0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIZemes pārvaldības likuma projekts paredz būtiskas izmaiņas zemes izmantošanas principos

Zemes pārvaldības likuma projekts paredz būtiskas izmaiņas zemes izmantošanas principos

Ceturtdien, 13. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē atkārtoti skatīs likumprojektu „Zemes pārvaldības likums”. Jaunā likuma mērķis ir izveidot tiesiskās vadlīnijas zemes saprātīgai, ilgtspējīgai izmantošanai. Tas paredz zemes izmantošanā lielāku vērību pievērst tās aizsardzībai, kā arī veiksmīgāk sabalansēt privātās un sabiedrības intereses. Likumprojektā tiek noteiktas zemes izmantotāju tiesības un pienākumi, pasākumi zemes degradācijas risku novēršanā un zemes aizsardzībā. Jaunais likums ļaus pašvaldībām efektīvāk izmantot dažādus instrumentus, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību un interešu apmierināšanu, vienlaikus ievērojot arī zemes īpašnieku intereses. Likumprojektā, papildus vispārīgi formulētiem principiem („zemi izmanto, veicinot efektīvu dabas resursu pārvaldību”; „zemi izmanto, neradot tai kaitējumu”), noteikti arī vairāki pavisam konkrēti principi…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ceturtdien, 13. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē atkārtoti skatīs likumprojektu „Zemes pārvaldības likums”. Jaunā likuma mērķis ir izveidot tiesiskās vadlīnijas zemes saprātīgai, ilgtspējīgai izmantošanai. Tas paredz zemes izmantošanā lielāku vērību pievērst tās aizsardzībai, kā arī veiksmīgāk sabalansēt privātās un sabiedrības intereses. Likumprojektā tiek noteiktas zemes izmantotāju tiesības un pienākumi, pasākumi zemes degradācijas risku novēršanā un zemes aizsardzībā. Jaunais likums ļaus pašvaldībām efektīvāk izmantot dažādus instrumentus, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību un interešu apmierināšanu, vienlaikus ievērojot arī zemes īpašnieku intereses. Likumprojektā, papildus vispārīgi formulētiem principiem („zemi izmanto, veicinot efektīvu dabas resursu pārvaldību”; „zemi izmanto, neradot tai kaitējumu”), noteikti arī vairāki pavisam konkrēti principi zemes izmantošanā un aizsardzībā. Piemēram, likumprojekts paredz ierobežot vērtīgo lauksaimniecības un mežu zemju sadrumstalošanu un zemes lietošanas kategorijas maiņu. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņai prioritāri būs jāparedz teritorijas ar zemāko zemes kvalitātes novērtējumu un teritorijas, kas novietojuma un konfigurācijas dēļ nav piemērotas izmantošanai lauksaimniecībā. Citi likumprojekta punkti atsaucas uz pilsētplānošanu un jauno projektu attīstību. Likumprojektā minēts, ka jaunajiem apbūves projektiem prioritāri būs jāparedz pārplānojamās un degradētās teritorijas, nevis jāpiešķir iepriekš neapbūvēta zeme. Tāpat likumprojekts paredz, ka apbūves teritorijas jāplāno un jāapbūvē vienlaicīgi ar tām nepieciešamo infrastruktūru (ceļu tīklu, sociālo infrastruktūru, utt). Turklāt personām, kas veido jaunas apbūves teritorijas, pašvaldības varēs noteikt par pienākumu līdzdarboties arī publiskās infrastruktūras attīstībā, lai novērstu līdzšinējās situācijas, kad tiek pieļauta haotiska un neregulēta apbūve, kas ilgtermiņā nespēj nodrošināt pienācīgu dzīves kvalitāti. Likumprojekts arī nosaka, ka personām, kas ir atbildīgas par augsnes degradāciju, būs jāsedz izdevumi augsnes rekultivācijai. Pie augsnes degradācijas procesiem tiek pieskaitīta arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizaugšana – tās nepieļaušana ir viens no zemes izmantotājiem likumprojektā noteiktajiem pienākumiem. Tāpat jaunais likums regulēs jūras piekrastes joslas un publisko ūdeņu teritoriju pārvaldību. Par šo teritoriju turētāju tiks noteiktas pašvaldības, kas realizēs piekrastes joslu un publisko ūdeņu teritoriju apsaimniekošanu, tai skaitā izsniegs būvniecības un citas atļaujas, ja šāda izmantošana ir atļauta atbilstoši teritorijas plānojumam, kamēr Valsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saglabās uzraudzības tiesības. Lai mazinātu administratīvos šķēršļus un padarītu efektīvāku piekrastes apsaimniekošanu, kā piekrastes joslas robeža likumprojektā izvēlēta projektēta līnija 500 metru attālumā no krasta līnijas. . Savukārt kā otrs piekrastes joslu ierobežojošs elements izvēlēta krasta virzienā noteiktās pirmās zemes vienības robeža, jo ne sauszemes veģetācijas sākums, ne vieta, kuru sniedz jūras augstākās bangas, nedod pašvaldībai tiesības apsaimniekot šo teritoriju, kas, ņemot vērā arī krasta erozijas procesus, bieži ir privātīpašums. Turklāt, nosakot, ka piekrastes joslas robeža sakrīt ar krasta virzienā noteiktās pirmās zemes vienības robežu, tiek nodrošināts arī tas, ka, turpinoties erozijas procesiem un privātīpašumā esošās zemes noskalošanai, īpašuma tiesības paliek skaidras. Zemes pārvaldības likuma projekts nosaka arī vadlīnijas publisko un privāto interešu sabalansēšanai zemes izmantošanā. Pašvaldībai deleģētas tiesības noteikt nekustamā īpašuma apgrūtinājumus sabiedrības vajadzību un interešu apmierināšanai, tai skaitā piekļuves nodrošināšanai publiskām teritorijām vai objektiem. Personām tiek paredzētas tiesības šķērsot citu īpašumā esošu teritoriju, izmantojot tur dabā esošos ceļus (taču neizmantojot motorizētus transporta līdzekļus). Zemes īpašnieks varēs uzstādīt aizliedzošu pārvietošanās zīmi tikai tādā gadījumā, ja pašvaldība šim īpašumam nebūs paredzējusi apgrūtinājumus sabiedrības labā. Likums nosaka arī, ka personas, kuras atrodas citai personai piederošā nekustamajā īpašumā, ar savu rīcību nedrīkst radīt zaudējumus un aizskart nekustamā īpašuma īpašnieka privātumu. Zemes pārvaldības likums nosaka arī valsts un pašvaldību atbildības sfēras zemes pārvaldībā. Valsts kompetencē būs zemes politikas izstrāde un tās īstenošanas koordinēšana, valsts interešu teritoriju noteikšana, informācijas par zemi pieejamības nodrošināšana, zemes un augsnes aizsardzības pasākumu realizācijas nodrošināšana, kā arī valsts īpašumā esošo zemju pārvaldība. Savukārt vietējās pašvaldības būs atbildīgas par brīvo un bezīpašnieka zemju pārvaldību. Pašvaldību kompetencē, veicot teritoriālo plānošanu, būs arī zemes izmantošanas un apbūves noteikumu izstrāde. Zemes pārvaldības likuma projekts Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts jau vairāk nekā pirms gada - 2011. gada 4. augustā, taču tā aktīvāka izskatīšana ir sākusies pēdējos mēnešos. Iepazīties ar likumprojektu "Zemes pārvaldības likums" (27.07.2011 redakcijā).

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058