Rakstā apkopoti un izskaidroti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu auditos biežāk konstatētie pārkāpumi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā.

 Nodokļu maksātāju pārbaudēs biežāk atklātie pārkāpumi ir šādi:

1. Darba laika nepilnīga un neprecīza uzskaite.
2. Piemaksu neaprēķināšana par nostrādātajām virsstundām, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās.
3. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neaprēķināšana par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtajiem darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumiem.
4. Nodarbinātības ienākumu transformēšana saimnieciskās darbības ienākumos.

Darba laiks

VID veiktajos nodokļu auditos kā viens no biežāk konstatētiem pārkāpumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā ir darba laika uzskaites tabeļu formāla aizpildīšana, neuzskaitot faktiski katra darbinieka nostrādātās stundas. Par to liecina informācija komersanta grāmatvedības dokumentos, kad darbinieks faktiski ir veicis darba pienākumus, bet darba laika uzskaites tabelēs darba laiks nav uzskaitīts, kā arī komersanta pasūtītājiem un pircējiem izrakstītajos rēķinos norādītā informācija par sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču apjomu, ka ar darba laika uzskaites tabelēs deklarēto darbinieku skaitu un to uzskaitītajām nostrādātajām stundām nevar nodrošināt dokumentos norādīto sniegto pakalpojumu/piegādāto preču apjomu. Par formālu darba laika uzskaites tabeļu aizpildīšanu liecina arī fakts, ka komersants nodokļu auditā nevar uzrādīt plānotos darba laika grafikus.

Tāpat netiek uzskaitītas atsevišķi nostrādātās virsstundas, darbs nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās, kā arī aprēķinātas Darba likumā noteiktās piemaksas par nakts darbu - ne mazāk kā 50 procentu apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - piemaksa ne mazāk kā 50 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (Darba likuma 67. panta pirmā daļa), par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā aprēķināma piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (Darba likuma 68. panta pirmā daļa).

Ja darbinieks veic darbu svētku dienā nakts stundās, tad par nostrādāto laiku aprēķināma piemaksa gan par nakts darbu, gan arī piemaksa par darbu svētku dienā. Abas piemaksas summējas.

Saskaņā ar Darba likuma 137. pantu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Jāuzsver, ka Latvijas Republikā saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" par svētku dienām tiek uzskatītas arī Mātes diena - maija otrā svētdiena un Vasarsvētki.

Nodokļi, izmantojot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju pakalpojumus

Nereti nodokļu auditā tiek konstatēts, ka, saņemot personāla nomas vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, par iznomātā personāla ienākumu netiek aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Komersantiem, saņemot pakalpojumus no mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, būtiski ir izvērtēt noslēgtajos līgumos paredzēto darbu izpildes procesu un noteikt, vai neizpildās kaut viens no četriem nosacījumiem, kad mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju sniegtie pakalpojumi tiek pielīdzināti darbaspēka nomai:

• 1) mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu;
• 2) persona, kuras labā veic darbu, nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju;
• 3) atlīdzību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam aprēķina atkarībā no nostrādātā darba laika;
• 4) persona, kuras labā veic darbu, nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 1. punktā noteikto darba devējs ir juridiskā vai fiziskā persona, tiesībspējīga personālsabiedrība, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), vai personāla nomnieks, kas izmanto tāda mikrouzņēmuma pakalpojumus, kurš sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.² panta izpratnē, kā arī iekšzemes nodokļu maksātājs - ārvalsts nodokļu maksātāja iznomāta personāla nomnieks, kas pats nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu. Savukārt saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.² pantu personāla nomai (šā likuma 17.¹ panta otrās daļas izpratnē) pielīdzina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņemšanu, ja šos pakalpojumus sniedz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Darba tiesisko attiecību aizstāšana ar uzņēmuma līguma slēgšanu

Nodokļu auditos tiek konstatēts, ka komersanti noslēdz uzņēmuma līgumus ar fiziskām personām (pašnodarbinātajiem), kuri pēc savas būtības neatbilst uzņēmuma līgumam, bet darba līgumam. No noslēgtajiem uzņēmuma līgumu nosacījumiem izriet, ka tie noslēgti par darbu vispār, lai gūtu regulāru un noteiktu darbu izpildi, nevis par konkrētu līgumdarbu izpildi. Veicot noslēgto uzņēmuma līgumu nosacījumu analīzi un izvērtējot uzņēmuma līgumos norādīto fizisko personu sniegtos paskaidrojumus par noslēgto līgumu būtību, darba procesu, un atbilstību uzņēmuma līgumiem, secināms, ka tie pēc satura atbilst darba tiesiskajām attiecībām, kuru nodibināšanai normatīvie akti darba tiesību jomā nosaka rakstveida formā slēdzamu darba līgumu. Jānorāda, ka uzņēmuma līguma mērķis ir virzīts uz konkrētu rezultātu, savukārt darba līguma mērķis ir darbs pats par sevi. Uzņēmējs attiecībās ar pasūtītāju ir daudz patstāvīgāks, uzņēmējam nav saistoši darba devēja iekšējās kārtības noteikumi, darba devēja rīkojumi, jo uzņēmumam neveidojas saistības ar darba devēju, bet gan ar pasūtītāju. Uzņēmuma līguma priekšmets nevar būt vispārīgi definēts darba rezultāts. Savukārt darba līguma mērķis ir darbs vispār. Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.

Pazīmes, no kurām izpildoties vismaz vienai, jāmaksā algas nodokļi

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta k) apakšpunktā noteikto, darba ņēmējs ir persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un attiecībā uz kuru tiek konstatēta vismaz viena no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.² daļā noteiktajām pazīmēm. Savukārt atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.² daļai uzskatāms, ka fiziskā persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

• 1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;
• 2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;
• 3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;
• 4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
• 5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
• 6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).

Minētās likuma normas mērķis ir novērst iespēju izvairīties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksas, izmantojot formālu pašnodarbinātas personas statusu un nodarbinātības ienākumu transformējot saimnieciskās darbības ienākumā, lai gan patiesībā tiek veikts algots darbs.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas noteikšana, izmantojot VID rīcībā esošo informāciju

VID, veicot nodokļu auditu, saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 16.¹ panta 5.¹ daļu ir tiesības precizēt darba devēja aprēķinātos darba ņēmēja darba ienākumus un tos noteikt, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

1) VID rīcībā ir informācija par darba devēja ienākumiem, no kuriem bija iespējams veikt darbiniekiem lielāku samaksu, nekā norādīts grāmatvedības uzskaitē;

2) darba devējs nenodrošina pierādījumus minēto darba ienākumu pamatotības aprēķinam.

Tādējādi katram komersantam svarīgi izvērtēt, vai darba laika uzskaites grafikus un tabeles sagatavo atbilstoši darbības specifikai un apjomam, kā arī vai noslēgtie līgumi atbilst faktiski notikušiem darījumiem, nevis noslēgti ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā.

Raksts publicēts žurnālā Bilance (Nr.346)