Šā gada jūnijā tika pieņemts likums “Grozījumi Komerclikumā”. Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā 2017.gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos. Grozījumi skāruši arī dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atcelšanas kārtību.

Būtiskuma kritērijs. Atbilstoši līdzšinējam Komerclikuma regulējumam tiesa, lai atceltu dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu varēja vērtēt, vai pieļautie procesuālie pārkāpumu dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanā un norisē ir būtiski. Vienlaikus tiesu praksē ir konstatēti gadījumi, kad, vērtējot pārkāpuma būtiskumu, primāri izmanto mērauklu, vai pārkāpums ietekmēja balsojuma rezultātu, proti, vai balsojums sapulcē būtu citādāks, ja šāds pārkāpums netiktu pieļauts. Tomēr šāda “būtiskuma kritērija” šaura interpretācija var novest pie situācijām, kad klaji tiek ignorētas mazākuma dalībnieku (akcionāru) intereses. Tiesu praksē ir gadījumi, kad SIA mazākuma dalībnieks vispār netiek aicināts uz dalībnieku sapulci, bet tiesa šo pārkāpumu atzīst par nebūtisku, jo mazākuma dalībnieka piedalīšanās nekādā veidā neietekmētu pieņemto lēmumu. Tādējādi veidojas tiesiskais nihilisms, jo kapitālsabiedrība (tās valde) var atļauties vispār neuzaicināt mazākuma dalībnieku (akcionāru) uz sapulci, neļaut viņam piekļūt nekāda veida informācijai vai neļaut sapulcē balsot, jo jebkurā gadījumā tas nemainītu balsojuma rezultātus.

Grozījumi Komerclikuma 217. pantā un 287. pantā stiprina mazākuma dalībnieku (akcionāru) fundamentālo tiesību (tiesības piedalīties akcionāru sapulcē, tiesības izteikties un balsot) aizsardzību. Grozījumi skaidri nosaka, ka šādu dalībnieka (akcionāra) fundamentālo tiesību pārkāpums automātiski ir uzskatāms par būtisku pārkāpumu un ir pamats sapulces lēmuma atcelšanai. Šādi grozījumi disciplinēs kapitālsabiedrības valdi un nodrošinās pilnvērtīgu mazākuma dalībnieku (akcionāru) tiesību aizsardzību. Ja tiks konstatēti šādi pārkāpumi, tad tas būs automātisks pamats sapulces pieņemto lēmumu atcelšanai, bet kapitālsabiedrības valde būs spiesta organizēt atkārtotu sapulci, lai vēlreiz lemtu par tiem pašiem darba kārtības jautājumiem.

Jaunais regulējums paredz arī vienādot SIA dalībnieku sapulces un AS akcionāru sapulces lēmumu atcelšanas tiesības un kārtību, t. sk. apstrīdēšanas termiņu. Vienlaikus praksē nav konstatēti gadījumi, kad revidents prasa sapulces lēmumu atcelšanu, kā arī šādas tiesības neatbilst revidenta darbības būtībai. Turpmāk Komerclikums nepiešķirs tiesības revidentam pašam vērsties tiesā, bet revidents par iespējamiem pārkāpumiem vai pretlikumīgiem sapulces lēmumiem varēs informēt kapitālsabiedrības amatpersonas, kurām ir tiesības apstrīdēt lēmumu tiesiskumu (grozījums Komerclikuma 287. panta pirmās daļas 1. punktā). Papildus arī tika veikti tehniska rakstura grozījumi, jo no Civilprocesa likuma viedokļa valde un padome ir kapitālsabiedrības iekšējās institūcijas, bet tām nav tiesību subjekta statusa, tāpēc valde un padome nevar būt prasītājs tiesā. Turklāt nav nepieciešamības atsevišķi izdalīt valdi un padomi, jo tiesības celt prasību tiesā var īstenot atsevišķi valdes vai padomes locekļi.

Tiesas nolēmuma iesniegšana Uzņēmumu reģistram. Tika izslēgta Komerclikuma 289. panta pirmā daļa un 310.² pants, kas paredz tiesai pienākumu nosūtīt tiesas nolēmumu par dalībnieku (akcionāru) sapulces atcelšanu Uzņēmumu reģistram. Tiesas nolēmumu izpildes vispārīgā kārtība ir paredzēta Civilprocesa likumā. Uzņēmumu reģistram nav arī nepieciešams saņemt visus tiesas nolēmumus, jo ne visi atceltie dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumi ir saistīti ar ierakstu izdarīšanu komercreģistrā. Savukārt, ja tiesas nolēmums paredz Uzņēmumu reģistra rīcību (dokumentu pievienošanu reģistrācijas lietai vai konkrētu ierakstu izdarīšanu komercreģistrā), tad šādus gadījumus jau reglamentē Komerclikuma 10. panta pirmā daļa.