Būvniecības nozarē briest ģenerālvienošanās par minimālo algu
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība otrdien, 27. martā, ar būvniecības nozares darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vienojusies par konceptuālu atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Līdz ar to tagad strauja rīcība sagaidāma no valsts puses, lemjot par jaunu virsstundu apmaksas kārtību un nodokļu atvieglojumiem tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri pievienosies koplīguma noslēgšanai. Tālākie soļi darba devēju un arodbiedrību sarunās paredz salāgot viedokļus par atsevišķiem punktiem ģenerālvienošanās saturā, tostarp summētā darba laika uzskaites perioda apmēra noteikšanu, kā arī papildu bonusiem darbiniekiem, kuriem ir profesionāla kvalifikācija. Paralēli turpināsies gada sākumā uzsāktās sarunas ar būvniecības uzņēmumiem par ģenerālvienošanās parakstīšanu,…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība otrdien, 27. martā, ar būvniecības nozares darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vienojusies par konceptuālu atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Līdz ar to tagad strauja rīcība sagaidāma no valsts puses, lemjot par jaunu virsstundu apmaksas kārtību un nodokļu atvieglojumiem tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri pievienosies koplīguma noslēgšanai.
Tālākie soļi darba devēju un arodbiedrību sarunās paredz salāgot viedokļus par atsevišķiem punktiem ģenerālvienošanās saturā, tostarp summētā darba laika uzskaites perioda apmēra noteikšanu, kā arī papildu bonusiem darbiniekiem, kuriem ir profesionāla kvalifikācija. Paralēli turpināsies gada sākumā uzsāktās sarunas ar būvniecības uzņēmumiem par ģenerālvienošanās parakstīšanu, kā arī darbs ar likumdevēju par virsstundu apmaksas kārtību un uzņēmējus motivējošiem instrumentiem. Liela daļa Partnerības aptaujāto uzņēmumu izrāda gatavību ģenerāvienošanos parakstīt, vienlaikus sagaidot valsts pretimnākšanu, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu veidā.
Latvijas Celtnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts: "Vienošanās par augstāku minimālo darba algu liecina par attieksmes maiņu būvniecības nozarē. Tādējādi būtiski samazinot algu dempinga “šķēri”, nozare skaidri novelk sarkano līniju, zem kuras apņemas nenoslīdēt! Šis solis parāda, ka būvniecībā nodarbinātie ir vērtība, kurus atbilstoši ir jāatalgo. Piemaksa par iegūtu profesionālo kvalifikāciju dos stimulu šobrīd nozarē strādājošajiem ārpus formālās izglītības ceļā apliecināt savu kvalifikāciju un dos pozitīvu signālu jauniešiem iesaistīties nozarē. LCA ieskatā šī ir drosmīga nozares rīcība, ko tā veic savstarpēji sadarbojoties darba devējiem un arodbiedrībai, tādējādi parādot savu gatavību patstāvīgai izaugsmei."
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Šobrīd būvniecības nozarē darba devēji un arodbiedrības parāda iniciatīvu, kādā veidā nozare pati var vienoties par labākiem nosacījumiem darba devējiem un darba ņēmējiem. Ģenerālvienošanās noslēgšana nozīmēs darba samaksas un sociālo garantiju paaugstināšanu darbiniekiem, kā arī uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu uz ēnu ekonomikas samazināšanās rēķina. Ar ģenerālvienošanos mēs varam risināt ne tikai nozares jautājumus, bet arī valsts, pašvaldību un sociālā budžeta pieaugumu. Būvniecības nozare Latvijā iet tajā pašā virzienā, kurā ir strādājušas arodbiedrības un darba devēji Skandināvijā un Rietumeiropā.”
Sarunās par ģenerālvienošanās saturu un tālāko virzību piedalās darba devēju organizāciju Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Būvnieku asociācijas, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācijas, kā arī arodbiedrību Latvijas Celtnieku arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
Ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu ir koplīgums starp darba devējiem un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām, kas iegūst obligātu raksturu un attiecas uz visiem nozarē nodarbinātajiem, ja to noslēdz vismaz 50% no nozares kopējā apgrozījuma veidojošajiem uzņēmumiem. Līdz ar to darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam atalgojumu, kas nav mazāks par attiecīgai profesijai ar ģenerālvienošanos noteikto atalgojuma līmeni. Eiropas valstīs šādi visai nozarei saistoši koplīgumi par minimālo atalgojumu tiek izmantoti kā efektīvs instruments darbinieku tiesību aizsardzībai, kvalificēta un motivēta darbaspēka atbalstīšanai. Vienlaicīgi minimālo algu līmeņi kalpo cīņai ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.