0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAVidējās izpeļņas aprēķināšana dažādi nodarbinātajam

Vidējās izpeļņas aprēķināšana dažādi nodarbinātajam

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Kā aprēķināt vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, ja jūnijā darbiniekam noteikts normālais darba laiks, bet jūlijā–septembrī summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, savukārt oktobrī–novembrī — normālais darba laiks? Atbilde Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) piedāvā vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritmu tikai standarta situācijās (turklāt ne visās), bet tikai normālam vai summētam darba laikam, ir jāpieņem nestandarta lēmums, ievērojot Valsts darba inspekcijas ieteikumu:  (..) gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības regulējošajās tiesību normās nav noteikts jautājuma risinājums, darba devējs…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vidējās izpeļņas aprēķināšana dažādi nodarbinātajam
Foto: Jess BaileyUnsplash

Kā aprēķināt vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, ja jūnijā darbiniekam noteikts normālais darba laiks, bet jūlijā–septembrī summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, savukārt oktobrī–novembrī — normālais darba laiks?

Atbilde

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) piedāvā vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritmu tikai standarta situācijās (turklāt ne visās), bet tikai normālam vai summētam darba laikam, ir jāpieņem nestandarta lēmums, ievērojot Valsts darba inspekcijas ieteikumu: 

(..) gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības regulējošajās tiesību normās nav noteikts jautājuma risinājums, darba devējs var noteikt risināšanas kārtību iekšējos normatīvajos aktos, ievērojot DL 6. un 7. pantā nostiprinātos darba tiesību pamatprincipus, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību, kā arī vienlīdzīgu tiesību principu, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošanu.
Droši vien vidējo izpeļņu minētajā situācijā var aprēķināt dažādi. Piedāvāju aprēķinu, kas man liekas loģisks un vienkāršs.

Parasti atvaļinājuma laikā darbiniekam apmaksā darba dienas, nosakot dienas vidējo izpeļņu. Tomēr jautājumā minētajam darbiniekam visas darba dienas ir ar atšķirīgu stundu skaitu un tās ir dažādās darba nedēļas dienās. Kopējais darba samaksā ir tikai tas, ka, iesniedzot VID darba devēja ziņojumu (par VSAOI un IIN), tajā ir norādīta gan darba samaksa, gan nostrādātās stundas.

Šādos gadījumos iespējami precīzu atbildi var sniegt vidējo lielumu izmantošana, tādēļ uzskatu, ka pareizāk būtu izmantot DL 75. panta 3. daļas otro teikumu:

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā (..).

Šim algoritmam grāmatveža rīcībā ir visi dati: darba samaksa, nostrādātās stundas, turklāt neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādāja no pirmdienas līdz piektdienai vai saskaņā ar grafiku. 

Dalot darba samaksu ar nostrādāto stundu skaitu, neko citu kā stundas vidējo izpeļņu neiegūsim (pirmais reizinātājs). Turklāt periodos, kad darbiniekam bija noteikta summētā darba laika uzskaite un bija nostrādātas virsstundas (ar papildu apmaksu), tiek ņemta vērā darbinieka slodze (vairāk stundu, bet arī apmaksa lielāka). Tādēļ uzskatu, ka šāds aprēķins būs precīzāks un "nepasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli".

Otrais reizinātājs arī nosakāms bez grūtībām. Pēdējos sešos mēnešos nostrādāto kopējo stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu, iegūstam dienā vidējo nostrādāto stundu skaitu. Ja darbinieks abos režīmos strādāja tā saucamo normālo darba laiku, tad jābūt ap astoņām stundām. Ja slodze brīžiem bija mazāka vai lielāka, vidējais stundu skaits dienā būs mazāks vai lielāks par astoņām. 

Ņemot par pamatu kalendāra darba dienu skaitu, pielīdzinām darba laiku normālam darba laikam, tādēļ atvaļinājuma laikā esam tiesīgi apmaksāt tieši tās pašas dienas (proti, no pirmdienas līdz piektdienai).

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.