Vērtē, vai EDLUS spēj novērst nereģistrēto nodarbinātību un aplokšņu algas būvniecības nozarē

Valdības sēdē 3. septembrī paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ietekmi uz ēnu ekonomikas komponentēm būvniecības nozarē”.

Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) nodrošina būvobjektā pārredzamību nodarbināto darba laika reģistrācijā, veicina likumīgu nodarbinātību, kas samazina “aplokšņu algu” izmaksas risku, palielina uzņēmumu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus un nodarbināto iespējas saņemt sociālās garantijas, kā arī mazinot ēnu ekonomikas apjomu, ziņojumā uzsvērusi FM.

Viens no EDLUS ieviešanas iemesliem ir apstāklis, ka grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana jeb “aplokšņu alga” ir lielākā ēnu ekonomikas īpatsvara komponente būvniecībā. Savukārt otrā būtiskākā ēnu ekonomikas būvniecībā komponente ir darbinieku skaita neuzrādīšana.

EDLUS nodrošina iespēju operatīvi iegūt informāciju par būvobjektā nodarbinātajām personām, to darba devēju un atrašanās objektā tiesisko pamatu.

EDLUS dati tiek izmantoti, lai pārbaudītu, vai darbinieks ir strādājis objektā konkrētajā dienā, atsevišķos gadījumos – arī lai salīdzinātu darba devēja darba laika uzskaiti ar EDLUS reģistrēto darba laiku. EDLUS reģistrētā informācija dod iespēju pārbaudes laikā noskaidrot būvobjektā nodarbinātās personas un piesaistītos apakšuzņēmumus un ir īpaši efektīvs rīks lielos objektos. Iegūstot izdruku, iespējams pārbaudīt, vai objektā strādājošie tiek nodarbināti legāli. Pozitīvi vērtējama nepieciešamība reģistrēt darbiniekus EDLUS, kas motivē darba devējus slēgt darba līgumus ar darbiniekiem, ievērot darba laiku un veikt darba laika precīzu uzskaiti.

Vienlaikus Valsts darba inspekcija (VDI) norādījusi arī uz EDLUS nepilnībām, ar kurām amatpersonas ir saskārušās, veicot pārbaudes būvobjektos par iespējamu nereģistrēto nodarbinātību, piemēram, pārbaudes brīdī EDLUS nedarbojas, ir savienojuma pārtraukumi un nav iespējams saņemt datus, izdrukāt informāciju no EDLUS iespējams tikai citā vietā, ne objektā. Ja būvobjekts nav norobežots, tajā iespējams iekļūt nereģistrējoties, kas nozīmē, ka EDLUS dati var nebūt ticami. Atsevišķos gadījumos VDI ir saskārusies ar situāciju, ka EDLUS informācija nav pieejama, jo informācijas apstrāde un uzglabāšana notiek ārpus būvobjekta. Tostarp vairākkārt ir nācies saskarties ar situācijām, kad darbiniekiem izsniegtas “čip-kartes” ar nepareiziem datiem, darbinieki reģistrējas EDLUS, izmantojot citu darbinieku kartes.

Neskatoties uz atsevišķiem konstatēto nepilnību gadījumiem, kopumā EDLUS ir noderīgs kā papildu rīks operatīvas informācijas iegūšanai nereģistrētās nodarbinātības risku identificēšanai būvniecības nozarē.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo informāciju 2024. gada 1. janvārī būvniecības nozarē darbojās 19 227 nodokļu maksātāji, kas ir 5,2% no visiem nodokļu maksātājiem valstī. Būvniecības nozarē darbojas 12 766 juridiskās personas, kas ir ap 7% no visām juridiskajām personām – nodokļu maksātājiem – valstī.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumi 2023. gadā no būvniecības nozares nodokļu maksātājiem bija 430,5 milj. EUR, kas ir 5,9% no kopējiem darbaspēka nodokļa ieņēmumiem 2023. gadā.

VID administrēto kopbudžeta maksājumu kopējais parāds būvniecības nozares nodokļu maksātājiem 2024. gada 1. janvārī bija 58,7 milj. EUR. Salīdzinājumā ar 2023. gada 1. janvāri kopējais parāds bija palielinājies par 6,8 milj. EUR. Darbaspēka nodokļu parāda īpatsvars no kopējā parāda bija ap 70% (VSAOI – 43,3% un IIN – 26,6%).

2023. gadā būvniecības nozarē vidēji darbojās 7 490 darba devēju, kas nodarbināja vidēji 59 540 darba ņēmējus, kuriem vidējie darba ienākumi darba vietā mēnesī bija 1 241 EUR un, salīdzinot ar 2022. gadu, tie bija palielinājušies par 10,3%. Taču ievērojamā daļā darbavietu aprēķinātie darba ienākumi ir bijuši mazāki par minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros saskaņā ar Būvniecības nozares ģenerālvienošanos.

Vērtējot pēc nostrādāto stundu skaita, tikai tās darba vietas, kurās norādītais nostrādāto stundu skaits ir lielāks par nulli, darba vietās, kurās aprēķinātie ienākumi ir mazāki par 780 EUR, 2023. gadā nostrādāto stundu skaits vidēji ir 65 stundas mēnesī, ar ko var izskaidrot attiecīgi arī zemos aprēķinātos ienākumus.

2023. gadā VID veicināšanas un kontroles pasākumos apsekoti 452 būvniecības nozares nodokļu maksātāji. To laikā secināts, ka Vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB) ir iekļauta informācija tikai par 183 nodokļu maksātājiem jeb 40%.

Pārbaužu rezultātā nodokļu maksātāju papildus aprēķinātās un pašu precizētās summas 2023. gadā veidoja 48,3%.

Ņemot vērā, ka VID veicināšanas pasākumu rezultātā vai tematiskās pārbaudes ietvaros tiek panākta labprātīga nodokļu saistību izpilde, nodokļu audits tika veikts vienīgi gadījumos, kad nodokļu maksātājs nebija novērsis konstatētās neatbilstības saistībā ar konstatētiem nodokļu nenomaksas riskiem.

Tāpat konstatēts, ka būvuzņēmēji (kuriem tika veikti pasākumi) EDLUS reģistrēto informāciju izmanto kā primāru informācijas avotu nostrādāto stundu uzskaitei grāmatvedībā un deklarēšanai, un VID tiek deklarētas nostrādātās darba ņēmēju stundas, kas ievērojot normatīvajos aktos pieļaujamo 20% EDLUS novirzi, kopumā sakrīt ar VEDLUDB datiem.

Saglabājas riski, ka netiek uzskaitītas nostrādātās stundas, kas apzināti netika reģistrētas EDLUS, vai veicot darbus objektos, kuri neatbilst EDLUS ieviešanas kritērijiem. Pastāv risks par darbinieku nostrādātā laika neatspoguļošanu pilnā apmērā grāmatvedībā un nedeklarēšanu VID saistībā ar būvobjektiem, uz kuriem nav attiecināmas prasības EDLUS uzstādīšanai (tas ir, mazos objektos, kuros izmaksas ir līdz 350 tūkst. EUR).

Tādējādi pārbaudē veiktais EDLUS datu salīdzinājums ar darbinieku deklarēto darba laiku joprojām neļauj noteikt konkrētā būvuzņēmēja iespējamo faktiski nedeklarētā darba laika apmēru gadījumos, kad darbinieki mēneša laikā strādā gan būvobjektos, kur ir nodrošināta EDLUS, gan būvobjektos, kur nav nodrošināta EDLUS.

VID, veicot pārbaudes būvniecības nozarē strādājošiem uzņēmējiem, arī konstatētjis nodarbinātības formas, kuras, iespējams, tiek izmantotas nodokļu optimizēšanas nolūkā, lai samazinātu algas nodokļus, tai skaitā slēptu vai legalizētu nereģistrēto nodarbinātību, piemēram, izmantojot pašnodarbinātas personas pakalpojumus (pārsvarā nelielos objektos) un ārvalstu komersantus, kuri nav reģistrējuši pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Ņemot vērā, ka pašnodarbinātām personām nostrādātais darba laiks VID nav jādeklarē, savukārt ārvalstu komersanti un to piesaistītie nodarbinātie nav reģistrējušies Latvijā kā nodokļu maksātāji, EDLUS informācijas izmantošana darba laika uzskaites un citu datu salīdzināšanai par šiem būvuzņēmējiem un nodokļu nenomaksas riska identificēšana ir ierobežota.

Paredzēts, ka VID, sākot ar 2025. gadu un turpmāk katru gadu, veiks vismaz 50 pārbaudes būvlaukumos, lai pārliecinātos par EDLUS reģistrēto datu atbilstību un veicinātu būvdarbu veicējus ievērot normatīvo aktu prasības.

Informatīvais ziņojums sagatavots sadarbībā ar VID, Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, Labklājības ministriju un Valsts darba inspekciju.

Lasiet arī:

• Latvijā aplokšņu algas joprojām ir lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā
• Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija?
• Panākta ģenerālvienošanās par minimālās algas paaugstināšanu būvniecībā