Kā noteikt darba samaksu darbiniekam ar cieto algu gadījumos, kad nav nostrādāts pilns mēnesis, ņemot vērā Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļas 8. punktu (svētku diena iekrīt darba dienā). Tas pats, ja noteikts summētais darba laiks (stundas likme neinteresē).

Gadījumā, ja pārskata mēnesī svētku dienas iekrīt darba dienās, piemēram, 2020. gada 1. maijā (piektdiena) un 4. maijā (pirmdiena), tās ir 19 dienas, kad darbiniekam reāli būtu jāstrādā, un 2 svētku dienas, kuras iekrīt darba dienās, kopā 21 diena. Kā jāveic pamatalgas aprēķins, lai šie aprēķini būtu korekti (piemēram, darbiniekam noteiktā alga ir 1000 eiro)?

Atbilde

Pirmkārt, DL 74. panta nosacījumi par attaisnotās prombūtnes apmaksu attiecas uz visām nodarbinātām personām neatkarīgi no tā, vai viņiem noteikta cieta alga vai stundas tarifa likme, jo abas nosaka laika algu (par mēnesi vai par stundu). Atgādinu, ka saskaņā ar DL ir izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, tomēr grāmatvedības aprēķiniem ir paredzēti vienīgi MK noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Šajos noteikumos ir minēts, ka normālais darba laiks iekļauj sevī arī svētku dienu stundu skaitu, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Tādēļ autore izsaka viedokli, kas balstīts uz minēto noteikumu: normālā darba laika ietvaros gan dienu, gan stundu skaitā iekļaujamas svētku dienas (svētku stundas). 

Apskatīsim divus aprēķina variantus!

Parasti šādos gadījumos, izsniedzot darbiniekam algas aprēķinu, tajā tiek minēts, ka summā iekļauta arī svētku stundu apmaksa. Domājams, ka tas nav burtiski atbilstošs likumā noteiktam.

Korektāk būtu veikt aprēķinu citādi.

Šāds aprēķins kopsummā par mēnesi vienmēr dos to pašu rezultātu, tomēr ļaus darba devējam izpildīt DL 75. panta 4. daļas nosacījumu (ja darba devējs akceptēs uzņēmumā šādu grāmatvedības politiku attiecībā pret darba samaksas aprēķinu un vidējās izpeļņas noteikšanu):

Ir taču zināms, ka dienas vidējo nosaka, dalot darba samaksu ar nostrādāto dienu skaitu.

Analoģiski veicams darba samaksas aprēķins, ja darbinieks ir atbrīvots no darba mēnesī, kad darba dienās bijuši svētki.

Diemžēl aprēķina variants jums būs jāizvēlas pašiem, jo nav ne pareizo, ne nepareizo — ja nav iespējams norādīt ne likuma normu, ne attiecīgos MK noteikumus. Vienīgais ieteikums ir nostiprināt izvēlēto kārtību savā metodikā.

Visos pārējos jautājumā minētajos gadījumos (atvaļinājums uz dažām dienām, slimības lapa A, citi 74. pantā minētie attaisnotās prombūtnes gadījumi…) aprēķina algoritms paliek vienāds: katrā mēnesī ir jānosaka dienas vidējā izpeļņa (dienas cena), ņemot vērā gan strādāšanai domātās dienas, gan svētku dienas, kas sakrīt ar darba dienām. Nevajadzētu šo vidējo jaukt ar dienas vidējo izpeļņu DL izpratnē. Šo dienas vidējo piemēro nostrādātajām dienām un svētku dienām (vai citām attaisnotās prombūtnes dienām, piemēram, radinieku bērēm) un papildina aprēķinu ar atvaļinājuma naudu vai slimības naudu, ja bijuši šādi gadījumi.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.