Vai virsstundu uzskaite atkarīga no tā, kāds darba laiks noteikts darbiniekam, piemēram, ja strādā tikai darba dienās vai strādā saskaņā ar grafiku?

Atbilde

Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, piemēram, 40 stundas nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, vispirms jāņem vērā Darba likuma (DL) 131. panta "Normālais darba laiks" otrajā daļā noteiktais:

Tas nozīmē, lai neveidotos virsstundas, darbinieku drīkst nodarbināt vienā dienā par vienu stundu vairāk, bet citā dienā (tās pašas nedēļas ietvaros) par stundu mazāk, kopā — ne vairāk par 40 stundām! 

Piemērs no prakses. 

Darbinieks nedēļas laikā nostrādāja nevis piecas, bet sešas darba dienas, savukārt nākamajā nedēļā — tikai četras darba dienas. Kopējais darba dienu (stundu) skaits mēnesī nav pārsniegts. Pārbaudes laikā darba devējs tika sodīts par to, ka nav apmaksātas virsstundas. 

Kādā veidā minētajā piemērā veidojas virsstundas?

Atsaucoties uz iepriekš minēto DL 131. pantā, sestajā darba dienā nostrādātās stundas ir virsstundas, un tās bija gan jāapmaksā, gan par tām bija jārēķina piemaksa saskaņā ar DL 68. pantu:

Secinājums. Virsstundas, kas veidojas darbiniekam, kas regulāri nodarbināts nedēļas darba dienās (vai savādāk, tomēr piecas (sešas) dienas nedēļā), tiek uzskaitītas nedēļas ietvaros. Sakarā ar to, ka vienā nedēļā darbinieks strādāja sešas darba dienas, bet nākamajā — četras, kopā mēnesī darba dienu skaits nav palielināts, bet virsstundas tomēr ir izveidojušās.

Kas vēl jāņem vērā?

DL 136. panta otrās daļas prasība: "Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā." Savukārt vienoties var (panta devītā daļa) ne tikai par virsstundu darbu, bet arī par to, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas.

Tāpat vienojoties (10. daļa) apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības, bet darba attiecību pārtraukšanas gadījumā līdz apmaksātas atpūtas izlietošanas dienai darba devējam ir pienākums izmaksāt attiecīgo piemaksu par virsstundu darbu (11. daļa). 

Summētā darba laika uzskaite

Ar darbiniekiem, kas nodarbināti saskaņā ar tā saucamo slīdošo grafiku, parasti tiek slēgts līgums par summēto darba laika uzskaiti (DL 140. pants), un tiem virsstundas nosakāmas mazliet citādāk.

Galvenā summēto darba laiku raksturojošā pazīme ir tā, ka darbinieka darba "diena" bieži ir ar dažādu stundu skaitu, turklāt nereti darba diena sākas vienā dienā, bet beidzas — nākamajā. Arī katras nedēļas laikā var būt nostrādāts atšķirīgs stundu skaits. Normālais darba laiks šādiem nodarbinātajiem ir tāds pats (40 stundas nedēļā) kā biroja darbiniekiem, bet tas tiek uzskaitīts summāri "pārskata periodā", nevis nedēļā.

Saskaņā ar DL 140. panta trešo daļu pārskata periods ir viens mēnesis, tomēr darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem. Savukārt, ja ir noslēgts darba koplīgums, šis periods var būt garāks, bet ne ilgāks par 12 mēnešiem.

Ja pārskata periods ir viens mēnesis, tad darbs, kuru darbinieks veic virs mēnesim noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu ar DL 68. pantā minēto apmaksas kārtību. Summētā darba laika uzskaite pieļauj, ka darbinieks var strādāt vairāk vai mazāk par 40 stundām (atbilstoši grafikam). Tomēr jāievēro 140. panta ceturtās daļas ierobežojums: aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

Ja pārskata periods ir divi vai trīs mēneši, pieļaujams, ka viena mēneša virsstundas "dzēšas" ar otra mēneša mazāku darba stundu skaitu, pretējā gadījumā rodas virsstundas, kuras būtu jāapmaksā.

Diemžēl minētajā situācija slēpjas pretruna. Jebkuram darbiniekam gada laikā var gadīties saslimt vai izmantot atvaļinājumu, proti, tam ir nepieciešams noteikt vidējo dienas (stundas) izpeļņu. Savukārt vidējo izpeļņu visos gadījumos nosaka no iepriekšējo mēnešu darba algas, piemaksām (t.sk. par virsstundām) un prēmijām. Bet, ja nav pienācis laiks apmaksāt virsstundas (nav beidzies pārskata periods), grāmatvedis nevar iekļaut aprēķinā virsstundu piemaksu.

Sakarā ar to, ka Darba likumā nav precizēts, kā veikt aprēķinu šādā situācijā, darba devējam jāizstrādā sava grāmatvedības politika. Piemēram, aprēķināt virsstundu apmaksu, neskatoties uz to, ka periods nav beidzies. Bet vienlaikus jānosaka, kā turpināsies virsstundu uzskaite pēc slimības vai atvaļinājuma.

Minētā problēma kļūst īpaši sarežģīta, ja virsstundas jāuzskaita 12 mēnešu periodā, kaut gan tādu kārtību drīkst noteikt tikai darba koplīguma gadījumā.

Summētā darba laika uzskaites gadījumā virsstundu darba apmaksas noteikumi ir analoģiski iepriekš aprakstītajam. Tāpat šo apmaksu drīkst aizvietot ar apmaksātu atpūtu (DL 136. panta 10. daļa):

Ja darba attiecības tiek izbeigtas līdz apmaksātas atpūtas izlietošanas dienai, darba devējam ir pienākums izmaksāt attiecīgo piemaksu par virsstundu darbu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.