0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIZemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN

Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN

Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte

Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi. Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā? UIN maksātāja statuss iet…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN
Foto: © Atlas - stock.adobe.com
Linda Puriņa,
SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte

Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi.

Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā?

UIN maksātāja statuss iet roku rokā ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Par UIN maksātāju obligāti jākļūst tām ZS, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 EUR.

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums, kādas summas ir ieskaitāmas ieņēmumos, lai noteiktu, ir vai nav pārsniegta 300 000 robeža, t.i., vai apgrozījumā no saimnieciskajiem darījumiem ieskaitāmas arī summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai.

Loģiski būtu 300 000 EUR sliekšņa noteikšanai ņemt vērā tikai ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas — būtībā tās summas, kas tiek norādītas neto apgrozījumā. Lai izvairītos no interpretācijām, šis ir viens no jautājumiem, kas būtu skaidri jānosaka jaunajā Grāmatvedības likumā; tāpat būtu nepieciešams paskaidrot, vai apgrozījumā ieskaitāmi ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas, kā arī — vai ir kādi izņēmumi gadījumos, ja ir bijis tikai viens darījums par lielāku summu un tā atkārtošanās nav sagaidāma (līdzīgi kā PVN likumā). Tāpat nepieciešams skaidrojums, kādos termiņos un kādā kārtībā ZS jāpieņem lēmums par statusa maiņu attiecībā uz gada pārskata iesniegšanu; un kādā termiņā par pieņemto lēmumu jāinformē nodokļu administrācija.

Kas labāks — IIN vai UIN?

Vispirms pavisam īsi par to, kādas ir būtiskākās atšķirības, esot IIN vai UIN maksātāja statusā. Protams, ja nepieciešama pāreja no IIN uz UIN maksātāja statusu, jo sasniegts 300 000 EUR apgrozījums, tad izvēles iespēju nav. Ja apgrozījums ir mazāks, tad pirms izvēles izdarīšanas rūpīgi jāizvērtē visi plusi un mīnusi. Tāpat gadījumos, kad notiek pāreja no UIN uz IIN maksātāja statusu, — atkal jārēķina un jāvērtē.

SVARĪGI! Atgādinu, ka individuā­lajam komersantam nav iespējams kļūt par UIN maksātāju. IK — neatkarīgi no apgrozījuma — vienmēr maksā IIN (ja vien neizvēlas būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju).

Līdz ar jauno UIN likumu daļa ZS īpašnieku, kuru saimniecību apgrozījums nesasniedz 300 000 EUR, sāka apdomāt iespēju pāriet no UIN uz IIN maksātāja statusu. Parasti pārdomu iemesls bija tas, ka, izņemot līdzekļus personīgajam patēriņam no peļņas, kas gūta, sākot ar 2018. gadu, tiek piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis. 

ZS — IIN maksātājs ZS — UIN maksātājs
Apliekamais objekts

Saimnieciskās darbības ienākums (kopš 2018. gada tiek noteikts piemērojamo izdevumu maksimālais apmērs), kas tiek aprēķināts un veido vienu no fiziskās personas gada ienākumu deklarācijas daļām. Gada apliekamā ienākuma apmēru ietekmē IIN atvieglojumi (par apgādībā esošu personu u.c.), attaisnotie izdevumi par ārstniecību un izglītību, ziedojumi.

Sadalītā peļņa, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi u.c.

Personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi/sadalītā peļņa

Apliekamo ienākumu šīs summas nesamazina. IIN izņemtajām summām netiek piemērots.

Nodokļa piemērošana atkarīga no perioda, kurā gūto peļņu sadala:

  • līdz 31.12.2011. — nepiemēro ne IIN, ne UIN
  • līdz 31.12.2017. — IIN 20%
  • no 01.01.2018. — UIN 
Atvieglojumi/atbrīvojumi ienākuma aprēķinā

Ienākums no lauksaimniecības līdz 3000 EUR apmērā netiek aplikts ar IIN.

Valsts un ES atbalsts netiek aplikts ar IIN.

Lauksaimniekiem paredzētais atvieglojums ļauj samazināt nodokļa bāzi par 50% no saņemtā atbalsta apmēra;

UIN atvieglojums par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām.

Nodokļa likme ienākumam

Atkarīga no fiziskās personas kopējo ienākumu apmēra (no 20% līdz 31,4%).

Likme ir 20%; likmi piemēro nodokļa bāzei, kuru aprēķina, apliekamo objektu izdalot ar 0,8.

Citi nosacījumi

Jāveic nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības ienākuma. 

Paredzēts minimālais nodoklis 50 EUR apmērā (ja nav veiktas VSAOI).

Paredzēts minimālais nodoklis 50 EUR apmērā (ja nav veiktas VSAOI).

Pārreģistrācijas kārtība nav sarežģīta, bet gribu pievērst uzmanību dažām detaļām, kas noteikti pie pārejas jāņem vērā.

Ja lēmums par pāreju no UIN uz IIN ir pieņemts, tad Valsts ieņēmumu dienests par to būtu jāinformē, vēlākais, tā gada pašā sākumā, kurā no saimnieciskās darbības ienākuma sāks maksāt IIN. 

Grāmatvedības uzskaites sistēma

Pāreja no UIN uz IIN var nozīmēt to, ka:

  • mainās nodokļa režīms, bet tiek saglabāta divkāršā ieraksta grāmatvedība; 
  • mainās nodokļa režīms un notiek pāreja no divkāršā ieraksta uz vienkāršo grāmatvedību.

Ja divkāršā ieraksta sistēma tiek saglabāta, tad grāmatvedības uzskaitē nekādas būtiskas izmaiņas nav nepieciešamas. Tā kā gada pārskatā peļņas vai zaudējumu aprēķinā neto apgrozījumā atsevišķi jānorāda ieņēmumi no lauksaimniecības, tad, arī esot IIN maksātāja statusā, tāpat ir jānodrošina informācija par lauksaimniecības ieņēmumu apmēru. Arī attiecībā uz izdevumu uzskaiti grāmatvedībā būtiskām izmaiņām nebūtu jābūt — piemēram, IIN maksātājam arī jāuzskaita ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas.

Ja līdz ar ienākuma nodokļa maksātāja statusa maiņu mainās arī grāmatvedības uzskaites sistēma no divkāršās uz vienkāršo, tad īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā norādīt saņemtos debitoru parādus un samaksātos kreditoru parādus, kas bija izveidojušies, kamēr uzņēmums bija UIN maksātāja statusā. Manuprāt, saņemtie debitoru parādi norādāmi kā ieņēmumi, kas neattiecas uz IIN aprēķināšanu un attiecīgi samaksātie kreditoru parādi kā izdevumi, kas neattiecas uz IIN aprēķināšanu. Gan ieņēmumi, gan izdevumi jau bija iekļauti PZA aprēķinā un attiecīgi ietekmēja peļņu, kas radusies līdz datumam, kad notika nodokļu maksātāja statusa maiņa.

Pamatlīdzekļu uzskaite

Ja uzņēmums turpina uzskaiti divkāršā ieraksta sistēmā, tad noteikti iesaku turpināt rēķināt pamatlīdzekļiem nolietojumu finanšu grāmatvedībā, t.i., pēc uzņēmuma vadītāja izvēlētās metodes atkarībā no pamatlīdzekļu kalpošanas ilguma. Lai gan arī divkāršās grāmatvedības kārtotājiem ir atļauts rēķināt nolietojumu tikai atbilstoši likumā «Par IIN» noteiktajām normām un IK finanšu pārskatā norādīt nodokļu vajadzībām aprēķināto nolietojumu.

Atgādinu, ka UIN maksātājiem nolietojumu nodokļu vajadzībām atbilstoši likuma «Par UIN» 13. pantam pēdējo reizi rēķinājām 2017. gadā, un tagad tiek rēķināts tikai nolietojums finanšu grāmatvedībā. Tā kā ar IIN tiek aplikts saimnieciskās darbības ienākums un tāpēc ir būtiski vairākiem izdevumu posteņiem noteikt dažādus ierobežojumus, likuma «Par IIN» 11.5 pantā ir noteiktas pamatlīdzekļu grupas un katrai grupai piemērojamais kalpošanas laiks (lineārajai nolietojuma aprēķināšanas metodei) vai nolietojums procentos (degresīvajai nolietojuma aprēķināšanas metodei).

Piemēram, pārejot uz IIN maksātāja statusu, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, nodokļu maksātājam var būt šādas nosacītas pamatlīdzekļu grupas:

  1. iegādāti līdz 31.12.2017. — tiem ir rēķināts nolietojums pēc likuma «Par UIN» 13. panta; atkarībā no kategorijas — vai nu katram pamatlīdzeklim atsevišķi, vai par kategoriju kopumā;
  2. iegādāti pēc 01.01.2018. — tiem ir rēķināts nolietojums tikai finanšu grāmatvedībā.

Lai IIN deklarācijā saimnieciskās darbības izdevumos iekļautu pamatlīdzekļu nolietojumu, tam jābūt aprēķinātam saskaņā ar likuma «Par IIN» prasībām.

Tā kā likumā «Par IIN» pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas nosacījumi tika iekļauti, tikai sākot ar 01.01.2018., un līdz tam tika piemērotas likuma «Par UIN» normas, tad likumā «Par IIN» Pārejas noteikumu 128. punktā ir noteikts, ka pamatlīdzekļiem, kuri ir iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanai var izvēlēties vienu no variantiem un to turpmāk nebūs tiesību mainīt:

  1. piemērot likuma «Par UIN» 13. pantā noteikto kārtību;
  2. piemērojot likumā «Par UIN» 13. pantā noteikto kārtību, vienlaikus nepiemērojot nolietojuma likmei noteikto divkāršo apmēru un koeficientu 1,5, kas tika piemērots nolietojuma aprēķināšanas likmei vieglajam autotransportam.

Tātad pirmais lēmums, kas jāpieņem, — kādu nolietojuma likmi izmantot nodokļu nolietojuma aprēķinam tiem pamatlīdzekļiem, kas pirkti līdz 31.12.2017. Piemēram, 4. kategorijas pamatlīdzekļiem — 40 procentus vai 20 procentus no atlikušās vērtības. Vieglajām automašīnām (tās nodokļu vajadzībām tika amortizētas katra atsevišķi) — turpināt 30 procentu likmi vai no 01.01.2018. piemērot 20 procentu likmi. Lai arī nodokļu nolietojuma kartes kopš 2018. gada vairs netika izmantotas, tagad tās atkal ir jāturpina — turklāt aprēķinot nolietojumu gan par 2018., gan 2019. gadu.

Pamatlīdzekļiem, kas iegādāti pēc 01.01.2018., arī jāaprēķina nolietojums pēc likuma «Par IIN» noteiktajām likmēm.

Iegūstot IIN maksātāja statusu, jāņem vērā, ka mainās arī vērtības kritērijs, no kura atzīst pamatlīdzekli, — tas ir 1000 EUR. Tie pamatlīdzekļi, kas iegādāti pirms pārejas uz IIN statusu un kuru iegādes vai izveidošanas vērtība nesasniedza 1000 EUR, tik un tā jāturpina uzskaitīt pamatlīdzekļu sastāvā un tiem rēķināms nolietojums. 1000 EUR kritērijs piemērojams attiecībā uz tiem pamatlīdzekļiem, kas tiks iegādāti, esot IIN maksātāja statusā.

UIN piemērošana peļņai

Izbeidzot maksāt UIN, jāpievērš uzmanība vēl vienai niansei. Par to peļņu, kas tika gūta, esot UIN maksātāja statusā (laika posmā kopš 01.01.2018.), ir jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Līdz ar pēdējiem grozījumiem UIN likumā tā 17. pants tika papildināts ar jaunu divdesmito daļu, kas nosaka — neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājs beidz maksāt nodokli likvidācijas procesa ietvaros (izņemot reorganizāciju) vai neveicot likvidāciju, šā likuma prasības attiecībā uz aktīviem, kuri nav aplikti ar nodokli, tiek piemērotas tā, it kā nodokļa maksātājs beigtu pastāvēt, veicot likvidāciju. Likumprojekta anotācija skaidro sekojošo — atsevišķos gadījumos nodokļa maksātājiem ir tiesības izbeigt UIN maksātāja statusu, neveicot likvidāciju — izvēloties mainīt nodokļa maksātāja statusu (piemēram, kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju vai zemnieku saimniecība izvēlas kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju), reorganizācijas procesā pievienojoties citam uzņēmumam, vai ārvalstu pastāvīgajai pārstāvniecībai beidzot darbību Latvijā. Atbilstoši likuma 17. panta divdesmitajai daļai nodokļa maksātājam, izbeidzot UIN maksātāja statusu, jāveic UIN aprēķins un jānokārto visas saistības, kas radušās UIN maksātāja statusa laika posmā no UIN maksātāja statusa iegūšanai, līdz tas izbeidzis UIN maksātāja statusu. Ņemot vērā, ka UIN modelis atšķiras no iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas modeļa saimnieciskās darbības ienākumiem, arī mainot nodokļu maksātāja statusu, nodokļu maksātājam par tā gūto peļņu ir jāveic UIN aprēķins.

1 Rakstā turpmāk ar zemnieku saimniecību (ZS) tiek saprastas arī zemnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada marta (459.) numurā

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: