Gan normālam, gan summētam darba laikam Darba likumā (DL) atšķiras ne vien definīcijas, bet arī dažādi ierobežojumi un piemērošanas noteikumi, t.sk. aprēķini.

Piemēram, virsstundu noteikšana. Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, tad DL skaidro, ka virsstundas nerodas, ja vienā nedēļas dienā strādā stundu vairāk, bet citā dienā — vienu stundu mazāk. Turklāt tik un tā jāievēro nedēļas darba laika ilgumu, proti, ne vairāk par 40 stundām nedēļā (131. pants).

Savukārt summētā darba laika gadījumā virsstundas tiek noteiktas kā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika. Tātad vispirms darba devējam jānosaka pārskata periods, kura laikā uzskaita un attiecīgi rodas pienākums apmaksāt virsstundas (viens, divi, trīs vai 12 mēneši). Pamatā tas ir saistīts ar to, ka summētais darba laiks raksturojams ar ievērojami atšķirīgu darba stundu skaitu atsevišķos mēnešos — tad vairāk, tad mazāk (140. pants).

Atšķirības vērojamas arī vidējās izpeļņas noteikšanā atvaļinājumu, attaisnotās prombūtnes un darbnespējas apmaksai.

Summētā darba laika vēsture DL pastāvēšanas laikā

DL pieņēma 2001. gada 20. jūnijā un tas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

Jāatzīst, ka pirmajos septiņos mēnešos likums nemaz neminēja algoritmu vidējās izpeļņas noteikšanai tiem darbiniekiem, kam bija noteikts summētais darba laiks. Visiem darbiniekiem bija veltīta viena frāze: par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.

Ja normālā darba laika gadījumā darbiniekam visas darba dienas ir «vienādas», šāds algoritms ir pilnīgi adekvāts, un atvaļinājuma laikā ir iespējams tādas pašas darba dienas apmaksāt, tad ar summēto darba laiku tā tas nav. Pirmkārt tāpēc, ka summētā darba laika gadījumā «darba diena» parasti ir ar dažādu stundu skaitu, kas bieži vien pāriet no vienas dienas uz otru. Turklāt arī uzskaite ir daudz sarežģītāka, jo parādās gan svētkos un naktī nostrādātas stundas un «darba diena» var iekļaut gan parastās stundas, gan daļēji vai pilnībā minētās īpašas stundas.

DL grozījumi

2003. gada 1. janvārī stājās spēkā DL pirmie būtiskie grozījumi, bet arī tie situāciju nav uzlabojuši.

Tikai 2004. gada maijā grozījumi DL 75. panta 5. daļā pievērsa uzmanību apskatāmai problēmai un papildu esošajam normālā darba laika algoritmam iekļāva tekstā šādu formulējumu: 

Speciālistu vidū, protams, radās jautājums: kāpēc ir jāuzskata, ka summētā darba laika gadījumā, darbinieks strādā tieši «normālo darba laiku»? Ir taču zināms, ka tieši summētais darba laiks raksturojams ar dažādām piemaksām, t.sk. par virsstundām.

Saskaņā ar DL 140. pantu darba devējs nosaka summēto darba laiku, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot (..) normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu. Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi. Tātad ievērojot darba specifiku (nepieciešamību) var noteikt arī «citādi»! Darbinieks, vienojoties ar darba devēju, var slēgt darba līgumu, kur atrunāta nodarbinātība ar vairāku vai mazāku stundu skaitu.

Palīdzēja Atlīdzības likums

Tieši pēdējais apgalvojums bija pamatā veiktajiem grozījumiem DL 75. panta 4. daļā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Precizējums tapa sakarā ar 2011. gada augusta (!) grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) 3.¹ pantā (DL pamanīja tos daudz vēlāk). 

Grozījumu būtība: ja vidējo stundas izpeļņu reizina ar 8 (normālais dienas darba laiks stundās), dienas vidējā izpeļņa neatbilst darbinieku faktiskai nodarbinātībai, jo tie var strādāt darba dienā vairāk stundu, kas tieši ir raksturīgs summētam darba laikam. Līdz ar to kopš 2015. gada DL 75. pantā (pašreiz tā ir 4. daļa) noteikts:

Algoritms

Vienkāršiem vārdiem runājot, summētā darba laika darbiniekam dienas vidējās izpeļņas noteikšanas algoritms ir šāds:

1 Pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbiniekam bijusi attaisnotā prombūtne (74. panta pirmā un sestā daļa).

1. jānosaka vidējā stundas izpeļņa (darba samaksa/nostrādātās stundas);
2. jānosaka vidējais nostrādāto stundu skaits, dalot pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu ar normālā darba laika darba dienu skaitu pēc kalendāra (no tām dienām jāizslēdz attaisnotās prombūtnes¹ dienas); 
3. reizinot 1) x 2) = iegūstam nosacītu dienas vidējo izpeļņu (it kā normālam darba laikam);
4. tādējādi arī atvaļinājuma periodā ir iespējams apmaksāt normālā darba laika darba dienas.

Ja darba grafiks ir mainīgs

Un tagad par pēdējiem Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Beidzot ir pamanīts, ka summētā darba laika kontekstā darbinieks var būt nodarbināts arī mazāku stundu skaitu nekā vispārpieņemtais normālais darba laiks.

Runa ir par DL 40. pantu, kas ir ievērojami paplašināts ar darba līgumā iekļaujamās informācijas sniegšanu. Grozījumi ir loģiski un pamatoti. Pusēm jāparedz maksimāli iedomājamos variantus, kuri var iestāties darba attiecībās un ir nozīmīgi strīdu un konfliktu risināšanas gadījumos. 

Palika spēkā vienkāršā iepriekšējā prasība: darba līgumā jānorāda — nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. 

Un būtisks papildinājums:

Tātad ir atzītas tādas situācijas, kad darbinieks darba devējam ir nepieciešams, bet iepriekš nav iespējams noteikt, cik daudz darba būtu jāpaveic konkrētā darba dienā — viss atkarīgs no kaut kādiem apstākļiem. Likuma prasība — godīgi vienoties par komunikāciju, lai darbinieks varētu laikus ierasties darba vietā un darba devējs būtu drošs, ka darbs būtu paveikts.

Kas ir garantētais darba laiks? 

Slēdzot darba līgumu, kas paredz mainīgo darba grafiku, būtiska likuma prasība ir iekļaut tajā noteikumu par garantēto apmaksāto darba stundu skaitu mēnesī. Darba devējam tas nozīmē pienākumu šīs stundas apmaksāt arī gadījumā, kad viņš nav nodrošinājis darbinieku ar darbu. Atceramies arī DL 74. panta 2. daļu:

Tātad dīkstāve darba devēja vainas dēļ ir apmaksājama gan normālā, gan nepilna darba laika gadījumā. Lai mazinātu risku apmaksāt dīkstāvi, darba devējs ir ieinteresēts iekļaut līgumā pēc iespējas mazāku garantēto darba stundu skaitu. Savukārt faktiski nostrādātais darba laiks var ievērojami pārsniegt iepriekš paredzēto.

Sakarā ar to, ka darbinieks slēdz darba līgumu, uz viņu attiecas DL normas, t.sk. arī tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām.

Atvaļinājuma apmaksai darbiniekam jānosaka vidējā izpeļņa un apmaksājamo dienu skaits. Un šeit sastopamies ar situāciju, ka grāmatvedim ir pieejama tikai stundas vidējā izpeļņa un nostrādāto stundu kopskaits pēdējos sešos kalendāra mēnešos. Kuras dienas, kuras stundas būtu jāapmaksā atvaļinājuma laikā? Priekšlikums apmaksāt atvaļinājumā tikai garantēto darba laiku nav īsti piemērojams vismaz tāpēc, ka saskaņā ar DL līgumā šis laiks ir noteikts «mēneša ietvarā», kā arī tādēļ, ka darbinieks varēja būt nodarbināts krietni vairāk stundu nekā garantētais laiks.

Lūk, šeit arī noder summētam darba laikam vidējās izpeļņas paredzētais algoritms.

Atvaļinājuma apmaksa

Apskatīsim iespējamos atvaļinājuma apmaksas variantus.

I. Ja darbinieks nodarbināts normālo darba laiku ar darba nedēļu 40 stundas un darba dienas katrā nedēļā ir vienas un tās pašas (piemēram, no pirmdienas līdz piektdienai).

2 Vidējās izpeļņas noteikšanai (DL 75. pants) terminu «darba samaksa» jāsaprot kā algas, piemaksu un prēmiju (par darbu) kopsummu, nevis saskaņā ar DL 59. pantu.

Grāmatvedis nosaka vidējo darba dienas izpeļņu, dalot darba samaksu² ar nostrādāto darba dienu skaitu, un piemēro to atvaļinājuma laikā esošajām konkrēta darbinieka darba dienām.

Šis pats algoritms piemērojams visos citos gadījumos, kad darbinieka darba dienas ir vienas un tās pašas, arī tad, kad darba dienu ir sešas, četras vai trīs nedēļā.

II. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, darba dienas parasti ir ar atšķirīgu stundu skaitu un jāpiemēro cits algoritms. 

Grāmatvedis nosaka stundas vidējo izpeļņu, dalot darba samaksu ar nostrādāto stundu skaitu. Papildus ir jānosaka vidējais nostrādāto stundu skaits normālā darba laika darba dienā. Tas būs nosacīts lielums, jo darbinieks nav strādājis «šādā tempā». Šāda mākslīga pieeja ļaus aprēķināt nosacītu dienas vidējo izpeļņu, kuru var piemērot atvaļinājuma apmaksai (kā normālu darba laiku).

Uzskatu, ka šis pats algoritms piemērojams arī gadījumos, kad darbinieks nodarbināts nepilnu darba laiku ar mainīgu grafiku, un to varēsim redzēt, veicot aprēķinus.

NB! No visiem aprēķiniem ir jāizslēdz attaisnotās prombūtnes dienas/stundas (un to apmaksu), proti, kad bija darbnespēja (A un B lapa), atvaļinājumi un 74. pantā minētie attaisnotās prombūtnes gadījumi.

1. piemērs

Darba līgumā noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai (40 st. nedēļā/8 st. darba dienā). Darbiniekam piešķirts atvaļinājums uz četrām kalendāra nedēļām no 2023. gada 1. februāra. 2022. gada periodā no augusta līdz decembrim bija noteikta alga 550 eiro, bet 2023. gada janvārī — 650 eiro, kopā par pēdējiem sešiem mēnešiem — 3400 eiro. Prombūtnes gadījumu nav bijis. Dienas vidējā izpeļņa ir 3400 / 130 = 26,15. Tā kā februārī nav strādājamo darba dienu, visa darba samaksa par mēnesi ir 523 eiro (26,15 x 20). Neskatoties uz to, ka 2023. gadā minimālā mēneša darba alga ir palielināta, DL nav prasības palielināt atvaļinājuma summu līdz 620 eiro. Darba devējam pastāv risks maksāt minimālās sociālās iemaksas, ja darbinieka 2023. gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi nesasniegs 1860 eiro (un viņš nav nodarbināts pie cita darba devēja un negūst ieņēmumus pašnodarbinātā statusā).

2. piemērs

Darba līgumā noteikts nepilns darba laiks ar dienas algas likmi 50 eiro (vienmēr pirmdien, trešdien un piektdien). Darbiniekam piešķirts atvaļinājums uz četrām kalendāra nedēļām no 2023. gada 1. februāra. 2022. gada periodā no augusta līdz decembrim darba samaksa bija 3200 eiro, bet 2023. gada janvārī — 650 eiro, kopā par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem — 3850 eiro. Prombūtnes gadījumu nav bijis, naktīs un svētkos nav strādāts. Dienas vidējā izpeļņa ir 3850 / 77 = 50 eiro. Februārī nav strādājamo darba dienu, visa darba samaksa par mēnesi ir 600 eiro (50 x 12).

Atvaļinājuma ilgums nav samazināts (28 kalendāra dienas), bet tā laikā ir apmaksātas tikai pa trim dienām katrā nedēļā (I, II, V). Minimālo sociālo iemaksu var arī nebūt, ja darbinieks ir pensionārs, persona ar I vai II grupas invaliditāti vai līdz 24 gadu vecumam mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē. (sk. likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 20.⁴ pantu). 

3. piemērs

Darba līgumā noteikts summētais darba laiks: jāstrādā 24 stundas pēc kārtas ik pēc katrām trim dienām (sk. grafika fragmentu). Tas nozīmē ka darbiniekam tiek maksāta gan alga, gan piemaksas par darbu naktīs, svētkos, kā arī mēdz būt virsstundas. Summēto darba laiku parasti apmaksā pēc stundas algas likmes. Tātad šādam darbiniekam vispirms jāuzskaita nostrādātās stundas. Darbinieku jāiepazīstina ar darba grafiku, kuru darba devējs nav tiesīgs grozīt darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ (DL 140. pants).

Grafika fragments

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums uz četrām kalendāra nedēļām no 2023. gada 4. oktobra (līdz 31. oktobrim ieskaitot). Pēdējos sešos kalendāra mēnešos 2023. gada periodā no aprīļa līdz septembrim bija nostrādātas 989 stundas, kas sakrīt ar šā perioda normālā darba laika stundu skaitu, tātad virsstundu nebija, bet bijušas citas piemaksas. 

Darba samaksa par šo periodu — 4450 eiro (apmēram, 740 eiro vienā mēnesī).

Veiksim aprēķinu saskaņā ar DL 75. panta 4. daļas otro teikumu.

3 Darbinieks it kā nostrādājis normālo darba laiku, bet tik un tā vidēji nesanāca astoņas stundas dienā?! Samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka normālā darba laikā nav iekļauta pirmssvētku dienas stunda, kurā nav paredzēts strādāt.

Stundas vidējā izpeļņa ir 4,50 eiro (4450 / 989), bet vidējais nostrādāto stundu skaits³ saskaņā ar kalendāru — 7,98 st. (989 / 124). Dienas vidējā izpeļņa ir — 35,91 eiro (4,50 x 7,98). Tātad atvaļinājuma nauda par oktobri tiks aprēķināta 718,20 eiro apmērā. 

4. piemērs

Darba līgumā noteikts summētais darba laiks: jāstrādā 24 stundas pēc kārtas ik pēc katrām trim dienām (sk. grafika fragmentu). Visi noteikumi — no iepriekšējā piemēra. Vienīgā atšķirība — darbinieks bija nostrādājis vairāk stundu — 1100 un attiecīgi palielinājās arī darba samaksa — 4900 eiro. 

Stundas vidējā izpeļņa ir 4,45 eiro (4900 / 1100), bet vidējais nostrādāto stundu skaits saskaņā ar kalendāru — 8,87 st. (1100 / 124). Dienas vidējā izpeļņa ir — 39,47 eiro (4,45 x 8,87). Tātad atvaļinājuma nauda par oktobri tiks aprēķināta 789,40 eiro apmērā. Lielākas slodzes dēļ darbiniekam arī atvaļinājuma nauda ir lielāka (nevis strādā vairāk par normālo slodzi, bet saņem vienādu summu nepiepūloties).

5. piemērs

Visi noteikumi — no iepriekšējā piemēra. Vienīgā atšķirība — darbiniekam noteikts nepilns darba laiks ar mainīgu grafiku, jo viņš tikai dažreiz aizvieto promesošos darbiniekus (nav paredzams, kurš, kad saslims, vai neieradīsies darbā bez brīdinājuma vai citu iemeslu dēļ). Noteikts minimālais garantētais darba laiks 24 stundas mēnesī. Rezultātā nostrādāts 750 stundas un attiecīgi nopelnīta mazāka darba samaksa — 3075 eiro. 

Stundas vidējā izpeļņa ir 4,10 eiro (3075 / 750), bet vidējais nostrādāto stundu skaits saskaņā ar kalendāru — 6,05 st. (750 / 124). Protams, darbinieks nekad nestrādāja tikai sešas stundas dienā, bet šāds specifisks aprēķins vajadzīgs, lai arī atvaļinājuma laikā būtu iespējams apmaksāt tādas pašas normālā darba laika dienas.

Dienas vidējā izpeļņa ir — 24,81 eiro (4,10 x 6,05). Tātad atvaļinājuma nauda par oktobri tiks aprēķināta 496,20 eiro apmērā. Mazākas slodze dēļ darbiniekam arī atvaļinājuma nauda ir mazāka. Tomēr tā ir adekvāta, ja to salīdzina ar vidēji mēnesī aprēķināto darba samaksu ≈ 513 eiro (3075 / 6), nemaz nerunājot par to summu, kura būtu aprēķināta, ja ņemtu par pamatu minimālo garantēto darba laiku.

Tabula, uz kuras pamata veikti aprēķini 3. un turpmākajiem piemēriem

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada jūnija (498.) numurā.