Īpašnieka un viņa biznesa “attiecības”: kā atšķiras prasības SIA un pašnodarbinātajiem/IK?
Ikars Kubliņš, BilancePLZ
Dažādas uzņēmējdarbības formas atšķiras ne tikai ar normatīvo aktu prasībām pret grāmatvedības kārtošanu, bet arī dažādām juridiskajām, lietvedības prasībām un nodokļu īpatnībām, kad runa ir par paša uzņēmuma īpašnieka iespējām strādāt savā uzņēmumā, izmantot personīgo mantu uzņēmuma vajadzībām un izlietot uzņēmuma gūtos ienākumus. Pirmā atšķirība starp dažādām saimnieciskās darbības formām ir to juridiskais statuss. Ja SIA gadījumā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tad pašnodarbinātais un individuālais komersants (IK) ir fiziskas personas. Tas gan arī nozīmē, ka pret kreditoriem pašnodarbinātie un IK atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar sabiedrības mantu kā SIA gadījumā. Kad jāslēdz līgumu "ar sevi" Pašnodarbinātajiem…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Dažādas uzņēmējdarbības formas atšķiras ne tikai ar normatīvo aktu prasībām pret grāmatvedības kārtošanu, bet arī dažādām juridiskajām, lietvedības prasībām un nodokļu īpatnībām, kad runa ir par paša uzņēmuma īpašnieka iespējām strādāt savā uzņēmumā, izmantot personīgo mantu uzņēmuma vajadzībām un izlietot uzņēmuma gūtos ienākumus.
Pirmā atšķirība starp dažādām saimnieciskās darbības formām ir to juridiskais statuss. Ja SIA gadījumā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tad pašnodarbinātais un individuālais komersants (IK) ir fiziskas personas. Tas gan arī nozīmē, ka pret kreditoriem pašnodarbinātie un IK atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar sabiedrības mantu kā SIA gadījumā.
Kad jāslēdz līgumu "ar sevi"
Pašnodarbinātajiem un IK ir vienkāršāk izmantot saimnieciskajā darbībā īpašnieka personīgo mantu (piemēram, pārvadāt tirdzniecībai paredzētās preces ar personīgo auto). SIA gadījumā ir jāslēdz nomas līgums (par atlīdzību, kas nozīmē īpašnieka ienākumu, par kuru jāmaksā nodoklis) vai patapinājuma līgums (bez atlīdzības) par to, ka SIA izmanto īpašnieka personīgo mantu, savukārt pašnodarbinātajiem/IK šāds līgums nav nepieciešams.
Līdzīgi arī gadījumā ar paša uzņēmuma īpašnieka iesaisti saimnieciskajā darbībā. SIA gadījumā, ja īpašnieks vēlas ne tikai pasīvi noraudzīties uz uzņēmumā notiekošo citu cilvēku vadībā un gaidīt dividendes, bet arī pats uzņemties uzņēmuma vadīšanu, viņam nepieciešams slēgt darba līgumu ar pašam piederošo SIA un veikt nostrādātā darba laika uzskaiti. Savukārt pašnodarbinātā/IK gadījumā līgums ar sevi nav jāslēdz un nostrādātais laiks nav jāuzskaita. "Līdz ar to varat strādāt no rīta, naktī, jebkurā laikā, arī došanās atvaļinājumā ir brīva izvēle. Tam ir savas priekšrocības - piemēram, ja jums ir veikals, tad SIA gadījumā jādomā, kā korekti nosegt darba laiku, nepārsniedzot Darba likumā noteiktās stundas," skaidro Dr. Oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore.
Līdz ar to atšķiras arī īpašnieka sociālā apdrošināšana - SIA gadījumā, ja ar sevi noslēgts darbinieka līgums, tad sociālo nodokli maksā kā darba ņēmējam atbilstoši aprēķinātajai darba samaksai. Pašnodarbinātā gadījumā tiek maksātas sociālās iemaksas 32,15% apmērā no vismaz minimālās algas (ja ienākumi konkrētā mēnesī to nav sasnieguši - tad tikai 5% no ienākumiem pensiju apdrošināšanai).
Savukārt ienākuma nodoklis SIA gadījumā ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, kamēr pašnodarbinātā/IK gadījumā tas visbiežāk būs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (kur joprojām jārēķinās ar avansa maksājumiem). Tiesa, ir arī tādas nodokļu režīmu formas kā mikrouzņēmuma nodoklis un patentmaksa, kas sevī ietver gan IIN, gan sociālās iemaksas.
Interesants aspekts - pašnodarbinātā un IK gadījumā samaksājamie nodokļi neatšķiras atkarībā no tā, kā īpašnieks vēlas tērēt gūtos ienākumus (ieguldīt atpakaļ uzņēmējdarbībā vai izlietot privātajam patēriņam) - jebkurā gadījumā VSAOI un IIN būs jāsamaksā no visas nopelnītās summas (apgrozījuma). Savukārt SIA gadījumā kopš nodokļu reformas tā peļņas daļa, kas tiek ieguldīta atpakaļ uzņēmumā (vai vienkārši netiek iztērēta) ar nodokli netiek aplikta un nodokļi jāmaksā tikai par to daļu, ko īpašnieks vēlas izmaksāt (kā, piemēram, dividendes vai darba algu).
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.