Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 18.1 panta ceturto daļu un 18.2 panta pirmo daļu juridiskai personai 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā noteikts ziņu apjoms par tās patiesajiem labuma guvējiem (PLG), tostarp PLG identificējoša informācija, kā arī informācija par īstenotās kontroles veidu un juridisko personu vai ārvalsts subjektu, ar kura starpniecību tiek īstenota kontrole. Praksē bieži valda neizpratne attiecībā uz īstenotās kontroles veidu, kuru NILLTPFNL mērķa sasniegšanas labad ir nepieciešams norādīt precīzi.
Kontroli var īstenot tieši vai netieši.
Tiešā kontrole izpaužas tajos gadījumos, kad fiziskā persona – PLG – īsteno kontroli caur statusu pašā juridiskajā personā. Proti, izskatot aktuālākos tiesību subjektu piemērus, sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) PLG īsteno kontroli kā dalībnieks, akciju sabiedrībās (turpmāk – AS) – kā akcionārs, personālsabiedrībās – kā biedrs, un atsevišķos gadījumos PLG īsteno kontroli kā izpildinstitūcijas pārstāvis (valdes loceklis).
Pēdējais minētais īstenotās kontroles veids (kā izpildinstitūcijas pārstāvis, valdes loceklis) raksturīgs tādiem juridisko personu veidiem, kurās nav iespējams konstatēt īpašumtiesības uz juridisko personu, kā tas lielākoties ir kapitālsabiedrību gadījumā. Kā piemēru var minēt biedrības un tam pielīdzināmas juridiskās personas, kurās personas ir apvienojušās noteiktu mērķu sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Ir saprotams, ka arī šādas juridiskās personas kā fikcijas nevar pastāvēt bez fizisko personu iesaistes, taču viennozīmīgi PLG noskaidrošana šādās juridiskajās personās ir sarežģītāka. Šādā gadījumā būtu vērtējama tieša vai netieša kontrole kā PLG īstenotās kontroles veids, un praksē gūtie novērojumi liecina, ka lielākajā daļā gadījumā tieši augstākā vadības institūcija ir tā, kura īsteno kontroli par šīm juridiskajām personām (slēdz tiesiskus darījumus juridiskās personas vārdā, pārvalda tās mantu utt.), un tās locekļi būtu uzskatāmi par juridiskās personas PLG.
Vienlaikus piebilstams, ka augstākās vadības institūcijas locekļi nebūtu uzskatāmi par PLG, ja juridiskās personas biedru skaits ir neliels – divi trīs biedri.
Šādā gadījumā par juridiskās personas PLG uzskatāmi tās biedri. Piemēram, ja biedrību dibina divas fiziskās personas, tad biedrības dibinātāji arī būtu uzskatāmi par biedrības patiesajiem labuma guvējiem. Tāpat nav izslēdzama iespējamība, ka atbilstoši NILLTPFNL 18.2 panta otrajai daļai PLG juridiskajā personā noskaidrot nebūs iespējams, ja atbilstoši juridiskās personas statūtiem augstākās pārvaldes institūcijas darbības ir pakļautas stingrai tās biedru kontrolei.
Savukārt netiešā kontrole konstatējama, kad kontrole tiek īstenota ar cita tiesību subjekta starpniecību. Visbiežāk praksē sastopamā situācija ir kontroles īstenošana uz īpašumtiesību pamata, piemēram, gadījumos, kad SIA dalībnieks ir cita juridiska persona, kuras dalībnieks ir fiziska persona – PLG, vai kad akciju sabiedrības akcionārs ir juridiska persona, kuras dalībnieks ir fiziska persona – attiecīgi pašas akciju sabiedrības PLG. Tomēr ir arī gadījumi, kad kontrole tiek īstenota uz pilnvarojuma līguma, darījuma attiecību pamata vai arī kādā citā veidā, ņemot vērā, ka NILLTPFNL izsmeļoši neuzskaita visus iespējamos kontroles veidus. Specifisks kontroles veids ir arī trasts, kurā PLG var īstenot kontroli kā dibinātājs, pilnvarotājs vai pārvaldītājs, atkarībā no noslēgtā trasta līguma noteikumiem. Jebkurā gadījumā īstenotās kontroles veids ir precīzi jānorāda pieteikumā informācijas par PLG reģistrācijai un precīzi jāidentificē arī juridiskās personas vai tiesību subjekti, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole.
Attiecībā uz juridisko personu vai ārvalsts subjektu, ar kura starpniecību tiek īstenota kontrole, īpaša uzmanība jāpievērš kapitālsabiedrībām, kurās PLG īsteno kontroli ar vairāku subjektu starpniecību. Šādos gadījumos Uzņēmumu reģistra prakse ir vienveidīga – kapitālsabiedrībām tiek lūgts iesniegt informāciju par pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību PLG īsteno kontroli sabiedrībā, lai maksimāli nodrošinātu iesniegtās informācijas ticamību[1]. Atbilstoši NILLTPFNL prasībām šādai informācijai jebkurā gadījumā jābūt kapitālsabiedrības valdes rīcībā.
Ļoti svarīgi ir arī ņemt vērā pēdējos NILLTPFNL grozījumus, kuri paplašina Uzņēmumu reģistra pilnvaras iesniegtās informācijas pārbaudē.
Precīzāk, NILLTPFNL 18.2 panta pirmā daļa piešķir Uzņēmumu reģistram tiesības pieprasīt no juridiskām personām to PLG īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību. Tādējādi juridiskajām personām, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā pieteikumu, jārēķinās ar to, ka var tikt pieprasīti papildu dokumenti, lai pārliecinātos par iesniegtās informācijas ticamību. Praksē vislielākās interpretācijas iespējas pastāv tieši attiecībā uz īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu juridiskās personās, kurās dalībnieks ir ārvalsts komersants. Visbiežāk par dokumentāro pamatojumu noder izziņa no ārvalsts reģistra, no kuras var izsecināt attiecīgā ārvalsts komersanta dalībniekus. Tomēr jāņem vērā, ka no dokumentārā pamatojuma ir jābūt izsekojamai fiziskai personai, kura ir pieteikumu iesniedzošās juridiskās personas PLG. Tādējādi dokumentārajam pamatojumam jāsastāv no dokumentiem, no kuriem var izsecināt “pilnu ķēdi”, caur kuru PLG īsteno kontroli, proti, tam jāsatur informācija par visām juridiskajām personām vai tiesību subjektiem, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole. Dokumentāra pamatojuma jēdziens kopumā ir plaši interpretējams, un atkarībā no kontroles veida tas var būt jebkāds cits dokuments, piemēram, trasta līgums, darījuma attiecību līgums, pilnvarojuma līgums u.c. Visbeidzot, par īstenotās kontroles dokumentāru pamatojumu var kalpot paša PLG parakstīts apliecinājums par savu PLG statusu, ievērojot tikai, ka šādā apliecinājumā jābūt norādītai pilnīgai informācijai par īstenotās kontroles veidu un juridiskajām personām vai tiesību subjektiem, caur kuriem tiek īstenota kontrole.
[1] 2020. gada 9. marta galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/256. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/galvena-valsts-notara-lemumi/2020-gada-galvena-valsts-notara-lemums-nr-1-5n-256/
Visu Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsultu Edgara Bukas un Diānas Bukēvičas sagatavoto rakstu “Aktualitātes patieso labuma guvēju atklāšanā Uzņēmumu reģistrā” var lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā.
