadzīgs, jo darba samaksa mēdz būt dažāda un tad grūti būtu saprast, vai izpildās likuma prasība. Ja alga ir vienāda un nav bijusi ne darbnespēja, ne atvaļinājumi, var grāmatvedības politikā atrunāt, ka pietiek ar to, ka algas aprēķina izrakstā (ko izsniedz darbiniekiem) ir atzīmēts: «alga, tajā skaitā svētku dienu apmaksa».

Ailes, kur atzīmētas svētku dienas un to apmaksa, faktiski var interpretēt kā jebkuru 74. panta 1. vai 6. daļas gadījumu — tiek prasīts saglabāt darba samaksu.

Kā mainās dienas vidējā izpeļņa atkarībā no tā, vai ir/nav jāņem vērā svētku dienu (donoru brīvo dienu) apmaksa?

Dienas vidējā izpeļņa, ņemot vērā tikai nostrādātās dienas: 5588,55/121 = 46,19

Dienas vidējā izpeļņa, ņemot vērā visas apmaksātās dienas: 6000,00/130 = 46,15

Lūk, kādu iespaidu uz aprēķinu dos likuma grozījumi!

Centi, visticamāk, var veidot starpību, jo, jau rēķinot summas pa mēnešiem, grāmatvedis bija spiests apaļot rezultātu, turklāt visi skaitļi, kas piedalās aprēķinā, nav tieši proporcionāli, arī svētki mēdz pārvietoties gadu gaitā.

No piemēra secināms, ka potenciālie grozījumi DL spēs «pasliktināt situāciju», bet ne vairāk kā par dažiem centiem (tomēr var izveidoties arī pretējs rezultāts).

Stundas vidējā izpeļņa no pēdējo sešu mēnešu darba samaksas

Neliela problēma aprēķinos var izveidoties, ja darbinieka attaisnotā prombūtne būtu mērāma nevis dienās, bet stundās. Piemēram, lai nodotu asinis, piedalītos profesionālajā apmācībā, pārbaudītu veselību pēc darba devēja norīkojuma, pietiek ar pāris stundām, nevis tam jāvelta vesela darba diena. 

Apskatīsim piemēru, ņemot par pamatu stundas likmi un nostrādātās stundas. 

Darbiniekam noteikta stundas algas likme 6 eiro. Daļu laika darba devējs apmaksā par darbu, bet daļu — aprēķina atlīdzību par attaisnoto prombūtni (sk. 2. tabulu). 

2. tabula

Vai stundas vidējā izpeļņa atšķirsies, ja ņemsim vai neņemsim vērā attaisnotās prombūtnes stundas un to apmaksu?

Stundas vidējā izpeļņa, ņemot vērā tikai nostrādātās stundas: 4820/964 = 5,00

Stundas vidējā izpeļņa, ņemot vērā visas apmaksātās stundas: 5200,00/1040 = 5,00

Pieļaujams, ka sarežģītākas darba samaksas gadījumā varētu izveidoties starpība, bet tā nevarētu būt ievērojama, jo visas stundas (arī dienas) tiek apmaksātas pēc vienādiem noteikumiem. Starpība varētu rasties arī tāpēc, ka sešu mēnešu periodā darbiniekam varētu būt piemaksas par virsstundām, nakts stundām vai svētkos nostrādāto laiku.

Stundas algas likme konkrētā mēnesī

Norma, kā aprēķināt stundas algas likmi darbiniekam ar tā saucamo cieto algu, Darba likumā iekļauta nepilnu pusotru gadu un bieži izraisīja jautājumus, jo sākotnēji DL bija aprakstīta tikai stundas vidējās izpeļņas noteikšana no pēdējo sešu mēnešu darba samaksas.

Biežāk darbiniekam, kam noteikta vienāda mēnešalga, neatkarīgi no tā, cik daudz mēnesī ir darba dienu (bet visas nostrādātas), aprēķini tika veikti, orientējoties uz nostrādātām dienām. Patlaban prasības ir visas dienas sadalīt nostrādātajās un nenostrādātajās, bet apmaksājamās (par to sk. iepriekš). Šādas personas parasti nav nodarbinātas naktīs, svētkos, virsstundās, tādēļ uz tām it kā neattiecas nostrādātās ekstra stundas apmaksa. Tomēr nav izslēgti gadījumi, kad minētajiem darbiniekiem nākas ierasties darbā nakts laikā (piemēram, trauksme objektā), nostrādāt dažas virsstundas vai palikt darbavietā svētku dienā. Diemžēl Darba likums nepiedāvā algoritmu, kā to «pareizi» aprēķināt. Nav teikts, ka to nevar izdarīt, bet noteikumi (divi varianti) minēti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie arī tika piedāvāti grāmatvežiem, iekļaujot DL 75³. pantu:

Lūk, te arī rodas problēma: kādas stundas nosauktas par «darba stundām»?

Vai tikai tās, kas būtu jāstrādā, vai arī stundas svētku dienā, kas sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu, kā arī ar nenostrādāto stundu skaitu pirmssvētku dienās? Turklāt par to nenostrādāto stundu nav minēts nevienā normatīvajā aktā!

Likumprojektā paredzēts papildināt (precizēt) stundas algas likmes aprēķinu:

Tātad būs skaidrs: ja darbiniekam ar mēnešalgu 1000 eiro 2020. gada aprīlī vajadzēs noteikt piemaksu par nejaušu nodarbinātību naktī/svētkos/virsstundās, tad algas stundas likme ir 5,6818 eiro (1000/ (158+18)), nostrādātās un citas ekstra stundas būs jāapmaksā ar tādu pašu likmi.

Tātad darbinieks strādāja 158 stundas, atlīdzība par divām darba dienām Lieldienās — 16 stundas un par divām pirmssvētku īsajām darba dienām.

158 × 5,6818 + 16 × 5,6818 + 2 × 5,6818 = 1000,00 gandrīz, bet starpība niecīga.

Piemaksas par ekstra stundām jārēķina vai nu saskaņā ar DL noteiktajiem procentiem (no stundas algas likmes), vai tādā apmērā, kāds noteikts darba līgumā, koplīgumā, kārtības noteikumos.

Protams, jaunais aprēķins ir taisnīgāks pret darba devēju, jo, ja dalīsim pa vecam (burtiski — ar darba stundām), tad 1000/158 = 6,3291, bet darba devējam arvien ir jārēķina atlīdzība par svētkiem un jākompensē īsās darba dienas (starpība gandrīz 0,65 eiro par katru stundu).

Mainās arī summētajā darba laikā nodarbināto personu stundas algas likmes aprēķins.

Patlaban 75.³ pants formulē aprēķinu šādi:

Likumprojekta piedāvājums ņemt vērā arī 74. panta pirmajā daļā minētos gadījumus nozīmē, ka gada laikā esošo mēnešu stundas (pirms dalīšanas) vispirms jāsummē (tās, kurās jāstrādā ar svētku stundām, kas sakrīt ar darba dienām un pirmssvētku nenostrādātajām stundām). 

2020. gadā kopējais stundu skaits ir 2095, no tām — darba stundas 2002, svētku stundas — 88, pirmssvētku stundas — 5. Tātad vidējais darba stundu skaits mēnesī, ņemot vērā apmaksāto nestrādāšanu, ir 174,58, un tas der visam 2020. gadam!

Jāgaida vasara, lai pārliecinātos, ka šie grozījumi ir pieņemti.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada marta (459.) numurā