0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIZemnieku saimniecības pāreja no IIN uz UIN

Zemnieku saimniecības pāreja no IIN uz UIN

Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte

Vai ar nodokļiem tiek aplikta izņemtā iepriekšējo gadu peļņa, kas gūta, zemnieku saimniecībai (ZS) esot IIN, bet izņemta, kad ZS ir UIN maksātāja? 2020. gadā notika ZS pāreja no IIN uz UIN statusu. Atbilde Zemnieku saimniecības (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgie uzņēmumi, kas drīkst izvēlēties starp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Praksē šī statusa maiņa no viena ienākuma nodokļa uz citu rada ne…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

ZS pāreja no IIN uz UIN
Foto: © Karolina Grabowska – Pexels.com

Vai ar nodokļiem tiek aplikta izņemtā iepriekšējo gadu peļņa, kas gūta, zemnieku saimniecībai (ZS) esot IIN, bet izņemta, kad ZS ir UIN maksātāja? 2020. gadā notika ZS pāreja no IIN uz UIN statusu.

Atbilde

Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte
Linda Puriņa,
SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte
Foto: Aivars Siliņš

Zemnieku saimniecības (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgie uzņēmumi, kas drīkst izvēlēties starp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Praksē šī statusa maiņa no viena ienākuma nodokļa uz citu rada ne vienu vien neskaidrību.

Ja līdz 2020. gadam zemnieku saimniecība grāmatvedību kārtoja vienkāršā ieraksta sistēmā, tad līdz ar pāreju uz UIN maksātāja statusu saimniecība maina arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo. Tas nozīmē, ka 2020. gada 1. janvārī saimniecība sagatavo bilanci, norādot aktīvu vērtību, kreditorus, bet starpību starp aktīvu kopsummu un saistībām — kā saimnieciskās darbības kapitālu. Šādā sākuma bilancē pašu kapitāla postenī izdalīt kādas summas kā iepriekšējo pārskata periodu peļņu nav iespējams.

Turpmāk attiecībā uz personiskajām vajadzībām izņemtajiem vai saimniecībā ieguldītajiem līdzekļiem jāievēro Ministru kabineta noteikumos Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” noteiktais. Personiskos ieguldījumus un personiskajām vajadzībām izņemtos līdzekļus pārskata gada laikā uzskaita grāmatvedības reģistros šim nolūkam atvērtā atsevišķā grāmatvedības kontā vai divos atsevišķos grāmatvedības kontos. Pārskata gada beigās minētos kontus slēdz, pārgrāmatojot tajos uzskaitītās summas uz šādiem kontiem:

  • personisko ieguldījumu summu pārgrāmato uz grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;
  • personiskajām vajadzībām izņemto līdzekļu summu noraksta no tā konta atlikuma, kurā uzskaitīta iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa, bet, ja ar šo summu nepietiek, atlikumu noraksta no tā konta, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls.

2020. gadā, izņemot līdzekļus personiskajām vajadzībām, tie norakstāmi no saimnieciskās darbības kapitāla, jo iepriekšējo periodu peļņu no saimnieciskās darbības kapitāla izdalīt ir praktiski neiespējami. Līdz ar to privātajam patēriņam izņemto šajā gadījumā nevar uzskatīt par peļņas sadali.

Ja 2020. gads tika noslēgts ar peļņu, tad 2021. gadā privātajam patēriņam izņemtie līdzekļi gan būs jāuzskata par iepriekšējā gada (2020.) peļņas sadali.

Izņemot UIN maksātāja statusā gūto peļņu personiskajam patēriņam, šāda izmaksa uzskatāma par dividendēm pielīdzināmu izmaksu.

Lai gūtu pārliecību par to, ka nodokļi zemnieku saimniecības īpašnieka personiskajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem piemēroti pareizi, īpašnieks noteikti var vērsties ar uzziņas pieprasījumu Valsts ieņēmumu dienestā. Diemžēl zemnieku saimniecības slikti regulētais tiesiskais statuss rada daudz neskaidrību.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada maija (473.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: