VID gada neapliekamā minimuma precizēšanas kārtība
Maija Grebenko,
Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Jautājums: Kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiks man neapliekamo minimumu par visu gadu, ja 2019. gadā biju nodarbināta pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja un vienlaikus strādāju citā uzņēmumā, kas nav MUN (vai guvu citus ieņēmumus)? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jau trešo gadu ir spēkā šāda neapliekamā minimuma (Nmin) noteikšanas kārtība: divas reizes gadā VID nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu (periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un no 1. augusta līdz 31. decembrim). Tomēr, beidzoties taksācijas periodam, kad VID saņem informāciju par gada laikā…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Jautājums: Kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiks man neapliekamo minimumu par visu gadu, ja 2019. gadā biju nodarbināta pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja un vienlaikus strādāju citā uzņēmumā, kas nav MUN (vai guvu citus ieņēmumus)?
Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Jau trešo gadu ir spēkā šāda neapliekamā minimuma (Nmin) noteikšanas kārtība: divas reizes gadā VID nosaka prognozējamoneapliekamo minimumu (periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un no 1. augusta līdz 31. decembrim). Tomēr, beidzoties taksācijas periodam, kad VID saņem informāciju par gada laikā katrai fiziskajai personai (FP) izmaksātajiem un ar IIN apliekamajiem ienākumiem, ir jāveic pārrēķins, kas nosaka precīzu diferencētā neapliekamā minimuma summu.
Nodokļa (IIN) maksātājam šajā sakarā ir jāņem vērā daži nosacījumi:
nosakot gada Nmin, VID summē visus faktiskos (nevis iepriekšējos periodos gūtos) personas ieņēmumus (bruto summas), arī tos, kam piemērotas mazākas IIN likmes;
neņem vērā neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu un pie MUN maksātāja gūtos ieņēmumus;
neapliekamā minimuma (par visu gadu) aprēķinā tiek ņemta vērā informācija par tiem periodiem, kuros fiziskā persona ir bijusi nodarbināta mikrouzņēmumā, bijusi citas personas apgādībā vai fiziskai personai piešķirta pensija. Pirmie divi gadījumi neparedz minimuma piemērošanu, bet trešais — nosaka, ka FP tiek piemērots pensijas saņēmējam paredzētais minimums.
No teiktā izriet, ka dažām fiziskajām personām gada laikā bija periodi, kad neapliekamais minimums netika piemērots, bet bijuši arī periodi, kad minimumu drīkstēja piemērot. Atbildot uz uzdoto jautājumu, paskaidrosim, kā VID aprēķina Nmin nepilnam gadam (par dažiem mēnešiem, kad Nmin varēja piemērot), ja persona gada laikā bija saņēmusi dažādus ieņēmumus.
Apskatīsim nosacītu piemēru, kas skaidro Nmin aprēķinu par 2019. gadu.
FP no 1. janvāra līdz 31. decembrim bijusi darba attiecībās ar firmu, kura strādāja standarta režīmā (maksāja visus nodokļus). Bruto alga par gadu — 8000 eiro.
Papildus tam FP bijuši citi ieņēmumi (dividendes, par kurām samaksāts IIN, autoratlīdzība u.tml.) par kopējo summu 3000 eiro.
Vienlaikus 2019. gadā FP četrus mēnešus ir bijusi MUN maksātāja darbiniece (par šo laiku VID, izmantojot EDS, paziņo pārējiem darba devējiem par neapliekamā minimuma «atcelšanu»). Algota darba ienākums no mikrouzņēmuma — 2000 eiro.
Diferencēto neapliekamo minimumu nodokļa maksātājam drīkst piemērot par astoņiem mēnešiem (izslēdzot periodu, kad FP bijusi nodarbināta pie MUN maksātāja).
Lai noteiktu diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu, vispirms ir jānosaka kopējie apliekamie ienākumi šim mērķim par astoņiem mēnešiem, un tie ir:
(8000 + (3000)/12 × 8) = 10 000 eiro
Diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu aprēķina šādi:
Tā kā rezultāts ir negatīvs skaitlis, tad diferencētais neapliekamais minimums visam gadam ir 0.
Tomēr astoņos gada mēnešos (kad FP nebija nodarbināta pie MUN maksātāja) darbavietā tika piemērots prognozētais mēneša neapliekamais minimums — 480 eiro. Salīdzinot «nulli» ar to neapliekamo minimumu, kas gada laikā bija piemērots, FP gada ienākumu deklarācijā palielināsies maksājamā nodokļa apmērs (veidosies nodokļa piemaksa — 96 eiro (480 × 20%).
Analoģiska situācija var izveidoties tām FP, kam 2019. gadā bija citi periodi, kad prognozētais neapliekamais minimums netika piemērots. Tās ir personas, kas gada laikā bijušas nodarbinātas gan pie MUN maksātāja, gan pie normālā režīmā strādājoša uzņēmēja, gan tie, kas kļuvuši par pensijas saņēmējiem. Tātad no gada 12 mēnešiem tiks izslēgts MUN darba attiecību periods un pensijas saņemšanas periods. Savukārt diferencētais neapliekamais minimums tiks aprēķināts tikai par pārējo periodu, turklāt ar precizitāti līdz kalendāra dienai, jo ne visi periodi sākās ar pirmo un beidzās ar mēneša pēdējo datumu.
FP 2019. gadā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam tika nodarbināta pie MUN maksātāja, un par šo laiku neapliekamais minimums netika piemērots, savukārt no 2019. gada 1. oktobra nodokļa maksātājam tika piešķirta vecuma pensija, tādēļ pensijai sāka piemērot pensionāra neapliekamo minimumu.
Diferencētajam neapliekamajam minimumam «paliek» trīs mēnešu periods no 1. jūlija līdz 30. septembrim.
Kā jau bija saprotams no pirmā piemēra, ienākuma summa par 2019. gada pirmo pusgadu (algota darba ienākums no mikrouzņēmuma) minimuma aprēķinu neiespaido. Arī saņemtā pensija nav saistāma ar nodokļa maksātāja diferencēto neapliekamo minimumu neatkarīgi no summas.
To nevar teikt par citiem ieņēmumiem gada laikā — 4000 eiro (ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, procentu ienākums, ienākums no metāllūžņu pārdošanas u.tml.).
Vienlaikus FP no 1. janvāra līdz 31. decembrim guva algota darba ienākumu — 2400 eiro. Un šeit ir jāņem vērā minētās summas analīze, proti, no aprēķina jāizslēdz alga periodā, kad FP saņēma pensiju, pieņemsim, oktobra–decembra alga ir 600 eiro (aprēķinā iekļausim 1800 eiro).
Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu, neņem vērā algota darba ienākumus par periodu, kurā nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu. Nodokļa maksātāja kopējie apliekamie ienākumi diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai par trim mēnešiem ir:
Šī summa tiek uzskatīta par minimumu visam 2019. gadam.
Ja pieņemsim, ka nodokļa maksātājam darbavietā triju mēnešu laikā (no 1. jūlija līdz 30. septembrim) ir piemērots prognozētais mēneša neapliekamais minimums 74,25 eiro, tad viņam veidojas nodokļa atmaksa no starpības 174,25 – 74,25 = 100 eiro, savukārt atmaksājamaisnodoklis būs 20% no 100 = 20 eiro.
NB! Atbilde balstās uz MK 19.11.2019. noteikumos Nr. 532 iekļautajiem precizētajiem piemēriem (6. un 7.), grozot MK noteikumus Nr. 676 (par minimumu un IIN atvieglojumiem), kas ir spēkā no 2019. gada 22. novembra.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.