Nostiprina patērētāju tiesības uz preču remontu

Eiropas Parlaments 23. aprīlī pieņēma direktīvu par patērētāju tiesībām uz preču remontu. Noteikumos ir skaidri norādīts, kādi pienākumi jāpilda ražotājiem saistībā ar preču remontu. Jaunie noteikumi mudina patērētājus ar remonta palīdzību pagarināt preces kalpošanas laiku.

Ražotāja pienākums nodrošināt remontu

Kā to paredz jaunie noteikumi, ražotājiem ir laikus jāpiedāvā patērētājiem izdevīgi remonta pakalpojumi un jāsniedz viņiem informācija par tiesībām uz preču remontu.

Garantijas laikā remontētām precēm obligātais garantijas laiks tiks pagarināts uz vēl vienu gadu. Tas būs iedarbīgāks stimuls patērētājiem dot priekšroku remontam, nevis pirkt citu preci.

Arī pēc obligātā garantijas laika beigām ražotājam tomēr ir pienākums remontēt ikdienā plaši izmantojamu sadzīves tehniku, kuras remonts saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tehniski iespējams. Tas attiecas, piemēram, uz veļasmašīnām, putekļu sūcējiem un pat viedtālruņiem. Laika gaitā preču kategoriju sarakstu var papildināt. Patērētāji var arī aizņemties citu ierīci uz laiku, kamēr viņu ierīce tiek remontēta. Patērētājs var izvēlēties ņemt kādu no atjaunotajām ierīcēm.

Informācija par remonta noteikumiem un pakalpojumiem

Lai patērētājiem būtu vieglāk izvērtēt un salīdzināt remonta pakalpojumus, viņiem var piedāvāt Eiropas remonta informācijas veidlapu (kur sīki izklāstīts konkrētais defekts, remonta cena un ilgums). Raitākam remonta procesam būs izveidota Eiropas tiešsaistes platforma ar valstu sadaļām, lai patērētāji varētu viegli atrast tuvākās remontdarbnīcas, atjaunoto preču pārdevējus, bojāto preču uzpircējus vai pašu iedzīvotāju organizētas remontēšanas iespējas, piemēram, preču remonta kafejnīcas.

Remonta tirgus aktivizēšana

Regulējums ir pieņemts, lai stiprinātu ES remonta tirgu un samazinātu remonta izmaksas patērētājiem. Ražotājiem būs pienākums par saprātīgu cenu piedāvāt rezerves daļas un instrumentus. Tiem būs aizliegts iestrādāt līgumos nosacījumus un izmantot tehniku un programmatūru, kas apgrūtina remontēšanu. Tas nozīmē, ka ražotāji nedrīkst likt šķēršļus, kas ar ražotāju nesaistītiem remontētājiem neļauj izmantot lietotas vai 3D drukātas rezerves daļas. Ražotāji arī nedrīkst atteikties preci remontēt tikai ekonomisku apsvērumu dēļ vai tādēļ, ka iepriekš preci ir remontējis kāds cits.

Pasākumi, kas veicina remontu par pieņemamu cenu

Lai preces varētu remontēt par pieņemamu cenu, katrai dalībvalstij būs jāveic vismaz viens pasākums, kas veicina remontu. Piemēram, jāievieš remonta kuponi vai jāveido remonta fondi, jārīko informācijas kampaņas, jāpiedāvā remontēšanas iemaņu kursi vai telpas pašu iedzīvotāju organizētām remontēšanas iespējām.

Jaunais tiesību akts pagarina juridiskās garantijas par 12 mēnešiem, ja patērētājs izvēlas remontu, sniedz labāku piekļuvi rezerves daļām un nodrošina vienkāršāku, lētāku un ātrāku remontu.

Tiklīdz Eiropas Savienības Padome būs direktīvu oficiāli apstiprinājusi un tā būs publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī, dalībvalstu rīcībā būs 24 mēneši, lai direktīvu transponētu savos tiesību aktos.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, patēriņa preču priekšlaicīga iznīcināšana katru gadu ES rada 261 miljonu tonnu CO₂ ekvivalenta emisiju, patērē 30 miljonus tonnu resursu un rada 35 miljonus tonnu atkritumu. Patērētāji ik gadu zaudē aptuveni 12 miljardus eiro, aizstājot preces, nevis labojot tās. Sagaidāms, ka jaunie noteikumi ES veicinās izaugsmi un investīcijas 4,8 miljardu eiro apmērā. Direktīva papildina citus jaunus ES noteikumus par ekodizainu un par pilnvērtīgām iespējām patērētājiem īstenot savas tiesības zaļās pārkārtošanās procesā.

• Ko uzņēmumiem noteiks pienācīgas rūpības direktīva?
• Jauni ES mēroga noteikumi īstermiņa īres pakalpojumu tirgus regulēšanai