Lai gan vairums tiesvedību nodokļu strīdos aizvien beidzas par labu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tomēr tie gadījumi, kad tiesa lemj par labu nodokļu maksātājam, rada pārliecību, ka savu taisnību ir iespējams izcīnīt. Lai būtu lielākas izredzes tiesā uzvarēt, jāzina vairākas lietas, par kurām “Bilances Akadēmijas” e-seminārā “VID aktuālās pārbaudes” informēja Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante.
Ja VID kontroles pasākumu procesos tiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, nodokļa maksātājam tiek pieprasīts veikt darbības, kas pretējas tiesiskajam regulējumam, Administratīvā procesa likuma izpratnē tā ir faktiskā rīcība, kuru ir iespējams pārsūdzēt. Līdz ar to, piemēram, pat ja pats tematiskās pārbaudes akts nav pārsūdzams, tad inspektora rīcība, lai šo aktu sagatavotu (nodokļu maksātājam uzliktie pienākumi) gan. Nepieciešamības gadījumā šo rīcību arī vajadzētu apstrīdēt, lai saglabātu tiesisko līdzsvaru attiecībās ar nodokļu administrāciju, iesaka B. Grandāne.
Arī VID ģenerāldirektora lēmums ir apstrīdams administratīvajā tiesā trijās instancēs (izņemot uzņēmumu pārejas gadījumus). Savukārt administratīvie sodi (lielākoties tos piemēro pēc tematiskajām pārbaudēm – ja tiek konstatēti grāmatvedības pārkāpumi, nodokļu nomaksas pārkāpumi, u.c.) tiek izskatīti vispārējās tiesās divās instancēs.
Jārēķinās, ka, apstrīdot tiesā administratīvā akta lēmumu, tā darbība automātiski netiek apturēta. Tātad joprojām svarīgi vienoties ar VID par, piemēram, uzrēķināto nodokļu samaksas grafiku, vai, ja iespējams, tūlītēju nomaksu. Administratīvā procesa likums gan paredz arī iespēju atsevišķi pieteikt administratīvā lēmuma darbības apturēšanu, taču arī šajā ziņā judikatūra nav labvēlīga nodokļu maksātājam – tikai atsevišķos gadījumos tiesa lemj par labu lēmuma apturēšanai.
Lai paaugstinātu izredzes tiesā uzvarēt, svarīgi izmantot tiesu praksi, turklāt ne tikai Latvijas, bet Eiropas Savienības mēroga tiesu prakse. “Jāmēģina radināt tiesas pie tā, ka līdzīgās lietās jāpieņem līdzīgi nolēmumi. Līdz šim Latvijas tiesu praksē nodokļu lietās ir visai neviennozīmīgi spriedumi,” skaidro eksperte. Savukārt gadījumos, kad konkrētajai situācijai atbilstoša tiesu prakse nepastāv, izmantojamas tiesības pieteikt lūgumus par prejudiciāla lēmuma pieprasīšanu Eiropas Savienības Tiesai (to iespējams darīt jau pirmajā instancē). Tāpat izmantojamas tiesības lūgt ekspertu pieaicināšanu, lai noskaidrotu nozares saimnieciskās darbības īpatnības un ierasto komercpraksi, ko VID inspektori ne vienmēr pārzina.
Jārēķinās ar to, ka pierādīšanas slogs Latvijas tiesās parasti gulstas uz nodokļu maksātāja pleciem – to paredz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 38. pants, kas nosaka nodokļu maksātāja pienākumu iesniegt pierādījumus, ja tas nepiekrīt nodokļu administrācijai. Dažkārt nodokļu maksātājiem jāpierāda pat pavisam elementāras, pašsaprotamas lietas, uzsver B. Grandāne. Jāspēj atbildēt uz katru punktu, kas izmantots par pamatojumu veiktajam nodokļu uzrēķinam – lielākoties tās esot VID “šaubas”, netieši pierādījumi un subjektīvs redzējums, ļoti retos gadījumos – tieši pierādījumi.
Lasiet arī:
