Vidējās izpeļņas aprēķināšana dažādi nodarbinātajam
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Kā aprēķināt vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, ja jūnijā darbiniekam noteikts normālais darba laiks, bet jūlijā–septembrī summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, savukārt oktobrī–novembrī — normālais darba laiks? Atbilde Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) piedāvā vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritmu tikai standarta situācijās (turklāt ne visās), bet tikai normālam vai summētam darba laikam, ir jāpieņem nestandarta lēmums, ievērojot Valsts darba inspekcijas ieteikumu: (..) gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības regulējošajās tiesību normās nav noteikts jautājuma risinājums, darba devējs…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Kā aprēķināt vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, ja jūnijā darbiniekam noteikts normālais darba laiks, bet jūlijā–septembrī summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, savukārt oktobrī–novembrī — normālais darba laiks?
Atbilde
Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) piedāvā vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritmu tikai standarta situācijās (turklāt ne visās), bet tikai normālam vai summētam darba laikam, ir jāpieņem nestandarta lēmums, ievērojot Valsts darba inspekcijas ieteikumu:
(..) gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības regulējošajās tiesību normās nav noteikts jautājuma risinājums, darba devējs var noteikt risināšanas kārtību iekšējos normatīvajos aktos, ievērojot DL 6. un 7. pantā nostiprinātos darba tiesību pamatprincipus, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību, kā arī vienlīdzīgu tiesību principu, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošanu.
Droši vien vidējo izpeļņu minētajā situācijā var aprēķināt dažādi. Piedāvāju aprēķinu, kas man liekas loģisks un vienkāršs.
Parasti atvaļinājuma laikā darbiniekam apmaksā darba dienas, nosakot dienas vidējo izpeļņu. Tomēr jautājumā minētajam darbiniekam visas darba dienas ir ar atšķirīgu stundu skaitu un tās ir dažādās darba nedēļas dienās. Kopējais darba samaksā ir tikai tas, ka, iesniedzot VID darba devēja ziņojumu (par VSAOI un IIN), tajā ir norādīta gan darba samaksa, gan nostrādātās stundas.
Šādos gadījumos iespējami precīzu atbildi var sniegt vidējo lielumu izmantošana, tādēļ uzskatu, ka pareizāk būtu izmantot DL 75. panta 3. daļas otro teikumu:
Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā (..).
Šim algoritmam grāmatveža rīcībā ir visi dati: darba samaksa, nostrādātās stundas, turklāt neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādāja no pirmdienas līdz piektdienai vai saskaņā ar grafiku.
Dalot darba samaksu ar nostrādāto stundu skaitu, neko citu kā stundas vidējo izpeļņu neiegūsim (pirmais reizinātājs). Turklāt periodos, kad darbiniekam bija noteikta summētā darba laika uzskaite un bija nostrādātas virsstundas (ar papildu apmaksu), tiek ņemta vērā darbinieka slodze (vairāk stundu, bet arī apmaksa lielāka). Tādēļ uzskatu, ka šāds aprēķins būs precīzāks un "nepasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli".
Otrais reizinātājs arī nosakāms bez grūtībām. Pēdējos sešos mēnešos nostrādāto kopējo stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu, iegūstam dienā vidējo nostrādāto stundu skaitu. Ja darbinieks abos režīmos strādāja tā saucamo normālo darba laiku, tad jābūt ap astoņām stundām. Ja slodze brīžiem bija mazāka vai lielāka, vidējais stundu skaits dienā būs mazāks vai lielāks par astoņām.
Ņemot par pamatu kalendāra darba dienu skaitu, pielīdzinām darba laiku normālam darba laikam, tādēļ atvaļinājuma laikā esam tiesīgi apmaksāt tieši tās pašas dienas (proti, no pirmdienas līdz piektdienai).
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.